Mūsu labklājības pamats ir strādājoša tautsaimniecība

Ministru prezidents Andris Šķēle —

uz vecā un jaunā gada sliekšņa,

preses konferencē piektdien, 20.decembrī

Šis Ministru prezidenta atskats gan par aizvadīto kalendāro gadu, gan par savas darbības aizvadīto gadu, gan par šībrīža aktualitātēm sākās uzreiz ar atbildēm žurnālistiem.

Jautājums:— Vai piekrītat Eiropas Savienības ekspertu ziņojumam, kur apgalvots, ka Latvijā visos līmeņos pastāv korupcija?

Andris Šķēle: — Pirmkārt, šis it kā Eiropas Savienības ekspertu ziņojums valdībā nav iesniegts, un neesmu redzējis, ka tas būtu oficiāli parakstīts. Tie materiāli, ko esmu dabūjis redzēt, pelna rūpīgāku analīzi, un ne visām lietām es varu piekrist. Daudz kas šajā materiālā ir balstīts uz dažādiem 1993.gada notikumiem vai pat nedaudz agrāku periodu. Korupcija ir smaga problēma jebkurā valstī – varam piesaukt jebkuru rietumvalsti, atcerēsimies milzīgos skandālus Francijā, Japānā, Vācijā, citās valstīs. Domāju, ka šī problēma nākamajos 5 — 10 gados būs viena no galvenajām, kas ļoti rūpīgi jārisina.

Tādēļ jau arī pēc mana aicinājuma Latvijā uzturas Pasaules bankas eksperti, ar kuriem pēc mana uzdevuma kontaktējas darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš. Jo mēs vēlamies sagatavot virkni tādu pasākumu, lai varētu cīnīties pret korupciju. Protams, korupcija šī vārda visplašākajā nozīmē, kā to šodien bieži vien traktē, varētu būt saskatāma gan valsts iestādēs strādājošo zemākajā līmenī, gan arī visaugstāk atrodošos politiķu vidū. Pilnīgi to pieļauju.

Jautājums: — Latvijā jau ir spēkā īpašas antikorupcijas normas. Vai, jūsuprāt, būtu vajadzīgi likumdošanā vēl papildu antikorupcijas noteikumi?

Andris Šķēle: — Protams, ir antikorupcijas likums. Cita lieta — vai mums ir reāli darbojošās procedūras? Turklāt, ja prese spēj pietiekami atklāt korupcijas gadījumus, vai šie materiāli sasniedz iecerēto mērķi, vai attiecīgais cilvēks, politiķis saņem sodu? Neesmu pārliecināts par to, ka pie mums visas šīs lietas ir saskanīgā virknē. Likums, procedūras un sabiedrības attieksme pret atklātībā nākušajiem korupcijas gadījumiem. Vai tādējādi kāds paliks neievēlēts par deputātu nākamajās pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās?

Jautājums: — Vai ir mainīts Latvijas delegācijas mandāts sarunām ar Krieviju robežas jautājumā?

Andris Šķēle: — Ko mēs esam nosprieduši un kādas rīcības pilnvaras esam devuši Latvijas puses sarunu komisijai, tas nav publiski apspriežams jautājums. Katrā gadījumā valdības centieni ir un paliek iepriekšējie. Mēs vēlamies noslēgt robežlīgumu ar Krieviju un uzskatām, ka visi robežlīgumi, arī ar citām kaimiņvalstīm, ar kurām mums tie pilnībā nav noslēgti, ir prioritārs ārpolitikas jautājums.

Jautājums:— Kāda ir jūsu attieksme pret Sarmītes Jēgeres kandidatūru finansu ministra postenim, ko izvirzījusi Demokrātiskā partija “Saimnieks”?

Andris Šķēle: — Šobrīd vēl neesmu pieņēmis lēmumu. Acīmredzot nākamnedēļ aprunāšos ar Jēgeres kundzi. Man ir vairāki jautājumi viņai. Gribu teikt, ka finansu ministra amats, protams, ir ļoti nopietns. Un tāpēc manai izvēlei ir jābūt ļoti rūpīgi pārdomātai. Šobrīd neņemos atbildēt, vai tā būs pozitīva, vai negatīva. Katrā gadījumā ar Demokrātisko partiju “Saimnieks” man ir jārēķinās. Es saprotu, ka viņi ir ļoti rūpīgi domājuši par šo kandidatūru. Un arī man ir tā jāpārdomā.

Jautājums: — Cik caurspīdīgai, jūsuprāt, vajadzētu būt privatizācijai un politiķu saiknei ar biznesu? Par to ar bažām nupat runāja Guntis Ulmanis.

Andris Šķēle: — Par caurspīdīgumu privatizācijas procesā. Domāju, ka Valsts prezidenta kungam vajadzētu vēl papildu informāciju. Jūs zināt valdības viedokli, tās nostāju. Šobrīd nepārtraukti publiskā piedāvājumā ir liels skaits uzņēmumu. Arī es ne vienu reizi vien esmu deklarējis, ka tieši lielo uzņēmumu privatizācijā mēs rīkosimies ļoti apdomīgi, paredzot pietiekami plašu privatizācijas sertifikātu pielietošanu publiskajā izsolē. Jebkura lielā uzņēmuma privatizācijas koncepcija tiek izstrādāta darba grupās, kas skaitliski ir ļoti plašas. Tas attiecas uz “Latvenergo”, “Ventspils naftu” un citiem uzņēmumiem. Arī uz privatizācijas aģentūras valdes sēdēm, — domāju, ka grūti iedomāties atklātāku procesu, kurā regulāri piedalās gan Valsts kontroles pārstāvji, gan bieži vien prokuratūras darbinieki, gan ekonomiskās policijas speciālisti. Līdz ar to man ir grūti ko sacīt, ka šeit būtu kas neskaidrs. Ja vien radušās kaut kādas neskaidrības, ir jāprasa atbilde un jāmēģina precizēt. Domāju, ka tieši manas valdības laikā ir visvairāk runāts par nepieciešamību šos objektus privatizēt saprotami, atklāti un arī ātri. Diemžēl sakarā ar lielo uzņēmumu lielo apjomu, to iespējamo vērtību, iepriekš slikti darbojušos grāmatvedību tas, protams, prasīs kaut kādu laiku.

Kas attiecas uz politiķu un biznesa saiknēm, es, protams, vēlos, lai tās vienmēr būtu pietiekami caurspīdīgas un redzamas. Domāju, ka tas tieši ir masu saziņas līdzekļu uzdevums — norādīt uz trūkumiem, ja tādi ir, norādīt uz šādām saiknēm. Protams, apzinoties, kāda atbildība uz tiem gulstas, ja tie kļūdās savos vērtējumos.

Jautājums: — Vai ir pieņemts galīgais lēmums par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešanu?

Andris Šķēle: — Man diemžēl jāsaka, ka ne visi mani plāni piepildās, ne visu es spēju izdarīt. Acīmredzot ne visus pieņemamos lēmumus es spēju motivēt padotajiem un politiķiem. Šis ir viens no tiem jautājumiem, un valdība acīmredzot pagarinās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likuma stāšanos spēkā līdz 1. maijam. Vakar sadarbības padomē tas jau tika saskaņots. Un atbilstoši Satversmes 81.pantam mēs izdarīsim labojumu. Līdz ar to, protams, es vēlreiz veikšu pārbaudi attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas bija atbildīgi. Domāju, ka būs arī kaut kādas izmaiņas starp tiem cilvēkiem, kas bija atbildīgi par to, ka nespējām realizēt nospraustos uzdevumus.

Jautājums: — Kad varētu turpināties sarunas ar Lietuvu jūras robežas jautājumā?

Andris Šķēle: — Pieļauju, ka jau janvāra pirmajā pusē. Jūs zināt, ka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Riekstiņa kungs bija Lietuvā, kur tikās ar Seima priekšsēdētāju Landsberģa kunga un nu jau tagadējo Lietuvas ārlietu ministru. Mūsu pozīcija nav mainījusies — mēs vēlamies iespējami drīzāk atsākt šīs sarunas. Mēs esam gatavi tās sākt gan komisiju līmenī, gan ārlietu ministru līmenī, gan premjeru līmenī. Jebkurā vajadzīgajā līmenī. Bet es vēlreiz atkārtoju: Latvijas pusei ir pilnīgi skaidrs, ka šajā jautājumā ir vajadzīga politiska griba. Tehniskās lietas šeit nav palikušas kaut kādā mērā neskaidras. Šeit ir jāpieņem politisks lēmums.

Jautājums: — Vai nevarētu būt tā, ka jaunā Lietuvas valdība censtos novilcināt sarunas?

Andris Šķēle: — Neņemos teikt, ka Lietuvas puse kaut ko speciāli novilcina. Lietuvā tikko sāka strādāt jaunais Seims un jaunā valdība. Lietuvā joprojām atrodas aktīvā procesā budžeta jautājumi. Domāju, ka pašlaik, gadu mijā, jaunajai valdībai varbūt ir risināmi svarīgāki jautājumi. Katrā gadījumā es esmu pārliecināts, ka janvārī mēs sarunas turpināsim. Nupat, tiekoties Dublinā ar Brazauska kungu un Lietuvas ārlietu ministru, runājot par šo jautājumu, es vēlreiz norādīju, ka mums vēlme ir un mēs gaidām no Lietuvas puses signālus par to, kad mēs varam atkal ķerties pie sarunām.

Jautājums: — Ceturtdien, 19.decembrī, Pasaules banka nolēma piešķirt Latvijai 60 miljonu dolāru lielu kredītu. Ko paredzēts darīt ar šo summu?

Andris Šķēle: — Mēs diezgan lielu laiku kopīgi strādājām pie ilgtermiņa aizņēmuma no Pasaules bankas. Tas sadalās divās pārskaitāmās naudas summās. Viena no tām acīmredzot būs vajadzīga nākamā gada otrajā pusē — tas saistīsies ar to agrāko aizņēmumu, ko pagājušā valdība izdarīja, aizņemoties naudu no “Nomuras”. Tas bija visai īsa termiņa aizdevums. Acīmredzot otra naudas summa tiks izmantota, lai pārfinansētu iekšējos aizņēmumus no pašu bankām, kas arī ir īstermiņa un ir arī dārgāki. Kopumā tas Latvijas finansu tirgū papildus atgriezīs pietiekami lielas summas, kas tālāk ietekmēs kredītlikmes. Tās noteikti kritīsies. Šorīt, atkal tiekoties ar Repšes kungu, pārrunājām lietas, un mums ir skaidrs, ka jau tuvākajā laikā Latvijas Banka turpinās pazemināt refinansēšanas likmi. Tas viss liecina par to, ka kredītu piedāvājums tautsaimniecībai būs arvien pieaugošs. Runa ir par iepriekšējo aizņēmumu pārfinansēšanu.

Jautājums: — Vai jums šobrīd šķiet aktuāla valdību veidojošo frakciju skaita samazināšana, par ko nupat izteicās Andrejs Panteļējevs?

Andris Šķēle: — Man godīgi jāsaka, ka es neesmu detalizēti apspriedies par to ar Panteļējeva kungu vai viņam pajautājis, ko īsti viņš ar to domājis. Pieļauju, ka jums ir kaut kas vairāk zināms. Protams, janvārī atbilstoši tam, kā tika nolemts kopā ar frakcijām, mēs atgriezīsimies pie valdības optimizācijas plāniem. Kā zināt, šobrīd sakarā ar gada beigām — budžetu, Ziemassvētkiem, Jaungadu — šis jautājums tika atlikts. Katrā gadījumā es uzturu spēkā prasību, ka valdības darbs ir jāuzlabo, ministru skaits jāsamazina. Šobrīd visas ministrijas arī strādā, izskatot savas iespējas samazināt ierēdņu skaitu. Daudzās ministrijās tas būs diezgan jūtami. Runa ir pat par vairākiem desmitiem procentu. Vairāki ministri man jau ir par to izteikušies.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat to, ka nākamajā gadā Valsts prezidenta mēnešalga tiks divkārt palielināta? Vai jūs arī sev negribētu palielinātu atalgojumu?

Andris Šķēle: — Domāju, ka nebūtu īsti pareizi, ja es komentētu Saeimas deputātu vai Valsts prezidenta atalgojumu. Saeima tā ir lēmusi, un Valsts prezidents tam ir piekritis. Negribētu kaut ko papildus šeit komentēt. Attiecībā uz manu atalgojumu gribu teikt, ka tas, protams, nav samērojams ar to darbu, to slodzi, kas ir vajadzīga. Bet man šobrīd tas nav galvenais, jo, man jāsaka, ne no šīs algas es spēju apmaksāt visus savus rēķinus. Manas ienākumu deklarācijas jums ir pieejamas.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat Saeimas pašreizējā darba efektivitāti?

Andris Šķēle: — Redziet, Saeimas darbs, protams, ir atkarīgs arī no tām proporcijām, kādās tā ir izveidojusies. Tās ir sarežģītas, un, manuprāt, atbilstoši šai sarežģītībai bieži vien darbs nav bijis pietiekami efektīvs. Kā lai to raksturo? Jāsaka, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas sesijām, šajā pusgadā, pirms aiziešanas brīvdienām, nekad nav palicis tik liels neizskatīto likumu skaits. Parasti deputāti spēj atstāt daudz mazāk neizskatītu likumprojektu. Šogad Saeimas darbs vēl nav beidzies. Es aicināšu Saeimu sanākt kopā 27.decembrī uz ārkārtas sēdi un vēl pastrādāt, izskatot virkni jautājumu.

Jautājums: — Kas jūs galvenokārt ir iepriecinājis aizvadītajā gadā un kas nē?

Andris Šķēle: — Šobrīd es negribētu minēt skaitļus, jo tie, protams, vēl nav līdz galam noteikti. Tie tiks precizēti, un, tāpat kā man stājoties šajā amatā, nākamā gada februāra beigās es informēšu sabiedrību par situāciju valstī ar konkrētiem, sausiem skaitļiem. Tādu pašu analīzi plānoju šā gada februāra beigās. Tur būs redzams, kas ir izdevies un kas nav izdevies.

Nenosaucot precīzus skaitļus, bet minot tos kā aptuvenus, pirmām kārtām jāsaka, ka tomēr ir lietas ar pozitīvu virzību, kas dos efektu nākamajā un aiznākamajā gadā. Inflācija valstī samazināta gandrīz divas reizes — aptuveni 13,5 — 14,2 procentu robežās. Šobrīd grūti pateikt precīzāk. Budžeta deficīts ir jūtami samazināts, un pieņemts jaunais budžeta likums bez deficīta. Nacionālais kopprodukts pirmo reizi kopš 1990.gada būs kaut cik jūtami palielinājies. Es būtu priecīgs, ja pieaugums būtu 3 procenti. Kaut arī tas, protams, mūs nevar apmierināt, bet uz kaut ko vairāk cerēt pēc tik smaga gada, kāds Latvijas tautsaimniecībai bija 1995.gads, mēs acīmredzot arī nevaram. Ir izdevies jūtami ietekmēt tirgū kredītlikmes, pateicoties tikai valdības aktīvam darbam. Mēs ļoti ātri aizmirstam daudzas lietas. Pagājušajā gadā vasaras vidū visiem normāli šķita 45—50 procentu kredīti. Uzņēmēji sūdzējās, ka tie ir dārgi, bet tādi tika piedāvāti. Šodien uzņēmēji runā par 20 procentu kredītlikmēm. Arī tas ir par daudz. Mēs darīsim visu, lai tās jūtami pietuvinātu kaut cik pieņemamām likmēm — 15—16 procentu līmenī. Tādai vajadzētu būt vidējai likmei nākamgad. Bet tie ir skaitļi, kas cilvēkam, kurš ikdienā ir nodarbināts ar savām sadzīves problēmām, kura atalgojums ir stipri zem vidējā valstī, protams, nav saprotami. Viņš nesaskata šajos skaitļos kaut kādu uzlabojumu. Tie ir nākamgad veicamie darbi. Esmu pārliecināts — ja pietiks politiskas gribas šo valsti sakārtot, mēs šos jautājumus spēsim atrisināt.

Protams, diezgan daudz arī nav izdarīts. Kā es sacīju vienā no savām runām, acīmredzot būs jāpadomā, ka varbūt kāda daļa algas būs jāatdod atpakaļ vai jāvelta grūtdieņiem. Jo neesmu spējis pārliecināt visus politiķus, visas partijas, piespiest ministrus. Tā ir arī mana vaina. To es janvārī vai februārī izvērtēšu un arī attiecīgi kaut ko darīšu.

Jautājums: — Vai šajās Saeimas Ziemassvētku brīvdienās valdība Satversmes 81.panta kārtībā varētu pieņemt likumprojektu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem?

Andris Šķēle: — Konceptuāli šis jautājums valdībā ir izskatīts. Ir izskatīta koncepcija, ir gatavs likumprojekts. Acīmredzot tūdaļ pēc Jaungada mēs sadarbības padomē spriedīsim par to. Ir vienošanās, ka satversmes 81.panta kārtībā likumprojektus drīkst pieņemt tikai tad, ja tie ir saskaņoti sadarbības padomē. Valdības un mans viedoklis ir tāds, ka, lai paātrinātu šī likumprojekta virzību un iedzīvināšanu, šie noteikumi būtu jāpieņem 81.panta kārtībā. Un tad, protams, Saeima var tos uzlabot. Bet mēs vismaz varēsim sākt kaut ko darīt. Jo mums tiešām ir tādi reģioni, kuros bezdarbs pārsniedz 3 un varbūt pat 4 reizes vidējo līmeni visā valstī, bet uzņēmējiem nav pietiekamas motivācijas tur attīstīt ražošanu. Labklājībai nav cita pamata kā strādājoša tautsaimniecība, kas dod nodokļus un darba vietas, kas stimulē uzņēmējus, rūpējoties, protams, par savu biznesu, ieguldīt naudu, riskēt un tādā veidā sakārtot attiecīgo vidi. Mēs acīmredzot pieņemsim 81.panta kārtībā šos noteikumus.

Jautājums: — Vai esat apmierināts ar valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes darbību?

Andris Šķēle: — Domāju, ka par tiem jautājumiem, kurus frakcijas vēlas saskaņot un kurus es vēlos apspriest ar frakcijām, tiek pietiekami atklāti diskutēts. Jāsaka, ka tas nav no tiem vieglākajiem uzdevumiem, jo sarunas notiek starp sešām frakcijām un vēl mani kā Ministru prezidentu. Protams, varbūt ir viens otrs jautājums, kas šķiet samērā vienkārši risināms, bet tomēr vairākkārt, atkārtoti ir jādiskutē. Nu, tāds ir šīs valdības liktenis. Un es esmu spiests šos notikumus pieņemt un arī pēc tiem vadīties.

Jautājums: — Vai uzskatāt, ka esat kompetentāks par ministru, kas atbild par attiecīgu konkrēto nozari?

Andris Šķēle: — Es nespriežu par to, vai esmu kompetentāks par attiecīgo ministru. Runa ir par to, ka es atzīstu, ka neesmu spējis pietiekami stingri administrēt to vai citu jautājumu. Ir daudzas nepatīkamas lietas, kas prasa pietiekami ilgstošu darbu — ir jāstrādā ar Saeimas deputātiem, ar frakcijām, ar attiecīgajām komisijām, jāspēj motivēt lielu skaitu darbā iesaistāmo ierēdņu. Tam ir vajadzīga arī dzelžaina griba.

Jautājums: — Kādi vēl ir jautājumi, kas būtu atrisināmi, izmantojot Satversmes 81.pantu?

Andris Šķēle: — Līdz Jaungadam acīmredzot būs tikai trīs jautājumi, kas šobrīd ir saskaņoti ar frakcijām. Proti, minētais civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likums, jautājums par bezvīzu režīmu ar Dāniju un jautājums par reliģiskajām organizācijām, kurām reģistrācijas termiņu acīmredzot pagarināsim par mēnesi. Par tiem pārējiem jautājumiem es šobrīd negribētu runāt, jo tie līdz šim nav apspriesti ar frakcijām.

Jautājums: — Kādu iemeslu dēļ vairāku vasarā pieņemto valdības noteikumu akceptēšana Saeimā tikusi novilcināta un līdz ar to tie zaudējuši likuma spēku?

Andris Šķēle: — Esmu pārliecināts, ka turpmāk nebūs tādu noteikumu, kas zaudēs spēku. Kas attiecas uz šo Saeimas ielaboto pantu Kārtības rullī, uzskatu, ka tas ir vienkārši neveiksmīgs. Jo samērā viegli ir nevirzīt jautājumu uz priekšu, ļaujot laikam tecēt, un pateikt, ka tie vai citi noteikumi nav spēkā. Domāju, ka tieši no Saeimas ir atkarīgs, lai tie būtu izskatīti pietiekami ātri. Un arī iepriekšējo gadu pieredze pirmās Latvijas Republikas laikā, kad nebija šāda Kārtības ruļļa panta, kas nosaka sešu mēnešu periodu, liecināja, ka vairumā gadījumu Saeima vispār Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus nelaboja, papildus neakceptēja un tie turpināja strādāt kā pilntiesīgi likumi.

Jautājums: — Kāds ir jūsu viedoklis pašreizējā diskusijā par nāves soda atcelšanu?

Andris Šķēle: — Es to jau esmu paudis un netaisos to mainīt. Uzskatu, ka nāves sods ir saglabājams.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā