Ķīna nešķiro valstis lielās un mazās

Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Vans Fensjans (Wang Fengxiang) — “Latvijas Vēstnesim”

— Jūsu ekselence, kopš jūsu akreditācijas mūsu valstī pagājis jau vairāk nekā pusotrs gads (tas notika 1995.gada 14. martā). Kā jūs vērtējat Latvijas un Ķīnas attiecību attīstību šajā laikā, un kā pats esat iejuties Rīgā?

— Es gribētu šo laiku raksturot kā visnotaļ pozitīvu. Gribu teikt, ka mūsu attiecības šajā laikā ir sasniegušas jaunu, kvalitatīvi augstāku pakāpi. Pirmkārt, ir sākusies reāla mūsu valstu ekonomiskā sadarbība. Otrkārt, ir būtiski paplašinājusies informācija par Ķīnu Latvijā — un otrādi. Attiecības starp mūsu valstīm jau tālu pārsniegušas tikai politisko attiecību ietvarus. Treškārt, ir bijuši labi rezultāti arī Ķīnas un Latvijas sadarbībai starptautiskos līmeņos.

— Lūdzu, raksturojiet tuvāk mūsu ekonomiskās attiecības!

— Pēc Ķīnas muitas informācijas, Latvijas tirdzniecības kopapjoms ar Ķīnu starp bijušajām PSRS republikām ieņem septīto vietu. To rāda dati no 1996.gada janvāra līdz augustam. Domāju, tas ir ļoti zīmīgs fakts. Latvija sadarbībā ar mūsu valsti ir tālu apsteigusi abas pārējās Baltijas valstis, tāpat veselu virkni citu valstu bijušās PSRS teritorijā. Šobrīd vēl mūsu tirdzniecības apjoms nav sevišķi liels, taču attīstības tendence ir visnotaļ zīmīga un iepriecinoša. Jā, pagaidām vēl kopējais preču apgrozījuma apjoms nav pārāk liels — septiņos mēnešos tas sasniedza 10 miljonus ASV dolāru. Protams, gada beigās šis skaitlis būs lielāks, taču mūsu ekonomiskās un tirdzniecības attīstības kvantitatīvie rādītāji vēl var būtiski palielināties. Un nav šaubu, ka tas arī notiks. Pēc sarunām un konsultācijām jau konkrēti sāk iezīmēties vairāki plaši mūsu sadarbības projekti.Tā Latvijas korporācija “Baltline” sadarbojas ar kādu Šeņdžeņas — Ķīnas pirmās brīvās ekonomiskās zonas — konsorciju. Šī sadarbība notiek ar kopīga Baltijas un Ķīnas komerccentra starpniecību, kas atradīsies tepat līdzās pašreizējai mūsu vēstniecības ēkai. Pagaidām vēl šī ēka ir tukša. Latvijas puse ir nopirkusi šo nekustamo īpašumu. Savukārt Ķīna investē naudu šī centra iekārtošanai. Kad centrs darbosies, no Šendžeņas tam piegādās Ķīnas vieglās rūpniecības izstrādājumus. Patiešām augstas kvalitātes preces. Šim centram attīstoties, te tiks iekārtoti arī ķīniešu restorāni un vēl citi uzņēmumi. Taču galvenais centra darbības virziens būs Ķīnas vieglās rūpniecības ražojumu prezentācija. Savu eksportu mēs orientējam ne vien uz Latviju, bet arī uz jūsu tuvākajām kaimiņvalstīm. Vispirms uz Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem, arī uz Baltkrieviju, Igauniju un Lietuvu. Tas ir patiešām nopietns projekts. Vēl kāds tikpat nopietns projekts ir kopuzņēmuma radīšana koksnes skaidu plākšņu ražošanai. Paredzētās Ķīnas investīcijas sākumā būs 5 miljoni ASV dolāru. Plānotā uzņēmuma gada jauda — 30 tūkstoši kubikmetru. Šī produkcija tiks sūtīta uz Ķīnu, arī uz Latvijas kaimiņvalstīm. To pārdos arī tepat uz vietas Latvijā, jo arī te ir pieprasījums pēc labiem būvmateriāliem. Manuprāt, tie patiešām ir solīdi projekti, ko atbalstīs Ķīnas valdība un, domāju, arī Latvijas valdība. Tie ir pavisam tuvas nākotnes projekti. Domāju, ka tos abus realizēs jau šajā 1997.gadā.

— Kā šajā pusotrā gadā attīstījusies jūsu valsts? Kas svarīgs šajā laikā Ķīnas Tautas Republikā? Mēs zinām, ka pērn jūsu valsti piemeklēja liela nelaime — plūdi.

— Jā, daudzi Ķīnas rajoni cieta milzīgajos plūdos. Taču, neraugoties uz to, Ķīnā bija bagāta graudaugu raža. Vispirms droši to var teikt par vasarājiem. Jāņem vērā, ka Ķīnas teritorija ir liela un plūdi skāra tikai daļu valsts rajonu. Jāteic, ka plūdi Ķīnā ir bieža parādība, bez plūdiem nepaiet gandrīz neviens gads. Taču tik milzīgi plūdi kā šogad nebija pieredzēti ļoti sen. Ilgie, nerimtīgie un ārkārtīgi intensīvie lieti pārmērīgi paaugstināja ūdens līmeni upēs, tika pārrauti dambji. Ķīnai tā joprojām ir ļoti liela problēma, sevišķi abu mūsu lielo upju — Jandzi un Huanhē — apkaimē. Jā, zaudējumi no plūdiem bija milzīgi. Vispirms jau cilvēku upuri. Tika nodarīti lieli materiālie zaudējumi. Taču ļoti svarīgi, ka, ņemot mūsu milzīgās valsts ekonomiku kopumā, šie zaudējumi tiek kompensēti ar patiešām labo vasarāju ražu. Cilvēki, tāpat kā ik gadu, būs pilnībā nodrošināti ar pārtiku. Kas attiecas uz ekonomiku kopumā, tad šogad valsts kopējais produkts naudas izteiksmē ir pieaudzis par 10 procentiem, salīdzinot ar pērno gadu. Valsts valūtas krājumi pērnā gada beigās pārsniedza 100 miljardus dolāru. Tā ir ļoti nopietna summa, ļoti nopietna rezerve. Rezerve vajadzīga katrai valstij, taču tādai milzīgai valstij kā Ķīna šāda rezerve ir īpaši aktuāla. Starp citu, astoņdesmito gadu sākumā valsts valūtas rezerve bija tikai 20 miljardi dolāru. Kā redzat, tas ir ļoti būtisks pieaugums.

— Kāda pēdējā laikā bijusi un pašlaik ir jūsu valsts iekšpolitiskā situācija?