Diplomātija

Krievijas vēstnieks atvadu vizītēs:

pie Saeimas priekšsēdētāja

Turpinājums no 1.lpp.

Saeimas priekšsēdētājs izteica pateicību Krievijas Federācijas vēstniekam par lielo personisko ieguldījumu abu valstu attiecību veidošanā un pasniedza piemiņas medaļu no sudraba, uz kuras vienas puses ir attēlots Saeimas nams, uz otras — Latvijas valsts ģerbonis.

A.Raņņihs izbrauc uz Krieviju piektdien, 27.decembrī.

Saeimas preses dienests

pie Ministru prezidenta

Vakar atvadu vizītē pie Ministru prezidenta A.Šķēles ieradās Aleksandrs Raņņihs. Tikšanās laikā, kura notika siltā, draudzīgā atmosfērā, tika pārrunāta abu valstu attiecību perspektīva. Par vienu no prioritātēm tika atzīta sadarbība organizētās noziedzības apkarošanā, ko Latvija un Krievija varētu veikt, darbojoties Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Tika uzsvērta nepieciešamība aktivizēt abu valstu ekonomiskās attiecības. Ministru prezidents un Krievijas vēstnieks bija vienisprātis, ka viena no prioritātēm ir robežjautājuma risināšana, kā arī starpvaldību komisijas darba aktivizēšana.

Tikšanās nobeigumā Krievijas vēstnieks novēlēja Ministru prezidentam panākumus, turpinot iesākto reformu politiku.

Valdības preses departaments

pie ārlietu ministra

Pagājušajā piektdienā atvadu vizītē pie LR ārlietu ministra Valda Birkava ieradās Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Aleksandrs Raņņihs.

V.Birkavs un A.Raņņihs apmainījās viedokļiem par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību pēdējos piecos gados, kā arī apsprieda aktualitātes starpvalstu atiecībās. V.Birkavs un A.Raņņihs apsprieda iespēju Krievijai aktīvāk iesaistīties Baltijas jūras valstu padomes darbā.

ĀM preses centrs

Krievijas vēstnieka dāvinājumi,

aizbraucot no Latvijas

Pēc piecu gadu diplomātiskā darba

Šajās dienās, savam vēstnieka pilnvaru laikam beidzoties un atvadoties no Latvijas, Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Aleksandrs Raņņihs ieradās Latvijas kultūras muzejā “Dauderi”, lai uzdāvinātu muzejam kādreiz ģenerālim Balodim piederējušos rakstāmgalda piederumus (malējos attēlos) . Tos neatkarīgās Latvijas Republikas divdesmit gadu jubilejā “Valsts prezidenta vietniekam un Ministru prezidenta biedrim, kara ministrim ģenerālim Jānim Balodim” (attēlā) dāvājusi “Bezpartejiskā Latvijas atbrīvotāju biedrība” — tā vēstī gravējums sudraba piemiņas plāksnē uz marmora tintnīcas. Pēc “Dauderu” zinātnisko līdzstrādnieču informācijas Aleksandrs Raņņihs, dedzīgs senlietu kolekcionārs, šos priekšmetus pirms dažiem gadiem nopircis tepat Rīgā, Baznīcas ielas antikvariātā.

Dāvinājuma pasniegšanas ceremonijā piedalījās arī Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Uzrunājot Valsts prezidentu un klātesošos, Krievijas vēstnieks Aleksandrs Raņņihs teica:

— Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Dārgās dāmas un kungi! Draugi! Es jūtos ļoti pagodināts par Valsts prezidenta klātbūtni šajā man visai nozīmīgajā notikumā. Es beidzu savu vēstnieka darbu Latvijā. Esmu šeit nodzīvojis četrarpus gadu. Tie ir bijuši visnotaļ interesanti gadi mūsu valstu — gan Krievijas, gan Latvijas — vēsturē. Tās pirms pieciem gadiem atkal ir kļuvušas brīvas, atkal atguvušas savus vārdus — pēc ilga un sarežģīta režīma perioda, kas jums ilga 50 gadu, bet manā zemē vairāk nekā 70 gadu. Šie pēdējie ir bijuši gaiši gadi, jo tiek celtas jaunas valstis. Arī es tā vai citādi piedalos šajā celtniecībā. Taču tie ir arī sarežģīti gadi. Iespējams, par sarežģītību liecina arī šis rakstāmgalda piederumu komplekts. Tas ir laiks, kad vienkāršajai tautai šo mūsu dzīves revolucionāro pārmaiņu dēļ neklājas viegli. Tādēļ arī kolekcionāram radās iespēja, ja ne par lētu naudu, tad katrā ziņā par vēstnieka ienākumu ietvaros pieņemamu cenu iegādāties lietas, kam ir daudz lielāka vērtība par tīri materiālo. Atklāti sakot, es ilgi domāju. Man tas nebūt nebija vienkāršs lēmums, jo šis rakstāmpiederumu komplekts, kas dāvināts pirmskara Ministru prezidenta biedram ģenerālim Balodim Latvijas Republikas divdesmitajā gadskārtā, ir ļoti vērtīgs arī man. Gan kā kolekcionāram un diplomātam, gan kā cilvēkam, kurš Latvijā nostrādājis tik daudzus gadus. Tā ir vēstures daļiņa, kas man ir saprotama un ļoti dārga. Prezidenta kungs zina, ka es lepojos ar šo lietu savā kolekcijā. Taču, neraugoties uz to, es lieliski saprotu, ka ar visu šīs lietas vērtību, kā arī ar tās garīgo nozīmīgumu man, tā ir daudz dārgāka latviešu tautai. Tā pilnībā pieder latviešu tautas un Latvijas vēsturei. Tādēļ, apliecinot savas jūtas Latvijai, apliecinot mīlestību un cieņu latviešu tautas vēsturei, es gribu nodot šo rakstāmlietu komplektu kā dāvinājumu šim muzejam. Kāpēc tieši šim muzejam? Tāpēc ka šeit es esmu bijis biežāk nekā citos muzejos. Šis muzejs arī veidots, balstoties uz dāvinājumiem. Es gribu, lai mans dāvinājums būtu papildinājums šī muzeja kolekcijai. Es šeit vienmēr esmu juties ļoti mājīgi. Te vienmēr esmu izjutis īsteni latvisku noskaņu. Esmu patiešām lepns un pagodināts ar prezidenta kunga klātbūtni šajā ceremonijā. Arī tāpēc, ka šī celtne saistīta ar viņa ļoti pazīstamā, kaut arī Latvijas vēsturē ne viennozīmīgi vērtējamā senča un priekšgājēja vārdu. Liels paldies! Es gribētu cerēt, ka ne tikai tas vien paliks atmiņā par manu uzturēšanos Latvijā. Liels paldies visiem!

Pēc tam Aleksandrs Raņņihs, rādot Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu dāvinājumu, piebilda, ka bez rakstāmgalda piederumu komplekta tajā ietilpst arī granātas čaulā mākslinieciski iestrādāts valsts standarta turētājs, ko ģenerālim Balodim apmēram tajā pašā laikā dāvinājis Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā.

Pēc tam īsu atbildes runu teica kultūras muzeja “Dauderi” direktore Dzintra Andrušaite. Ar īsu uzrunu pie Krievijas Federācijas vēstnieka vērsās arī Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Es gribētu teikt dažus vārdus saistībā ar šo nelielo, bet ļoti zīmīgo notikumu. Vispirms jau tāpēc, ka tā “vaininieks” ir Krievijas vēstnieks. Otrkārt, tāpēc, ka viņš trīs gados iemācījies saprast latviešu valodu — par to esmu jau vairākkārt pārliecinājies. Un, treškārt, tāpēc, ka mēs esam liecinieki, kā lietas atgriežas savās īstajās vietās. Šis nams ir vēsturisks, šis muzejs ir vēsturisks, un visi šie priekšmeti, kas atgriežas muzejā, apliecina mūsu atgriešanos, mūsu pārliecību, mūsu esību. Un ir daudzkārt vērtīgi, ka to ir izdarījis tieši Krievijas vēstnieks. Ka to ir izdarījis liels vēstures un kolekciju mīļotājs. Es varu iedomāties, cik ļoti viņš lepotos ar šo priekšmetu savā dzīvoklī, rādīdams to viesiem un izstāstīdams tā vēsturi. Paldies viņam par nesavtību, par atklātību un vēsturisko izpratni. Vēstnieks uzskatīja, ka šis priekšmets pieder Latvijas valstij. Tas pieder Latvijas tautai un tās vēsturiskajai atmiņai.

Valsts prezidents atbildes žestā Krievijas vēstniekam uzdāvināja kaklasaites saspraudi un apročpogu komplektu ar savu vārdu, kas, kā Guntis Ulmanis novēlēja, Aleksandram Raņņiham atsauks atmiņā Latvijā pavadīto laiku, kurā viņi tikušies un darījuši daudz labu lietu.

Uz ģenerālim Balodim dāvātās marmora tintnīcas piestiprināti trīsdesmit Latvijas pilsētu ģerboņi, kas liecina arī par vēsturiskajām izmaiņām mūsu valstī: starp citām Latvijas pilsētām šeit redzami arī Ķemeru un Slokas ģerboņi. Savukārt toreiz, 1938. gada 18. novembrī, par pilsētu vēl nebija kļuvusi Jūrmala. Mūsu valsts pilsētu sarakstā notikušas arī citas izmaiņas. Taču ne vien par šīm vēsturiskajām pārmaiņām liek domāt Krievijas vēstnieka dāvinājums. Tas ir skumjš atgādinājums Latvijas traģiskajai vēsturei un arī skumja liecība par mūsu šodienu. Latvijas trīskāršās okupācijas laikos mūsu zemē tika izlaupītas daudzas vēsturiskas un mākslas vērtības, sākot ar greznām mēbelēm un beidzot ar patiešām antikvāriem priekšmetiem. Daudzas no šīm lietām joprojām atrodas Krievijas plašumos. Īpaši bagātīgs bija okupantu laupījums pēc lielajām masveida deportācijām 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā, kad uz Sibīriju tika aizvesti desmitiem tūkstoši Latvijas pilsoņu — vispirms jau čaklākie un turīgākie privātuzņēmēji un inteliģenti. Viņu mājokļi ar daudzām unikālām vēstures un mākslas liecībām tika izlaupīti. Daudzas no tolaik sagrābtajām vērtībām vēl joprojām atrodas Krievijā, dažkārt tās parādoties arī lielās kaimiņvalsts antikvariātos. Savu roku Latvijas izlaupīšanā pielika arī hitleriskie okupanti, kuru īpašas uzmanības objekts bija holokaustā iznīcināto Latvijas ebreju dzīvokļi. Arī šajā jomā sarkano un brūno fašistu “rokraksti” saskanēja, un gadījās tā, ka 1945.gadā, Sarkanajai armijai iekarojot Vāciju, Rīgā nolaupītās un uz Berlīni izvestās senlietas padomju virsnieku konteineros aizceļoja uz Maskavu.

Ģenerāļa Baloža unikālajiem rakstāmgalda piederumiem bijis cits liktenis. Šīs lietas palika tepat Latvijā un arī pārdotas tika šeit. Atliek vien domāt par šādas notikumu attīstības cēloņiem. Ļoti iespējams, ka šīs lietas svešās rokās nonāca caur padomju okupācijas varas struktūrām jau drīz pēc ģenerāļa Baloža arestēšanas. Taču nedrīkstam ignorēt arī skumjo realitāti, ka daudzu vēsturisku Latvijas personību pēcteči, vai nu ciešot trūkumu, vai arī dienišķo problēmu spiesti, piemirst vēstures liecību milzīgo vērtību un nes senlietas uz antikvariātiem. Bet tajos visai reti sastopams godīgums, un veci, nezinoši cilvēki bieži tiek apkrāpti ar nicīgi pasviestiem grašiem. Pareizākais ceļš, ja rodas patiešām nepārvarama vajadzība šādas lietas pārdot, būtu nest tās uz muzejiem. Tikai — kurš muzejs gan šobrīd spēj iegādāties jaunus eksponātus, maksājot to īsteno vērtību? Viens no risinājumiem varētu būt Latvijas sekmīgāko biznesmeņu dāvinājumi muzejiem — tādējādi dodot savu ieguldījumu mūsu nacionālo bagātību nosargāšanā un saglabāšanā. Arī sava prestiža paaugstināšanā. Taču — cik uzņēmēju atsauksies šādai ierosmei?

Krievijas Federācijas vēstnieks Aleksandrs Raņņihs ar savu džentlmenisko žestu apliecinājis arī augstu diplomāta profesionālismu. Vēl nesen, savā atvadu vakarā Rīgas Diplomātiskajā salonā viņš pēc daudzu vakara dalībnieku vārdiem atstāja nomācošu iespaidu ar saviem apgalvojumiem par “cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā” kā vienīgo kavēkli mūsu valstu labākām attiecībām. Pārsteidzošs bija arī A.Raņņiha apgalvojums, atbildot uz “LV” jautājumu, ka visi ANO, Eiropas Savienības un EDSO cilvēktiesību eksperti, kā arī ANO dalībvalstis, kas nesen noraidīja Krievijas rezolūcijas projektu “Par cilvēktiesību pārkāpumiem Igaunijā un Latvijā”, ir nekompetenti un neobjektīvi. Taču ar skaisto žestu “Dauderos” Aleksandrs Raņņihs ir parūpējies, lai pēdējais akcents atmiņās par viņa darbību mūsu zemē būtu pozitīvs. Vienlaikus šis vēstnieka solis bija arī vēsturiskā un cilvēciskā taisnīguma principu diktēts.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”