Komisijas vārdā — Zīles kungs. Arī nevēlaties. Es sapratu no deputāta Bunkša uzstāšanās, ka viņš vēlas balsot. Nevēlas. Paldies! Turpinām!

R.Zīle (TB). Nākamais priekšlikums arī 11.lappusē ir saņemts no deputātiem Panteļējeva un Kristovska par 6.punkta tabulu, bet es, kolēģi, lūgtu vienlaicīgi ar šo, pat pirms šī priekšlikuma izskatīt 15.lappusē saistīto priekšlikumu, ko arī deputāti Panteļējevs un Kristovskis ir iesnieguši, jo tas ir šaurāks priekšlikums. 15.lappusē atrodošais priekšlikums nozīmē procentu izmaksu īpatsvaru iedzīvotāju ienākuma nodokļu prognozēs starp Ventspili un Rīgu, un līdz ar to kopējā summa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa no šīm abām pilsētām nemainās, mainās to savstarpējā attiecība iemaksās iedzīvotāju ienākumu prognozē pašvaldību izlīdzināšanas fondā, un tas ir 11.lappusē atrodošā priekšlikumā ietverts kā attiecīgās kritēriju izmaiņas. Līdz ar to, komisijasprāt, 15.lappusē atrodošais priekšlikums būtu balsojams vispirms un tad 11.lappusē, kur arī daži kritēriji... daži citi kritēriji ir izsvērti mazliet citādi nekā pirmā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumu likumprojekta, mums izsniegtā dokumenta 15.lappusē un par deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumu, kuri ir izstrādāti dokumenta 11.lappusē. Tātad 6.punkta tabula jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Pieņemti abi divi?

Sēdes vadītājs. Ja deputāti neiebilst. Pieņemts gan viens, gan otrs.

R.Zīle. 12.lappusē ir deputāta Čerāna priekšlikums, kas arī attiecas uz pirmā pielikuma otrās daļas 7.punktu, kas izrietēja no mūsu jau apspriestajiem un izlemtajiem jautājumiem par ilgstoša bezdarbnieka kritērija ieviešanu, izlīdzināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns, es sapratu, savu priekšlikumu noņem. Paldies!

R.Zīle. 14.lappusē ir deputāta Čepāņa priekšlikums... Vai, es atvainojos, 13.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru izstrādāja komisija, ņemot vērā to, ka dažas izmaiņas ir notikušas otrajā kritērijā, un arī tas, kad precizētā lapā pirmajam lasījumam, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, bija pazudusi trešā kritērija formula, līdz ar to, lai nenotiek nekādi pārpratumi, Budžeta komisija izstrādāja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu — izteikt aprēķinu formulas jums iesniegtajā redakcijā, kā arī par Ministru kabineta izteiktajiem priekšlikumiem šajā sakarībā? Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti un godāto komisijas vadītāj! Man ir jautājums, kādā veidā šis priekšlikums ir kopā ar mūsu nobalsoto Panteļējeva un Kristovska kunga priekšlikumu, kur šie paši koeficienti tagad tabulā iestrādāti citā veidā, un mēs tagad piedāvajam to, kas bija pirmā lasījumā redakcijā. Mēs nevaram šādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu atbalstīt šobrīd. Un acīmredzot ir šis priekšlikums jāizstrādā un šī kļūda vēl jālabo, varbūt jāatliek skatīšanu uz kādu brīdi, es nezinu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle (TB). Jā, Čerāna kungam ir taisnība tajā ziņā, kad mēs tikko nobalsojām 11.lappusē atrodošos kritērijus citiem koeficientiem, līdz ar to šo kritēriju formulās, kas ir samērā sarežģītas, es domāju, saprotams, ir citi koeficienti, kas šeit nav ielikti. Šeit ir pirmā lasījumā koeficientu izteiksme. Bet nu tātad, kamēr mēs nezinām, kā bija nobalsoti šie kritēriji deputātu Panteļējeva un Kristovska priekšlikumā, mums nebija, tātad līdz ar to komisijas priekšlikumā iestrādāti jaunie koeficienti. Es nezinu, kā mēs varam iziet no šīs situācijas tīri tehniski, bet nu, tā tas ir.

Sēdes vadītājs. Jā, likumprojektu mēs izskatām otrajā, galīgajā lasījumā, un atstāt kritēriju formulas pārstrādāšanai uz trešo lasījumu mēs nevaram. Čerāna kungam iebildumi bija pamatoti. Šī te kritēriju formula ir izstrādāta, vadoties no pirmā lasījuma, nu, varbūt mēs varam atstāt spēkā tādu, kāda tā ir tagad iesniegta. Mums gluži vienkārši, kolēģi, nav citas izejas. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Kolēģi, es varbūt varētu izteikt vienu priekšlikumu, jo, ja mums ir tik sarezģīti balsojumi, kur mainās vesela virkne koeficientu, kur ir viena, divu deputātu priekšlikumi, Budžeta komisiju tad, kad to pieņēma, to bija atbalstījusi, bet tas nebija tās priekšlikums, un komisija tātad izlaboja tikai to daļu, kas attiecas uz pirmā lasījuma koeficientiem, man liekas, kad būtu loģiski, ja mēs esam tādā veidā saistītos priekšlikumos būtu nobalsojuši jaunos koeficientus, ka viņi automātiski tiktu iestrādāti arī formulās, kas ir attiecīgi nobalsots iepriekš. Es tā varētu saprast šo izeju no situācijas.

Sēdes vadītājs. Jā, man Juridiskā biroja vadītājs nupat ieteica, ka varbūt mēs varētu pārtraukt šī likumprojekta izskatīšanu. Pusdienas pārtraukumā varbūt ka Budžetu un finansu (nodokļu) komisijai rodas kāds labs priekšlikums, kuru mēs varētu tad skatīt, ja deputāti neiebilst. Vītola kungs, lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Ja Saeimai nebūtu... Tā kā šeit ir ieviesusies tīri tehniska kļūme un tehniska problēma, ja Saeimai nebūtu iebildumu, tad varbūt varētu Saeima atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju par formulu un, tehniski vienkārši to fiksējot stenogrammā, izmainīt šos skaitļus, izejot no balsojuma par kritēriju īpatsvariem, tas ir tabulā 11.lappusē.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Vai Saeimai ir pieņemams deputāta Vītola priekšlikums? Es iebildumus nedzirdu, es domāju, ka tā arī būtu viena no izejām šajā gadījumā. Paldies! Es sapratu, ka Saeima piekrīt deputāta Vītola priekšlikumam. Zīles kungs, lūdzu, tātad ir pieņemts deputāta Vītola priekšlikums — atgriezties pie šī jautājuma tīri tehniski, bet tagad turpinām likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu!

R.Zīle. Tātad nākamais priekšlikums ir 14.lappusē, deputāta Čepāņa priekšlikums par 5.punkta izteikšanu minētā redakcijā, ko jūs redzat, tātad mainot līmeni no izlīdzinātiem ieņēmumiem, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Deputāta Čerāna priekšlikums tajā pašā 14.lappusē...

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns noņem savu priekšlikumu. Paldies!

R.Zīle. Un 15.lappusē izskatītais priekšlikums ir...

Sēdes vadītājs. Izlemts jau, Zīles kungs.

R.Zīle. ...izlemts. Par otro pielikumu es gribētu teikt, — tas, ko jūs redzat, sākot ar 16.lappusi, tas ir aprēķins, kas veikts no tiem priekšlikumiem, ko bija

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996. gada 19. decembra sēdi

1. Prezidijs izskatīja Valsts prezidenta motivēto rakstu, kurš adresēts Saeimas priekšsēdētājam un kurā Valsts prezidents saskaņā ar Satversmes 71. pantu prasa otrreiz caurlūkot 1996. gada 11. decembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””.

2. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: A.Naglim (Saeimas 17. decembra sēdē); A.Amerikam [Saeimas 11. decembra ārkārtas sēdes noslēguma reģistrācijā, 12. decembra sēdes trešajā reģistrācijā un 12. decembra (pulksten 17.30) sēdē]; Ē.Zundam (Saeimas 17.–19. decembra sēdē); Ā.Ločmelim [Saeimas 12. decembra sēdes trešajā reģistrācijā un 12. decembra (pulksten 17.30) sēdē]; R.Dilbam (Saeimas 17. decembra sēdē); K.Lībanei (Saeimas 17. decembra sēdē); J.Kušnerei (Saeimas 17. un 18. decembra sēdē).

3. Pieņēma lēmumu “Par grozījumiem Saeimas Prezidija 1996. gada 18. marta lēmumā “Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1996. gadā””.

4. Piešķīra komandējumu Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai 3. janvārī uz Baltijas asamblejas Prezidija sēdi Pērnavā (Igaunija).

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar nr.1949

Par Viktora Bugaja kandidatūru

pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š.g. 17. decembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.42, kurā tika izskatīts jautājums par septiņu deputātu izvirzītā Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996. gada 17. decembrī__priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 17. decembra sēdes protokola Nr.42

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Viktora Bugaja kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta — Saeimas deputāti: V.Dozorcens, J.Jurkāns, J.Ādamsons, A.Endziņš, V.Kalnbērzs, Z.Čevers.

Ieteikums

Godātais A.Požarnova kungs!

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija lūdz Jūsu vadīto komisiju pozitīvi izskatīt materiālus par Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšniekam Viktoram Bugajam.

V.Bugajs ir dzimis 1943. gada 23. oktobrī Baltkrievijā, baltkrievs. Latvijā dzīvo no 1965. gada, Iekšlietu ministrijas iestādēs dienē no 1965. gada 27. septembra līdz šim laikam, no 1989. gada 6. maija — Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks.

1987. gadā sarežģītajos politiskajos apstākļos, sākoties Atmodai, pārvaldes priekšnieka vietnieks V.Bugajs prasmīgi organizēja sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Rīgas pilsētā. Kritiskos momentos pieņēma saprātīgus lēmumus, lai nepieļautu konfrontāciju starp Tautas frontes piekritējiem un pretēji domātājiem. pēc V.Bugaja iniciatīvas ar Tautas frontes vadību tika saskaņoti jautājumi par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu masu pasākumos.

Pēc 1990. gada Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu Latvijas Republikā pieņemšanas organizēja šīs Deklarācijas nozīmīguma un nepieciešamības izskaidrošanu Rīgas pilsētas milicijas apakšvienībās.

Barikāžu laikā un milicijai daloties divās pretēji domājošās nometnēs, V.Bugajs vadīja un virzīja milicijas darbu, lai tā izpildītu Latvijas Republikas likumus, ņēma aktīvu dalību notiekošo notikumu izskaidrošanā milicijas darbiniekiem, lai nepieļautu milicijas dalīšanos pēc politiskajiem uzskatiem.

Svarīgu jautājumu risināšanai vairākkārt V.Bugajs tika uzaicināts uz Augstākās padomes Prezidiju un valdības sēdēm.

Riskējot ar dzīvību, V.Bugajs izbrauca uz OMON dislokācijas bāzi Vecmīlgrāvī, lai lokalizētu tā darbību un izskaidrotu omoniešiem nelikumīgu akciju pret iedzīvotājiem un asinsizliešanas nepieļaujamību, tikās ar Baltijas kara apgabala pavēlnieku un veda sarunas par armijas neiesaistīšanos bruņotos konfliktos.

1991. gadā, kad sākās divu prokuratūru pretdarbība, V.Bugajs un viņa vadītā pārvalde savā darbībā īstenoja tikai Latvijas Republikas prokuratūras nosrādījumu izpildi, saņemot oficiālu brīdinājumu no toreizējā LPSR prokurora.

Neskatoties uz LPSR prokuratūras un atbraukušo PSRS IeM ierēdņu spiedienu, Rīgas pilsētas milicijas apakšvienībās tika nodrošināta Latvijas Republikas likumu izpilde un netika pieļauti bruņoti konflikti starp milicijas darbiniekiem.

1991. gada augusta dienās V.Bugajs pārņēma Rīgas milicijas garnizona vadību, nepieļāva milicijas darbinieku sašķelšanos, prasmīgi organizēja darbu kārtības nodrošināšanā, aktīvi piedalījās Rīgas izpildkomitejas un milicijas departamenta darbā, lai normalizētu stāvokli Rīgā sarežģītajos apstākļos un atbrīvotu pārvaldes ēku, ko bija ieņēmuši desantnieki.

Pēc saskaņošanas ar MP priekšsēdētāju V.Bugajs vēlreiz izbrauca uz OMON bāzi, lai vestu sarunas par provokāciju nepieļaušanu no viņu puses un par vienības izvešanu no Latvijas.

1992. gadā V.Bugajs veica lielu izskaidrošanas darbu un organizēja zvēresta par uzticību Latvijas Republikai pieņemšanu Rīgas milicijas garnizonā.

Policijas pulkvedis V.Bugajs savu akadēmisko izglītību un lielo darba pieredzi izmanto cīņā ar noziedzību, nosakot galvenos darbības virzienus un prioritātes atbilstoši šodienas prasībām.

1996. gada 12. jūlijā__Iekšlietu ministrs D.Turlais

Autobiogrāfija

Es, Viktors Bugajs Fedora d., esmu dzimis 1943. gada 23. oktobrī Baranoviču pilsētā Baltkrievijā strādnieku ģimenē. Pēc tautības esmu baltkrievs. Līdz 1962. gadam dzīvoju Baranovičos, kur pabeidzu vakara vidusskolu, strādāju automobiļu agregātu būves rūpnīcā. No 1962. gada līdz 1965. gadam dienēju obligātajā karadienestā.

1965. gada rudenī atbraucu uz Latviju un iestājos Rīgas vidējā speciālajā milicijas skolā, kuru beidzu 1967. gadā, un sāku dienēt Iekšlietu ministrijas sistēmā. Tajā pašā gadā iestājos Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes neklātienes nodaļā, kuru absolvēju 1973. gadā. No 1982. gada līdz 1984. gadam mācījos Maskavā Iekšlietu ministrijas akadēmijā.

1986. gadā tiku nozīmēts par Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, bet no 1989. gada 6. maija — par priekšnieku. No 1996. gada 12. jūlija — iekšlietu ministra padomnieks. Pēc pakāpes esmu policijas pulkvedis. Sīkāk par darba gaitām skatīt darba grāmatiņas kopiju.

No 1966. gada līdz 1990. gadam biju KP biedrs.

Esmu precējies, ir divi bērni. Radinieki: sieva — Natālija Djeri, dzimusi 1950. gadā Jurmalā, krieviete, dzīvo Jūrmalā, strādā SIA “Kvota”, menedžere; meita — Inna, dzimusi 1978. gadā, mācās Latvijas Universitātē; dēls — (no pirmās laulības) Viktors, dzimis 1970. gadā, dzīvo Rīgā, strādā par šoferi; māsa — Larisa Beļičko, dzimusi 1947. gadā, dzīvo Baltkrievijā, Pinskas pilsētā; brālis — Evgēnijs Bugajs, dzimis 1936. gadā, dzīvo Baltkrievijā, Baranovičos, pensionārs (invalīds); vecāki: tēvs — miris 1945. gadā, māte — mirusi 1958. gadā. Neviens no tuviniekiem pie kriminālatbildības nav saukts.

1996. gada 1. oktobrī__V.Bugajs

Pirmdien, 23. decembrī

11.00__Saeimas priekšsēdētāja biedra A.Amerika tikšanās ar

__Latvijas Republikas goda konsulu Nīderlandes Karalistē J.Šūru.

12.00__LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

Otrdien, 24. decembrī

14.00__Prezidija sēde.

Saeimas preses dienests