Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ventspils brīvostas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvās muitas zonas režīms — šā likuma izpratnē: nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas pasākumu kopums, kas piemērojams uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kuru teritorijas ieguvušas brīvo muitas zonu statusu brīvostā, kā arī brīvostas pārvaldei;

2) licencēta uzņēmējsabiedrība — šā likuma izpratnē: uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas noslēgusi ar brīvostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un saņēmusi brīvostas pārvaldes atļauju šādai darbībai;

3) licencētas uzņēmējsabiedrības teritorija — šā likuma izpratnē: teritorija, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita juridiska pamata atrodas licencētas uzņēmējsabiedrības lietošanā;

4) ostas klienti — šā likuma izpratnē: kravu saņēmēji, nosūtītāji un citi, kuri uz tiesiska pamata izmanto brīvostas pārvaldes un brīvostā esošo uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) pakalpojumus, bet kuriem brīvostā nav teritorijas ar brīvās muitas zonas statusu;

5) īpaši muitas kontroles pasākumi — šā likuma izpratnē: Ministru kabineta noteikti īpaši muitas kontroles pasākumi atbilstoši Latvijas Republikas Muitas kodeksam.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Ventspils brīvostas (turpmāk — Brīvosta) darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.

3.pants. Brīvostas teritorija, struktūra un darbības pamatnoteikumi

(1) Brīvosta ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Ventspils ostas robežām.

(2) Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas nav saņēmušas atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās muitas zonas režīmā.

(3) Šajā likumā noteiktie muitas atvieglojumi un īpašie muitas kontroles pasākumi piemērojami uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kas noslēgušas ar Brīvostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas atļauju šādai darbībai, kā arī Brīvostas pārvaldei. Norādīto uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) teritorijas ir brīvās muitas zonas.

(4) Ievest preces un citus priekšmetus Brīvostā esošajās brīvajās muitas zonās no Latvijas Republikas pārējās muitas teritorijas un izvest tos no minētajām zonām uz Latvijas Republikas pārējo muitas teritoriju drīkst tikai caur muitas robežas caurlaides punktiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā, likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(5) Ja no brīvajām muitas zonām tiek izvestas preces, kas Brīvostā esošajās brīvajās muitas zonās radītas no jauna vai pārstrādes rezultātā, un šo preču no jauna pievienotā vērtība atbilst 40 procentiem vai pārsniedz 40 procentus no preces kopējās vērtības, tad šīs preces ir atzīstamas par Latvijas izcelsmes precēm.

4.pants. Zemes tiesiskās attiecības Brīvostas teritorijā

(1) Valsts zemi Brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.

(2) Brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Brīvostas zemi, kas pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai par labu valstij vai pašvaldībai.

(4) Ar šo likumu par labu Brīvostas pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fizisko un juridisko personu zemi, kuru atbilstoši šim pantam aizņem Brīvosta. Brīvostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo fizisko un juridisko personu zemi izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt to uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kas darbojas brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to apakšnomā.

(5) Servitūta lietotājs var būvēt uz tā teritorijā esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām zeme nodota nomā, nosakot līgumā rīcību ar šīm ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeigšanas gadījumā.

(6) Izbeidzoties servitūta tiesībām, zemes īpašnieks nevar pieprasīt, lai viņam tiktu atdota zeme, iekams viņš nav samaksājis atlīdzību par ēkām un būvēm.

(7) Brīvostas pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar zemes uzturēšanu, bet pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks.

(8) Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne augstāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(9) Šajā pantā noteiktajam servitūtam pakļauto zemes gabalu katrā atsevišķā gadījumā nosaka Ministru kabinets pēc zemes īpašuma tiesību nodibināšanas. Brīvostas pārvaldei ir tiesības vienpusēji ierakstīt zemesgrāmatā nodibinātās servitūta tiesības.

II nodaļa

Brīvostas pārvaldes organizācija

5.pants. Brīvostas pārvalde

(1) Brīvostas pārvaldīšanu veic Ventspils ostas pārvalde (turpmāk — Brīvostas pārvalde), kuras kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.

(2) Brīvostas pārvalde ir juridiskā persona. Tai ir tādi paši muitas atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām.

6.pants. Brīvostas valde

(1) Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Likuma par ostām 8.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Brīvostas valdes izpildaparātu vada Brīvostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo Brīvostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

III nodaļa

Muitas režīms Brīvostā

7.pants. Muitas iestāžu darbība Brīvostā

Muitas iestādes Brīvostā veic savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas Muitas kodeksam un citiem likumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

8.pants. Preču izvešana no licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas

Precēm, kas no licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas (brīvajām muitas zonām) tiek izvestas uz Latvijas Republikas pārējo muitas teritoriju, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču ievešanu no ārvalstīm (importu), atbilstošas ievedmuitas nodokļa likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

9.pants. Preču ievešana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā

Precēm, kas tiek ievestas Brīvostas teritorijā esošas licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā (brīvajā muitas zonā) no Latvijas Republikas pārējās muitas teritorijas, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču izvešanu uz ārvalstīm (eksportu), kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

10.pants. Preču uzskaite Brīvostā

Licencētas uzņēmējsabiedrības nodrošina to teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

11.pants. Fizisko personu pakļautība muitai

Fiziskās personas, ieejot licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā un izejot no tās, ir pakļautas muitas kontrolei.

IV nodaļa

Uzņēmējdarbība Brīvostā

12.pants. Uzņēmējdarbības noteikumi Brīvostā

(1) Preču (kravu) kraušanas, glabāšanas, apstrādes un citus pakalpojumus un preču ražošanu brīvās muitas zonas režīmā veic uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kuras reģistrētas Latvijas Republikā, ir noslēgušas līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un saņēmušas atļauju šādas darbības veikšanai.

(2) Brīvostas pārvalde izveido licencēto uzņēmējsabiedrību reģistru.

(3) Citas uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas atrodas Brīvostas teritorijā, bet nav noslēgušas līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un nav saņēmušas atļauju tādai darbībai, var veikt uzņēmējdarbību bez licencētām uzņēmējsabiedrībām noteiktajiem atvieglojumiem un pakļaujoties Brīvostas pārvaldes kontrolei tās kompetences ietvaros.

13.pants. Brīvostas režīma piemērošanas priekšnosacījumi

(1) Brīvās muitas zonas režīms piemērojams tikai tādām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kuru teritorija Brīvostā ir norobežota ar attiecīgi iekārtotiem vienu vai vairākiem muitas robežas caurlaides punktiem un apsardzi, kas nodrošina preču un personu kustību uz licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju un no tās atbilstoši muitas prasībām. Katra licencēta uzņēmējsabiedrība nodrošina savas teritorijas apsardzību.

(2) Uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), uz kurām attiecināts brīvās muitas zonas režīms, nedrīkst veikt uzņēmējdarbību ārpus tām nostiprinātās un atbilstoši norobežotās teritorijas, izņemot šā panta trešajā daļā norādīto darbību.

(3) Par uzņēmējdarbību ārpus licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas nav uzskatāma:

1) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) pārvaldes institūcijas vai

pārstāvniecības (likuma “Par uzņēmējdarbību” 8.panta

izpratnē) atrašanās ārpus norobežotās teritorijas;

2) darījuma sarunu vešana un līgumu noslēgšana ārpus

norobežotās teritorijas;

3) citas darbības, kurām nav preču-naudas darījuma izpildes rakstura;

4) preču tranzīts caur norobežoto teritoriju.

(4) Brīvās muitas zonas režīms tiek piemērots uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), ja tās brīvam apgrozījumam pārējā Latvijas Republikas teritorijā izved ne vairāk kā 20 procentus no saražotā preču daudzuma.

14.pants. Kārtība, kādā noslēdzams līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā un izsniedzama atļauja

(1) Pretendēt uz līguma noslēgšanu un atļaujas saņemšanu ir tiesīga uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas Brīvostā jau nodibināta vai tiks nodibināta nākotnē (pretendents ir dibinātājs), ievērojot šādus priekšnoteikumus:

1) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) darbības profilam un attīstības

perspektīvai jāatbilst Brīvostas attīstības programmai, ko

apstiprinājusi Brīvostas valde;

2) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) dibinātājiem un dalībniekiem

jābūt ar labu reputāciju, stabilu finansiālo stāvokli un pieredzi

uzņēmējdarbības jomā (šāda informācija nav prasāma par

pašvaldībām un valsti kā dibinātājiem un dalībniekiem, bet var

tikt prasīta par valsts un pašvaldību uzņēmumiem).

(2) Līgumus par uzņēmējdarbību Brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem (piemēram, kraušana, preču ražošana, glabāšana). Līgumu var noslēgt par vairākiem darbības veidiem.

(3) Līguma noslēgšanai un atļaujas saņemšanai pretendents iesniedz Brīvostas valdei šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) notariāli apliecinātu Uzņēmumu reģistra izsniegtas

reģistrācijas apliecības norakstu;

3) notariāli apliecinātu statūtu norakstu;

4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskatu par

diviem gadiem (vai ar Brīvostas valdes piekrišanu —

saīsināta pārskata norakstu);

5) darbības programmu, ietverot investīciju programmu;

6) citu būtisku informāciju par uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu)

un tās dibinātājiem pēc Brīvostas valdes lēmuma.

(4) Lēmumu par līguma slēgšanu ar pretendentu Brīvostas valde pieņem triju mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā norādīto dokumentu iesniegšanas. Pretendenta iesniegumu noraida, ja nav šā panta pirmajā daļā minēto priekšnoteikumu.

(5) Ja līguma noslēgšanas pretendents ir jaundibināmas uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) dibinātājs, lēmumu par līguma slēgšanu Brīvostas valde var pieņemt, pamatojoties uz dibināšanas dokumentu un darbības programmas projektiem, vienlaikus izsniedzot pagaidu atļauju. Lēmums par līguma slēgšanu ir spēkā sešus mēnešus. Ja šajā laikā uzņēmējsabiedrība (uzņēmums) nav nodibināta, lēmums zaudē spēku.

(6) Līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā noslēdz uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(7) Līgums par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā ir pamats, lai izsniegtu atļauju uzņēmējdarbībai Brīvostā. Atļauju izsniedz uz līguma termiņu pēc tam, kad pārbaudīta uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) gatavība darbībai Brīvostā. Brīvostas pārvalde nodrošina atļauju uzskaiti.

15.pants. Kārtība, kādā līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā izbeidzams pirms termiņa un atļauja anulējama

(1) Līgumu par uzņēmējdarbību Brīvostā var izbeigt pirms termiņa ar Brīvostas pārvaldes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka licencēta uzņēmējsabiedrība pārkāpj likumus, citus normatīvos aktus vai noslēgto līgumu.

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu Brīvostas valde pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums izpildāms.

(3) Uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kurai anulēta atļauja uzņēmējdarbībai brīvās muitas zonas režīmā, ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību pēc vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ tai likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta uzņēmējdarbība.

16.pants. Atbildība par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un strīdu izskatīšana

(1) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atļaujas anulēšanu Brīvostas pārvalde ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.

(2) Strīdus par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atļaujas anulēšanu un zaudējumu atlīdzību izskata tiesa pēc piekritības vai pēc pušu savstarpējas vienošanās — šķīrējtiesa vai ārvalsts tiesa.

17.pants. Beznodokļu veikali

Licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā var ierīkot beznodokļu veikalus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

18.pants. Preču izcelsmes sertifikāta izsniegšana

Brīvostas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga izsniegt vispārējas formas (nepreferenciālu) sertifikātu, kas apliecina preču izgatavošanu vai pārstrādi licencētā uzņēmējsabiedrībā, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka caur Brīvostā esošās licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju transportētās preces nav pārstrādātas šajā teritorijā.

19.pants. Nodokļu maksāšanas režīms

(1) Preces un pakalpojumi, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai tās teritorijā vai Brīvostas pārvaldei piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli pēc 0 procentu likmes saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta pirmās daļas 3.punktu.

(2) Preču ievešana licencētas uzņēmējdarbības teritorijā vai Brīvostas pārvaldei no ārvalstīm (imports) un izvešana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto.

(3) Mazumtirdzniecība, izņemot beznodokļu veikalus, un pakalpojumu sniegšana licencētu uzņēmējsabiedrību teritorijā apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Līdz Ventspils brīvostas noteikumu apstiprināšanai piemērojami Ventspils ostas noteikumi.

Likums stājas spēkā 1997.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 19.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 3.janvārī