17.–19. decembra sēde

18. decembrī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 223., 224., 225.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Es aicinu deputātus noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt četru deputātu iesniegto priekšlikumu, kas pasaka daudz precīzāk to, kā vēl reklāma būtu ierobežojama reklāmas izvietojumā. Un tas būtu — uz mājas sienām, sētām, lidostu, ostu un dzelzceļa staciju ēkās. Kāpēc tieši šāds? Šāds ierobežojums — daļēji es to arī veidoju, piekritu, jo tas būtu kā reklāmas izlīdzinājums. Tas, kas vecā redakcija otrajā lasījumā bija “lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās”, bija izplūdis, un nebija skaidrs, ko var saprast ar “lidostās”. Vai tas ir lidostas ēkā iekšā, vai tas ir uz lidostas sienas, vai tas ir vispār lidostas teritorijā? Tāpat arī dzelzceļa stacijās. Tad tā ir visa šī teritorija, kas robežojas ar šo dzelzceļa stacijas ēku, un tāpēc es piedāvāju precīzi pateikt, ka tikai šajās — lidostu, ostu, dzelzceļa staciju — ēkās ir aizliegts izvietot šādas reklāmas, kas propagandētu smēķēšanu un tabakas izstrādājumus, kā arī piekrītu, ka varētu nebūt šī reklāma uz māju sienām un uz sētām. Bet visās pārējās, kas bija otrajā lasījumā, uz reklāmu stabiem un uz autoceļu un dzelzceļu malām šī reklāma varētu palikt, jo šī reklāma, ja kādam arī tā būtu pieņemama, attīsta tikai šo reklāmu industriju, un, ja mēs esam uzlikuši to, ka reklāmām nevar būt tādi un tādi ierobežojumi, ja mēs esam piekrituši, ka reklāma var arī parādīties laikrakstos, tad šāda reklāma var arī parādīties autoceļu maģistrāļu malās. Tā, pirmkārt, ir apgaismota, tā vakarā, vismaz arī kaut kādu gaismu dod uz šo automaģistrāli un kalpo arī vairākiem citiem elementiem. Tā nav tāda reklāma, kur cilvēks braucot momentā pagriezīs galvu pa kreisi vai pa labi un vairāk nesekos līdzi savam norādītajam virzienam, tāpēc es domāju, ka automaģistrāļu malās šī tabakas reklāma būtu saglabājama, un arī dzelzceļu vai lidostu teritorijās iekšienē šī reklāma būtu pieļaujama, ja to vispār tur gribētu izvietot. Tāpēc es aicinātu deputātus atbalstīt šo četru deputātu iesniegto priekšlikumu, kas daudz precīzāk pasaka, kurās vietās šīs reklāma varētu arī nebūt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma. Godājamie kolēģi! Pusotra stundas laikā mēs esam veselus četrus priekšlikumus izskatījuši. Nākamās dienas likumprojektā viens likumprojekts ir ar 831 priekšlikumu. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 41 deputāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē, lai varētu turpināt darbu! Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Turpinām darbu. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šajā pantā Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā un kas nosaka, ka tabakas izstrādājumu reklāma nedrīkst tikt izvietota uz ēkām, būvēm, reklāmas stabiem, sētām, autoceļu un dzelzceļu mālās, lidostās, ostās un dzelzceļu stacijās. Es aicinu noraidīt deputātu Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena priekšlikumu, kas būtiski sašaurina šo ierobežojumu, izsakot, ka nedrīkst izvietot reklāmu tikai uz mājas sienām, sētām, lidostu un ostu, un dzelzceļa staciju ēkās. Man galīgi nav pieņemama šī Peterkopa kunga sniegtā motivācija, ka šis viņa un citu deputātu iesniegtais priekšlikums būtu kaut kādā ziņā precīzāks. Es domāju, ka Juridiskā biroja priekšlikums ir absolūti precīzs. Jautājums ir par būtību, ko mēs gribam. Vai mēs gribam ierobežot šo tabakas reklāmu, vai mēs gribam noteikt maksimāli plašu šīs tabakas reklāmas iespējas? Es viennozīmīgi iestājos par ierobežošanu, tāpēc aicinu atbalstīt komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi man rada izbrīnu, ja mēs sakām to, ka īpašums ir svēts, ko parasti cenšas aizstāvēt gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan “Latvijas ceļš”, tad man rodas jautājums: kāpēc, ja man māja ir un ja manai mājai ir brandmūris, tad šinī gadījumā kāds mēģina man diktēt noteikumus, vai es drīkstu atrast firmu, ar ko nolīgt... Protams, man ir jāsaskaņo ar pilsētas galveno arhitektu, un viss. Tā ir mana nauda, ko es ieņemšu par šo reklāmu. Protams, tam ir jābūt noteiktās morāles robežās, bet diez vai privātās mājas brandmūri būtu jānosaka Saeimai, un šajā gadījumā tā būtu tās kompetence. Bet tā kā šajā gadījumā saglabājas šis labojums, tad es tomēr uzskatu, ka jebkurā gadījumā demokrātiskāks būtu Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena kungu priekšlikums, nevis izdarīt paplašinājumu. Jo paplašinājums, kāds ir otrajā lasījumā un kādu arī mēģina saglabāt komisija, noteikti iejauksies arī reklāmu firmu darbībā. Piedodiet, ja ir reklāmas stabs, tad kādēļ uz reklāmas staba var būt visāda veida, tajā skaitā arī politiskā reklāma, bet cigarešu firmas reklāma nevar būt. Man nav, piedodiet, saprotams, jo reizēm man varbūt emocionālu sašutumu izraisa politiskā reklāma. Tādēļ, saprotiet, tas ir diskutabls jautājums, un no tā, ka uz kāda reklāmas staba ir uzlīmēts kādas firmas, teiksim, “Prince” reklāma, es nedomāju, ka no tā kāds dikti drausmīgā veidā sāks vairāk smēķēt. Vai apgūs smēķēšanu, ja viņš nav smēķējis. Tādēļ es aicinu tomēr šajā gadījumā noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūs nupat dzirdējāt cilvēku, kas smēķē, uzrunu. Jūs paskatieties, viņam pieder kule, uz kuras ir šis “Marlboro” uzgleznojums, un lai viņš parāda savu kuli visai Saeimai, un lai to redz un apskatās. (Zālē smiekli.) Jā, paskatieties — “Marlboro” virsū! Un tiešām tas spēcīgais amerikānis. Krāsaini turklāt apgleznota kule. Cienījamie deputāti, es ļoti lūdzu ierobežot šo reklāmu, jo tagad, jau braucot, ir pretīgi skatīties uz visām šīm reklāmām, kas saista Rīgu ar Jūrmalu, vienā laidā ir uzrakatīts: “Baudiet Wolstreet”, tālāk nāk “Texaco”, nāk jaunais iekšā, ko mēs redzam? Atkal piecstūraino zvaigzni, un vidū ir āmurs. Es ļoti lūdzu paskatīties un atcerēties, un ievērot, kā tas viss saistās ar mūsu Latvijas, neatkarīgas un patiesi brīvas Latvijas tēlu. Mūs ir apsēduši šie ārzemju uzraksti, ārzemju reklāmas, dažādu valstu reklāmas, dažādu firmu reklāmas: “Pirelli”. Pat “Stimorol” košļājamajai gumijai ir savi pieci karogi lielās šosejas malā, pa kuru mēs katru dienu un vasarā pāris reizes dienā pārvietojamies. “Nestle”, “Statoil”. Visiem ir karogi. Es neredzu nekur Latvijas karogu. Latvijas karogs bija pie Rīgas lidostas. Un arī šeit šis karogs ir noņemts. Kad mēs sagaidījām viesus Rīgas lidostā, mums bija prieks un lepnums par to, ka mums uz vairākiem karogu turētājiem ir 12 Latvijas karogi. Šodien tie ir noņemti un uzkārtas ir bezpersoniskas lupatas. Stacijā iekšā mēs skatāmies uz zviedru firmu, kas ar Latvijas mežiem rīkojas, zviedru firma. Un reklamēt vēl tabaku, narkotiku reklamēt, ceļa malās. Lūdzu, liecieties mierā ar šīm reklāmām! Tāpēc es aicinu nobalsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu un atbalstīt to priekšlikumu, kas ir lapās jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Kas vēl... Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es diemžēl ar krāsainas kules eksistenci nespēšu lepoties. Domāju, ka par to arī nebūtu vērts runāt. Aiztiekot vienu uzņēmējdarbības formu, mēs izsaucam ķēdes reakciju. Tātad mēs esam uzlikuši ierobežojumu ne tikai privātīpašumam. Mēs esam uzlikuši ierobežojumu māksliniekiem, reklāmu firmām, celtniecības krāsošanas firmām un tā tālāk. Tikai tāpēc, ka, atvainojiet, kādam raibs gar acīm metas, braucot pa kādu šoseju. Varbūt kādu citu narkotiku mazāk būtu jālieto, sevišķi pie stūres. Vislētākais variants uzlikt šauras brillītes, lai tās malas neredz, un skatīties vairāk uz šoseju, nekā uz reklāmām. Arī tā ir brīvas izvēles iespēja. Man gribas pateikt tikai vienu lietu. Šodien trešajā lasījumā daudzi deputāti sapratuši, ka tas, par ko mēs esam nobalsojuši pirmajā un otrajā lasījumā, neatbilst reālai dzīvei. Diemžēl ne visu varam izbalsot ārā, jo to neparedz Kārtības rullis. Šajā gadījumā tiek mēģināts labot to, kas jau ir sagandēts. Man ir prieks, ka vismaz šādā aspektā šodien darbs virzās kaut cik pozitīvi. Un tomēr. Ar kādām tiesībām tiek pārkāptas smēķētāju tiesības? Es negribu teikt, ka tās ir labas. Bet arī tās ir tiesības izvēlēties labāko. Varbūt cienījamais iepriekšējais runātājs gribētu, lai tiktu reklamēta Rīgas ražotā “Prīma”. Var. Kāpēc ne? Bet varbūt ir vērts izvēlēties kaut ko mazāk kaitīgu? Otrkārt. Mēs bieži vien pārmetam pilsētas galvenajai māksliniecei Galdiņas kundzei, ka tiek saskaņotas absolūti bezgaumīgas, neglītas reklāmas. Reklāma ir viens no dizaina veidiem, apkārtējās vides elements. Un forma, kas spēj maksāt lielu naudu, bezgaumīgu reklāmu nerada. Un tai nav vajadzības iespaidot mākslinieku visādām metodēm, lai tiktu saskaņots kaut kas bezgaumīgs. Pilnīgi pareizi. Bieži vien kinoteātrī kinofilma, kas seko reklāmai, ir daudz kaitīgāka nekā pati reklāma. Bieži vien es arī redzu tādu reklāmu, kā teiksim, “Glabājiet naudu PSRS krājkasē!” Varbūt tā ir daudz kaitīgāka reklāma, kas aicina atjaunot PSRS un arī vienu no tās institūcijām — krājkasi. Bet tā reklāma stāv. Atvainojiet, kungi un dāmas! Ja mēs baidāmies no vizuālās mākslas, un neviens negribēs noliegt, ka dizains ir viens no mākslas paveidiem, aizliegsim absolūti visu! To laiku mēs esam pārdzīvojuši. Mēs esam dzīvojuši tajā laikā, kad viss bija aizliegts. Es aicinu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un tik tiešām atbalstīt Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena kungu priekšlikumu kā mazāk kaitīgus normālas izvēles iespējas veikšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit tiek piesaukta īpašuma un uzņēmējdarbības aizskaršana, ja mēs ierobežojam šo tabakas izstrādājumu reklāmu. Es savukārt gribu uzsvērt, ka ne īpašuma, ne uzņēmējdarbības absolutizācija nav pieņemama, jo pastāv sabiedrības kopuma intereses.

Mūsu — tautas kustības “Latvijai” — princips ir viennozīmīgs, ka gan īpašumam, gan uzņēmējdarbībai ir jākalpo arī visas sabiedrības interesēm. Un īpašums ir jāpārvalda un ar uzņēmējdarbību ir jānodarbojas tādos rāmjos, kā sabiedrībai tas ir izdevīgi. Mums šeit kā likumdevējiem, ir tiesības lemt par to. Tāpēc cilvēki par mums ir vēlējuši, lai mēs veidotu šeit valsts politiku un neatļautu notikumus virzīt pilnīgi haotiski. Ir lietas, kuras var pirkt un pārdot un kuras pakļaujas pilnībā tirgus ekonomikas principiem, kurš vairāk maksā, tas arī dabū. Bet ir arī viennozīmīgi skaidrs, ka ir tādas lietas, kuras nepakļaujas šiem principiem un kuras nevar ne pirkt, ne pārdot. Sirdsapziņu nevar ne pirkt, ne pārdot. Godu nevar ne pirkt, ne pārdot. Arī tautas veselību mums nav tiesību šeit ne pirkt, ne pārdot. Tāpēc es aicinu deputātus tomēr ņemt vērā šīs valstiskās intereses un ierobežot šo tabakas reklāmu. Atbalstīt šajā konkrētajā gadījumā Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir arī atbalstīts atbildīgajā komisijā. Un noraidīt šo četru deputātu iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Priedkalns, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Priedkalns (TB).Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es arī vēlos atbalstīt Juridiskā biroja tekstu 13.panta 8.punktā. Ainavas sakopšana, dabas skaistums ir ļoti svarīgs apsvērums visā pasaulē. Ārzemēs, tur, kur bija atļauta šāda veida reklāma ceļu, dzelzceļu, šoseju malās, tagad tas ir ļoti stipri ierobežots, un šie sludinājumi ir visumā noņemti. Tādēļ es atbalstu Juridiskā biroja variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Replika, godājamais Krisberga kungs, smēķētāju tiesības nez kādēļ ir Latvijas valsts budžeta problēma. Katru gadu mēs vidēji piekto daļu no Latvijas medicīnai esošā budžeta tērējam to slimību ārstēšanai, kuras vairāk vai mazāk ir izraisījusi tabaka. Tas neattiecas tikai uz plaušu saslimšanām, tas attiecas pārsvarā uz sirds un asinsrites slimībām, es ceru, ka visi uztvēra to traģisko momentu, ko teica Leopolds Ozoliņš. Paldies! Es ļoti lūdzu atbalstīt to priekšlikumu, ko izteikusi Juridiskā komisija!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Es, protams, arī aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu, un es domāju, īpaši pēc deputāta Ozoliņa teiktā, ka “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, un tie, kas nacionāli noskaņoti, kaut no tā viedokļa atbalstīsim, lai šeit būtu tiešām, nu, Latvijas karogi, bet ne kas cits, tieši jau no nacionālā viedokļa, viens punkts ir. Bet es gribētu arī pateikt to, es redzu tagad, kā iet visa šī likuma pieņemšanas gaita. Man starpbrīdī Pauls Putniņš izsaka, nu, ko tu, Eniņ, tur kavē, redz, ko esi iztaisījis! Kā šodien aizkavējas apspriešana. Bet, redziet, kas tad to aizkavē? Mani vērojumi liecina, ka labais spārns, tas ir mūsu smalkākās inteliģences, frakcijas “Latvijas ceļš”, tātad ko mēs redzam, tātad te kaut kādas intereses viņi aizstāv, jo reti kad likumprojekts tik smagi lien cauri, kas vairāk runā? Lūk, šis labais spārns, kas te sēž, tagad viņi neiesniedz vis priekšlikumu par debašu saīsināšanu, tikai ļoti vēlu iesniedza priekšlikumu, tātad viņi paļaujas uz savu intelektu, ka pierunās un iestāstīs, ka reklāma acīmredzot gandrīz vai veicinās... darbosies pret smēķēšanu, un iet tagad tālākā gaita, kas atlikusi mums vēl ko apspriest, jo tālāk, jo lēnāk, un katrs priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi, kas kaut kādā mērā vēršas uz to, lai samazinātu smēķēšanu mūsu jaunatnes, bērnu vidū un kā citādi, pret to nāk un iestājas tie cilvēki, kad es paņemu balsojumu, tur pilnīgi nav vairs nekāda sakarība ar frakcijām, ar politiskām interesēm, tur kādas citas intereses izpaužas. Un, ir jāsecina no šīm interesēm, ka te ir pa šo laiku ļoti labi pastrādājuši smēķēšanas tirdzniecības lobiji. Un to jau varējām redzēt, ka viņi pastrādāja, nu, kāds nu būs šis likums, tāds būs, mēs varbūt mēģināsim pēc tam iesniegt labojumus, bet tagad es aicinu, ja nu mums izdotos saprast tīri no tāda nacionāla noformēšanas viedokļa, atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un nešmucēt ar tādām indīgām reklāmām mūsu ceļmalas un ēku sienas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Jurdža kungs, vēlaties ko piebilst?

R.Jurdžs. Lūdzu balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 13.panta otrās daļas 8.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 13, atturas — 6. Pieņemts. Līdz ar to nākamais vairs nav skatāms.

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums ir papildināt šo pantu (deputāti Bišers, Apsītis, Pēterkops, Rudzītis) ar vārdiem “izņemot tirdzniecības punktos”. Komisija noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bišera, Apsīša, Pēterkopa un Rudzīša priekšlikumu? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis pieņemts. Nav pieņemts. Kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi, mēs jau 13.pantam nobalsojām par otrās daļas 8.punkta tekstu, un tagad nekādus labojumus šeit izdarīt nevajadzētu, manuprāt. Šis teksts, kāds viņš ir iesniegts, un šeit es domāju, ja deputāti uzstājas, balsojums, tad viņš būtu vienkārši jānoraida. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka visi mēs esam noguruši, tāpēc es centīšos ļoti īsi. Es uzskatu, ka, ja mēs neļausim šajos lidostās izvietotajos tirdzniecības punktos, kur tirgo ar šīm precēm, arī viņas izstādīt, jo to arī var uzskatīt par reklāmu, mēs nonāksim ļoti absurdā situācijā. Es domāju, ka tur, kur tirgo šīs preces, tur arī var atrasties zināmā veidā to reklāma.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Mans personīgais viedoklis šajā jautājumā ir tāds, ka, izejot arī no patērētāju viedokļa un vispār no tirgus principiem, šai reklāmai, ja tā ir, ja tā tiek veidota, tad tai maksimāli jātiek lokalizētai, attiecinot to uz tirdzniecības punktiem. Šai tabakas reklāmai jātiek lokalizētai, izejot tieši no tirdzniecības vietām, tirdzniecības vietas varētu būt tās vietas, kur šo produktu reklāma varētu būt, un tāda ir arī šī jēga, ja mēs domāsim tālāko reklāmas koncepciju, reklāmas piemērošanas koncepciju alkoholam un citām šāda rakstura precēm, tieši tajā vietā, kur tiek pirkta šī produkcija, tur tad arī lokalizēt šo reklāmu. Tāpēc tas ir ļoti loģisks priekšlikums, un tas būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā!

R.Jurdžs. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Bišera, Apsīša, Pēterkopa un Rudzīša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu atgriezties savās darba vietās. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 7, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir deputāta Eniņa priekšlikums, kas ir pieņemts, un izveidots jauns punkts — 9.punkts, kas nosaka, ka aizliedz reklamēt transporta līdzekļos un uz transporta līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu par deputāta Eniņa... Pieprasa balsojumu. Debatēs vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputāta Eniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 18, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais. Juridiskais birojs piedāvā 9.punktu, kas aizliedz reklamēt audzināšanas un izglītības iestādēs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret Juridiskā biroja priekšlikumu — 13.panta otrās daļas 9.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 14.pants. Juridiskais birojas piedāvā nosaukumā izslēgt vārdus “sporta iestādēs”. Komisija atbalstīja un redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs jau pirms tam, kad runājām par reklamēšanas ierobežojumiem, arī par šīm sporta iestādēm un runājām faktiski par tirdzniecību, arī runājām par šīm sporta iestādēm, un mēs konstatējām, ka sporta iestādēs nav labi ne tirgoties ar tabakas izstrādājumiem, ne arī tos lietot, tas ir, smēķēt. Un šeit ir tas gadījums, tagad ir šis pretējais Juridiskā biroja priekšlikums, kas atļauj smēķēt sporta iestādēs, un es domāju, ka tas... izejot no tā, ko mēs runājām iepriekš, un arī es pats, vadoties no savas pārliecības, tomēr aicinātu neatļaut smēķēšanu sporta iestādēs un tādējādi noraidīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (TKL). Cienījamie kolēģi! Šeit ir nekonsekvence, veidojot tabulu. Juridiskā biroja priekšlikums ir sekojošs: izslēgt sporta iestādes no virsraksta un izteikt 15.pantu šādā redakcijā, kas tūlīt pēc tam seko, un tur kā 3.punkts parādās sporta zāles. Ja tas ir kombinēts priekšlikums, tad mēs to skatāmies kompleksi, un mēs varam skatīties, vai nu likt virsrakstā to iekšā, vai tālāk — kā to Juridiskais biroja ieteicis 3.punktā — sporta zālēs. Es domāju, ka šajā gadījumā mums vajadzētu to skatīt kompleksi, ja mēs balsojam, piemēram, par Juridiskā biroja priekšlikumu un izņemam to no virsraksta, tādā gadījumā es lūdzu balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu visam 15.pantam, bet es domāju, ka mums nav jāizņem no virsraksta tas ārā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Lai būtu arī pārējiem deputātiem skaidrs, jo Leopoldam Ozoliņa kungam nav skaidrs, tagad būs man maisiņš ar “Tēvzemei un Brīvībai”, tad es staigāšu nākamo reizi ar to. Bet papildus tam man ļoti gribētos neatbalstīt Apiņa kungu, kad viņš grib izņemt speciāli norādītās vietas, jo 2.punkts šajā 10.pantā, ko piedāvā komisija, ir ļoti īpatnējs. Paklausieties paši, ko tas piedāvā: smēķēšanas ierobežošanu slimniekiem, kuri ārstējas stacionāros, nosaka šis likums un ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Pirmkārt, man jautājums — kāpēc tiek diskriminēti slimnieki, tad vajag arī noteikt ārstiem, jo bieži vien ārsti vairāk smēķē nekā slimnieki, tad lieciet abas kategorijas, Apiņa kungs. Kāpēc ārsti varēs smēķēt, bet slimniekam nebūs tiesību smēķēt, kas te iznāk ārā. Un tas ir pirmais jautājums. (No zāles: “Pareizi, kā savādāk!”) Un otrais jautājums. Labi, ja tas slimnīcas galvenais ārsts nav līdzīgs Apiņa kungam, tad tur būs kāda vietiņa, kur cilvēks, kas smēķē, ir tiesīgs, bet tad es saprotu to, ka caur ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem es, ja būšu slimnieks, man nedrīkstēs... būs aizliegums slimnīcā vispār smēķēt. Nē, piedodiet, bet tad ir atkal nākamais jautājums. Vai tas nav manu tiesību ierobežojums, varbūt jau būs arī ārā aizliegts, tad es neņemos spriest, bēniņos varbūt būs jāsmēķē? Un, cienījamie kolēģi, kāpēc manas tiesības tiek ierobežotas ar šādu punktu kā slimnieka tiesības? Es, protams, neprasu to, lai man atļautu visā slimnīcā, bet kādai smēķēšanas vietai ir jābūt. Un otrs jautājums, kā paliek, tas ir, kāpēc tikai slimniekiem? Ārsti drīkstēs un slimnieki nedrīkstēs, tad vajag papildināt, bet, tā kā ir trešais lasījums, tad papildināt vairs nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Godātais Lujāna kungs nesaprata, ka viņam jārunā ir par punkta virsrakstu. Viņš jau sāka runāt par nākošo punktu, kuru cienījamais Jurdža kungs vispār nebija risinājis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā!

R.Jurdžs. Šajā gadījumā komisija piekrita Juridiskā biroja priekšlikumam, un sakarā ar to, ka nav jēdziena “sporta iestādes”, bet, tā kā mēs iebalsojām, ka kultūras un sporta iestādēs aizliegts realizēt tabakas izstrādājumus, tad principā sanāk, ka nevajadzētu atbalstīt ne Juridisko biroju, ne komisiju un atstāt to, kā bija otrajā lasījumā. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu 14.pantā! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 14, atturas — 11. Pieņemts!

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums. Deputāts Apinis piedāvā svītrot vārdus “izņemot smēķēšanai speciāli norādītas”. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Jurdžs. Man arī kā deputātam ir iebildumi, jo, ja mēs atstājam šādu redakciju, tad nav nozīmes izdalīt atsevišķi pantu, jo tā tad ir parasta darba vieta vai iestāde.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Jurdža kungs, tad jūs kā komisijas pārstāvis vai kā deputāts ierosinājāt balsot par deputāta Apiņa priekšlikumu, ko es arī piedāvāju. Apiņa kungs vēlējās runāt? Lūdzu! Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es ceru, ka daudzi no jums bija Atlantā un... tā es vismaz lasīja, ka daudzi no jums bija Atlantā. Katrā ziņā Olimpiskajās spēlēs nebija pat norādītas nevienas speciālas vietas, kurās varēja atļauties smēķēt. Kā iegāja stadionā, smēķēšana kā tāda bija jāaizmirst. Tas ir milzīgi lielā teritorijā un milzīgi lielā stadionā. Kas nu būtu tā ļoti dīvaini, ka mēs konkrēti teiktu, ka slimnieks, par kuru Latvijas valsts caur slimo kasi maksā par to, lai viņš ārstētos, un nav nekas sliktāks slimnieka veselībai kā šī smēķēšana, tad mēs izdotu šādus noteikumus, kuri varētu slimnīcas iekšējās kārtības noteikumos noteikt, kā un kur drīkst slimnieks smēķēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas neviens. Debates slēdzam.

R.Jurdžs. Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 29, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Jurdžs. Tālāk. 15. pants. Izteikt pantu šādā redakcijā. Piedāvā Juridiskais birojs. Būtība īpaši nav mainīta, ir sakārtots šis pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 15. panta redakciju? Iebildumi ir. Vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Iebildumi ir, jo izmaiņas ir būtiskas, un es pasvītrošu, kur ir šī būtiskā izmaiņa. Padomijas laikos šur tur, kur bija aizliegums smēķēt, to darīja slepus tualetes telpās. Es pats gribu atgādināt deputātiem, kur to vispār nedrīkstēs darīt. Piemēram, restorānā, kafejnīcā, nedrīkstēs smēķēt arī tualetē, jo tā ir uzņēmējdarbības telpa. Pie kam, atvainojiet, kafejnīcu un restorānu vispār nedrīkst atvērt, ja nav iekārtota tualete. Viens neloģiskums. Tātad īpašniekam nav pat iespēju izveidot telpu, kurā varētu uzturēties tie klienti, kas ļauj šim uzņēmumam eksistēt. Bieži vien. Līdz ar to visi tie sakārtojumi, šoreiz gan, atvainojiet, sakārtojums pēdiņās, kur ir izņemti ārā vārdi “speciāli norādītā telpā vai vietā”, nupat jau cieta fiasko. Es aicinu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atstāt iepriekšējā lasījumā akceptēto tekstu, jo tas jau ir kaut cik normāls. Protams, būs ļoti interesanti, ka, teiksim, Oto Švarca apmeklētāji, arī ārvalstu diplomāti ies uz tualeti un klusām pīpēs “Marlboro”.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Man, protams, rada izbrīnu, kas šinī gadījumā ir tas anonīmais Juridiskais birojs, kas ne tikai kaut kā juridiski precizē, bet gan dara kardinālas izmaiņas pašā likumdošanas darbībā. Jo, kolēģi, paskatieties uz otro lasījumu. Ir rakstīts... (No zāles deputāts Apinis: “Aizej un izlasi vispirms!”) 4. punktā ir rakstīts: diskotēkās un deju zālēs, izņemot smēķēšanai speciāli norādītās vietas. Un tālāk jau labojumā parādās 5. punkts, ko piedāvā Juridiskais birojs — diskotēkās un deju zālēs. Un speciālās vietas jau ir... Es vēlreiz tomēr gribu precizēt, ka pirmajā un otrajā lasījumā bija precīzāk norādīts, lai neradītu šādas diskusijas. Es, protams, sapratu, ka Juridiskais birojs šinī gadījumā arī izsakās kā kaut kāds nesmēķētāju lobijs, un diez vai vajadzētu šinī gadījumā apstiprināt Juridiskā biroja iniciatīvu atstāt otrā lasījuma tekstu, un tas būtu visoptimālākais. Kaut, dabiski, man rodas nākošie jautājumi, ja mēs šādu likumu ieslēdzam darbībā, tad, Krisberga kungs, iedomājieties, kas tad būs tuvākajā laikā, ja jūs nolemsiet atvērt savu fotosalonu vai kādu pagrabiņu, tad, ja jums nebūs šīs smēķēšanas telpas, līdz ar to Rīgas municipālā dome varēs jums neatļaut biznesa darbību. Saprotiet, mēs ar šo Apiņa izgājienu nokļūstam līdz paradoksiem, un tas būs, piedodiet, kauns un izsmiekls. Un tā būs realitāte, un tad es iedomājos, kā Municipālā policija tagad skraidīs pa visām vietām un iekasēs naudu, kāds viņiem būs bizness — noķert kādu nabaga smēķētāju, un es domāju, ka patiešām no tā būs mūsu valstij uzplaukums un visiem patiess prieks. It sevišķi Apiņa kungam.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Kārlis Čerāns... Čerāna kungs, atgādinu, ka jums ir otrā reize... Pirmā... Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Es ceru, ka pirmā. Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šeit nācu runāt par šo pantu tikai tādēļ, ka faktiski Lujāna kungs sniedza zināmu dezinformāciju, jo šeit 15. pantā, tur, kur ir šī Juridiskā biroja piedāvātā redakcija šiem smēķēšanas ierobežojumiem, tur šai pirmajai daļai ir pamatteksts, kas skaidri pasaka, ka izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, aizliegts smēķēt šādās sabiedriskajās telpās... Tātad par visiem punktiem, kas tālāk seko, ir priekšā šī preambula — izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, un tas nozīmē, ka šeit nav šie grozījumi pēc būtības ne attiecībā uz darba vietām, ne attiecībā uz diskotēkām un deju zālēm, ne attiecībā arī uz pārējo. Tātad es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, kaut vai vienkārši tāpēc, ka viņš ir juridiski sakārtojošs. Es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.

R.Jurdžs. (TB). Jā, tiešām, Juridiskais birojs šeit ir tikai sakārtojis. Lai tas, ko mēs iebalsojām otrajā lasījumā, būtu arī loģisks. Tā ka aicinu atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot Juridiskā biroja priekšlikumu par likumprojekta 15. panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 9, atturas — 9. Nav pieņemts.

R.Jurdžs. Mēs pieņēmām to pašu likumu, tikai izteiktu sliktos vārdos, vai ne... nekāda rezultāta no tā nav, ka jūs nobalsojāt “pret”. Nākošais. 16. pants. Deputāti Pēterkops, Straume, Vidiņš, Jirgens ierosina izslēgt 16. panta 3. daļu. Un 3. daļa skan: “Darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam nesmēķētājam ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu.” Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie deputāti! Šo priekšlikumu mēs piedāvājam kaut vai viena apstākļa dēļ, ka mēs ieliekam likumā tādu noteikumu, kuru būtībā nu neviens nekad nevarēs izkontrolēt un neviens nekad arī nevarēs izpildīt. Uzliekam par pienākumu darba devējam nodrošināt darbinieku ar telpu, kura nav... kura ir ar dūmiem nepiesārņota. Ja darba devējam ir tāds speciālists, kas viņam ir dārgs un kas viņam nes ienākumus, viņš tam nodrošinās tādus darba apstākļus, kādus šis darba ņēmējs prasīs, lai viņš iegūtu no šī darba ņēmēja to, ko viņš... kādus uzdevumus tam ir uzdevis. Bet nevar būt nekad tāda situācija, ka darba devējs sāks diktēt noteikumus darba... kad darba ņēmējs sāks diktēt noteikumus darba devējam. To mēs varējām atļauties varbūt astoņus gadus atpakaļ, kad mēs dzīvojām padomju valstī, PSRS sastāvā vēl dzīvojām, kad bija valsts uzņēmumi, kad ar vienu rīkojumu tas būtu bijis varbūt arī izdarāms, bet tagad, kad esam iegājuši jau citās attiecībās, kad Latvija ir neatkarīga un brīva un kad tiek deklarēts, ka privātīpašums ir viena no pamatīpašuma formām, kur tiek brīvi varbūt... darba devēja un darba devēja attiecības, ko regulē Darba likumu kodekss, tad drīzāk jau šāds te priekšlikums varētu būt piedāvāts, šajā Darba likumu kodeksā varēja būt piedāvājums, bet nevis šajā likumā par tabakas realizāciju un smēķēšanas ierobežojumu, jo šeit jau mēs iejaucamies pavisam citās jomās — darba devēja un darba ņēmēja attiecībās. Šāda te tēze var palikt kā deklaratīva, Saeima var pieņemt kā tādu vai politiskās partijas var pieņemt šādas te deklarācijas, var pieņemt šādus te paziņojumus, bet šādi te paziņojumi nevar būt kā likuma normas. Un tāpēc es aicinu deputātus balsot par mūsu iesniegto priekšlikumu — izslēgt šo trešo daļu un atstāt šo 16. pantu ar pirmo un otro daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie, cienītie un visādi apbrīnojamie deputāti! Ziniet, man tiešām te gandrīz no neizpratnes nav ko teikt. Pantā tātad, un visu to, ko sarunāja deputāts Pēterkops... Tātad cilvēks nesmēķētājs, normāls cilvēks — viņam nav tiesības uz tīru, tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu. Mēs esam tik daudz paraduši runāt par cilvēktiesībām, jā.. smēķētājs saka, man tak ir cilvēktiesības smēķēt un pūst dūmus ģīmī un visur... kā tad tam, kurš tos dūmus uztver un elpo, nav tiesības šo gaisu saņemt? Tas vispār... nu kaut kur pie absurda jau nonākam. Un tāpat Pēterkops šeit sacīja, ka noteikumus diktē darba devējs. Nu atvainojiet, vai tad darba likumdošana vairs tādā gadījumā nav spēkā?

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Godātie kolēģi! Rakstveida pieteikumiem debatēs tiek dota priekšroka.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šī ir ļoti būtiska norma, un es uzskatu, ka tas ir principiāli svarīgi, ka šī 16. panta trešā daļa šajā likumā paliek. Un līdz ar to deputātu Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena priekšlikums tiek noraidīts. Jo tātad, kā jau šeit minēju, šī 3. daļa skan, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam nesmēķētājam ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu. Un es uzskatu, ka tas ir principiāli svarīgi, ka mēs mūsu sabiedrībā nesmēķēšanu uzskatām par normu un veselīgu dzīvesveidu, bet smēķēšanu kā nepatīkamu izņēmumu, kurš eksistē, un tas acīmredzot eksistēs, bet uz to tomēr ir jāskatās kā uz izņēmumu un ir jāveido mūsu sabiedrība tā, lai šī nevēlamā parādība tiktu nākotnē ja ne izskausta, tad vismaz ierobežota. Tiesības elpot svaigu gaisu ir viena no cilvēka pamattiesībām, un tā ir cilvēka tiesība uz dzīvi, jo bez svaiga gaisa cilvēkam nav iespējams dzīvot un būt veselam. Un tirgus attiecības, kuras šeit tiek piesauktas, tās nekad nevar būt pilnīgi brīvas, jo šīs attiecības ir jāveido tā, lai tiktu ievērotas cilvēku tiesības, un tas ir tas, ko valsts savos likumos var noteikt un valstij ir jānosaka. Un, kā jau es minēju iepriekš, uzņēmējdarbības tiesības un privātīpašums nav absolutizējams, jo, ja mēs šo privātīpašumu absolutizējam, tad mēs varam nonākt atkal pie vergu tirdzniecības vai citādām anomālijām, un tā ir faktiski tā kultūra, ko sabiedrība ir uzkrājusi, ka viņa neabsolutizē šo naudas varu un īpašuma attiecības. Īpašumam jākalpo arī sabiedrības vajadzībām, un arī uzņēmējdarbībai ir jātiek veiktai tā, lai tiktu īstenotas sabiedrības intereses, lai netiktu aizskartas cilvēku tiesības. Un es uzskatu, ka šī norma ir noteikti vajadzīga šajā likumā. Šeit nav nekāda pamata aizbildināties ar to, ka mēs viņu varētu ielikt citā likumā, piemēram, Darba likumu kodeksā, bet šeit nu mēs šoreiz neliksim. Es uzskatu tādu pieeju par absolūti nepamatotu, un tādēļ es aicinu noraidīt šo deputātu Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, es esmu diezgan liels smēķētājs, bet šajā gadījumā es pilnīgi uzskatu, ka citiem nav jācieš manas smēķēšanas dēļ. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Smēķētāju tiesības nedrīkst būt svarīgākas par nesmēķētāju tiesībām. Un es aicinātu sekot arī Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piemēram, ka mūsu komisijā nežēlīgi tiek ievērotas nesmēķētāju tiesības un mūsu komisijas telpās smēķēt nevar. Neskatoties, ka ir viens otrs, kas mīl kādreiz uzsmēķēt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Arī es šajā gadījumā aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu, jo ieraksts attiecīgajā likumprojektā dod tiesības cilvēkam, kas ir saslimis ar vēzi vai citām slimībām, ko izraisa smēķēšana, prasīt atbildību no darba devēja, kas nav spējis nodrošināt viņa cilvēka tiesības uz tīru gaisu. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms paldies, ka tika iebalsota norma — smēķēšana speciāli norādītās vietās. Jo loģisks kafejnīcas un restorāna īpašnieks par šo speciāli ierādīto vietu paziņos visu viesu zāli. Bet tas vairs nav atgriežams. Es gribētu pateikt sekojošo. Kāpēc jūs gribat ierobežot nesmēķētāja tiesības saņemt darba vietu? Atvainojiet, ja darba devējs nav tik bagāts, ka var īrēt Rīgā, teiksim, par 10 latiem lieku kvadrātmetru nesmēķējošam darbiniekam, viņš šo darbinieku nepieņems darbā. Kāpēc jūs gribat diskriminēt nesmēķētāju, kurš 2.numurā, kas ir šajā pantā, var atteikties izpildīt darbu? Atvainojiet, gan jau tāds neapzinīgs darba devējs atradīs citu pantu, lai atbrīvotu viņu no darba. Jūs radāt tiešām problēmas nesmēķētājiem. Es domāju, ka šādas normas nav pieņemamas, jo tas tik tiešām ierobežos nesmēķētāju tiesības, jo diemžēl spēles noteikumus diktē darba devējs. Jo diemžēl tikai darba devējs spēj radīt darba vietas, nevis darba ņēmējs, kurš vēl izvēlas šodien, reāla bezdarba apstākļos, kādu darba vietu viņš gribētu ieņemt. Šodien šī likuma norma ir mazlietiņ par ātru. Vispār pilnīgi atbalstāma, bet tikai ne šodien. Jo šodien diskriminēs tieši nesmēķētājus. Aicinu atbalstīt deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Tā kā pārējā daļa kolēģu aizstāvēja nesmēķētāju tiesības, tad man gribas aizstāvēt arī smēķētāju tiesības. Kāpēc ar šo 3.pantu tiek norādīts, ka smēķētājam obligāti jāatrodas tabakas dūmiem piepildītā istabā? Saprotat, no kurienes ir tāda loģika, bet no šī 3.punkta iznāk aptuveni tā. Un otrs jautājums. Ja mums tagad likumā, iepriekšējās normās ir nobalsots, ka ir telpa, kurā var smēķēt, kurā būs tabakas dūmi, tātad jautājums, kas viņu varēs uzkopt Tātad, atvainojiet, darba līgumā būs jānorāda grafa smēķētājs — nesmēķētājs. Un tad tikai tas darbinieks, kas būs smēķētājs, varēs iet uzkopt šīs telpas. Piedodiet, ja mēs te gribam nokļūt vēl lielākos paradoksos, tad jau mēs esam šo saražojuši. Un tādēļ es iesaku tomēr šo punktu noņemt, kaut vai es aicinātu gala rezultātā nobalsot pret šo likumu kopsummā. Jo, piedodiet, šis likums ir pārvērties jau kopsummā par nedaudz intīma paveida sliktas nodarbošanās likumu. Es aicinātu, lai nebūtu Prezidenta kungam kārtējo reizi atkal jāatsūta viens no gara darbiem mums atpakaļ, mums pašiem to neatbalstīt. Tā būtu vislielākā loģika. Protams, nepatīkami, ka mēs visu dienu būsim nodarbojušies ar šo ārstu murgu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es teicu, ka es nekāpšu tribīnē, bet man nākas tomēr šīs dienas noslēgumā vēlreiz sacīt jums un saukt pie jēgas. Es teicu, ka runāsiet droši vien veselu dienu. Te kādi pieci, seši, septiņi drausmīgi runāt griboši, lai neteiktu “muldēt” vai kaut ko līdzīgu. Nu bet paklausieties, vai ir vienreiz sajēga vai nav? Es teicu, es nezinu, ko Prezidijam aicināt. Varbūt šiem tik drausmīgi runāt gribētājiem kā Čerāna kungam, kurš droši vien runā, arī naktī guļot... Tas ir vienkārši fantastiski. Nu jāizdomā viņiem papildus kaut kādas plenārsēdes, jāiedala kāda telpa, nu izrunājieties! Nu izmuldieties par visu, kas jums nāk prātā! Kaut kādai sajēgai taču ir jābūt! Diena beidzas, jūs neesat tikuši... Mēs neesam tikuši ne no vietas. Par to pašu atkal runājam. Rītdien sanāksim kārtējā plenārsēdē un atkal turpināsim par to runāt. Vai ir kaut kāda nozīme mums organizēt šīs papildu ārkārtas plenārsēdes? Nu, cilvēki mīļie, nu taču saprotiet vienreiz! Nu cik tālu mēs nonāksim? Patiešām, cilvēki, tauta mums rādīs ar pirkstu. Un rāda ar pirkstu, un pareizi darīs. Nu par ko tad mēs pārvēršamies? Čerāna kungs, jums pirmajam vajadzētu vienreiz apjēgt, izrādās, ka jūs esat fenomenāls, kompetents absolūti visos jautājumos. Nav neviena jautājuma, kurā jūs neskrietu tribīnē. Tas taču ir kaut kas ārprātīgs!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deptuāti! Es jūs aicinātu šo pantu skatīt kompleksi, ne tikai vienā jautājumā — par 3.punktu, jo te ir arī cits priekšlikums — izslēgt panta pirmo daļu, kas ir pilnīgi loģiski, jo pirmā daļa ir vispārējs konstatējums par cilvēka tiesībām vispār. Bet tālāk pievērsiet uzmanību. Es atbalstītu, lai paliek otrā un trešā sadaļa, nesvītrojot neko, bet te uzreiz jūs visi uztraucaties par darba devēju, privāto ražotāju. Bet deputātam? Kas tad deputātam ir darba devējs? Un kas tad viņam noteiks? Jā, tauta te atbild. Ļoti labi, bet tauta prasa, lai cilvēki strādātu tīrā vidē, un negrib, lai viņu deputāti smēķētu, sabendētu savu veselību un pēc tam uz tautas rēķina to mēģinātu uzlabot no nodokļu maksātāju naudas. Līdz ar to es gribu pievērst jūsu uzmanību šiem diviem pantiem. Un es ceru, ka tanī dienā, kad tiks parakstīts šis likums, vairāk nevienā Saeimas gaitenī nestāvēs pa pieciem, sešiem šķīvjiem, kur būs pelni un cigarešu gali, jo darba telpa nav tikai tā, kur jūs sēžat aiz durvīm, bet arī gaitenis pirms darba telpas, kurā tiek smēķēts. Un es tagad saprotu, ka, ja tas stāsies spēkā, tad būs jāmaina arī Saeimas Kārtības rullis, jo neviens nevarēs teikt, ka es neesmu ieradusies darbā neattaisnoti, ja es atsakos uzturēties, pieņemsim, frakciju mājas otrajā stāvā, kur ir sešas smēķēšanas vietas. Es ceru, ka smēķētāji pēc šī panta pieņemšanas sapratīs, kas tagad būs un kā veidosies darba attiecības Saeimā. Es atbalstu, lai paliek gan 2., gan 3.punkts, bet pirmo daļu gan svītrot.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienītie! Visā visumā atbalstot Pētera Tabūna teikto, ka tik daudz runāts, bet tikai vajag paskatīties, no kā tā runāšana nāk. (Starpsauciens: “Kāpēc tad tu kāp tribīnē?”) Šī komisija tīri labi un pareizi šo likumprojektu sastādījusi. Bet uzstājas jau vispirms visvairāk tie, kas ir smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizstāvētāji. Tur sākas tā runāšana. Un, piemēram, viens no vislielākās muļķības sarunāšanas piemēriem ir tagad šeit par to tīro gaisu, īpaši Lujāna kungs. Ja ir prasība, es tomēr domāju, ka ne es viens prasu. Katram cilvēkam ir tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi. Tagad te Modris Lujāns apcer visādus — kādas telpas un kādi darba devēji. Tā taču ir elementāra prasība. Bet lai darba devējs nodrošina pareizu ventilāciju, ka viss tas, kas... Mēs braucam lidmašīnā, tur taču blakus turpat smēķē, bet tur ir ventilācija, blakussēdētājam neko netraucē. Tāpēc nevajag sajaukt kaut kādas, gudrot šitā te, kasīt labo ausi ar kreisās kājas pēdu. Tiešām vēlreiz uzsveru, lai paliek, ka cilvēkam ir tiesības uz tīru gaisu un to, ko te arī Krisberga kungs arī atkārtoti sarunā. Vai nu es saņemšu aizrādījumu, bet tā nu gan bija demagoģija tīša, visīstākā, ka, lūk, jau tā nav darba vietas. Nu labi, nerealizēs to, bet tas jau ir solis, punkts par labu tam darba devējam, ka šis solis par labu darba ņēmējam, es pārteicos, jo, lūk, viņa pusē ir viens tāds punkts, uz kuru viņš var spiest, varbūt visos gadījumos viņš nevarēs. Tiešām, viņam būs citi draudi no darba devēja puses, bet viens punkts viņam... mēs būsim ielikuši darba devējam vienu punktu viņa pusē, pieņemot šo tikko minēto punktu ar prasību pēc tīra gaisa no tabakas dūmiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Jurdža kungs!

R.Jurdžs (TB). Vēl palika nedaudz. Kolēģi, pacietību! Un ja mēs gribam šajā gadsimtā Latvijā pieņemt šādu likumu, tad balsosim un nerunāsim. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret četru deputātu priekšlikumu — izslēgt 16.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 29, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jurdžs. Juridiskā biroja priekšlikums — 16.pantu uzskatīt par 3.pantu. Komisija atbalstīja un arī izslēdza pirmo daļu, jo pirmā daļa ir izteikta 2.pantā. Un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākošais — 18.pants. Deptuāti Kuprijanova un Pēterkops iesniedza priekšlikumu ar jaunu tekstu, ko komisija atbalstīja un tikai redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Juridiskais birojs — aiz 13.panta iekļaut 11.pantu, mainot numerāciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 19.pants — Juridiskais birojs. Izsaka jaunā redakcijā — par šā likuma pārkāpšanu personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Juridiskais birojs — izslēgt 20.pantu, mainot numerāciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. Tālāk strādājam ar dokumentu nr.1710c. Juridiskais birojs izsaka par 21.pantu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tālāk, tātad kā komisijas priekšsēdētāja pārstāvis teica, vadāmies pēc dokumenta nr.1710c. Likumprojekta reģistra nr.154. Jurdža kungs, es varu jums iedot vienu eksemplāru.

R.Jurdžs. Tātad Juridiskais birojs piedāvā 21.pantu izteikt jaunā redakcijā. “Strīdus, kas radušies likuma piemērošanas gaitā, izskata tiesa.” Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs. Pārejas noteikumi. Atbildīgā komisija iesaka pārejas noteikumu 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Labklājības ministrija iesaka 2.punktu. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu... Labklājības ministrija pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Labklājības ministrijas priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā. Teksts jums ir iesniegts. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 22, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 3.punktu jaunā redakcijā. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Arī ministrija prasa balsojumu. Ja runāt neviens nevēlas, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Labklājības ministrijas priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 21, atturas — 17. Nav pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums — pārejas noteikumu 4.punkta normu iekļaut 3.punktā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Pārejas noteikumu 5.punkts. Te ir deputāta Apiņa priekšlikums, kuru komisija noraidīja. Tas ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemam.

R.Jurdžs. Deputātu Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena priekšlikums, kas arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Komisija precizētā redakcijā ir pieņēmusi 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Arī tas ir pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais. Atbildīgā komisija piedāvā 5.punkta normu iekļaut 3.punktā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Deputāti Pēterkops, Straume, Vidiņš un Jirgens iesaka papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Juridiskais birojs ierosina mainīt likuma struktūru, sākot likumu ar iedaļu “Pants”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Šis gan ir trešais lasījums, Jurdža kungs!

R.Jurdžs. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 5, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

R.Jurdžs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija... Atvainojiet, atvainojiet! Kamēr mēs skatām šo likumu, ir vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija ierosina 17.–19.decembra sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” trešajā lasījumā, tas ir 41.jautājums, iekļaut darba kārtībā kā 6.sadaļas 23.jautājumu. Tas ir, ķerties pie tā izskatīšanas tagad. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Un vai vajag balsot? Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums mums būs šis. Vienojušies esam. Ir vēl viens Juridiskās komisijas iesniegums, kura lūdz likumprojektu “Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””, pēc pašreizējās numerācijas 55 un “Noteikumi likumprojektu par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”, nr.56. iekļaut darba kārtībā kā 6.sadaļas 24.un 25.jautājumu. Tātad aiz tikko nobalsotā darba kārtības jautājuma. “Par” vai “pret” runāt kāds vēlas? Nevēlas. Deputāti piekrīt? Krisberga kungs pieprasa balsojumu par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38... Diemžēl nav kvoruma. Lūdzu deputātus atgriezties savās darbavietās un piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu — mainīt darba kārtību. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 2, atturas — 7. Arī tas ir pieņemts.

Tātad sākam izskatīt 41.darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. ir 1847. Tā ir samērā apjomīga un sarežģīta tabula. Es jums tūlīt paskaidrošu, kāpēc. Tā kā Kārtības rullis to atļauj, tad atbildīgā komisija kā priekšlikumus minētajam likumprojektam ir iekļāvusi arī likumprojektu ar nr. 364, nr.394, nr. 458 un nr. 546. Bez tam arī pēc savas iniciatīvas iestrādājusi likumprojektu “Ar Vatikāna pasu ceļojošo personu bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā”. Tas ir likumprojekts ar reģistrācijas nr. 363. Kā jūs paši saprotat, tas padarīs apspriešanu nedaudz sarežģītāku, bet nu... Atbildīgā komisija uzskatīja, ka ir vērts to visu apvienot vienā likumprojektā. Pirmais priekšlikums ir...

Sēdes vadītājs. Tātad, Lībanes kundze, strādājam ar dokumentu nr. 1847.

K.Lībane. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Lībane. Pirmais priekšlikums ir saņemts no Ministru kabineta un bija iekļauts likumprojektos nr. 364, nr. 390 un nr. 458 un nr. 546. Šis ir tehniska rakstura priekšlikums. Atbildīgā komisija nolēma noraidīt priekšlikumu — atsaukties uz laikrakstu “Latvijas Vēstnesis”, bet papildināt ar atsaucēm uz Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu publikācijām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu — noraidīt priekšlikumu atsaukties uz laikrakstu “Latvijas Vēstnesis” un papildināt ar atsaucēm Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu tālāko numerāciju. Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir redakcionāli precizēta otrā lasījuma redakcija likumprojekta 1.pantam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk par likumā lietotajiem terminiem. Ir saņemts deputāta Jirgena priekšlikums — papildināt nodaļu ar jaunu terminu — “nevalstnieks”. Komisija šo priekšlikumu noraidīja sakarā ar to, ka nekur likuma tekstā šāda termina nav, toties likuma tekstā ir termins gan netieši izteikts — “nepilsonis”. Līdz ar to komisija lēma palikt pie termina “nepilsonis”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputāta Jirgena priekšlikumu 1.pantā “Likumā lietotie termini”. Piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk atbildīgā komisija liek priekšā aizstāt vārdus “Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors”, ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes priekšnieks”. Tas ir saistībā ar Ministru kabineta iniciētajām administratīvajām izmaiņām šā departamenta darbā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Bez tam šis pants ir arī redakcionāli precizēts. Un termins “repatriants” ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamie priekšlikumi ir pie 5.panta. Šeit atkal ir priekšlikums no Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta nr. 546, kuru komisija ir pieņēmusi ar nelieliem grozījumiem, un liek priekšā attiecīgi mainīt likumprojekta turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk varam pāriet pie 7.panta, kur arī ir Ministru kabineta noteikumu un likumprojekta ierosināts priekšlikums, uz kuru komisija ir reaģējusi šādi. Komisija ir piekritusi izslēgt vārdu “jebkuru”, tādējādi daļēji pieņemot priekšlikumu, kā arī komisija ierosina pārveidot 2.teikumu par otro daļu jaunā redakcijā. Šeit iestrādājot arī manis jau pieminētā likumprojekta “Ar Vatikāna pasu ceļojošo personu bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā” normas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu? Nav iebildumu. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums saņemts no iekšlietu ministra Daiņa Turlā pie likuma 8.panta. Šis pants ir ticis izteikts jaunā redakcijā. Daļēji pieņemot iekšlietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Turlā kunga priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 11.panta saņemti deputāta Jirgena, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Brūvera un Ministru kabineta priekšlikumi. Visus priekšlikumus atbildīgā komisija ir pieņēmusi, izsakot likuma pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 11.panta iesniegto redakciju. Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 13.panta atbildīgā komisija arī ierosina šā panta izteikšanu jaunā redakcijā saskaņā ar tiem grozījumiem, kurus cienījamā Saeima akceptēja pirms brīža. Un saskaņā ar tiem Ministru kabineta priekšlikumiem, kas ir šīs tabulas 3.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Par likumprojekta 13.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

K. Lībane. Ar šiem pašiem grozījumiem saistīti arī priekšlikumi pie 14.panta, kur atbildīgā komisija liek priekšā — izteikt likuma 14.pantu jaunā redakcijā un attiecīgi mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Pie 15.panta saņemts deputāta Jirgena priekšlikumus, kas izsaka 15.pantu jaunā redakcijā. Taču atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst komisijas slēdzienam par deputāta Jirgena priekšlikuma noraidīšanu 15.pantā? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts pie 16.panta ierosina aizstāt vārdus “Augstākā padome” ar vārdu “Saeima”, taču atbildīgā komisija atzina, ka Ministru kabineta priekšlikums pēc būtības iekļauts jau otrajā lasījumā akceptētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 17.panta deputāts Jirgens ierosina svītrot spēkā esošā likuma 17.panta pirmās daļas 1.punktu un attiecīgi arī 18.pantu. Atbildīgā komisija nepiekrita deputātam Jirgenam un noraidīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Tālākie priekšlikumi saņemti pie 23.panta. Šeit ir saņemts deputāta Lujāna priekšlikums, deputāta Bartaševiča priekšlikums, ar kuriem pilnībā jūs varat iepazīties tabulas 9.lappusē, tur ir parādīti priekšlikumu pilni teksti. Taču 8.lappusē ir redzamas tās atšķirības, kas ir attiecībā pret spēkā esošo redakciju. Jāsaka, ka nedz deputāta Lujāna, nedz arī deputāta Bartaševiča priekšlikums nav ticis atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par deputāta Lujāna un Bartaševiča priekšlikumiem 23.pantā? Piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Vēl pie 23.panta ir saņemts priekšlikums — papildināt likumu ar 23.1 pantu jaunā redakcijā. To liek priekšā Ministru kabineta noteikumi nr.297, kā arī likumprojekts nr.394. Bez tam šeit ir arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Brūvera kunga priekšlikums. Atbildīgā komisija lēma atbalstīt likuma papildināšanu ar 23. pantu, attiecīgi mainot numerāciju, taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pirmais un otrais priekšlikums par pirmo daļu nav balsojami, jo nav formulēti saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām. Par trešo un ceturto Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — atbildīgā komisija nolēma to noraidīt.

Sakarā ar to, ka ir atbalstīts Olafa Brūvera priekšlikums un tā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikuma daļa, kurā ir runa par nepilngadīgajiem bērniem, ir risināta ar šī likumprojekta 23.panta 1.punktu un 28. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam un komisijas iesniegtā 23. panta redakcijai? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Bez tam pie šī jaunā 23.1 panta ir pieņemts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — aizstāt panta otrajā teikumā vārdus “līdz 1996.gada 31.decembrim” ar vārdiem “līdz 1997.gada 31. martam”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par 23.1 panta otro daļu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot šis pants ir redakcionāli precizēts pēc valodnieku ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 24.panta atkal ir vairāki priekšlikumi. Ir Ministru kabineta noteikumos nr.297 un likumprojektā nr.394 izteiktais priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi, un ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas tika atzīts par tādu, kas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu pie likumprojekta 24.panta? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Bez tam ir saņemts arī deputāta Dozorceva priekšlikums — papildināt 24.pantu ar jauna satura otro daļu, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamā tabulas lappuse ir vienkārši jūsu zināšanai, jo uz tumšāka fona uzrakstītie panti ir tie, par kuriem nekādi priekšlikumi uz trešo lasījumu nav saņemti. Nākamais priekšlikums ir saņemts pēc 25.panta, un tas ir deputāta Jirgena priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 25.1 pantu šādā redakcijā. Redakcija ir jūsu priekšā. Atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Jirgena priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar 25.1 pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums arī saņemts no deputāta Jirgena pie 28.panta, kurā viņš ierosina izteikt 28.pantu iepriekšējā redakcijā. Atbildīgā komisija to neatbalstīja sakarā ar to, ka tas nozīmētu konceptuāli noliegt otrā lasījuma balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 28.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Tālākie priekšlikumi ir saņemti pie 29.panta. Šeit ir deputāta Lujāna priekšlikums par to, kas jāiesniedz uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tas ir noraidīts. Bez tam ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 2.punktā vārdus (tie ir vārdi— ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju), aizstāt vārdu “departamentā” ar vārdu “pārvalde” saskaņā ar jau iepriekš izdarītajiem grozījumiem un papildināt 2.punktu ar vārdiem “ne vēlāk kā mēnesi pirms uzturēšanās termiņa beigām”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 29.panta redakcijai, kādu to iesniegusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 30.panta Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdu “departamentam” ar vārdu “pārvaldei”.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 32.panta ir ierosinājums — izslēgt 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Lībane. Pie 33.panta ir saņemts deputāta Jirgena priekšlikums, kas ir noraidīts tā iemesla dēļ, ka komisija uzskatīja, ka šai priekšlikumā norādītie termiņi ir pārāk gari.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 33.panta redakciju un deputāta Jirgena priekšlikumu šajā pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir saņemts deputāta Jirgena priekšlikums pie 34.panta, kas ir noraidīts sakarā ar to, ka tas konceptuāli mainītu uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību mūsu valstī. Bez tam Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdu “departamenta” ar vārdu “pārvalde” un vārdus “departamenta direktors” ar vārdiem “pārvaldes priekšnieks”, kā arī papildināt otrās daļas 1.punktu ar vārdu “ieinteresētā” un izslēgt 1.punktā vārdus “iekavās ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 34.panta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Pie 35.panta ir saņemts veselības valsts ministra Viņķeļa priekšlikums, ko atbildīgā komisija noraidīja, kā arī ir iekļauts kā priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais likumprojekts reģistrācijas nr.458. Šis priekšlikums ir pieņemts ar grozījumu un redakcionāliem precizējumiem. Bez tam komisijas piedāvātā galīgā redakcija, neskatoties uz to, ka veselības valsts ministra priekšlikums kā tāds, tika noraidīta, tomēr tapa sadarbībā ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem un ir zināma veida kompromiss.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — likumprojekta 30.panta redakciju, kura iesniegta jums izsniegtajā dokumentā. Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Jā, līdz ar to deputāti ir akceptējuši arī papildināšanu ar jaunu punktu pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma, ko es nepaspēju pateikt pirms brīža. Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Kā arī, man vēlreiz jāatvainojas, jo 35.pants ir ļoti garš, ar ļoti daudziem priekšlikumiem, kā arī būtu jāakceptē komisijas pieņemtais Jirgena priekšlikums ar papildinājumu un redakcionāliem precizējumiem par...

Sēdes vadītājs. Lībanes kundze, lūdzu, piedodiet, bet mēs esam spiesti nedaudz atgriezties pie jau izlemtā jautājuma, tur ir kaut kāda tehniska kļūda, par kuru mums Vladilens Dozorcevs grib... Viņš grib uzstāties par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu, Dozorceva kungs. Lūdzu, tikai, Dozorceva kungs, tad sakiet, kura lappuse un kurš...

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). 11.lappuse, es negribu uzstāties, es tikai gribu izlabot tehnisku kļūdu — jālabo gadu, vairāk nekas.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, runa iet par dokumenta 11.lappusi, ko mēs akceptējām, pieņemot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par šī panta otro daļu, tur komisijas priekšlikums ir — līdz 1997.gada 31.martam, un, ja atbildīgā komisija to ir pieņēmusi, tad tekstā arī ir jābūt... Paldies! Referents to ir pateicis, paldies. Turpinām tālāk, atvainojos, Lībanes kundze.

K.Lībane. Liels paldies Dozorceva kungam, tad tas ir, kā saka, dubults neplīst. Kā jau es sāku teikt, pie 35.panta ir vēl deputāta Jirgena priekšlikums — papildināt to ar 12.apakšpunktu, ko ir ar papildinājumiem un redakcionāliem precizējumiem akceptējusi atbildīgā komisija. Tie tad arī ir visi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Jirgena priekšlikumu — papildināt likuma 35.pantu ar 12.apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Arī tas pieņemts.

K.Lībane. Pie 36.panta ir deputāta Bartaševiča priekšlikums par to, kā būtu maināma termiņa uzturēšanās atļauju anulēšana. Tas ir ļoti apjomīgs priekšlikums, ko atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu 36.pantā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Bez tam ir priekšlikums no veselības valsts ministra Viņķeļa kunga — izslēgt 7.punktu, kurš arī ir guvis atbalstu atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Kā arī atbildīgās komisijas priekšlikums — aizstāt 9.punktā vārdus “Latvijas Republikas pilsoņi” ar vārdiem “Latvijas pilsoni, nepilsoni”, un atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 13.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 13.punkta jaunajai redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Saņemts arī pie 36.panta deputāta Jirgena priekšlikums — papildināt pantu ar jaunu 15.apakšpunktu šeit norādītajā redakcijā, ko atbildīgā komisija ir pieņēmusi un nedaudz vēl papildinājusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 36.panta papildināšanai ar jaunu 15.apakšpunktu deputāta Jirgena iesniegtajā redakcijā piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Atbildīgā komisija ierosina panta otrajā daļā aizstāt vārdu “departamentam” ar vārdu “pārvaldē”.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies!

K.Lībane. Pie 38.panta ir priekšlikums — aizstāt vārdus “departamenta direktors vai nodaļas vadītājs” ar vārdiem “pārvaldes priekšnieks vai teritoriālās nodaļas vadītājs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 39.panta deputāta Jirgena priekšlikums — saglabāt 39.pantu līdzšinējā redakcijā. Atbildīgā komisija nepiekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst par komisijas slēdzienu. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 40.panta izdarīts grozījums saskaņā ar strukturālām izmaiņām departamentā, tāds analogs priekšlikums, kā daudzos pantos akceptējām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. 41.pantā tas pats.

Sēdes vadītājs. Arī tas pieņemts.

K.Lībane. 44.pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums — saskaņot likuma 44.pantu ar komisijas priekšlikumiem par likuma 5. un 36.pantu, tur ir attiecīgi mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Kā arī tālāk 13.nodaļā aizstāt nodaļas tekstā vārdu “departaments” ar vārdu “pārvalde” un vārdus “departamenta direktors” ar vārdiem “pārvaldes priekšnieks”, un vārdu “nodaļas” ar vārdiem “teritoriālās nodaļas vadītājs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot pie pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija ierosina papildināt ar jaunu pārejas noteikumu — pārveidot likumprojekta līdzšinējo pārejas noteikumu par otro pārejas noteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav par pārejas noteikumu redakciju. Pieņemts.

K.Lībane. Jā, un visbeidzot papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4., 5. un 6.punktu, kur spēku zaudē visi tie dokumenti, kurus mēs esam iestrādājuši šeit.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4., 5. un 6.punktu. Tātad komisijas priekšlikums.

K.Lībane. Komisijas priekšlikums ir balsot un pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret šī likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 15, atturas — 2. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu operatoru man iesniegt reģistrācijas rezultātus, lai tos varētu nolasīt. (Starpsauciens no zāles: “Prezidijā kvoruma nav!”)

Citi Prezidija locekļi, godājamie kolēģi, nepiedalās darbā tikai un vienīgi saskaņā ar Saeimas lēmumu un viens slimības dēļ. Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Kārlis Druva, Aigars Jirgens, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Rudīte Leitena, Kristiāna Lībane, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Juris Sinka, Leonards Teniss, Juris Vidiņš, Ēriks Zunda. Paziņoju pārtraukumu līdz — 19.decembrim — pulksten 9.00.

(Pārtraukums)

17.ņ19. decembra sēde

19. decembrī

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemsim vietas plenārsēžu zālē! Turpinām izskatīt Saeimas plenārsēdē apstiprināto darba kārtību saskaņā ar mūsu vakardienas balsojumu. Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1885. Šim likumam visus labojumus, atskaitot pašu pēdējo, ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, tāpēc es atļaušos neziņot par katru priekšlikuma iesniedzēju. Pie likumprojekta 2.punkta ir iesniegti četri priekšlikumi. 1.priekšlikums — iestarpināt punkta, 2.punkta pirmajā teikumā aiz vārdiem “noteikt, ka” vēl vārdus “zemes reformas laikā”. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Šajā pašā pirmajā teikumā ir priekšlikums — svītrot vārdus “valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību”. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — pirmajā teikumā svītrot vārdus “valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību”? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. 3.priekšlikums bija pirmajā teikumā svītrot “vai pašvaldības”. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja, jo uzskatīja, ka arī pašvaldībām ir svarīgi enerģētikas un transporta infrastruktūras objekti, uz kuriem šo normu vajadzētu attiecināt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. 4.priekšlikums bija priekšlikums saskaņā ar likumu atjaunojams, aizstāt ar vārdu “atzīts”. Arī šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja, jo tad mums parādītos vēl kaut kāds atzīšanas process, kas likumā nav paredzēts, un tāpēc mēs uzskatījām, ka jāsaglabā ir jau pieņemtā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo 4.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija priekšlikums — papildināt 2.punkta otro rindkopu ar teikumu: “Tāpat arī kompensējami īpašnieka mantinieka pamatotie izdevumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes iemērīšanu, arhīva izziņu pasūtīšanu un citus, izņemot maksu par advokāta pakalpojumiem.” Kā atceraties, iepriekšējā balsojumā mēs noraidījām to, ka īpašniekam atmaksā pusotrkārtīgā apmērā šajā gadījumā zemes kadastrālo vērtību, un tādā gadījumā paliek nekompensēti tie viņa izdevumi, ko viņš ir izdarījis, atjaunojot zemes īpašuma tiesības. Tāpēc komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet atbalstīja ar grozījumiem un jautājumā par advokāta vai cita pārstāvja pakalpojumiem, komisija izdarīja labojumu, ka tie tomēr ir atlīdzināmi, jo daudzos gadījumos īpašnieki ir bijuši spiesti izmantot pārstāvju pakalpojumus, bet tikai apmaksa nevar būt augstāka par valsts apstiprināto zvērinātā advokāta likmi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” 5.priekšlikumu — papildināt 2.punkta otrās rindkopas tekstu ar teikumu. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 6.priekšlikums, kurā komisija ierosināja papildināt 2.punktu ar teikumu “Atsavinātās īpašuma privatizācijas gadījumā īpašniekam, kuram ir atsavināts attiecīgais īpašums, ir tiesības izpirkt šo īpašumu par piespiedu atsavināšanas cenu.” Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par 6.priekšlikumu, kas izteikts likumprojektā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un beidzot ir pašas komisijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar atsauci uz noteikumu publikāciju “Saeimas un Ministru kabineta ziņotājā”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Visi priekšlikumi ir izskatīti, komisija lūdz atbalstīt likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Manuprāt, dokumentā ir ieviesusies viena neprecizitāte. 2.lapaspusē pie otrā frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikuma ir teikts, ka valsts selekcijas un izmēģinājuma stacijas ir jāizņem no teksta. Galējā tekstā, kas ir nodrukāts labajā pusē, šīs saimniecības ir saglabājušās, bet 4.ailītē ir ierakstīts, ka atbalstīt pirmo un otro priekšlikumu. Kāds tad ir īstais variants, jo nedrīkstētu izsvītrot no teksta tās valsts selekcijas un izmēģinājumu stacijas pārpratuma dēļ. Ja tās izsvītros, tad tie cilvēki nevarēs saņemt naudu, kā tas līdz šim ir solīts par to zemi, kas ir šo selekcijas staciju teritorijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komisijas vārdā, Bišera kungs! Vai vēlaties ko teikt?

I.Bišers. Jā, komisija ar balsu vairākumu atbalstīja priekšlikumu par svītrošanu. Šeit tiešām ir tekstā 5.ailē palicis, bet tas šeit ir atbalstīts, un es par to ziņoju, un tajā brīdī, kad mēs to pieņēmām, par to iebildumu nebija. Es varu tikai to teikt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai mums ir vajadzība atgriezties pie tā priekšlikuma, kuru ir izskatījusi komisija un kuru ir akceptējusi Saeima? Es domāju, ka nav nekādas vajadzības. Zaščerinska kungs, likumprojekta apspriešana ir beigusies. Cienījamie kolēģi, vai mums ir vajadzība atgriezties pie jau akceptētā panta un pie priekšlikumiem? Nav vajadzības. Paldies! (No zāles zemkopības ministrs R.Dilba: “Man tomēr gribētos vienu precizējumu.”) Dilbas kungs, es zinu, ka jums gribētos precizēt, bet nu to vajag darīt tad, kad notiek likumprojekta apspriešana, nevis pēc tam, kad jāsāk jau balsot. Kā mēs, kolēģi, rīkosimies? Sāksim no jauna trešajā lasījumā izskatīt likumprojektu? Dilbas kungs, zemkopības ministrs vēlas runāt. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr precizēt, ko mēs esam apstiprinājuši. Ja mēs esam apstiprinājuši to, kas te ir tekstā, tad šeit paliek valsts selekcijas izmēģinājuma saimniecības. Tādā gadījumā nav iebildumu. Bet prikšlikumos ir — izņemt šo ārā, bet tekstā tas ir. Ja mēs to apstiprinām, tad man nav iebildumu. Tekstā ir. Valsts selekcijas izmēģinājumu saimniecības.

Sēdes vadītājs. Jā, protams, Dilbas kungs. Bišera kungs par to ziņoja, teksts ir, likumprojekta teksts trešajā lasījumā ir 5.ailītē 2.lapaspuses labajā pusē. Un tur šīs te valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecības ir iekšā.

R.Dilba. Jā, bet Bišera kungs ziņoja, ka tās ir jāizņem, un to akceptējusi Juridiskā komisija. Ja paliekam pie tā teksta, tad iebildumu nav, viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Vai mēs ņemam vērā zemkopības ministra Dilbas kunga priekšlikumu, iebildumu un, pareizāk sakot, precizējumu likumprojektā atstāt tekstā “valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību”? Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām ir radusies neprecizitāte 5.ailē likumprojektā, un es atceros un arī ziņotājs teica, ka komisija tik tiešām ar balsu vairākumu atbalstīja to, ka valsts selekcijas un izmēģinājumu saimniecības būtu izslēdzamas. Kļūdas dēļ 5.ailē, par ko Saeima balsojumu nav izdarījusi, ir radies šis ieraksts, tādēļ es aicinātu, lai nebūtu domstarpību, tomēr atgriezties pie šā priekšlikuma, ja nepieciešams, apspriešanas, ja nepieciešams, balsošanas. Komisijas lēmums bija tāds, ka valsts selekciju un izmēģinājumu saimniecības ir izslēdzamas no šī te punkta.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies, Kaksīša kungs! Vai deputātiem ir vajadzīgi vēl kādi paskaidrojumi pie teksta? Tātad komisijas pārstāvis Bišera kungs ziņoja, ka nav atbalstīts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, piedodiet, ir atbalstīts, bet tekstā tas faktiski parādās kā neatbalstīts. Tādēļ izlemsim to ar mūsu balsojumu, kolēģi! Dilbas kungs vēl vēlas runāt.

R.Dilba (zemkopības ministrs). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ir jābalso, un aicinātu jūs nobalsot par to tekstu, kāds šeit ir. Un neatbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Straumes kungs vēlējās runāt, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Straume (TB). Tad, kad mēs izskatījām šo te priekšlikumu, tad nevienam nebija iebildumu pret to, ka notiek šis svītrojums. Tas, ka tehniski tas ir palicis, tā jau ir tikai tehniskas dabas vaina, un, ja gadījumā kāds grib atgriezties pie atkārtotas izskatīšanas, tad Kārtības rullis paredz procedūru, kādā veidā to var darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dilbas kungs, lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Godājamais Straumes kungs! Otrajā lasījumā šis teksts tika saglabāts. Zemkopības ministrija bija iesniegusi, un tāpēc nevajadzētu mainīt no otrā lasījuma atkal trešajā, un aicinātu tomēr nobalsot, lai šis teksts paliek tā, kā viņš ir.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šo priekšlikumu skatīja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija kā otrā komisija, un mēs vienprātīgi atbalstījām, ka arī selekcijas un izmēģinājuma stacijām ir jābūt to staciju skaitā, kurām tiek iedalīti valsts līdzekļi budžetā, lai izpirktu tos nelielos zemes daudzumus, kuri valstī ir nepieciešami šo selekcijas staciju uzturēšanai. Īstenībā šis process jau ir izdarīts. Šī zeme nav atdota, bet cilvēki, uz kuriem attiecas likuma iepriekšējais teksts, visi gaidīja par šo zemi kompensāciju naudā, protams, nelielu. Tā ir tikai zemes kadastrālā vērtība. Ja šos vārdus izsvītro ārā, tad šādu kompensāciju naudā no valsts varēs saņemt par kultūras un zinātnes objektu neatdošanu īpašniekam, bet par selekcijas stacijas zemes atņemšanu šī kompensācija vairs nebūs. Es jums gribu paskaidrot, ka ļoti daudzās vietās, vai tas būtu Pūrē, kur jau ļoti neliela platība ir paredzēta valsts vajadzībām, vai tas būtu Skrīveros, šīs platības ir noteiktas, un tās nav atdotas cilvēkam atpakaļ.

Šie cilvēki ir noformējuši visus dokumentus, lai šo naudu saņemtu, kura jau ir iedalīta šā gada budžetā. Kāpēc tāda diskriminācija otrreiz pret lauku cilvēkiem? Es vienkārši aicinu tāpēc, ka dokuments ir sagatavots pretrunīgi, balsot par 5.ailīti, par komisijas sagatavoto variantu, jo mēs neprotestējam tikai tāpēc, ka mēs redzējām, ka galējā variantā šīs selekcijas stacijas ir palikušas iekšā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jānis Rāzna.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tikko, nesen apstiprinot budžetu, mēs visi apstiprinājām un atbalstījām, ka mēs iedalām naudu Zemkopības ministrijai šo zemju izpirkšanai. Šobrīd mēs pēc 10 dienām praktiski savus lēmumus mainām un ieliekam iekšā, ka mēs, lūk, selekcijas stacijas metam ārā. Manuprāt, tas ir nekorekti, zemes selekcijas stacijas ir vajadzīgas, un tās ir izpērkamas. Citādāk vispār nevarēs šīs selekcijas stacijas pastāvēt. Tāpēc es tiešām lūdzu jūs pārdomāt, lai neiznāktu, kā mums iznāca varbūt ar zemes nodokli, un neatbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers (DPS). Es gribu norādīt tikai, ka kolēģi ir kļūdījušies, apgalvojot, ka šādā gadījumā kompensācijas netiks maksātas. Šinī gadījumā, vai tā ir iekļauta šeit, vai nav iekļauta šajā papildinājuma tekstā, tas ir saistīts ar to, ka šajā gadījumā tiem maksās nevis tā, kā likumā ir paredzēts, pašreizējo kadastrālo vērtību, bet tiks maksāta 1940.gada kadastrālā vērtība, kas ir zemāka. Tā ka faktiski līdz ar to šinī gadījumā šis papildinājums nenozīmē, ka vispār nemaksās, bet nozīmē tikai, kāda summa tiks maksāta. Tajā pašā laikā es arī komisijas vārdā neiebilstu, ka tiktu pārbalsots, jo komisijas vainas dēļ ir ieviesusies tehniska kļūda, bet es tikai aicinu visus tos deputātus, kas aktīvi raujas uz tribīni, arī iesniegt Kārtības rullī paredzētajā kārtībā šo jautājumu par pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tad, kad mēs izskatījām visus priekšlikumus un komisijas pārstāvis mums par to ziņoja, nevienam no deputātiem un klātesošajiem nekādu iebildumu nebija. Tad, kad mēs izskatījām visu likumprojektu un par to vajadzēja balsot, tad sākās šie iebildumi. Kārtības rullis diemžēl neparedz citu kārtību. Atgriezties pie jau izskatīta un akceptēta likumprojekta var vienīgi tad, kad Valsts prezidents to atgriež Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Citas kārtības mums, kolēģi, nav. Man nav tiesību tagad atgriezties un likt uz balsošanu tos priekšlikumus, kurus Saeima, kaut arī klusējot, bet ir akceptējusi. Un, ja kāds vēlas izdarīt labojumus likumprojektā, tad tas ir jādara noteiktajā kārtībā. Un citādi mēs to darīt nevaram. Tādēļ atgriezties pie šī konkrētā priekšlikuma un punkta apspriešanas mums nav tiesību. Kārtības rullis to neparedz, un es lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 13, atturas —7. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu — likumprojekts “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Šis jautājums ir saistīts ar iepriekšējo, jo šī atsavināšana pamatā notiek ar tikko pieņemto likumu, kurš gan vēl nav stājies spēkā un nav parakstīts, bet, ja tas tiks parakstīts, tad acīmredzot tikai pēc tam būs parakstāms arī šis likumprojekts. (Kāds kaut ko no zāles saka.) Es tūlīt pateikšu. Dokumenta numurs ir 1899. Šis ir 32. darba kārtības punkts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. Komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta nosaukumā vārdu “noteikumi”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk komisijā ir priekšlikums — pirms paša likumprojekta teksta apspriest pielikumus, jo komisija starp pirmo un otro lasījumu ir bijusi spiesta tos būtiski pārveidot. Jums ir izdota pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija, un jums ir izsniegti arī Juridiskās komisijas priekšlikumi, kādā veidā būtu pārveidojama šī tabula, šis pielikums, sadalot to divās tabulās.

1.tabulā — tie zemes īpašumi, kas tiek atsavināti bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Un otrā tabulā ir ievietoti tie zemes īpašumi, kas tiek atsavināti personām, kuras jau ir paspējušas pēc to īpašumtiesību atjaunošanas bijušajiem īpašniekiem atsavināt pirkuma—pārdevuma ceļā. Ja uz pirmo tabulu ir attiecināms šis labojums, ko mēs tikko izdarījām šajā likumā par spēkā stāšanās kārtību, kas paredz īpašu apmaksas kārtību pēc 1940.gada kadastrālās vērtības, tad to nevar attiecināt uz personām, kas to ir pirkušas. Un attiecībā uz tām ir jādarbojas pašam likumam “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām”. Attiecīgie panti. Tāpēc komisija atrada par nepieciešamu to sadalīt divās atsevišķās tabulās, un pašā likuma tekstā tiek noteikts atsevišķs apmaksas režīms. Ja tur nevarēs vienoties, tad būs tiesas ceļš. Attiecībā uz šiem bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem tiek noteikta apmaksas kārtība, saskaņā ar 1940.gada kadastrālajām cenām. Bez tam attiecībā par tabulām es vēl varu norādīt, ka šis tagadējais pirmais pielikums ir izaudzis garāks, nekā tas bija iepriekšējā tabulā. Tas ir saistīts ar to, ka daži no tiem zemes īpašniekiem, kas sākotnēji bija gatavi vienoties brīvprātīgi, ir atteikušies no šīs vienošanās, un tāpēc viņi visi ir jāizskata šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tāpēc mūsu priekšlikums būtu — atbalstīt šo sadalījumu divās tabulās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Un par likumprojekta 1. un 2. pielikumu, kas ir dokumenta 5. un 6. lappusē. Iebildumu nav. Paldies! Par 3. un 4.pielikumu.

I.Bišers. Tātad par 3. un 4. pielikumu jums tā pielikuma vietā, kas jums bija izsniegts iepriekšējo reizi, kur bija grūti pārskatāma un grūti redzamas gan robežas, gan arī šo zemes gabalu izvietojumi, komisija jums izveidoja divus jaunus pielikumus — 3.pielikumu, kur redzama lidostas “Rīga” teritorija un kas tur ir izvietots. Un turpat blakus attiecīgi, kā ir izvietojušies šajā teritorijā tie zemes gabali, par kuriem ir runa šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4. pielikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk priekšlikumi pie 1.panta. Vispirms priekšlikums — papildināt vārdu “pants”. Tas acīmredzot neizsauc iebildumus, jo likumā mēs to rakstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk otrs priekšlikums — redakcionāls. Es domāju, tas neizsauks iebildumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir aizstāt skaitli “171 hektārs ar daļskaitļiem” ar skaitli “242 hektāri ar daļskaitļiem”. Tas ir saistīts ar to, ko es teicu, ka parādījušies ir cilvēki, kas sākumā bija ar mieru piekrist atsavināšanai labprātīgi, bet tagad no tā ir atteikušies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir vārdus “kā arī darbības un attīstības” aizstāt ar vārdiem “un tā darbības”. Jo mēs uzskatām, ka īpašā kārtībā var izņemt tikai tas, kas ir šobrīd darbojies, bet tālāk jau tad darbosies Likums par īpašuma atsavināšanu. Ja vajadzēs nākotnē šo lidostu paplašināt ārpus tām robežām, ko tā šobrīd aizņem un ko tā šobrīd pārvalda.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tātad par pielikumu numurāciju, mēs pēc būtības par to vienojāmies. Tālāk ir tātad priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kurā mēs norādām: “Atsavināt valsts vajadzībām Zinaidai Gaurei un Mihailam Uļmanam, un Andžam Krastiņam piederošos divus zemes īpašumus, kas ir norādīti 2.priekšlikumā. Šeit šī atsavināšana nenotiek tajā īpašajā kārtībā, ko mēs tikko nobalsojām, bet tā notiek saskaņā ar pašu likumu “Par īpašumu atsavināšanu”.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 3.pants. Tātad mēs attiecīgi ierosinām arī mainīt pantu numerāciju, un pie katra vārda, pie katra cipara pierakstīt arī, kā pieņemts, klāt vārdu “pants”. Tālāk ir deputāta Grīga priekšlikums, kurš ir ieteikts pie bijušā 2.punkta, tagad tas ir 3.punkts, vai tas ir patstāvīgs priekšlikums, ka šo zemi aizliegts pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt. Komisija šo deputāta Grīga priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Grīga priekšlikumu? Deputāts Grīgs pieprasa balsojumu. Runāt debatēs neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, es aicinu piedalīties Saeimas darbā un balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputāta Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 14, atturas — 20. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums, nu, tādi redakcionāli labojumi, atsaukties nevis uz noteikumiem un to punktiem, bet uz likumu un pantiem. Tas ir tehnisks labojums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir satiksmes ministra Krištopana priekšlikums. Komisija pēc būtības to atbalstīja, tikai uzskatīja to, ka ir nepieciešams sadalīt divos pantos — 4. un 5.pantā, divi jauni panti, kuri jums ir redzami.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 4. un 5.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. Komisijas priekšlikums — izslēgt 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un līdz ar to papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu par Ministru kabineta noteikumu spēka zaudēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Lūdzu nobalsot par minēto likumu otrā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 4, atturas — 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Bišera kungs, kādi ir priekšlikumi par trešo lasījumu?

I.Bišers. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 31.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 31.decembris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības 62.punktu likumprojektu “Likums par Ventspils brīvostu” otrajam lasījumam izskatīt aiz likumprojekta “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā” otrajam lasījumam. Vai “par” vai “pret” šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Tādēļ, godātie kolēģi, izskatām likumprojektu “Likums par Ventspils brīvostu” otrajā, galīgajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Liepas kungs!

I.Liepa (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1883b. Dokumenta nosaukums “Likums par Ventspils brīvostu”, otrais lasījums, un, tā kā tas ir atzīts par steidzamu, tad arī pēdējais lasījums. Visus priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un šiem priekšlikumiem ir juridiski precizējošs raksturs. Līdz ar to mēs varam pāriet pie konkrētu priekšlikumu izskatīšanas. Un tā pirmais priekšlikums — izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Ventspils brīvostas likums”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies, profesor. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likuma nosaukumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Otrais priekšlikums. Aizstāt 1.panta 1.punktā terminu “brīvostas režīms” ar terminu “brīvās muitas zonas režīms”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Trešais priekšlikums. 1.panta 3.punktā aizstāt vārdu “kas” ar vārdiem “kurā zeme”. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Ceturtais priekšlikums. Izslēgt iekavās minēto vārdu “nostiprināt”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Piektais priekšlikums. Aizstāt vārdu “lietojumā” ar vārdu “lietošanā”. Atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Liepa. Sestais priekšlikums. Izslēgt 2.panta nosaukumā vārdus “un darbība”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Septītais priekšlikums. Izslēgt 3.pantu. Komisija atbalsta, jo uzskata, ka šie likumi... šeit pārskaitītie likumi, otrajā lasījumā 3.pantā minētie, jau darbojas paši par sevi šajā teritorijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Astotais priekšlikums. Izteikt 5.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Zemes tiesiskās attiecības brīvostas teritorijā.” Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Devītais priekšlikums. Papildināt 5.panta ceturto daļu ar šādu tekstu: Kā arī iznomāt to uzņēmējsabiedrībām...”, un tālāk kā tekstā. Komisija iesaka — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Desmitais priekšlikums. Aizstāt 5.panta piektajā daļā vārdu “izbeigšanās” ar vārdu “izbeigšanas”. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Vienpadsmitais priekšlikums. Arī iesaka Juridiskais birojs, komisija iesaka — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt 5.pantu ar 6., 7., 8. un 9.daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 12.priekšlikums. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar šādu tekstu: “Kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu.” Komisija iesaka — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, arī tas pieņemts.

I.Liepa. 13.priekšlikums. Papildināt 9.pantā aiz vārda “pārējo” ar vārdu “muitas”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 14.priekšlikums. Saskaņot 10.panta redakciju ar 20.panta otro daļu, tas ir izdarīts un ietverts 25.panta otrajā daļā, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu — saskaņot 10.panta redakciju ar 20.panta otro daļu — iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 15.priekšlikums. Aizstāt 10.pantā vārdus “pārējās Latvijas Republikas teritorijas” ar vārdiem “Latvijas Republikas pārējās muitas teritorijas”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk mēs pārejas uz 7.lappusi, un tur ir 16.priekšlikums. Aizstāt 14.panta trešajā daļā vārdu “nostiprinātās” ar vārdiem “licencētas uzņēmējsabiedrības”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk pārejam uz 9.lappusi. Un nākošais ir 17.priekšlikums. Aizstāt 17.pantā otrajā daļā vārdu “licences” ar vārdu “atļaujas”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas slēdzienu. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk 18.priekšlikums. Saskaņot 18.pantu ar 20.panta trešo daļu, tas ir izdarīts un ietverts 20.panta trešajā daļā, un komisija to iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. 19.priekšlikums. Izteikt 18.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Beznodokļu veikali.” Šeit mainās panta nosaukums, jo tas ir precīzāks, un komisija to iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 18.likumprojekta panta nosaukumu. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk — 20.priekšlikums. Papildināt 20.panta otrajā daļā aiz vārda “piegādes” vārdu “uz”. Šo priekšlikumu komisija neiesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa. Bet 21.pantā šī doma tiek attīstīta, un Tautsaimniecības komisija iesaka tekstu, kuru, protams, iesaka atbalstīt komisijai un kas šeit ir redzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Un tad ir 22.pants. Papildināt 20.panta trešajā daļā aiz vārda “mazumtirdzniecība” ar vārdiem “izņemot beznodokļu veikalus”. Tas ir tas precizējums, par ko jau iepriekš bija minēts pie 18.panta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret šīm izmaiņām panta trešajā daļā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Tālāk — pārejas noteikumi. 23.priekšlikums. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā, un šeit kā tekstā. Komisija iesaka — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu tekstu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa. Paldies, tie ir visi 23.priekšlikumi, kas bija ienākuši uz pēdējo lasījumu. Un komisija lūdz atbalstīt un nobalsot šo likumu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par “Ventspils brīvostas likumu”. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

I.Liepa. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Banka Baltija” krīzes cēloņu un bankrota... Atvainojiet, godātie kolēģi, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Un lūdz 64.darba kārtības jautājumu, 65. un 61. — tie ir likumprojekti “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” un “Likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” izskatīt aiz likuma “Par Ventspils brīvostu”. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka budžets ir pieņemts nepareizi, jo nebija ievērots likums, un tagad ir steidzīgi jāpieņem tie likumi, kas pietrūkst, bet es gribu tikai atgādināt, ka 1990.gada 4.maijā par juridiski saistošu Saeima atzina ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un likumprojekts “Par sociālām mājām un sociāliem dzīvokļiem” gaida jau vairāk nekā mēnesi. Tas skar vairāk nekā 75 procentus Latvijas iedzīvotāju. Ja mums absolūti vairs neinteresē Latvijas iedzīvotāju tuvākā laikā liktenis, mainīsim darba kārtību. Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Krisberga satraukums man, protams, arī saprotams, un arī, dabiski, jautājums par sociālām mājām ir pietiekami svarīgs, bet man liekas — visi Saeimas deputāti labi zina to, ka finansējums no valsts budžeta sociālām mājām nav izdalīts. Un tātad tā iniciatīva būs vai nu pašvaldību līmenī, vai arī, ja būs papildlīdzekļi, tad mēs varēsim griezties pie Ministru kabineta. Un šajā gadījumā, jo mēs ātrāk akceptēsim Ventspils brīvostu, jo var reālāk runāt par Latvijas tranzītkonkurenci un iespējamiem papildlīdzekļiem. Krisberga kungs, ja nebūs Ventspils brīvosta, reālos tranzītus pārņems citas teritorijas. Šajā gadījumā es aicinu neatbalstīt Krisberga kungu.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot, godātie kolēģi! Tātad ir saņemts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums darba kārtības 64., 65. un 61.jautājumu, pēc pašreizējās numerācijas, izskatīt tūlīt. Izteikušies ir “par” un “pret”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot un lūdzu deputātus izlemt šo jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 8, atturas — 5. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, saskaņā ar tikko izdarīto balsojumu izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokumenta numurs, ar ko mēs strādājam, ir 1923. Tātad tabula. Pirmais priekšlikums, kas ir iesniegts uz trešo lasījumu, ir 2. lapaspusē valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums — papildināt 3. panta 3.daļu ar 9. punktu minētajā redakcijā, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums, kas ir iesniegts uz trešo lasījumu, ir 4. lapaspusē tabulā, arī valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums — 9. panta 1.daļā izteikt 5. punktu minētajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais arī ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par šī paša 9. panta 1. daļas 6. punktu attiecīgajā redakcijā, ko jūs redzat tabulā. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums — papildināt šī paša 9. panta 1. daļas 16. punktu ar vārdiem “kompensācijas izmaksas”, ar vārdiem “likumos” un aizstāt, šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais — 10. pantā ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums — izteikt 10. panta 1. daļas 5. punktu minētajā redakcijā, ko komisja ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 11. pantā tabulas 5. lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums — papildināt 1. daļu ar attiecīgajiem vārdiem, ko jūs redzat tabulā, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 11. pantā — papildināt 3. daļu ar 14. punktu. Šo priekšlikumu arī ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre, un šo priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres nākošais priekšlikums ir 11. panta 7. daļas... tātad par 7. daļu. Par šā punkta redakciju.... tas ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat tālāk, 5. lappuses apakšā, par šo 7. daļu. Un par šo pašu 7. daļu ir arī deputāta Urbanoviča priekšlikums, ko komisija neatbalstīja un tātad izstrādāja savu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir arī atbalstītais priekšlikums par šo 11. panta 7. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 11. panta 7. daļas ieteikto un komisijas akceptēto redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Un 6. lapaspusē bija arī tātad Juridiskā biroja priekšlikums, bet tas arī principā bija atbalstīts, jo tas atsaucas uz 10. pantu, un tas faktiski ir likuma sakārtošanas tehniskas dabas jautājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums tātad ir 12. pantā. Šeit es lūdzu deputātus arī paņemt lapu, kas ir izdalīta jums vēlāk, tātad 1923a. Par 6. lapaspusi. Un šeit ir bijusi tehniska kļūda, jo deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priešlikums, ko jūs redzat 7. lapaspusē pie 13. panta, pēc iesniedzēju lūguma ir ielikts citā vietā, tātad tur, kur tas bija paredzēts, — 12. panta 3. daļā. Tātad izskatot 12. panta 3. daļu.... izskatot 12. pantu, jo pašlaik ir tikai divas daļas un trešā daļa... jā... nē, es atvainojos, kolēģi, trešā daļa arī ir papildināta jau iepriekšējā lasījumā. Tātad es lūdzu skatīties papildu lapā precizētajā redakcijā, likumprojekta 6. lapaspusē. Ir deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priekšlikums — 12. panta 3.daļu papildināt ar teikuma daļu: “.. ja viņu mēneša ienākumi, neskaitot pensiju, pārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru.” Un šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).Augsti godātie deputāti! Es paskaidrošu šī panta, šī ierosinājuma būtību, jo tur tiek kabināti... pirmajā brīdī tur viss ir it kā sarežģīti. Būtība ir tātad tāda. Ja šodien pensionārs strādā, tad viņam, teiksim, ar savu mazo pensiju 40 lati, kas ir normāla, tātad tā jau nav maza, daudz ko lielākas pensijas šodien vēl nav, kas ir agrāk saņēmuši. Ja viņš strādā, kaut vai pusslodzi piepelnās, 20, 30 lati, tad viņam tūlīt no pirmā lata sāk atvilkt nodokli. Un es jau pagājušo reizi jums minēju piemēru, ka īpaši slimnīcās, kur māsiņas, ne tikai māsiņas, bet dakteri iet par sanitāriem, pensionētie dakteri, lai piepelnītu šo sanitāra pusslodzīti — 20 latus. Tad padomājiet, par ko jūs balsosiet, ja jūs balsosiet tā, ka tam pensionārītim no šīs pusslodzes, ko viņš piepelna savai gauži trūcīgajai iztikai, jūs no tiem 20 latiem vilksiet nost 5 latus. Nu ko pensionārs vispār var lielāku piepelnīt? Ja mēs esam pieņēmuši likumu, ka mēs neaiztiekam pensijas līdz 100 latiem, tad kāpēc cits pensionārs saņem nestrādādams 99 latus bez atvilkuma, un šajā gadījumā pensionārs, gribēdams arī vēl pastrādāt, saņem varbūt 60, 80 latus un no tā mēs viņam vilksim nost to procentu. Es gribu, lai jūs saprotat to, televīzija pat rāda, tad redzēsim, kuri cilvēki šeit balsos pret, lai norautu pensionāriem šos niecīgos latus.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Zīles kungs, vai vēlaties ko piebilst? Ja nē, tad balsosim priekšlikumu. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priekšlikumu — 12. panta 3. daļu papildināt ar teikuma daļu un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 8, atturas — 17. Šis priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 7. lapaspusē līdz ar to deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa, Nagļa priekšlikums nav izskatāms, jo tas ir ielikts 12. panta 3. daļā. Nākošais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 7. lapaspusē par 13. panta 1. daļas 4. punktu, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 7. lapaspusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt likuma 15. pantu ar jaunu trešo daļu minētajā redakcijā, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums — noteikt Latvijā minimāli progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tas ir, šis priekšlikums paredz, ka, ja nodokļu maksātāja gada apliekamie ienākumi pārsniedz 8000, tad līdz 8000 latiem jāmaksā nodoklis pēc 25 procentu likmes, bet no pārsnieguma summas pēc 35 procentu likmes. Tātad ir paredzēti šie papildu 10 procenti, kuri mums arī likumos bija, bet kuri lieluzņēmēju lobiju interesēs ir no šī likuma svītroti. Un šis ir alternatīvs papildu līdzekļu ieguves avots budžetā valdības realizētajai maznodrošināto iedzīvotāju aplaupīšanas politikai. Un es aicinu vadīties no principa, ka labklājība ir nepieciešama visiem, nevis tikai šaurai politisko un ekonomisko grupējumu pārstāvjiem, un tāpēc atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Tad, kad valstij ir reālas iespējas iekasēt naudu no nelikumīgās spirta kontrabandas un izmaksāt šo naudu gan skolotāju algās, gan dažādām bērnu iestādēm, pirmsskolas iestādēm, gan dažādām veco ļaužu iestādēm, tad mēs parasti redzam šeit, ka no frakcijas “Latvijai” notiek milzīga pretdarbība. Tiek iesniegti visādi pieprasījumi, tiek apšaubīta muitas iestāžu kompetence cīnīties ar šāda veida likuma pārkāpumiem. Toties tas netraucē izstrādāt visādus populistiskus priekšlikumus, un es jau vēlreiz gribētu atkārtot to, ko vienreiz jau teicu. Ja cilvēkam ir alga, kas ir kādi tūkstoš lati gadā vai vairāk, viņš maksā šos 25 procentus ienākuma nodokli, tas ir 1000 ir 250 lati. Ja viņam ir 8000 latu, pēc frakcijas “Latvijai” priekšlikuma, un, teiksim, viņš pārsniedz gadā šos 8000 latus ar kādiem 2 000 latiem, tad pēc komisijas priekšlikuma viņam būtu jāmaksā gadā 2500, pēc frakcijas “Latvijai” priekšlikuma viņam būtu jāmaksā ienākuma nodoklis vēl par 200 latiem vairāk. Šāda veida priekšlikumi atbaidīs cilvēkus uzrādīt, pirmkārt, viņu reālos ienākumus, otrkārt, kā es jau teicu vienreiz, mums ir jāpiesaista tie cilvēki, kuri spēj radīt jaunas darbavietas. Latvija nevar atļauties pašreiz atteikties no to cilvēku pakalpojumiem, kuri varētu vadīt lielās akciju sabiedrības, banku sabiedrības, un, godājamie deputāti, ja mēs šeit esam pieņēmuši tādus likumus, kas attiecas uz pensiju reformu, ja mums ir likums par pensiju, par pensiju fondiem, ja mums ir jāpieņem likums par apdrošināšanu, tad ņemiet vērā to, ka dažu gadu laikā Latvijā radīsies desmitiem fondu. Desmitiem fondu, kuros tiks uzkrāti milzīgi līdzekļi. Un, ja mums šodien ir darba kārtībā jautājums par akciju sabiedrības “Banka Baltija” līdzekļu izsaimniekošanu, tad ņemiet vērā to, ka nākotnē mums būs jāatrod vadītāji un dažādu valžu locekļi, desmitiem sabiedrību, kurās būs jāuzkrāj milzīgi finansiāli līdzekļi. Šiem cilvēkiem, lai viņi varētu strādāt šajās sabiedrībās, ir jābūt ļoti labām zināšanām, viņiem ir jārūpējas par to, lai šī nauda tiktu kaut kur ieguldīta, un es domāju, ka Zelgalvja kungs arī ļoti labi to saprot, kas notiek, ja ļoti lielas sabiedrības priekšgalā ir nekompetenti cilvēki. Un, noklausoties šodien šo ziņojumu, kuram es arī tagad piekrītu, mēs redzam, ka ne vienmēr cilvēki, kas ir bijuši vadībā, ir bijuši pietiekami izglītoti un pietiekami orientējas visās šajās finansu operācijās, vadības sistēmās, ir jāiesaista cilvēki, kuriem ir laba izglītība. Un šajā laikā, es piekrītu Čerāna kungam, ka tad, kad mēs būsim ļoti bagāti un kad konkurences rezultātā Latvija būs pilna ar augsti izglītotiem cilvēkiem, kuri varēs vadīt šīs sabiedrības un kur uz vienu vietu varbūt pretendēs 5 vai 10 godīgi cilvēki, tad mēs varēsim ieviest ne tikai 35 procentus, bet varbūt vēl vairāk, kā tas savā laikā bija Zviedrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Bet šajā brīdī es jūs aicinu nenodarboties ar populistisku lēmumu pieņemšanu. Ticiet man, mēs nedabūsim vadītājus, spējīgus vadītājus visām šīm sabiedrībām, ja mēs visu laiku gudrosim, kādā veidā ierobežot viņu darbību ar progresīvajiem nodokļiem. Tāpēc es aicinu noraidīt un atgriezties pie šī jautājuma tad, kad Latvija būs desmitreiz bagātāka, nekā tā ir tagad. Un es aicinu visus deputātus pašreiz atcerēties to, ka mums ir jāstrādā, lai mēs Latvijai piesaistītu vislabākos cilvēkus no Baltijas reģiona, no Ziemeļeiropas reģiona, ja mēs paši pagaidām nevaram nodrošināt šīs daudzās sabiedrības ar pietiekami izglītotiem cilvēkiem. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs pie šāda lēmuma neatgriezīsimies nekad. Kiršteina kungs teica, ka atgriezīsimies kādreiz. Es domāju, ka nevajadzētu nekad atgriezties pie šāda varianta. Jo, Čerāna kungs, jūs esat kaut ko absolūti sajaucis. Būdams samērā jauns cilvēks, jūs pilnīgi pieturaties pie kaut kādiem komunistiskiem principiem, kurus jūs bieži vien šeit kritizējat, bet šoreiz aizstāvat. Pielīdzināt visus! Atņemt! Pārdalīt! Un tā tālāk. Nu kaut kādas muļķības! Cilvēkam atņemt iniciatīvu strādāt, pelnīt pēc iespējas vairāk. Kas tie par principiem? Es domāju, ka par labklājību ir jācīnās ar pavisam citām metodēm. Protams, jācīnās! Un man neviens nevar pārmest šeit, Saeimā, ka es neesmu darījis un cīnījies dažādā veidā par nabaga cilvēku labāku dzīvi. Tas ir jādara! Tas ir mūsu pienākums, bet ar normālām, saprātīgām metodēm, nevis šādā veidā, ieviešot šādus ierobežojumus, šādus nodokļu palielinājumus tāpēc, ka viņš labāk strādās. Paklausietes! Taču jāizbeidz šāda prakse normālā, neatkarīgā valstī, kura pāriet no komunisma uz kapitālismu, ja mēs tā sacīsim pēc agrākās terminoloģijas. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šādu priekšlikumu. Un, Čerāna kungs, es vakar jau runāju, ka diemžēl jūs visos jautājumos neesat kompetents, tāpēc neskrieniet tribīnē!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Ir gandrīz, nē, ir jau gads aizgājis, kad mēs ar lielām cerībām apstiprinājām Šķēles kunga valdību ar viskautkādiem solījumiem, ka mēs veidosim tādu nodokļu sistēmu, kas stimulēs ražošanu un labklājību. Un gads ir aizgājis, un mēs redzam, cik tukši bija tie solījumi, jo Šķēles kungs un mēs vairs nekalpojam mūsu vēlēšanu laiku solījumiem, bet kādai pilnīgi citai programmai. Un nāksies mums sēdēt pie galda Ziemassvētku vakarā, nāks Jaunais gads, un mēs domāsim par pagājušo gadu. Un Ulmaņa kungs pie sava kristāla ziepju traukiem, un citi sēdēs ar saviem draugiem, kuriem nāk lielas naudas no mūsu tranzītu ceļiem, un viens otru sveicinās un teiks — zini, bija labs gads, un lai nākošie gadi būtu tādi paši! Un to domu, ko es jums teikšu, nav oriģināla. To man kāds piketētājs teica. Kad mēs varētu, mēs, deputāti, kas esam atļāvuši šito turpmāko polarizāciju no bagātības uz bagātību, un no ubadzības uz ubadzību, tad, kad mēs to glāzi pacelsim un skatīsimies viens otram acīs un domāsim par to goda darbu, ko mēs esam darījuši, kad mēs to pirmo šļuku ņemsim uz kalnu. Kad mēs taisām cilvēkus bagātākus un bagātākus. Un citus ubagākus un ubagākus. Mēs uzliksim tiem cilvēkiem, kas nepelna dzīvības minimumu, mēs viņiem uzliksim to 25 procentu nodokli, bet mūsu draugiem, lielāko daļu viņi nemaksā nodokli. Būtu interesanti redzēt, cik tad, kamēr pielipa tie 96 miljoni latu, kas it kā pielipa Šķēles kungam, cik viņš tanīs gados ir nodokļos maksājis. Ne tos 25 procentus, un arī ne tos 35 procentus. Bet es juma pateikšu tā, ka mums ir jāliek nodoklis tiem, kas spēj maksāt, un ne tiem, kas nespēj izdzīvot. Es jums lūgšu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, un es jums lūgšu dziļi, dziļi padomāt, kas jūs celsiet to glāzi Jaungadā vai Ziemassvētkos, par ko jūs dzerat. Par kādu godu vai par kādu labklājību un kam. Un es jums pateikšu ja es būtu pie Šķēles kunga galda, ja es būtu pie Ulmaņa kunga galda, es ļoti labprāt ierosinātu, ka to pirmo tostu būtu jādzer uz viņu kauna! Bet viņiem tas kauns trūkst. Un mums šeit nāk valdības frakcijas un saka, ka 35 procenti no mūsu draugiem, kas pelna lielu naudu, tas būtu nepieņemami. Tas ir komunisms! Lai gan Amerikā 90 procenti atņem no tiem, kas daudz pelna. Bet tas ir komunisms! Kur mums ir aizgājis šitāds lozungs, ka mēs visi, kas ir pret Latvijas jaunbagātniekiem, un tie nav neko godīgu nopelnījuši. Bet kuriem ir tās lielās mašīnas, kuriem ir tā lielā teikšana, kuriem ir tā atļauja sūkt no mūsu tranzīta ceļiem un sūkt tā, ka mūsu tauta mirst un tiek dzīta uz pašnāvību. Tas genocīds, kas šeit notiek no tiem glauniem kungiem, kas saka, ka kaut kāds cits risinājums it kā esot komunisms. Kauns, Tabūna kungs! Kauns, Šķēles kungs! Kauns, Ulmaņa kungs! Un, kad jūs pārdomāsiet šito gadu,tad kauns arī mums. Es pats dzeršu uz to kaunu, un tas būs rūgts. Par to, ka mēs esam šitādā valdībā, ka mēs šitādu valdību atbalstām. Un ka tas, ka būs kaut kāda progresīva nodokļu sistēma, ka tas ir komunisms. Kauns, Tabūna kungs! Atbalstīsim frakcija “Latvijai” ierosinājumu!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

V.Balodis (TB). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man tiešām pārsteidza šis kustības “Latvijai” priekšlikums. Es varētu saprast Gundaru Valdmani, kas nav iepazinies vēl kārtīgi ar visiem Latvijas likumiem un nezina, ka arī šajā kategorijā ietilpst ne tikai iedzīvotāji, bet arī ietilpst visi zemnieki un arī individuālie uzņēmumi un individuālā darba veicēji. Līdz 45 000 gada apgrozījumā viņi visi ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Un šeit jūs paredzat atkal aplikt zemniekus ar paaugstinātu nodokli. Tajā pašā laikā bankas, spēļu zāles, alkohola tirdzniecība maksās 25 procentu nodokli, zemniekiem un individuālā darba veicējiem jūs esat paredzējuši paaugstināt uz 35 procentiem. Es tiešām nevaru saprast, un es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Tabūna kungs te vērsās pret Kārli Čerānu, un es tā skaidri jutu, ka te acīmredzot ne tik daudz fakts interesē un patiesība, cik acīmredzot Tabūna kungu kaitina šī intelekta lielā atšķirība starp Čerānu un Tabūnu. Es tāpēc paskaidrošu, gan tie, kas domā... Mums ir atsevišķs likums, kas paredz nodokļu sistēmu uzņēmumiem un uzņēmējiem, un mums ir paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanas kārtība. Un tādā... (No zāles deputāts Saulītis: “Nestosties, runā skaidrāk!”) Es atvainojos, ka man jāpaskaidro tādas vienkāršas lietas jums. Un brīnos, ka arī Kiršteina kungs nesaprot šīs vienkāršās lietas. Un tajā pašā laikā es gribu paskaidrot vēl to, kā te tiek pacelts jautājums, ka tie lielo algu saņēmēji, ka tiem tiks nodarīts pāri. Jūs zināt, ka mums nav likuma, kas ierobežo lielas algas valsts uzņēmumu direktoriem un vadītājiem. Arī tādiem valsts uzņēmumu vadītājiem, kuri sen ir līdz ausīm parādos un uzņēmumus izpārdod un nolaiž dibenā. Mēs visi to labi zinām, un jūs zināt ļoti labi. Bet šie cilvēki saņem lielās algas līdz 40 000 gadā. To taču jūs zināt! Vai varbūt izliksities, ka nezināt? Šie visi tad tiek žēloti tagad jūsu lielo ražošanas attīstības nodomu vārdā. Tad es gribu vēl teikt. Tie, kas saņem milzīgas algas un ienākumus dažādās padomēs, kurus var uzskatīt par iedzīvotāju ienākumiem. Tie bieži vien ir miljonāri, tikuši miljonāri dažu gadu laikā. Vai jūs tiešām nopietni ticat, ka godīgs cilvēks var dažu gadu laikā tapt par miljonāru? Un tāpēc es lūdzu pārtraukt šo, man gribas teikt, negodīgā slāņa atbalstīšanu un pievērsties mazliet uz tautas pusi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai” otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kiršteina kungs, šeit runājot, vai nu nav informēts, vai arī apzināti melo par frakcijas “Latvijai” nostāju kontrabandas un korupcijas apkarošanas jautājumos. Un es gribu Kiršteina kungam paskaidrot un arī visiem pārējiem, ka tas bija tieši frakcijas “Latvijai” deputātu pieprasījums valsts ministrei Aijai Počai, kad mēs prasījām viņai ievērot Korupcijas novēršanas likumu un noteikt, ka amatpersonu deklarācijas formās ir jāuzrāda šo amatpersonu naudas uzkrājumi. Ministre Aija Poča ir pretlikumīgi rīkojusies un atļāvusi amatpersonām šos ienākumus nedeklarēt. Un tas bija tieši frakcijas “Latvijai” pieprasījums, ka mēs prasījām, lai tas tā notiktu. Diemžēl deputātu vairākums to neatbalstīja. Un, neapšaubāmi, mēs uzskatām, ka nodokļa labāka iekasēšana ir būtisks budžeta līdzekļu papildināšanas avots, lai neteiktu, ka pats būtiskākais. Bet arī šī ir iespēja šo naudu budžetā papildus iegūt, un šī ir iespēja mazināt šobrīd sabiedrībā ārkārtīgi krasi veidojošos polarizāciju starp bagātajiem un nabagajiem, kas var būtiski apdraudēt mūsu sabiedrības un valsts stabilitāti. Ja mēs varam salīdzināt šos 1000 latus mēnesī, kas tiek saņemti un kas tagad tiks aplikti ar nedaudz lielāku nodokli, vai kā mūsu greznības prezidentam Ulmanim būs 1200 lati, ar cilvēku sociālajiem pabalstiem, kas ir tikai 25 lati. Šī ir pārāk liela starpība, lai mēs varētu atļauties to neņemt vērā. Un ir visiem skaidri zināms, ka šī sabiedrības stabilitāte un iespēja izdzīvot nākotnē — tā balstās uz plaša vidusslāņa veidošanos. Un tāpēc ir nepieciešams tiem cilvēkiem, kam ir nauda, solidarizēties ar tiem, kuriem nav. Un gribu paskaidrot, ka šis nav nodoklis no uzņēmējdarbības, bet no iedzīvotāja. Un atbildot Ventam Balodim. Ja kaut kādas uzņēmējkategorijas arī tiek ieliktas šī nodokļa maksātājos, tad tā, neapšaubāmi, ir likuma anomālija. Un tur nav vainīga frakcija “Latvijai”, ka šāda anomālija šeit ir izveidojusies. Kas attiecas uz sociālismu. Es baidos, ka Tabūna kungs tomēr ir sajaucis vai arī nav bijis uz Rietumu pusi ārpus Latvijas robežām. Piemēram, Zviedrijā vai Vācijā, kur ir šāds progresīvs nodoklis. Un, ja mēs runājam par komunismu un liberālismu, tad es gribu pateikt, ka tikai tā ir tieši šī komunistu laika ekonomiskā elite, kas toreiz pārvaldīja visus īpašumus, kas šos īpašumus ir sagrābusi tagad un juridiski pareizi noformējusi tirgus ekonomikas ietvaros, kuri tagad visasāk iestājas par šo liberālismu, lai viņi varētu šo īpašumu tagad neierobežoti pārvaldīt un gūt no tā tālāku labumu. Tā ir tā pati komunistu elite, kas spīdzinājusi latviešu tautu. Un kuri tagad ir šie liberāļi. Un tie līdzskrējēji, kas tajā ir salasījušies dažādu iemeslu dēļ, es kategoriski iestājos pret to, ka viss var tikt pirkts un pārdots šai sabiedrībā, un aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Labdien, deputāti! Labdien, kolēģi! Labdien, priekšsēdētāj, vadītāj! Mani tiešām, varētu teikt, izrāva no šīs samērā neērtās vietas, baismās vietas — uz tribīni. Un tieši kas? Tieši tas, ka es gribu atbalstīt, protams, frakcijas “Latvijai” ierosinājumu, jo nupat es zvanīju uz apdrošināšanas sabiedrību, jo savukārt es zvanīju par rīta televīzijas raidījumu, ka vajadzīgas asinis, tieši tā grupa tam cietušajam, kura ir man, — III grupa Rh pozitīvs, un es piedāvāju tiešo asins pārliešanu. Diemžēl naktī viņam ir amputēta viena kāja, un pašreiz stāvoklis ir stabilizējies. Un tūlīt es zvanīju apdrošināšanas sabiedrībai. Un apdrošināšanas sabiedrībā es jautāju: “Vai šis cilvēks, ja viņš būtu apdrošināts pēc tā likuma, ko mēs tūlīt pieņemsim jaunajā gadā par civiltiesisko apdrošināšanu, vai viņš saņems kādu naudu?” Un atbildēja: “Nē, viņš nesaņems.” Ja viņš būtu kādu citu nositis vai sabraucis, tad tas saņemtu, bet viņš pats neko nesaņems.

Tad es jautāju: “Vai tās summas nav par lielu, ko savāc no visām šīm mašīnām?” Tad šis cilvēks teica, ka tās summas nepietiks. 50 lati vecajam žigulim nepietiks no katra žiguļa šīm apdrošināšanas kompānijām. Tad es viņam jautāju: “Vai ir arī kādi algu griesti? Vai ir kādi ierobežojumi algām?” Tad viņš teica, ka nav. Un tad es atcerējos par Unibankas padomes 200 000 latiem. Šajos apstākļos, kuros mēs esam Latvijā, es ļoti atvainojos, varbūt es tiešām runāju kā komunists, bet man nav pieņemams mežonīgais kapitālisms. Tāpēc es atbalstu kustības “Latvijai” priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija. Otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mani kolēģi, kas man apkārt sēž, mēģina man ieskaidrot, ka es nemāku lasīt. Viņi mēģina man pateikt, ka apliekamie ienākumi, kas ir šeit rakstīts, tie ir, kas paliek pāri pēc izdevumiem. Ne ieņēmumi. Un ka pēc 8000 latiem uz galviņas viņi tiks aplikti ar 35 procentiem. Ja tev ir lauksaimniecība un tev ir pieci vai seši cilvēki tajā famīlijā, kas strādā, tos ienākumus var sadalīt. Bet šī doma, ka, ja mēs kaut ko šim līdzīgu progresīvu nepieņemsim, ka tie, kas ir sazagušies vai sevi pielikuši pie siles un dabū kaut kur pāri par 60 000 latu gadā, ka viņi maksās tikai 10 procentus, bet tas pensionārs, viņš maksās 25 procentus. Un, ja tas ir komunisms, tad es jums pateikšu, ka laikam komunismā šur tur kaut kāda patiesība arī bija. Bet tā dogma, kas šeit iet apkārt, ja paņems bagātnieku un viņam liks maksāt par to, ka viņš ir paņēmis savu priekšrocību, kāda tiesība bija Šķēles kungam dabūt 96 miljonus latu vērtu mantu, kas viņam tagad pelnīs naudu? Kāda tiesība ir tiem “Latvijas ceļa” cilvēkiem, kas sēž un saņem 5000 latus mēnesī par kaut kādu padomu sēdēšanā? Tā visa ir iedzīvošanās uz tautas rēķina. Un viņu godaprāts ir prasīt, ka viņi kaut ko ar to naudu dara tautas labā. Bet nedara. Un šeit viņu kolēģi sēž un saka: “Hei, mēs jums samazināsim nodokli uz 10 procentiem, bet lai tas mazais pensionārs maksā 25 procentus! Vai mums nav kauna? Es jums dziļi prasu: “Vai jums nav kauna nosaukt 35 procentu likmi uz tiem, kas var ļoti labi dzīvot, 35 procentu likmi uz ienākuma, ne uz ieņēmuma? Vai jums nav kauna?” Es jūs lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. 35 procenti nav liela nodokļu likme Rietumu pasaulē. Bet Rietumu pasaulē 16 000 dolāru uz galviņas ir ļoti laba peļņa. Un tur var atļauties maksāt tos 35 procentus. Kiršteina kungs jau negribētu maksāt, jo viņš arī kaut kādas privilēģijas dēļ pie kādas siles būs piestājies un dabūjis to lielo naudu, un negrib dalīties ar tautu. Negrib pats maksāt tai valdībai, kuru, viņš saka, it kā atbalsta. Kauns jums, ka jūs nesaprotat starpību starp godīgu maksāšanas daļu un komunismu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcija. Otro reizi.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tikko jūsu priekšā uzstājās deputāts, kas ir klasisks piemērs, kāpēc ir jāpaaugstina algas cilvēkiem, kas spējīgi kaut ko vadīt.

Savā laikā Valdmaņa kungs tika uzaicināts no Kanādas un tika ielikts par Hipotēku un zemes bankas direktoru, lai organizētu šajā darbā visu to, ko viņš šeit saka, lai piesaistītu līdzekļus, lai zemniekiem dotu lētus kredītus. No Kanādas atbraukušais Valdmaņa kungs acīmredzot tāpēc, ka valsts viņam nespēja samaksāt naudu, pilnībā sagrāva visu šo darbu, neizdarīja absolūti neko, un viņš bija jāatbrīvo no darba. Tāpēc vēlreiz. Valdmaņa kungs, šeit frakcijas “Latvijai” priekšlikums nav par 60 000, šeit ir ierakstīts 8000 latu. 8000 latu mēnesī, tas ir 666, 667 nepilni lati. Valdmaņa kungs, Kanādā jums no 600 latiem atvilks vēl 133 latus, jūs dabūtu 500 latus. Tā ir liela alga, tā nav acīmredzot liela alga, ja jums būtu maksājuši vairāk, varbūt jūs būtu kaut ko izdarījis. Vai arī mēs Valdmaņa kunga vietā varētu ielikt šajā bankā cilvēku ar drusciņ labāku izglītību un ar drusciņ labāku spēju atšķirt svarīgas lietas no nesvarīgām. Ja mēs šeit, es vēlreiz saku, nodarbosimies ar šādu populismu un maksāsim no Kanādas uzaicinātiem cilvēkiem, 666 latu vietā mēs viņiem izmaksājam 500, un mēs piedāvājam vēl viņiem atvilkt, lai viņi nedabū vairāk. Tad mēs nonāksim tieši pie tā paša rezultāta. Un, kā jau es teicu, arī desmitiem citās bankās, desmitiem citos fondos būs tieši tas pats rezultāts, pie kāda noveda Valdmaņa kunga darbība Hipotēku un zemes bankā, tāpēc es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Kreitusa kungs, jūs izmantosit septiņas minūtes?

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Kopumā, es domāju, protams, šis strīds ir ļoti labs, cik liels ienākums ir jāapliek ar nodokli, ar cik lielu. Bet vienu momentu es lūdzu ņemt vērā deputātiem, par to runājot, ka visus aprēķinus šādā gadījumā, ko taisa Finansu ministrijas speciālisti un Ministru kabineta speciālisti, viņi taisa, izejot no tā, vai tas uzņēmējs, kuru šeit ne vienreiz vien pieminēja, vai viņš var izdarīt tā, ka viņam šis ienākums ir mazāks par šo apliekamo, teiksim, šo apliekamo summu, šajā gadījumā — šiem 8000 latiem. Un uzņēmējs to var pavisam elementāri izdarīt. Viņš var visus savus līdzekļus novirzīt uz attīstību, un tādā gadījumā vesela virkne uzņēmēju, kas šajā gadījumā maksātu tos 25 procentus, tālāk atkal izdarīs tā pēc šodien esošās likumdošanas, ka viņi nemaksās tos 35% procentus. Es gribēju uz to vērst uzmanību vienkārši. Un tas prasa, protams, aprēķinus, cik daudz tādā gadījumā cilvēki var izvairīties no šīs nemaksāšanas. Bet es gribu vērst uzmanību vēl uz vienu lietu, ko aizskāra Čerāna kungs un laikam ne pirmo reizi — par uzkrājumu deklarēšanu. Šeit Čerāna kungam nebija taisnība. Es domāju, ka Ministru kabinets un taisni Počas kundzes vadībā parādīja labu piemēru. Ministru kabineta locekļi deklarēja savus nulles uzkrājumus šogad. To izdarīja. Un tāpēc es lūgtu Čerāna kungu un pārējos iestāties par to, lai to deputāti arī izdarītu un parādītu visiem pārējiem Latvijā, ka viņi godīgi to dara. Mēs to izdarījām pirmie. Tāpēc es domāju, ka šeit vajadzētu to vēl un vēlreiz uzsvērt, ka tas tika jau izdarīts un parādīts. Tāpēc, lūdzu, sekojiet, deputāti un arī visi pārējie, šim labajam piemēram! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu jūs pārdomāt šādas iespējas. Tas, protams, ir politisks lēmums — ieviest progresīvu nodokļu skalu, bet, apspriežoy komisijā šo priekšlikumu ne jau pirmo reizi un arī ņemot vērā, ka otrajā lasījumā ir izslēgta šī norma, kas pieļāva regresīvo skalu, tad šajā gadījumā mums 25 procenti uz jebkuriem ieņēmumiem, kas ir virs neapliekamā minimuma. Tā vienkāršoti runājot. Bet vai kāds ir padomājis ārpus šīm 200 vai cik amatpersonām, par kuriem ieņēmumu dienesti tiešām pārbauda šīs deklarācijas un paskatās. Vai kādam ir zināms par to, ka ir ļoti vienkārši izvairīties no ienākumu deklarēšanas? Un ka nav pārbaudes elektroniskā veidā? Vai Čerāna kungam tas ir zināms, teiksim, kā lielam speciālistam šajā jomā? Mēs, protams, varam aizliegt teikt, ka jā, tas ir valdības uzdevums, bet mēs visi esam tomēr arī Latvijas pilsoņi un šeit ievēlēti kā Latvijas deputāti. Tātad mums ir jābūt atbildībai nevis tikai par to, kā, teiksim, gāzt šo valdību, bet arī par to, ko mēs vispār gribam savai valstij izdarīt labu un sakarīgu. Es nenoliedzu, ka mēs būsim spiesti atgriezties pie šā jautājuma nākotnē, kad mums šī sistēma būs sakārtota. Bet šādā gadījumā mēs vienkārši panāksim to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kritīsies, nevis celsies. Ja atceramies, mums vakar likumā par tabakas izstrādājumiem iznāca diskusija jautājumā par akcīzes nodokļa iekasēšanu. Ja mēs atceramies, tur bija prognoze — šogad mēs ieņēmām jau apmēram piecas reizes vairāk nekā 1995.gadā. Lielā mērā tāpēc, ka mēs augustā samazinājām importa akcīzes nodokļu likmi. Un Valsts ieņēmumu dienests parādīja šo kraso pieaugumu ieņēmumos no akcīzes tabakas precēm. Šeit ir klasisks piemēra tam pašam. Es lūdzu komisijas vārdā tomēr balsot par komisijas viedokli, respektīvi, neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt likuma 15.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā reakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 53, atturas —9. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu uzmanību! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. “Apšaubām likumprojekta “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” trešajā lasījumā 12.panta trešās daļas redakcijas balsojumu, pamatojoties uz to, ka priekšlikums bija neprecīzi iekļauts tabulā, kā rezultātā vairāki deputāti pārprata ierosinātā papildinājuma būtību, un lūdzam šo priekšlikumu pārbalsot.” Parakstījuši deputāti Vītols, Panteļējevs, Leiškalns, Ābiķis, Straume, Lambergs, Kalviņš, Inkēns, Lībane un Kiršteins. Saskaņā ar Kārtības rulli viens var runāt “par” šo iesniegumu, viens “pret”, bet, tā kā līdz pārtraukumam ir divas minūtes, acīmredzot mēs turpināsim to izskatīt pēc pārtraukuma, šo iesniegumu. Lujāna kungs, jūs vēlējāties runāt pret šo iesniegumu. Jūs izmantosit divas minūtes? Lujāna kungs, es no jūsu žestiem nesapratu, ko jūs vēlējāties. (No zāles deputāts Lujāns: “Balsot!”) Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo 10 deputātu iesniegumu, ka izdarāma pārbalsošana par 12.panta trešās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 21, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Tātad izdarām pārbalsošanu par priekšlikumu 12.panta trešajā daļā, ko bija iesnieguši deputāti Eniņš, Sinka, Lagzdiņš un Naglis, — papildināt 12.panta trešo daļu ar jums redzamo redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputātu Eniņa, Sinkas, Lagzdiņa un Nagļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 30, atturas —25. Šis priekšlikums ir noraidīts. Līdz ar to paliek otrā lasījuma redakcija šajā pantā.

Pārtraukums līdz pulksten 11.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācijas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Zālē kvoruma nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 53 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. (TB) Godātie kolēģi, mēs palikām 8.lappusē, tātad pirms pārtraukuma pie priekšlikumu izskatīšanas, kur ir deputāta Urbanoviča priekšlikums par 17.panta desmitās daļas 6.punktu. Šeit es gribētu mazliet paskaidrot — mēs jau vienu Urbanoviča kunga priekšlikumu noraidījām, kas bija saistīts, bez šaubām, ar šo, un arī tālākā tekstā vēl ir, ja nemaldos, vienā vietā šis priekšlikums, tas saistās ar ienākumiem no kokmateriālu aplikšanas ar nodokli, no tiem, kas gūti no kokmateriālu pārdošanas. Šī procedūra ir ļoti sarežģīta un faktiski mēs vēl atbalstījām ar savu iepriekšējo lēmumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kad šo kārtību izstrādā Ministru kabinets. Un pārejas noteikumos būs punkts tālākā gaitā, kamēr šie pārejas noteikumi nav izstrādāti, tad tajā laikā darbojas līdzīga kārtība, kā tas ir metāllūžņu pārdošanas gadījumos. Tāpēc es lūdzu arī šoreiz atbalstīt komisijas viedokli un šajā gadījumā neatbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt meža valsts ministrs Arvīds Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (meža valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Es vēlētos aicināt atbalstīt komisijas priekšlikumu, un es vēlētos arī paskaidrot — kāpēc. Jautājums par iedzīvotāju... fizisku personu aplikšanu ar ienākuma nodokli tajos gadījumos, kad viņi realizē kokmateriālus pārsvarā attieksies uz mežu īpašniekiem, kas ir liela daļa arī zemnieki, un zemnieku gadījumā šis jautājums ir vienkāršāks, taču ir liela daļa cilvēku, kam vienkārši šis mežs pieder. Un šeit mums ir jāņem vērā varianti. Pirmkārt, protams, ir šīs lietas saistītas ar izmaksām. Otrkārt, šos kokmateriālus var pārdot gan sagatavotā veidā, gan augoša meža veidā, taču mums ir jāņem vērā viena būtiska lieta, un proti, tas ir, no šīs apliekamās nodokļu summas ir jāizņem ārā tā summa, kas būs nepieciešama šo mežu atjaunošanai. Mēs nevaram izņemt ārā jau tā ierobežotajā kokmateriālu tirgū vēl arī šiem cilvēkiem naudu, ko mēs pēc tam no viņiem prasīsim, lai šis mežs būtu atjaunots un lai tas turpinātu augt nākošām paaudzēm. Taču šī summa, kas ir vajadzīga, lai mežu atjaunotu, būt atkarīga no tās situācijas, kādā vietā, kāds ir bijis šis mežs, kas ir nocirsts. Un tādēļ, lai šo procedūru varētu korekti aprakstīt, bet lai neaizkavētu likumu un lai likumu pārāk nesarežģītu ar tehniskām mežsaimnieciskām niansēm, es piedāvātu atbalstīt komisijas priekšlikumu un uzticēt tālāk detalizēti izstrādāt šo procedūru Ministru kabinetam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, komisijas vārdā, — Zīles kungs!

R.Zīle(TB). Godātie kolēģi, cik es saprotu, ja nav iebildumu par komisijas atzinumu par šo priekšlikumu, tad mēs varētu arī nebalsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par iesniegto deputāta Urbanoviča priekšlikumu piekrīt. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 17.panta desmitajā daļā — valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Un šī paša panta desmitajā daļā ir jauns priekšlikums arī no valsts ieņēmumu valsts ministres par 10.punktu, kuru jūs redzat attiecīgi tabulā, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 9.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 17.panta divpadsmito daļu minētā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums — 18.panta ceturtajā daļā izslēgt vārdus, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 10.lappusē valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 19.panta papildināšanu ar jaunu ceturto prim daļu attiecīgā redakcijā — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — 19.pantu papildināt ar jaunu ceturto prim daļu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 11.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tātad ierosinājums 19.pantu papildināt ar astoto daļu redakcijā, ko jūs tālāk redzat. Šī priekšlikuma būtība nozīmē to, ka zemnieku saimniecības, kuras ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet kur līdzīgi, kā mēs pašlaik izstrādājam uzņēmumu ienākumu nodokli, var pārnest zaudējumus no lauksaimnieciskās ražošanas gūtiem ienākumiem, un šajā gadījumā no meža izstrādes, kas var nest peļņu, var šo naudu pārcelt un neaplikt ar ienākuma nodokli, ja tā tiek ieguldīta un sedz lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumus, piemēram, tātad šī ir priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 19.panta papildināšanu ar astoto daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 11.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 20.panta pirmās daļas redakciju un arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šī paša punkta redakcijas precizēšanu, un abus šos priekšlikumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 20.panta ieteikto redakciju, ko iesniegusi valsts ministre Poča un Juridiskais birojs, iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 12.lappusē valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums par trešās daļas palīgteikuma izteikšanu jaunā redakcijā, kas jums ir dota tabulā, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir saņemts 19.lappusē atrodošais priekšlikums par 31.3.panta trešās daļas papildināšanu ar tekstu, ko jūs redzat tabulā, un šo priekšlikumu ir izstrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu — papildināt 31.panta trešo daļu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 20.lappusē par 32.1 pantu ir iesniegti divi priekšlikumi. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas radās tātad no Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma, ja mēs varētu teikt tā, un tādējādi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja ieteikumu — papildināt ar jaunu 32.1 pantu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 22.lappuse. Pārejas noteikumi. Ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums — papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar minēto tekstu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — pārejas noteikumu 2.punktā aizvietot vārdus “finansu ministram” un aizstāt ar “Ministru kabinetam”, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Un pēdējais priekšlikums pārejas noteikumu daļā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tātad ir tas, ko es jau minēju attiecībā par kokmateriāliem un kāda ir kārtība, kamēr... līdz tam brīdim attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no kokmateriālu pārdošanu līdz brīdim, kamēr Ministru kabinets nav izstrādājis šos noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies! Es lūgtu Saeimu trešajā, galīgajā lasījumā balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 3. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, ir jāizskata vēl divi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti iesnieguši Saeimas Prezidijam priekšlikumus: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt grozījumus Saeimas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai šajā sēdē Valsts prezidenta prasību par likuma “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” otrreizējo caurlūkošanu. Dokumenta nr.1945.” Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs šo likumprojektu nododam otrreizējai caurlūkošanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un citām? Tātad vispirms iekļaujam darba kārtībā un pieņemam šādu lēmumu. Par iekļaušanu darba kārtībā deputātiem iebildumi ir? Nav. Paldies! Balsot nepieprasa neviens? Nepieprasa. Esam iekļāvuši. Vai varam izskatīt to tūlīt? Deputātiem ir iebildumi? Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka to jāiekļauj darba kārtībā darba kārtības beigās, lai tas tur ir, un tad arī izskatīsim, kad pienāks laiks, šobrīd mums ir izskatāms ļoti svarīgs jautājums. Es iebilstu, ka mēs izskatām šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēl vēlas runāt? Iekļaujam darba kārtībā kā patstāvīgu priekšlikumu darba kārtības izskatāmo jautājumu saraksta beigās. Iebildumu nav. Paldies!

Un otrs iesniegums ir no Pilsonības likuma izpildes komisijas, kura lūdz pārcelt darba kārtības 28., 37. un 54.punktu pēc likumprojekta “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” izskatīšanas. “Par” vai “pret” vēlas kāds runāt? Nevēlas. Iebildumi deputātiem? Ir iebildumi. Prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputātu priekšlikumu izdarīt jums nolasītās izmaiņas darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 16, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar izdarītajām izmaiņām pēc pašreizējās numerācijas ir 65. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1924. Tātad — saņemtie priekšlikumi. 1.lappusē tabulā ir deputāta Emša un Vītola priekšlikumi 7.punktā svītrot definīcijas teksta daļu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Un līdz ar to arī deputāta Sausnīša priekšlikums pēc būtības — izslēgt 1.panta 7.punkta teikuma daļu — arī ir faktiski atbalstīts, tātad jau iepriekš minētajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Un arī Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu definīciju faktiski ir daļēji atbalstīts komisijas izpratnē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē par 4.pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums par vārdu mainīšanu pirmās daļas pirmajā rindkopā, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Deputātu Emša un Vītola iesniegtais priekšlikums par 4. panta 2. punktā 3. un 4. apakšpunktā vārdu “iepakojuma materiālus” svītrošanu, komisija ir atbalstījusi, un līdz ar to arī deputāta Sausnīša priekšlikums par šiem pašiem apakšpunktiem pēc komisijas uzskatiem faktiski ir daļēji atbalstīts Emša un Vītola priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputātu Emša, Vītola un Sausnīša priekšlikumiem likumprojekta 2. punkta 3. un 4. apakšpunktā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 3. lapaspusē ir deputāta Sausnīša priekšlikums par 5. prim panta 3. punktu attiecīgajā redakcijā, ko jūs redzat, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Sausnīša priekšlikumu — izteikt 5.prim panta 3. punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šī minētā likuma paša panta 3. punktu, tātad 5. un 4. apakšpunkta izteikšanu attiecīgajā redakcijā, ir saņemti divi priekšlikumi. Viens ir Emša un Vītola priekšlikums, un otrs ir Sausnīša priekšlikums, kas bija — izslēgt 5. panta 4. punktu. Komisija, izskatot šos priekšlikumus, atbalstīja Emša un Vītola priekšlikumu un neatbalstīja deputāta Sausnīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas lēdzienam par deputātu Emša, Vītola un Sausnīša priekšlikumiem likumprojekta 3. punktā un 5. panta 4. punktā? Piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 4. lapaspusē ir zivkopības valsts ministra Amoliņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. Tātad grozīt 9. panta 2. daļu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par valsts ministra Amoliņa kunga priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošie priekšlikumi ir 6. lapaspusē. Vispirms Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Tātad ierosināts izteikt pārejas noteikumu 1. punktu minētajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu 2. punkta izslēgšanu, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Deputātu Emša un Vītola priekšlikums par pārejas noteikumu 3. punkta redakcijas papildināšanu ar attiecīgo tekstu, kas nosaka termiņus par šī nodokļa maksājumiem, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Deputātu Emša un Vītola priekšlikums — pārejas noteikumu 4. punktu izteikt attiecīgajā redakcijā, ko jūs redzat tabulā...

Sēdes vadītājs. Dokumenta 6. lappuse... kolēģi...

R.Zīle. Šajā pašā 4. punktā ir arī izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un pēc komisijas prāta, tad Budžeta komisijas priekšlikumā ir iestrādāts arī Emša un Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputātu Emša un Vītola priekšlikumu — pārejas noteikumu 4. punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā — piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošie priekšlikumi tiem, kas īpaši labi nedzird, es varētu teikt, ka ir 8. lapaspusē, ko es daru vienmēr... Deputātu Emša un Vītola priekšlikums par pārejas noteikumu tātad 14. punktu... es atvainojos, nav pārejas noteikumi, bet pielikuma — 7. pielikuma 2. punktā par viena vārda svītrošanu “faktiskās”. Šis priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iestrādāts, ņemot vērā arī Juridiskā biroja priekšlikumu par 7. pielikuma otrā punkta teksta maiņu attiecībā uz likumu indeksācijas koeficientu atkarībā no to faktiskās ietekmes uz vidi, kā arī noteikt šo vārdu izslēgšanu, Budžeta komisija izstrādāja savu redakciju, kas, pēc komisijas uzskatiem, ietver abu minēto priekšlikumu būtību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par deputātu... par komisijas slēdzienu sakarā ar deputātu Emša, Vītola un Juridiskā biroja priekšlikumu 7. pielikuma 2. punktā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 9. lapaspuse. Tātad ir deputāta Emša un Vītola priekšlikumi par 7. pielikumu... tabulā svītrot 7. un 8. pozīciju, un šajā pašā sakarībā ir arī deputāta Sausnīša priekšlikumi izslēgt 7. pielikuma 7. un 8. pozīciju, kas faktiski ir identiski, un komisija atbalstīja abus šos priekšlikumus .

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Emša, Vītola un Sausnīša priekšlikumu 7. pielikumā svītrot 7. un 8. pozīciju piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir par 7. pielikuma papildināšanu ar jaunu 7. pozīciju attiecīgajā redakcijā, ko ir iesniedzis deputāts Sausnītis. Ņemot vērā iepriekšējās izmaiņas un arī saglabājot šo konceptuālo nostādni, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Deputāts Sausnītis neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 10. lapaspusē par 8. pielikumu par vairāku pozīciju izslēgšanu ir saņemti priekšlikumi no deputātiem Emša un Vītola, kā arī no deputāta Sausnīša, kuri ir identiski, un līdz ar to abi šie priekšlikumi ir atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam — 8. pielikuma tabulā izslēgt pozīcijas, kuras ir uzskaitītas, — piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Šis bija pēdējais priekšlikums, ko komisija ir saņēmusi un izskatījusi. Līdz ar to es lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 4, atturas — 1. Likums pieņemts.

Tālāk. Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”. Otrais lasījums. Komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1815—c, kas tātad ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojektā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Tātad 1. lappusē ir priekšlikumi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir saņemts par 1. panta 2. daļu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Prasa balsojumu. Tātad atgādinu, kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 1815-c, pirmajā lappusē — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Komisijas slēdziens, atbildīgās komisijs slēdziens ir — neatbalstīt šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus izlemt! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Zīles kungs vēlas vēl ko komisijas vārdā teikt? Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 18, atturas — 10. Nav pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir saņemts 1. panta 3. daļā, kurā ir divi priekšlikumi. Tātad pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas radīja tātad faktiski Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par šo 1. panta 3. daļu. Līdz ar to Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2. pantā ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums tātad par skaitļu precizēšanu saskaņā ar Valsts budžeta likumu... (No zāles: “Skaļāk, nerunā zem deguna!”), kas jau ir pieņemts — Valsts budžeta likumu 1997. gadam. Šis priekšlikums faktiski arī tika iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kur ņēma vērā tās izmaiņas, kas notika saistībā ar pašvaldību finansu izlīdzināšanu un kas radās no tā, kas tika izdarīts... kādi grozījumi tika izdarīti uz otro lasījumu 1997. gada Valsts budžeta likumā. Un tātad turpinājums šim priekšlikumam ir otrajā lapaspusē, kurā jūs tātad varat redzēt arī 3. priekšlikumu un ceturto par šo pašu precizēšanu... ciparu precizēšanu, kas attiecas uz pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Tad vēl ir deputāta Kalviņa divi priekšlikumi, kas attiecas uz otrā panta gan pirmo daļu, gan otro daļu. Un tātad deputāta Kalviņa priekšlikumi ir noraidīti un ir atbalstīts tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, reizē daļēji atbalstot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par ciparu saskaņošanu ar valsts budžetu 1997. gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs daudz un jūsmīgi esam runājuši par Latvijas augšupeju, proti, ka tā ir saistīta ar reģionālo attīstību. Jauki un skaisti vārdi. Tas tik tiešām tā arī ir. Taču reģionālā attīstība ir saistīta ar virkni praktisku darbu. Un proti, ar teritoriālās plānošanas un zemes novērtēšanas darbiem. Vispirms būtu jābūt teritoriālajai plānošanai vai vismaz tam būtu jānotiek paralēli zemes novērtēšanas darbiem. 1996. gadā lielākā daļa pagastu palika bez līdzekļiem teritorijas plānošanas darbiem, tātad arī bez savas nākotnes iezīmēšanas. Un, ja tas būs arī tā, kā mēs esam paredzējuši, tas nozīmē, ka nākošajā budžeta gadā viņi paliks bez šiem līdzekļiem. Ja mēs šos līdzekļus pārdalīsim uz pusēm, respektīvi, 500 000 būtu tam, būtu tam, būtu ļoti normāli. Ja mēs atstājam tikai miljonu zemes novērtēšanai, tādā gadījumā var gadīties, ka mēs maksājam dubulti. Kāpēc? Tāpēc, ka pie plānošanas, pie zonēšanas var izrādīties, ka zemes vērtība ir uz augšu. Līdz ar to rodas starpība. Kurš šo starpību segs? Manuprāt, būtu loģiski, ja šie darbi notiktu paralēli, un tas varētu būt izdarāms par mana priekšlikuma Tādēļ es lūdzu to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Šeit ir jāsaprot tas jautājums, ka šis viens miljons mērķdotācijai zemes novērtēšanas darbu finansēšanai ir paredzēts, lai ar 1998. gada 1. janvāri būtu iespējams ieviest nekustamā īpašuma nodokli. Šī nauda aizies zemes dienestam, zemes dienesta nekustamā īpašuma vērtēšanas birojam, lai veiktu individualizēto zemes gabalu kadastrālo novērtējumu, kas būtu ņemts par pamatu attiecīgi kā vērtības bāze nekustamā īpašuma nodoklim. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs varētu ieviest ar 1998. gadu šo nekustamā īpašuma nodokli, un tas balstītos uz konkrētu katra zemes gabala kadastrāli individualizētu novērtējumu. Lūdzu tātad atbalstīt un saglabāt šo vienu miljonu mērķdotācijās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tik tiešām Māra Vītola personā mēs tiešām redzējām mūsu valsts attīstības tendenci. Mums ir jārūpējas, lai pēc gada mēs varētu iekasēt pareizi nodokli, uzliekot mūsu zemes īpašniekiem papildu slogu. Bet absolūti negribam vis uzlikt nodokli, bet dot iespēju pašvaldībām saplānot, iemērīt un līdz ar to veikt darbību. Šeit tik tiešām parādās šobrīdējā Ministru kabineta tendence — iekasēt nodokļus, nevis attīstīt darbību. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Kalviņa priekšlikumu un noraidīt komisijas slēdzienu. Balsot par deputāta Kalviņa izteikto tendenci, nevis aprēķināt un novērtēt, lai pēc tam varētu iekasēt nodokļus, un tikai, bet lai varētu notikt reāla darbība nākošgad, kas pēc tam varētu dot arī peļņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi un Krisberga kungs, es jums gribu paskaidrot vēl vienu niansi. Iepriekšējā koncepcija paredzēja to, ka katrs zemes īpašnieks pats ir savas zemes kadastrālā novērtējuma pasūtītājs un ka viņš pats samaksā par šo zemes kadastrālo novērtējumu. Individualizēta šāda zemes kadastrālā vērtēšana katram atsevišķam zemes gabalam, kur zemes īpašnieks pats ir pasūtītājs, šim zemes īpašniekam iznāk trīs līdz četras reizes dārgāka. Tas ir jāsaprot, ka, ja šo zemes vērtēšanu veic centralizēti zemes dienests, tad tas sanāk trīs līdz četras reizes lētāk, un tas ir tieši zemes īpašnieka interesēs, lai šī vērtēšana tiktu izdarīta centralizēti un to veiktu viena institūcija. Jo masveida vērtēšana ir daudz lētāka, tādējādi arī šeit ir līdzekļu ekonomija, un tas ir zemes īpašnieku interesēs, lai viņiem šāds centralizēts kadastrālais novērtējums būtu izdarīts nākamajā gadā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo vienu miljonu mērķdotācijas novirzīšanai šim mērķim. Tad, kad mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to runājām, zemes dienests vēl teica, ka šim nolūkam būtu vajadzīga lielāka summa, bet pēc diskusijas apmēram 1,6 miljonu latu, bet pēc diskusijas valdībā mēs vienojāmies, ka to darbu varētu izdarīt nākamajā gadā šīs summas ietvaros. Tā ka šeit pat ir vēl samazināts tas finansējums, kas bija pieprasīts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Zīles kungs! Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātie kolēģi! Es komisijas vārdā gribētu tikai piebilst tādas lietas, ka attiecībā par mērķdotācijām teritoriālo plānošanas darbu finansēšanai mēs jau 1996.gada budžeta grozījumos samazinājām šo summu par apmēram 500 000, jo bija paredzēts miljons, tas netika apgūts. Nākošā gada budžetā atkal ir viens miljons. Tātad, ja mēs pieliekam šo punktu klāt, tad būs pusotra miljona. Es nezinu, vai mums atkal nebūs jādara budžeta grozījumi kaut kur otrā gada pusē un atkal šī nauda jāpārceļ uz citurieni.

Tas, ko Vītola kungs teica, tas tiešām bija galvenais arguments, kāpēc mēs novirzījām šo jauno mērķdotāciju zemes novērtēšanas darba finansēšanai Valsts zemes dienestam pēc būtības. Visi šie argumenti izskanēja, un es varētu pateikt, ka tomēr prakse, vismaz tādās valstīs, kas ir senas demokrātijas valstis, tām ir visa šī zemes novērtēšana, kas attiecas uz pilsētu nodokļa iekasēšanu un arī lauku nodokļu iekasēšanu pašvaldību līmenī, tiek darīts novērtējums tikai centralizētā kārtībā, jo tas ir lētāk un tas ir precīzāk un taisnīgāk. Paldies! Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, bet, manuprāt, jebkurā gadījumā, ja Kalviņa kungs uzstāj balsot, mums ir jābalso tomēr neatkarīgi no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa, jo viņa viedoklis atšķiras tikai šinī pantā par otrās 3.punktu sadaļas. Tātad viņi neizslēdz viens otru.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu, kas ir izklāstīts dokumenta 1.lapaspusē apakšā “valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums precizēt 2.pantā minētos skaitļus”. Tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Par to deputāti neiebilst, un tas nav balsojams. Nav iebildumu. Tālāk!

Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Deputāti... Jā, paldies, kolēģi! Tātad deputāti ierosina balsot kolēģa Kalviņa priekšlikumus, un tad, ja tie tiks pieņemti vai netiks pieņemti, lemsim tālāk, ko darīt ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma pēdējo 3.apakšpunktu. Nav iebildumu? Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu kolēģus izteikt savu attieksmi pret deputāta Kalviņa priekšlikumu — izteikt 2.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 23, atturas — 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tad ir otrs deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 2.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā. Arī par to deputāti prasa balsojumu, es saprotu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 16, atturas — 19. Nav pieņemts.

Tad mums tagad ir jābalso par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 2. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies!

R.Zīle. 3.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 3.panta otrās daļas otrā teikuma vārdu aizstāšanu. Tātad vārdus “dotācijas tiktu pārskaitītas” aizstāt ar vārdiem “maksājumi tiek pārskaitīti”, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikumu — par šī paša panta trešajā un arī ceturtajā daļā aizstāt vārdus attiecīgā redakcijā — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 4.panta pirmās daļas vārdu aizstāšanu attiecīgā redakcijā, ko jūs redzat tabulā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Otrajā daļā 4.pantā ir saņemts deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikums, kurā otro daļu izteikt minētajā redakcijā, un ir divi varianti. Ņemot vērā, ka par šo priekšlikumu pēc būtības daļēji jau ir nobalsots iepriekšējā daļā un arī komisija, izskatot vispirms, tātad secībā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, komisija uzskatīja, ka tai pēc būtības nebūtu jāatbalsta arī šie abi varianti, ko ir iesniedzis Ernests Jurkāns. Līdz ar to nav atbalstīti abi šie varianti un nav atbalstīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar priekšlikumu 1.pantā, un līdz ar to ir atbalstīts un izveidots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 4.panta otro daļu attiecīgajā redakcijā, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par 4.panta otrās daļas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir saņemts no Ministru prezidenta, un šī priekšlikuma būtība ir par šīm divām pašvaldībām, kuras ir noslēgušas līgumu ar Finansu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu, tā ir Ventspils un Rīga. Par situācijām, kas veidosies tajā gadījumā. Viena sadaļa attiecas uz gadījumu, ja šī prognoze nepiepildās, un otra, ja tā pārpildās. Kāda situācija veidojas, jūs varat izlasīt šo redakciju. Tā bija, komisija izšķīrās par šī priekšlikuma atbalstīšanu, kas izteikts divās daļās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikumu — papildināt 4.pantu ar jaunām daļām jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 5.pantā, joprojām 5.lapaspusē, ir deputātes Rugātes priekšlikums par 5.panta pirmās daļas papildināšanu ar attiecīgiem vārdiem, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspusē ir izglītības ministra Grīnblata priekšlikums, kas precizē tekstu 5.panta trešajā daļā. Tas ir attiecībā par pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuru audzēkņi apmeklē skolu citu pilsētu pagastos, par šo norēķinu kārtību. Šeit ir papildināts šis teksts ar pēdējo palīgteikumu pēc būtības. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par izglītības ministra Grīnblata kunga priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Par šī paša 5.panta ceturto daļu ir saņemts deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikums — izteikt minētā redakcijā, kas ir precīzāka par pirmajā lasījumā nobalsoto, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lapaspusē pārejas noteikumu daļā ir vesela virkne priekšlikumu, kuri ir izteikti. Tātad vispirms Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu normu, pirmā lasījuma normu iekļaušanu 3.pantā kā jaunu ceturto daļu, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Otrs priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums, kas faktiski pēc būtības bija saistīts ar nākamajiem diviem priekšlikumiem, tas ir, deputātu Panteļējeva, Kristovska un deputāta Čepāņa, faktiski visi šie trīs priekšlikumi bija alternatīvi tam, ko mēs jau nobalsojām Ministru prezidenta priekšlikumā, kura atlikušā daļa ir saistībā ar pārejas noteikumiem, tātad Ministru prezidenta priekšlikumā pašā tabulas apakšpusē 7.lapaspusē. Tātad faktiski, izskatot šos trīs priekšlikumus — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāta Panteļējeva, Kristovska un deputāta Čepāņa — , mums ir jāizšķiras, vai nu mēs esam par vienu konceptuālu nostāju šinī jautājumā uz šīm divām pašvaldībām, vai par to, ko mēs jau daļēji esam nobalsojuši Ministru prezidenta priekšlikumā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Ministru prezidenta viedokli par šo pārejas noteikumu punktu, kas tātad nav pretrunā ar Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti vēlas runāt par šī panta daļu? Vai kāds uzstāj uz sava priekšlikuma balsošanu? Vai deptuāti visi piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienam par šiem priekšlikumiem? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Man šeit ir jāatvainojas. Tā kā šis likums bija steidzams, mēs to izskatījām ļoti īsā laikā. Bet mums bija komisijas lēmums par to, ka pārejas noteikumi tiek papildināti ar vienu tradicionālu normu attiecībā uz nodokļu likumiem un tamlīdzīgiem, bet šis nav iekļauts diemžēl tabulā. Tad likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Šāda norma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, ka likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 8.lapaspuse. Par pielikumu sadaļām. Vispirms ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — precizēt pirmā pielikuma pirmās sadaļas 1.punktā minētos skaitļus attiecīgi saistībā ar valsts budžetu 1997.gadam. Tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat nedaudz zemāk un kas tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta pirmo pielikumu — pašvaldību budžetu ieņēmumu prognoze — iebildumu nav? Pieņemts. Ir iebildumi? Vēlas kāds runāt? Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi, ja es nesapratu, tikai īsu skaidrojumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas par šo zemes nodokli 24,5 miljonu apmērā. Nelielu skaidrojumu par to prognozi.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle (TB). Kolēģi, man šeit būtu jāsaka arī par nākošo priekšlikumu, kas arī nav atbalstīts. Attiecībā uz zemes nodokli. Bez šaubām, mēs tikko izskatījām lēmumprojektu, kas pavisam nesen šodien bija dienas kārtībā iekļauts. Bez šaubām mums jārēķinās ar situāciju, ka varētu tikt pārskatītas zemes nodokļa likmes. Līdz ar to arī ieņēmumu prognoze. Un šādā gadījumā mums būs acīmredzot jāpārskata arī Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam, ja mēs to šodien pieņemsim. Un arī runājot par nākošo priekšlikumu, es negribu, lai to tagad izskatītu uzreiz, es vienkārši gribu komentēt, ka komisija bez šaubām nebija apmierināta ar to situāciju, kādā veidā zemes nodokļa ienākumu prognoze tiek attiecināta uz katru pašvaldību. Jo situācija diemžēl ir tāda jau visus šos iepriekšējos gadus, ka vienīgā bāze, no kā rēķina zemes nodokļa ienākumus un ieliek pašvaldību finansu izlīdzināšanā, faktiski ir iekasētās naudas summas. Līdz ar to tās pašvaldības, kuras iekasē labāk, tiek būtībā sodītas, ja nodoklis tiek indeksēts vai palielināts, kā šajā gadījumā ar mūsu neseno lēmumu. Tas, bez šaubām, ir netaisnīgi un nepareizi, faktiski tāpēc komisija pieņēma blakus lēmumu, ka mēs nosūtīsim Ministru kabinetam vēstuli, tikko būs tehniski iespējams noteikt kadastrālo vērtību visām pašvaldību zemēm un līdz ar to noteikt ieņēmumu bāzi, mēs esam gatavi pārskatīt pašvaldību finansu izlīdzināšanā to daļu, kas attiecas uz zemes nodokļa iekasēšanu katrā konkrētā pašvaldībā. Bet mums nebija principā citas izvēles, jo tehniski šī lieta nebija izdarāma. Līdz ar to otra izvēle būtu — gaidīt nezināmu laiku, kad mēs varētu pieņemt pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un ir bažas par to, ka tas varētu būt pat otrais pusgads.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, Grīga kungam ir pilnīga taisnība, bet es domāju, ka mēs varam, izskatot šo jautājumu, vadīties arī no tā, ka tā ir tikai prognoze, godājamie kolēģi! Un tā kā mums tomēr iz jāizlemj, ko darīt ar likumprojekta pirmo pielikumu, par kuru nupat ziņoja atbildīgās komisijas vadītājs, es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to. Vai kāds prasa balsojumu? Vai varam piekrist komisijas viedoklim? Varam piekrist. Paldies! Turpinām.

R.Zīle. Tātad nākošais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 1.sadaļas 3.punktu 1.pielikumā, es jau faktiski komentēju. Es lūdzu tomēr, labi saprotot, ka situācija nav laba un pēc būtības varētu arī atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas... Bet tādā gadījumā mums ir jāpārskata visi šie cipari šajā likumā, mēs to nepieņemam šodien. Tāpēc es tomēr lūdzu paturēt prātā, ka mums ir iespējas grozīt šo likumu nākošajā gadā, kad būs iespējams, pašlaik atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli. Un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas viedokli? Prasa balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 25, atturas — 22. Priekšlikums netiek atbalstīts . Tātad paliek spēkā komisijas viedoklis. Paldies!

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir saņemts no deputāta Čerāna. Tas ir 9.lapaspusē par likumprojekta 1.pielikuma otrās daļas 5.punkta papildināšanu, kas faktiski izraisa arī tālākos Čerāna kunga priekšlikumus, ko jūs redzēsit pielikumu tabulās. Pēc būtības tas nozīmē to, ka tiek ieviests vēl viens kritērijs izlīdzināšanas likumā. Tas tātad ir — ilgstošie bezdarbnieki, kuriem ir piešķirts attiecīgais svars, kas faktiski tātad izmaina... Naudas izlīdzināšana starp šiem kritērijiem, un līdz ar to, dabīgi, dažās pašvaldībās tas būs atļāvums papildu izdevumiem. Līdz ar to ieņēmumiem pārskaitījumam no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, dažiem — atkal samazinājums. Komisija, konceptuāli izskatot šo priekšlikumu, kas tika labi izstrādāts arī ar visu tālāko shēmu, kā tas iespaido aprēķinus, tomēr šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es labi saprotu, ka, izdarot grozījumus šajā likumprojektā, mēs nevaram būtiski ietekmēt pašvaldību materiālo situāciju. Un tā kopumā noteikta jau likumā “Par valsts budžetu”, kur ir paredzēta noteikta izmēra dotācija Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Un vēl mēs varēsim to noteikt arī, mainot kādu nodokļa bāzi. Bet tam pašvaldību ieņēmumu palielināšanai uz nodokļu bāzes rēķina arī, protams, ir ļoti būtiski negatīvi aspekti. Tomēr arī šā likuma iespēju ietvaros ir jādomā par to, lai izlīdzināšanas likums atbalstītu noteiktas reģionālas politiskas prioritātes un lai tas garantētu iespēju tomēr visiem mūsu sabiedrības cilvēkiem vienādām starta pozīcijām, lai viņi varētu startēt šajos tirgus ekonomikas apstākļos. Ekonomikas ministrijas sagatavotajos kritērijos īpaši atbalstāmu reģionu noteikšanai kā viens no svarīgākajiem kritērijiem tiek minēts tieši šis bezdarba līmenis. Un es domāju, neviens neapšauba, ka šis kritērijs tiešām ir absolūti svarīgs. Šā priekšlikuma iecere ir tāda, ka šis bezdarba līmenis nav tā, ka tas dažās pašvaldībās ir ņemams vērā un dažās nav, bet tas ir vai nu lielāks, vai mazāks visās pašvaldībās, un tāpēc atkarībā no tā arī var veidot šo... Būtu pareizāk šo bezdarba līmeni iestrādāt kā kritēriju šajā pašvaldību izlīdzināšanas algoritmā, bet nevis pateikt, ka, lūk, dažas pašvaldības šā bezdarba dēļ atzīsim par atbalstāmām, bet dažas — nē. Tātad šādas “balts — melns” skalas vietā mums būtu pareizāk noteikt šādu nepārtrauktu skalu. Ja mēs runājam konkrēti par šiem izdevumiem, kas saistīti ar bezdarbnieku, kas izriet no šī bezdarbnieku skaita, tad, jo vairāk ir šo bezdarbnieku, jo vairāk pašvaldībām ir pienākums organizēt sabiedriskos darbus un arī vairāk tām ir pienākums veikt šo bezdarbnieku pārkvalificēšanu, organizēt dažādus kursus. Es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kas šajā 5.punktā tikai pagaidām runā par datiem, no kurienes būtu gūstami šie dati par ilgstošiem bezdarbniekiem, un tas ir Nodarbinātības valsts dienests, un šādi dati ir Nodarbinātības valsts dienestā, un tādēļ es uzskatu par iespējamu šādu priekšlikumu šodien pieņemt un aicinu arī deputātus to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas neviens. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — ,Zīles kungs, vēlaties ko piebilst?

R.Zīle (TB). Es gribētu pavisam īsi iebilst kontekstā ar šīs otrās daļas 5.punktu, kā informācijas rakstura kvalitāti. Mums bija diskusija arī ar pašvaldību pārstāvjiem par šo 5.punktu, un ne tikai par šo kritēriju, par ilgstošiem bezdarbniekiem, kas būtu jāsaņem no Nodarbinātības valsts dienesta, bet pašvaldību pārstāvji, es domāju, ka pamatoti mums norādīja, ka gandrīz visa šī informācija, kas saņemta no Valsts statistikas komitejas datiem par iedzīvotāju sastāvu pašvaldībās, un arī Labklājības ministrijas dati, ir stipri neprecīza. Tādā gadījumā mēs ieviestu vēl vienu kritēriju, kurš arī acīmredzot datu ziņā nebūtu īsti precīzs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 34, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 10.lapaspusē līdz ar mūsu iepriekšējo balsojumu pēc būtības nebūtu... Tātad ir deputāta Čerāna priekšlikums, kurš izsaka 1.pielikuma otrās daļas 6.punktu ar jaunu kritēriju “Ilgstošs bezdarbnieku skaits” šādā redakcijā. Komisija, tā kā nebija atbalstījusi 5.punktā šo priekšlikumu par informācijas saņemšanu šim kritērijam, kas paredzēts šajā 6.sadaļā, arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka dažiem deputātiem var nepatikt tas, ka šī informācija šiem kritērijiem tiek ņemta no Nodarbinātības valsts dienesta, kaut gan šī komisijas priekšsēdētāja — Zīles kunga — motivācijā tika teikts, ka vispār šie dati, kur tiek iekļauti pašvaldību finansu izlīdzināšanas kritēriji, nav precīzi, un tie dati, kas nāk no statistikas komitejas par iedzīvotāju skaitu, un citi. Un netika specifiski runāts tieši par šiem datiem. Bet es gribu lūgt deputātus tomēr atbalstīt šo pašu principu. Tātad šo ilgstošo bezdarbnieku skaita ieviešanu šajā likumprojektā, tātad attiecīgi mainot šos kritērijus, un aicinu deputātus par to nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā — Zīles kungs.

R.Zīle (TB). Jā, man vienīgi nebija skaidrs, ja mēs nobalsosim šo priekšlikumu, no kurienes mēs ņemsim informāciju par attiecīgajām pašvaldībām, par ilgstošo bezdarbnieku skaitu saskaņā ar mūsu iepriekšējo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 30, atturas — 17. Nav pieņemts.

R.Zīle. 11. lappusē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 6.punkta tabulā doto kritēriju īpatsvariem, komisija ir lūgusi sniegt pamatojumu. Rakstiski šāda pamatojuma nav. Komisija dzirdēja pamatojumu no Finansu ministrijas pārstāvja Spurdziņa kunga. Mutisku pamatojumu, un komisija neatrada citu formālu attieksmi pret šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu kā neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl no Zīles kunga tā arī šo paskaidrojumu mēs nedzirdējām. Bet katrā gadījumā, pieņemot Saeimai akceptu šeit konkrētajiem kritēriju īpatsvariem, mums visiem ir jāsaprot, ka ar šo finansu izlīdzināšanas likumu pašvaldībām tiek garantēta sekojošu izdevumu struktūra. Es sākšu varbūt un kā piemēru minēšu tos kritēriju īpatsvarus, kas ir minēti republikas pilsētām, jo tad tas vienkārši ir mazliet vieglāk uztverams. Un sākšu no apakšas uz augšu.

Ar šo likumu tiek garantēts, ka pašvaldībām ir iespēja veco ļaužu pansionātu vajadzībām novirzīt līdzekļus 2,28 procentu apmērā no to budžetiem. Tas nenozīmē, ka šeit tiek izteikta prasība to darīt, bet jebkurā gadījumā, pieturoties pie prognozētajiem skaitļiem, pašvaldībām tādas tiesības ir. Kas attiecas uz bērnu namiem, tad šajā gadījumā pašvaldību struktūrā tiek paredzēts, ka 1,48 procenti no viņu izdevumiem tiks novirzīti šīm vajadzībām. Attiecībā uz iedzīvotājiem virs darba spēju vecuma sniegtajiem pakalpojumiem šis procents ir 13 procenti no visa pašvaldību budžeta. Vajadzībām, kas paredzētas bērniem un jauniešiem no 7 līdz 18 gadu vecumam sniegtajiem pakalpojumiem, tie ir 28,67 procenti. Bērniem pirmsskolas vecumā vai līdz 6 gadu vecumam tie ir 14,47 procenti no pašvaldību budžeta. Pārējie visi izdevumi 44,1procenta apmērā tiek paredzēti pārējiem pašvaldību izdevumiem.

Mūsu komisija nevarēja uzminēt, kāpēc tieši šādi procenti ir iekļauti kaut vai konkrēti manis minētajā piemērā — republikas pilsētu pašvaldībām. Jūs paši varēsit atrast, kā tas izskatās, rajonu un pagastu pašvaldību daļā, un tāpēc mūsu vēlēšanās bija rast pamatojumu — no kurienes šie skaitļi ir ņemti un kāpēc tieši šādiem ir jābūt pašvaldību vidējiem izdevumiem 1997.gadā. Diemžēl šādas normas un šādi paskaidrojumi likumprojektā iekļauti nav, un tāpēc mēs varam pieņemt tikai to, ka zināmā mērā tas ir, teiksim, Ministru kabineta piedāvājums, kuram nav kaut kāda objektīva pamatojuma, bet tas ir vienkārši kaut kāds subjektīvs piedāvājums. Manuprāt, būtu bijis precīzāk, ja mēs šos kritērijus būtu saistījuši kaut vai ar 1995.gada pašvaldību budžeta izpildes rādītājiem. Ja šādi rādītāji būtu bijuši vai ja mēs kā pamatu ņemtu tātad šo pašvaldību budžeta izpildes rādītāju kādā no iepriekšējiem gadiem, vai, kā es teicu, kaut vai 1995.gadu, tad arī mums būtu daudz skaidrāks priekšstats par to, kādu likumu un kādus priekšlikumus mēs pašvaldībām ar šo likumu piedāvājam. Žēl, bet šoreiz šāda paskaidrojuma pie šīs tabulas nav, taču es ļoti ceru, ka nākošajos gados, pieņemot līdzīgus likumus, šāds paskaidrojums parādīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es vēlos šeit maksimāli īsi, lai netērētu jūsu laiku, dot zināmu paskaidrojumu un ievirzi par šo izvēlēto kritēriju īpatsvaru šajā gadā. Tātad pamatā šeit ir ņemts 1996.gada kritēriju īpatsvars ar zināmām izmaiņām, proti, tas skar iedzīvotāju skaitu attiecībā uz rajonu pašvaldību budžeta izdevumiem, kur no rajoniem ir izņemta laukā medicīna, tātad šeit ir samazinājums šajā kritērijā, tad ir palielinājums kritēriju īpatsvaram — bērni līdz 6 gadu vecumam un saistībā ar pedagogu algu novirzīšanu pirmsskolu iestādēm, tātad uz šo pozīciju, no pozīcijas “bērni līdz 6 gadu vecumam” īpatsvara ārā atsevišķi ir izdalīts bērnu skaits bērnu namos, kur ir šeit ievērtēts šis īpatsvars šim kritērijam. Un attiecīgi no iedzīvotāju skaita virs darbaspējas vecuma ir atsevišķi izdalīts laukā “iemītnieku skaits veco ļaužu pansionātos” ar savu īpatsvaru. Tādas pamatā ir šīs izmaiņas salīdzinājumā ar 1996.gada bāzi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Zīles kungs. Arī nevēlaties. Es sapratu no deputāta Bunkša uzstāšanās, ka viņš vēlas balsot. Nevēlas. Paldies! Turpinām!

R.Zīle (TB). Nākamais priekšlikums arī 11.lappusē ir saņemts no deputātiem Panteļējeva un Kristovska par 6.punkta tabulu, bet es, kolēģi, lūgtu vienlaicīgi ar šo, pat pirms šī priekšlikuma izskatīt 15.lappusē saistīto priekšlikumu, ko arī deputāti Panteļējevs un Kristovskis ir iesnieguši, jo tas ir šaurāks priekšlikums. 15.lappusē atrodošais priekšlikums nozīmē procentu izmaksu īpatsvaru iedzīvotāju ienākuma nodokļu prognozēs starp Ventspili un Rīgu, un līdz ar to kopējā summa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa no šīm abām pilsētām nemainās, mainās to savstarpējā attiecība iemaksās iedzīvotāju ienākumu prognozē pašvaldību izlīdzināšanas fondā, un tas ir 11.lappusē atrodošā priekšlikumā ietverts kā attiecīgās kritēriju izmaiņas. Līdz ar to, komisijasprāt, 15.lappusē atrodošais priekšlikums būtu balsojams vispirms un tad 11.lappusē, kur arī daži kritēriji... daži citi kritēriji ir izsvērti mazliet citādi nekā pirmā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumu likumprojekta, mums izsniegtā dokumenta 15.lappusē un par deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumu, kuri ir izstrādāti dokumenta 11.lappusē. Tātad 6.punkta tabula jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Pieņemti abi divi?

Sēdes vadītājs. Ja deputāti neiebilst. Pieņemts gan viens, gan otrs.

R.Zīle. 12.lappusē ir deputāta Čerāna priekšlikums, kas arī attiecas uz pirmā pielikuma otrās daļas 7.punktu, kas izrietēja no mūsu jau apspriestajiem un izlemtajiem jautājumiem par ilgstoša bezdarbnieka kritērija ieviešanu, izlīdzināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns, es sapratu, savu priekšlikumu noņem. Paldies!

R.Zīle. 14.lappusē ir deputāta Čepāņa priekšlikums... Vai, es atvainojos, 13.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru izstrādāja komisija, ņemot vērā to, ka dažas izmaiņas ir notikušas otrajā kritērijā, un arī tas, kad precizētā lapā pirmajam lasījumam, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, bija pazudusi trešā kritērija formula, līdz ar to, lai nenotiek nekādi pārpratumi, Budžeta komisija izstrādāja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu — izteikt aprēķinu formulas jums iesniegtajā redakcijā, kā arī par Ministru kabineta izteiktajiem priekšlikumiem šajā sakarībā? Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti un godāto komisijas vadītāj! Man ir jautājums, kādā veidā šis priekšlikums ir kopā ar mūsu nobalsoto Panteļējeva un Kristovska kunga priekšlikumu, kur šie paši koeficienti tagad tabulā iestrādāti citā veidā, un mēs tagad piedāvajam to, kas bija pirmā lasījumā redakcijā. Mēs nevaram šādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu atbalstīt šobrīd. Un acīmredzot ir šis priekšlikums jāizstrādā un šī kļūda vēl jālabo, varbūt jāatliek skatīšanu uz kādu brīdi, es nezinu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle (TB). Jā, Čerāna kungam ir taisnība tajā ziņā, kad mēs tikko nobalsojām 11.lappusē atrodošos kritērijus citiem koeficientiem, līdz ar to šo kritēriju formulās, kas ir samērā sarežģītas, es domāju, saprotams, ir citi koeficienti, kas šeit nav ielikti. Šeit ir pirmā lasījumā koeficientu izteiksme. Bet nu tātad, kamēr mēs nezinām, kā bija nobalsoti šie kritēriji deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumā, mums nebija, tātad līdz ar to komisijas priekšlikumā iestrādāti jaunie koeficienti. Es nezinu, kā mēs varam iziet no šīs situācijas tīri tehniski, bet nu, tā tas ir.

Sēdes vadītājs. Jā, likumprojektu mēs izskatām otrajā, galīgajā lasījumā, un atstāt kritēriju formulas pārstrādāšanai uz trešo lasījumu mēs nevaram. Čerāna kungam iebildumi bija pamatoti. Šī te kritēriju formula ir izstrādāta, vadoties no pirmā lasījuma, nu, varbūt mēs varam atstāt spēkā tādu, kāda tā ir tagad iesniegta. Mums gluži vienkārši, kolēģi, nav citas izejas. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Kolēģi, es varbūt varētu izteikt vienu priekšlikumu, jo, ja mums ir tik sarezģīti balsojumi, kur mainās vesela virkne koeficientu, kur ir viena, divu deputātu priekšlikumi, Budžeta komisiju tad, kad to pieņēma, to bija atbalstījusi, bet tas nebija tās priekšlikums, un komisija tātad izlaboja tikai to daļu, kas attiecas uz pirmā lasījuma koeficientiem, man liekas, kad būtu loģiski, ja mēs esam tādā veidā saistītos priekšlikumos būtu nobalsojuši jaunos koeficientus, ka viņi automātiski tiktu iestrādāti arī formulās, kas ir attiecīgi nobalsots iepriekš. Es tā varētu saprast šo izeju no situācijas.

Sēdes vadītājs. Jā, man Juridiskā biroja vadītājs nupat ieteica, ka varbūt mēs varētu pārtraukt šī likumprojekta izskatīšanu. Pusdienas pārtraukumā varbūt ka Budžetu un finansu (nodokļu) komisijai rodas kāds labs priekšlikums, kuru mēs varētu tad skatīt, ja deputāti neiebilst. Vītola kungs, lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Ja Saeimai nebūtu... Tā kā šeit ir ieviesusies tīri tehniska kļūme un tehniska problēma, ja Saeimai nebūtu iebildumu, tad varbūt varētu Saeima atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju par formulu un, tehniski vienkārši to fiksējot stenogrammā, izmainīt šos skaitļus, izejot no balsojuma par kritēriju īpatsvariem, tas ir tabulā 11.lappusē.

jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un es domāju, ka mums šeit vajadzētu nu vismaz kā tautas pārstāvjiem atklāti un godīgi parunāt, kā var būt tāda situācija, ka par sociālajām mājām, tātad par nabadzīgo cilvēku aprūpi, iestājas cilvēks, kurš pats pēc datiem presē ir parādā divarpus miljonus dolārus, kurš ir izkrāpis divarpus miljonus dolāru cilvēkiem, kuri šobrīd ir kļuvuši par kandidātiem uz šīm sociālajām mājām. Es domāju, ka šim cilvēkam — Valdim Krisbergam — par visām aktivitātēm, kas ir bijušas saistībā ar “Auseklīša” vārdu, vajadzētu atbildēt tā, kā tam likuma kārtībā ir jābūt, un, ja viņš runā par sociālajām mājām, tad tas būtu viņa morālais pienākums — rādīt piemēru un pirmajam ņemt vienu šādu sociālo māju — izremontēt vai uztaisīt par tiem divarpus miljoniem dolāru, ko viņš ir izkrāpis dažādiem cilvēkiem. Un viņš to ir izkrāpis pilnīgi nepārprotami, rakstot dažādus sludinājumus avīzēs, kurus mēs nesen atceramies, kur bija teikts, ka “es garantēju ar savu vārdu”, un cilvēki nesa uz firmu “Auseklītis” naudiņu un ticēja, ka viņi iegulda savus dažus latus un ka viņi dabūs atpakaļ procentus, dividendes. Pēdējo projektu, kas bija pilnīgi absurds, tas bija “Klostera pagraba” projekts, un mēs zinām, ka tur ir liela nauda pazaudēta, tā ka es domāju, ka jautājums par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām būtu visnotaļ apspriežams un visnotaļ ceļams, un spriežams, un runājams, bet pašreiz viņš gūst pretestību arī daļā deputātu tikai tāpēc vien, ka par šo jautājumu iestājas cilvēks, kuram nav morālas tiesības par to runāt. Nevar būt tāda situācija, ka viens visu laiku nepārtraukti runā un saka: klausaties uz maniem vārdiem, bet neskataties uz maniem darbiem. Tātad es domāju, ka šis jautājums līdz ar to ir nesagatavots, nav šādā veidā priekšā ceļams, un es lūdzu šo likumprojektu noraidīt un turpināt tā apspriešanu deputātu starpā komisijās un visur citur, bet bez Valda Krisberga līdzdalības, kuram būtu jārūpējas vispirms par savu parādu atdošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lamberga kungs, ir tikai 10 minūtes līdz pārtraukumam. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Es tiešām lūgtu atturēties no savstarpējiem apvainojumiem, un neiesim atkal debatēt par šo, mums ir tik daudz darba priekšā, šī ir pēdējā sēde, strādāsim. Es aicinu strādāt Ziemassvētku iejūtās... nu strādāsim un nerunāsim tukši tagad. Un neaiztiksim... Beigsim debates, nosūtīsim komisijai pirmajam lasījumam. Ko mēs te tagad skaldīsim matus par sociālajām mājām! Šīs mājas ir vajadzīgas. Kā jūs zināt, Rīgas Dome pati uz savu iniciatīvu jau ir izveidojusi vairākas šādas sociālās mājas. Tās ir nepieciešamas. Es tiešām lūgtu operatīvi, pieņemsim un nosūtīsim, cik vien likumprojektus mēs varam līdz šīsdienas beigām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns! Vai, Čerāna kungs, jums pietiks atvēlētā laika? Lūdzu!

K. Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es arī aicinātu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām, un es arī gribu izmantot šo iespēju un izteikt savu sašutumu par Kreitusa kunga uzstāšanos, kad pilnīgi nepamatoti tā vietā, lai argumentētu par vai pret šī likumprojekta tekstu, tiek runāts par vienu no šā likumprojekta izstrādātāju personībām. Man tas galīgi nav pieņemams. Tie ir jautājumi... Ja tie ir jārisina, tad tie ir jārisina citur, un nevis šādā veidā jājauc argumentus par saturu ar argumentiem pret cilvēku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Krisberga kungs.

V.Krisbergs. Čepāņa kungs, es biju pieteicies debatēs pirms āmura sitiena.

Sēdes vadītājs. Debatēs, Krisberga kungs, vairāk deputātu pieteikušies nebija. Vesera sitiens nozīmē to, ka debates ir beigušās. Arī jūs, Krisberga kungs, debatēs uz pirmo lasījumu rakstiski saskaņā ar Kārtības rulli pieteicies nebijāt . Jūs tagad varat runāt kā komisijas pārstāvis. Lūdzu!

V.Krisbergs. Es atvainojos. Kā komisijas pārstāvis es lūdzu atbalstīt likumprojektu, neskatoties uz atsevišķu deputātu melīgu un prettiesisku izteikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 10, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma iesniegšanas termiņiem!

V.Krisbergs. Paldies kolēģiem Saeimā par lielu atbalstu, termiņš... es lūdzu noteikt 25. janvāri, jo likumprojekts ir ļoti nopietns.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu deputātiem nav? Pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums nākamā ir 7. sadaļa — lēmuma projekts “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Banka Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai gala ziņojumu.”

Taču varbūt ka, kolēģi, mēs varētu tagad... ja ir paziņojumi, noklausīties tos un iet pārtraukumā, un to jautājumu skatīt pēc pārtraukuma. Es, godātie kolēģi, gribu jums darīt zināmu, ka šodien pulksten 12.35, tātad pēc 11 minūtēm, šeit blakus, Sarkanajā zālē, notiks labdarības koncerts. Tas tiek rīkots Latvijas bērnu fonda organizētās labdarības akcijas “Nepaej garām!” ietvaros, un ziedotie līdzekļi tiks izmantoti mazgadīgo invalīdu rehabilitācijas centra “Baltezers” izveidošanai, Krāslavas rajona bērnu patversmes celtniecībai un mazgadīgo invalīdu vasaras un ziemas nometņu izveidošanai. Es lūdzu deputātus, valdības locekļus, kancelejas darbiniekus un citus klātesošos piedalīties šajā koncertā. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten... Atvainojiet, paziņojumiem lūdz vārdu Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Pulksten 13 komisijas sēžu zālē komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Rudīte Leitena!

R.Leitena (DPS). Cienījamie deputāti, kuri strādā bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā! Šīs komisijas sēde pulksten 12.25 Cilvēktiesību komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks!

J.Kazāks (TKL). Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Uz pavisam īsu sēdi augšā komisijas telpās! Tūlīt! Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es ļoti aicinātu uz sēdi starpbrīdī, jo ieradušies arī Finansu ministrijas pārstāvji, un mums ir jāizskata svarīgs jautājums .

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš!

I.Bērziņš (LC). Es atgādinu cienījamajiem kolēģiem no Ārlietu komisijas, ka mums tagad ir ārkārtas sēde, bet es ceru, ka mums izdosies savienot sēdi un atnākt arī uz šejieni piedalīties labdarības pasākumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē 19 deputāti. Lūdzu nervozu zvanu!Vairākkārt un ilgstošu. Un visus, kas dzird mūs, lūdzu atgriezties plenārsēžu zālē! Godājamie kolēģi! Vēlreiz lūdzu atgriezties plenārsēžu zālē! Visus deputātus no visām frakcijām. Mēģināsim vēlreiz reģistrēties!Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus kolēģus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma. 46 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums. Es lūdzu frakciju pārstāvjus, komisiju priekšsēdētājus tomēr parūpēties, lai deputāti atgriežas zālē!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Reģistrēsimies vēlreiz! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, lūdzu visus deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Kvorums ir nodrošināts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Jāapspriež lēmumprojekts “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Banka Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai gala ziņojumu”. Ziņo Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

E.Zelgalvis (TKL). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr.1746. Šis dokuments sastāv no divām daļām. Šeit ir komisijas gala ziņojums un Saeimas