Dokumenti

27. decembra ārkārtas sesijas sēde

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996.gada 24.decembra sēdi

1. Prezidijs nolēma pēc Ministru prezidenta prasības sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju 1996.gada 27.decembrī (pulksten 10) un apstiprināja izsludināšanai ārkārtas sesijas darba kārtību.

2. Pieņēma lēmumu “Par Saeimas autobāzes darbību 1997.gada janvārī”.

3. Izskatīja jautājumu par Saeimas sēžu translācijām.

Prezidijs nolēma, ka Saeimas sēžu radiotranslācijas konkursa komisijai jāturpina darbība un jāvienojas ar Latvijas Radio par praktiskajiem aspektiem, lai Saeima apmaksātu tehniskos izdevumus par pašizmaksu.

4. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: A.Krastiņam (Saeimas 18.un 19.decembra sēdē); A.Rubinam (Saeimas 18.un 19.decembra sēdē); J.Kušnerei (Saeimas 19.decembra sēdes noslēgumā); O.Brūveram (Saeimas 19.decembra sēdes noslēgumā); I.Daudišam (Saeimas 10.decembra ārkārtas sēdes pirmajā reģistrācijā); E.Grinovskim (Saeimas 19.decembra sēdes noslēgumā); A.Tomašūnam (Saeimas 19.decembra sēdē).

5. Piešķīra komandējumus:

1) deputātiem A.Saulītim, M.Vītolam, L.Ozoliņam, A.Požarnovam, A.Tomašūnam, R.Dilbam, O.Deņisovam, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai un Saeimas autobāzes šoferim 10.janvārī uz Baltijas asamblejas Sociālekonomisko lietu komitejas un Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēdi Pērnavā (Igaunija);

2) deputātiem I.Ķezberam, M.Rudzītim, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai un Saeimas autobāzes šoferim 3.janvārī uz Baltijas asamblejas Prezidija sēdi Pērnavā (Igaunija).

6. Neatbalstīja komandējuma piešķiršanu deputātiem I.Ķezberam, I.Bišeram, L.Ozoliņam, J.Bunkšam, A.Tomašūnam, V.Kalnbērzam, M.Rudzītim, V.Krisbergam, M.Vītolam 20.janvārī uz Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes centra partiju grupas deputātu semināru Helsinkos (Somija).

Nolēma deputātiem attaisnot sēdes kavējumu šajā laikā.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Saeimas Prezidija lēmums

Par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu

1996.gada 27.decembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Sasaukt pēc Ministru prezidenta A.Šķēles prasības Saeimas ārkārtas sesiju šā gada 27.decembrī pulksten 10.

Pielikumā — Saeimas 1996.gada 27.decembra ārkārtas sesijas darba kārtība.

Saeimas prieikšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1996.gada 24.decembrī Saeimas sekretārs I.Daudišs

27.decembra ārkārtas sesijas darba kārtība

Sesijas sākums — pulksten 10

I. Par likuma otrreizēju caurlūkošanu

1. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””. (Reģ. nr.291) (dok. nr.1945; nr.1961) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

II. Likumprojektu izskatīšana

2. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. (Reģ. nr.576) (1.lasījums) (dok. nr.1921; 1958) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

3. 2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.475) (3.lasījums) (dok. nr.1957) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

4. 3. Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ. nr.482) (3.lasījums) (dok. nr.1956) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

5. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. nr.456) (3.lasījums) (dok. nr.1955) Sociālo un darba lietu komisija

6. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ. nr.454) (3.lasījums) (dok. nr.1959) Sociālo un darba lietu komisija

7. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. (Reģ. nr.455) (3.lasījums) (dok. nr.1954) Sociālo un darba lietu komisija

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu 1996. gada 27. decembra Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdi. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 62 deputāti. Izskatām apstiprināto darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums — likums “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””. Šī likuma otrreizējā caurlūkošana. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1945 un galvenokārt nr. 1961, kur ir tabulas par likumu “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” otrreizējai caurlūkošanai. Tātad tabulā ir doti priekšlikumi, ko komisija izskatīja, otrreiz caurlūkojot šo likumprojektu, un galīgo redakciju tātad jūs redzat pēdējā ailē. Vispirms komisija laboja likuma 4. panta 1. punktu, kura pamatdoma bija tas, lai varētu precīzi noteikt to, ka netiek apliktas ar zemes nodokli valsts meža fonda zemes. Tā ir šī priekšlikuma būtība, ko jūs redzat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā 1. lapaspusē tabulā galējā redakcijā, komisijas atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumu — izteikt likuma 4. panta prim pirmo punktu jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 2. lapaspusē tabulā ir divi Budžeta un finansu komisijas priekšlikumi, kas praktiski ir šie būtiskākie priekšlikumi, salīdzinot ar to lasījumu, kas bija pieņemts trešajā lasījumā un kas tika ar prezidenta vēstuli atsūtīts atpakaļ Saeimai, ko Saeima arī pieņēma otrreizējai caurlūkošanai. Tātad ar pirmo priekšlikumu, šajā gadījumā otrajā lappusē, izslēgt likumprojekta pārejas noteikumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tātad ierosina atcelt šo koeficientu, kas bija 2,46 pret 1995. gada līmeni, un tā vietā ir izstrādāti priekšlikumi, ko jūs redzat nedaudz zemāk, tātad 6. priekšlikumu, kas kardināli maina šo situāciju, jo šajā gadījumā tiek likts priekšā noteikt, ka zemes nodoklis 1997. gadā tiek aprēķināts 1,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tātad, ja mēs visi atceramies, 2,46 — šis koeficients tikai sodīja tos, kuri labāk iekasēja savās pašvaldībās zemes nodokli, viņiem tas tika palielināts attiecīgi 2,46 reizes pret 1995. gada līmeni, un tie, kuri, teiksim, sliktāk iekasēja vai vairāk izmantoja atvieglojumus, šo pieaugumu īpaši neizjūt. Šajā gadījumā mēs esam ar šo priekšlikumu — 1,5 procenti no kadastrālās vērtības — spēruši soli pretim nekustamā īpašuma nodoklim, ko acīmredzot mums būs iespējas ieviest, sākot ar 1998. gada 1. janvāri, un tādā gadījumā arī tad nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā, kā arī šajā gadījumā, ja mēs akceptējam Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu par 1,5 procentiem, maksās katrs atbilstoši savas zemes kadastrālajai vērtībai, tātad šī ir šo divu priekšlikumu būtība, un komisijas vārdā es lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamo Prezidij, cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist šim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sestajam priekšlikumam — par zemes nodokļa koeficienta aprēķināšanu 1,5 procentu apmērā, un arī varētu piekrist, ka to nosaa Ministru kabinets pēc zemes kadastrālās vērtības, bet man personīgi un daudziem zemniekiem galīgi nav pieņemams tālāk, ka Ministru kabinets izdos arī noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem pašvaldībās. Tam es kategoriski nevaru piekrist, un daudzi zemnieki tam nepiekrīt. Un arī daudzi pašvaldību vadītāji tam nepiekrīt, jo tie Ministru kabineta noteikumi, pirmkārt, nemaz nav vēl redzēti. Es gribētu šodien redzēt, kādi tie izskatīsies, jo nākošais priekšlikums ir spēkā stāšanās datums, kad šis likumprojekts stājas spēkā — ar 1997. gada 1. janvāri, un pieņemsim tādu situāciju, ka es aizeju, teiksim, nu 10. vai 20. janvārī un gribu samaksāt zemes nodokli, bet pagasta priekšniece plāta rokas... man taču nav noteikumu... Un arī es kā deputāts, kā zemes lietotājs vai zemes īpašnieks nezinu, kas tie ir par atvieglojumiem. Un, kā pierāda prakse, daudzos pagastos zemes īpašnieki, zemnieki bieži vien strādā pagasta labā proti, tīra ceļus, ar savu transportu ved bērnus uz skolu, un pagasts līdz ar to viņus atbrīvo zināmās reizēs un zināmu summu atbrīvo no zemes nodokļa. Kā tad būs tālāk ar šiem zemniekiem? Es varētu piekrist šim priekšlikumam, ka varētu būt teksts līdz pēdējai rindkopai, kur ir teikts: “Ministru kabinets izdod arī noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem.” Un šo beidzamo teikumu vajadzētu svītrot. Dabiski, tas nav priekšlikums, bet es kategoriski esmu tam pretī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienība, Latgales Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais priekšsēdētāja kungs un godātie kolēģi! Protams, nodokļi vienmēr ir nodokļi, bet bez nodokļiem mēs nekādi arī nevaram savu valsts ekonomiku pacelt, bet tagad ir gada nogale, un mēs redzam, ka no visām tautsaimniecības nozarēm vismazākais augums ir tieši lauksaimniecībai, bet šis jaunais priekšlikums, protams, ir risinājums ļoti loģisks, ļoti konkrēts un uzskatāms, bet es šeit gribēju tikai atgādināt to, ka, lūk, šīs zemes kadastrālās vērtības pašlaik daudzos gadījumos ir noteiktas vēl pēc vecās sistēmas, valdībai vajadzētu darīt visu, lai kadastrādālās vērtības tiktu pārskatītas, un, protams, jo labāk būtu tas, ka ne tikai pagastu mērogos, bet jau arī atsevišķās saimniecībās, tas ir viens, un ļoti svarīgi būtu visdrīzākajā laikā noteikt, lūk, valstī šīs ekonomiskās depresīvās zonas, kas arī noteikti ietilptu šajā kadastrālajā vērtējumā. Tad šī lieta būtu pilnīgi taisnīga un sakārtota. Un šis darbs ir neatliekams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Ziemassvētku dienas laikam nebūtu tās, kad vajadzētu darīt tādus kardinālus darbus, bet, ja ir sākts, tad arī Ziemassvētku dienā viss ir jāizdara godam un līdz galam. Lai šobrīd izlemtu balsojumu par šo punktu, ir jāatbild uz veselu rindu jautājumu, un es ceru, ka vai nu valdība, vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs mums šo atbildi varēs sniegt. Cik zināms, tad 1996. gadā budžetā no zemes nodokļa ienāca nepilni 11 miljoni latu. 1997. gadā, izmantojot koeficientu 2,46, tika plānots budžetā ieņemt 24 miljonus latu. Tātad dubultot to summu, kas ir ieņemta šogad elementārā veidā - 250 procentus paceļot maksājamo daudzumu. Šobrīd likumprojektā vēl jāpiebilst tas, ka maksājamais daudzums mums ir norādīts, tika rēķināts pret 1995. gadā noteiktajām izmaksām. Šogad, izdarot šo labojumu, mēs neesam saņēmuši atbildi, kādas izmaiņas notiks budžetā, ja izmantos jaunierosināto zemes nodokļa aprēķināšanas kārtību. Ja paliek šie paši 24 miljoni vai tepat klīst runas par 33 miljoniem, tad uz kā rēķina pieaugs šī summa? Tālāk. Ir jāatbild, kas būs galvenais zemes nodokļa maksātājs. Kā proporcionāli sadalīsies iekasētā naudas summa starp pilsētām un laukiem? Šobrīd no tribīnes mēs dzirdam tikai vienu — laucinieks, lauksaimnieciskā ražošana. Bet liela cilvēku daļa Latvijā dzīvo pilsētās. Cik proporcionāli šajā 1997. gadā plānotajā budžetā, kur, es ceru, summa tiks nosaukta tūlīt, cik liela procentuālā daļa šajā zemes nodokļa summā būs jāsamaksā pilsētai? Un tālāk ir nākamais jautājums. Ja tas ir tā, kā es esmu dzirdējusi uz šobrīdi, ka pilsētas samaksās aptuveni 75 procentus no tās summas, ko ir paredzēts 1997. gadā iekasēt par zemes nodokli, tad man ir jautājums — kā izmainīsies pilsētā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves līmenis? Kā izmainīsies maksājumi ne tikai par privātajām mājām, bet arī par dzīvokļiem, kuros dzīvo lielākā daļa pilsētu iedzīvotāju. Vai tas ir izrēķināts, un vai tas ir paredzēts, rēķinot darba algas un visu pārējo cilvēkiem, kas strādā un pārtiek no saviem ieņēmumiem, pārdodot savu darbaspēku? Bez šāda savstarpējā skaidrojuma par to, tātad kopējā summa, proporcionālās attiecības, uz kā rēķina šī kopējā summa tik strauji pieaugs, ir ļoti grūti pieņemt lēmumu par to, vai balsot vai nebalsot. Nākamais, par ko es gribētu runāt. Ir pilnīga taisnība kolēģim Grīga kungam, kas teica par atrunu, par to, ka pašvaldībām ir tiesības lemt, kam un kā un cik maksāt. Tas ir vecais labais paņēmiens. Ja tu gribi, lai likums netiktu pildīts, vai ja tu gribi, lai likums vienam būtu smagāks un otram tas nebūtu likums, bet privilēģija, tad ieraksti bez kādām norādēm, ka kaut kas par kaut ko drīkst lemt, kam ko nedarīt. Tā ir vecā sistēma, par ko mēs šeit esam tik daudz diskutējuši. Likumā nedrīkst būt atrunas. Nedrīkst būt atrunas, jo tikko kā ir atrunas, tā likums vairs nedarbojas, un likums iziet no ierindas un vairs nav vienlīdzīgs visiem valsts iedzīvotājiem. Tāpēc es lūgtu, lai kāds šeit no tiem, kas ir vistiešākā veidā saistīti ar budžetu, paskaidro, cik ir plānots ieņemt no zemes nodokļa 1997. gada budžetā, kāda summa un uz kā rēķina šī summa veidosies.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Stikuts (DPS). Cienījamo Prezidij, godājamie deputāti! Izskatot šo grozījumu likumā “Par zemes nodokli” otro reizi, gribas teikt paldies Valsts prezidentam, ka viņš ir atdevis šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, un acīmredzot tas arī novedis pie tā, ka mēs redzam šajā likumā izmainītu nodokļa summas apjomu. Kā zināms, šis nodoklis par zemi ir tīrākais pašvaldību nodoklis, kuru pašvaldības iekasē savā budžetā, un tagad, apskatot to statistiku tieši Krāslavas rajonā par to, cik liels ir iekasēts zemes nodoklis par 1996. gadu, ir redzams, ka tā apmērs ir apmēram 62–63% no plānotā. Kāpēc ir tik maza iekasēta šī nodokļa summa? Tas acīmredzot ir iemesls tam, ka cilvēki tikai no 1996. gada, tie saimnieki, kuri pieprasījuši zemi, viņi tikai to zemi sāka šogad apsaimniekot, un pašvaldības, redzot šo situāciju, vienkārši nebija spējīgas iekasēt to nodokli, kas pienākas, un nodokli par zemi apmaksāja tikai apzinīgākie zemnieki. Un kas notiks tālāk, ja mēs mēģināsim pacelt šo nodokli par zemi? Cilvēki vienkārši to nemaksās, un pašvaldība nebūs spējīga ar visiem saviem pagasta zemniekiem iztiesāties un piedzīt šo nodokli. Un es pilnīgi piekrītu Grīga kunga teiktajam, ka šinī likumā ir ielikta atruna, ka pēc Ministru kabineta papildus kaut kādiem noteikumiem tiks iekasēts zemes nodoklis, tas vieš zināmas bažas, jo pēc pagājušā gada aprēķiniem bija jāiekasē 11 miljoni latu, un šinī gadā bija jāiekasē 24 miljoni latu, tad tas nozīmē, ka budžets netiks izpildīts, ja tur Ministru kabinets atkal neieliks kaut kādu īpašu noteikumu, kā tiks iekasēts šis zemes nodoklis. Es gribētu teikt, ka zemei ir divas vērtības. Viena vērtība zemei ir tad, kad uz šīs zemes strādā un ieliek šajā zemē, jo zeme prasa tiešām daudz, lai tā dotu arī atpakaļ, bet otra vērtība zemei ir tad, ja šo zemi vienkārši brauc apskatīt, apjūsmot un atpūsties. Un es, vienkārši runājot Latgales saimnieku vārdā, gribu teikt, ka būtu briesmīga situācija, ja, piemēram, kaut kur Latgalē pie skaista ezera ieloka apstātos kāda importa mašīna, no kuras izkāptu dāma ar augstpapēžu kurpēm un, aplūkojot apkārtni, teiktu: cik te ir skaisti apkārt, bet pēc kāda brīža viņa teiktu: bet kāpē te ir tāds klusums? Te jau nav neviena cilvēka. Es domāju, ka mums šīs depresīvās zonas ātrāk jāatrisina un jāpiemēro šis zemes nodoklis, varbūt pat neaiztikt to, īpaši Latgalē, un nepalielināt, lai cilvēki, tikko saņēmušu zemi, būtu spējīgi šai zemei pieķerties un sākt strādāt. Aicinu šo papildinājumu, ko Grīga kungs teica, izņemt ārā, vai arī mums to izskaidrot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs (TB). Tik tiešām, cienījamie kolēģi! Ja paskatās nodokli par zemi visā Latvijā, tad tas tiešām brīžiem izraisa smaidu. Tie ir tikai santīmi dažos rajonos, dažos pagastos. Un es personīgi piekrītu tam — 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, ko noteicis Ministru kabinets. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka es esmu kategoriski pret, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem. Nu nevar taču zināt ne lauksaimniecības ministrs, ne Šķēles kungs katrā pagastā reālo situāciju, kas notiek uz vietas. Bet ja arī tas tā, teiksim, būtu, tad mans priekšlikums būtu tāds un praktiskā doma varētu būt tāda, ka to varētu darīt ar 1.augustu, kad sākas ziemāju zemes apstrādāšana. Vai tad šeit, kas ir zemnieki, vai tad nezina praktisko darbu? Un šeit ir tālāk 2.apakšpunktā, ka 1997.gadā netiek piemērota likumā “Par zemes nodokli” 5., 6., 7., 8.pants un 1., 2., 3., 4., 5., 6.pielikums. Un tālāk tad izlasiet, kas šeit šajos pantos un pielikumos ir iekšā. Te pat visas mežu zemes tiek apliktas ar nodokli. Es uzskatu, ka nav pieņemama šī beidzamā rindkopa, kuru piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ka Ministru kabinets izdod arī noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem. To pagaidām, vismaz pusgadu, vēl lai nosaka pagasta pašvaldība. Tāds ir mans priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP frakcija). Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi un Saeimas deputāti! Es jums pateikšu īsi. Es atbalstu sagatavoto likumprojektu, un pamatošu arī — kāpēc. Šī likme 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības ir tāda, ko var samaksāt gan mazdārziņa īpašnieks, gan zemnieks, gan piemājas saimniecības turētājs. Un tā ir ļoti normāla likme. Bet nelaime ir tā, ka vēl šīs kadastrālās vērtības nav noteiktas visur. Un tāpēc arī šeit ir ierakstīta tāda piebilde, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiks gan noteiktas šīs kadastrālās vērtības varbūt, un visticamāk, ka būs tā, ka ierakstīs, ka tajos īpašumos un lietošanā nodotajos zemes gabalos, kur vēl nav noteiktās zemes kadastrālās vērtības, piemēros līdzšinējo likmi, pareizinot to ar 1,5. Šīs likmes ir normālas. Līdzšinējais zemes nodoklis tiešām bija smieklīgi zems. Un tālāk es gribu paskaidrot arī to, kā es uztveru to, par ko runāja Grīga kungs. Viņš teica, ka varbūt nav pareizi, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par šī zemes nodokļa atvieglojumiem, ka to vajadzētu darīt pašvaldībām. Bet gads jau sākas. Tūlīt, pēc dažām dienām sāksies Jaunais gads. Ir jābūt kaut kādai skaidrībai. Ja mēs šo rindiņu neierakstām, ka Ministru kabinets izdod šos noteikumus, tad vai nu jāatstāj, lai darbojas vecie noteikumi, vecie atvieglojumi, bet šie vecie atvieglojumi ir daļēji, es teikšu, ne tik vien novecojuši, bet pat smieklīgi. Un tāpēc manā izpratnē Ministru kabinetam nevis vienkārši vajadzētu voluntāri izdot šos noteikumus, bet, konsultējoties ar pašvaldībām, arī tur, šajos Ministru kabineta noteikumos, ierakstīt varbūt to pašu rindiņu, ka 50 procentu apmērā var noteikt atvieglojumus pagasts. Tādi var būt šie Ministru kabineta noteikumi. Bet es saprotu to lietu tā. Ja mēs tagad nenobalsosim par to variantu, kāds ir likts priekšā no divām komisijām — Tautsaimniecības un Budžeta komisijas, tad nebūs nekādu noteikumu, nekādu atvieglojumu. Un tad visi maksās bez atvieglojumiem. Vai tas būtu Latgales zemnieks vai kāds cits. Bet, lai jums vēlreiz pastāstītu to, kādi bija šie līdzšinējie atvieglojumi, es jums pateikšu tikai tādu lietu, ka 5.pielikumā, kuru tagad mēs ierosinām svītrot un kuru, es domāju, ka tiešām ir jāsvītro, ir tādas normas, ka no nodokļa ir atbrīvojams cilvēks, kurš sāk saimniekot ar mazāk kā vienu liellopu uz diviem hektāriem lauksaimniecībā izmantojāmās zemes. Tātad ar pusliellopu varbūt, ja? Es domāju, ka, ja viņš grib, lai viņš iegādājas kaut vai trīs liellopus un sāk strādāt. Bet ir jāsaprot, ka zeme prasa uzmanību, un tādēļ arī kaut neliels, un šis nodoklis būs neliels, ja to pareizināsim ar koeficientu 1,5, nodoklis ir jāmaksā. Arī tam, kurš netur šo liellopu, vai kurš grib turēt tikai pusliellopu.

Un tādas norms šeit ir vairākas. Piemēram, sāk saimniekot bez galvenajām lauksaimniecības mašīnām: traktora, arkla, kultivatora. Ja cilvēks grib saimniekot, viņam jārada iespēja saņemt kredītu, lai viņš var šo mašīnu nopirkt un uz savas zemes to atpelnīt. Un es domāju, ka Ministru kabineta noteikumos atvieglojumi tiks paredzēti. Varbūt tās būs daudzbērnu ģimenes, varbūt tie būs cilvēki, kuri tiešām šo kredītu ir saņēmuši un īsā laikā nevar atmaksāt. Grūti pateikt, kādi varētu būt. Bet es uzskatu, ka šādiem noteikumiem ir jābūt. Un pašvaldībām ciešā sadarbībā ar Ministru kabinetu ir iespējams jau noteikumos izstrādāt šādus atvieglojumus. To var izdarīt arī Latgales rajoniem. Šeit runāja atsevišķi deputāti, laikam Stikuta kungs arī, par šīm depresīvajām zonām. Nav jau vēl skaidrs, kuras būs šīs depresīvās zonas. Tie visi ir projekti. Un tieši šādā Minsitru kabineta noteikumu projektā varētu iestrādāt arī šīs depresīvās zonas, kurās pašvaldības pašas varētu piemērot atvieglojumus. Ja gadījumā tā nenotiks, jebkuri pieci deputāti taču var iesniegt labojumus, var iesniegt savas prasības arī Ministru kabinetam, ja neapmierinās šie noteikumi. Bet vienkārši, lai likumprojekts sāktu savu normālu dzīvi, manā izpratnē tas jāpieņem tajā veidā, kā tas ir iesniegts no abām komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Starp 11. un 18.novembri mēs pieņēmām lēmumu — pārdot Latvijas lauku zemi. Tagad, trešajos Ziemassvētkos, mēs pieņemam — palielināt nodokli uz šo zemi. Nu labi, ja to būtu nopirkuši jau bagātie vācu vai krievu “biezie”, tad varētu to tā darīt un varbūt pat koeficientu 5 uzlikt uz šīm zemēm. Bet, ja mēs ieskatāmies tālāk, tad šeit ar šo grozījumu pieņemšanu mēs ļaujam pašvaldībām izšķirt. Un, ja jūs paskatāties 4.lapaspusē, pat ir rakstīts, ka vietējās pašvaldības pēc maksātāja motivēta lūguma var uz laiku samazināt zemes nodokli vai atbrīvot no tā. Un tur 4.punkts — “Zemes lietotājs, uz kuras zemes, kas piešķirta lietošanā, saimnieciskā darbība ierobežota ar likumu vai valsts institūcijas lēmumu”. Vai varat iedomāties, cik daudz dažādu iespēju būs šīm pašvaldībām? Un šīs iespējas jau ir šodien. Un aizvakar man bija runa ar Salas pagasta pašvaldību, un viņi bija pārsteigti, ka tik nesagatavoti grozījumi nāk Saeimā šodien, trešajos Ziemassvētkos. Jo viņi nav spējīgi savākt pat 50 procentus no tiem nodokļiem, kas viņiem pienāktos. Jo nav nedz kadastrālās vērtības noteiktas, nedz arī Zemesgrāmatā ierakstīti daudzi šie īpašumi. Daudzos pagastos ir ierakstīti 20, 30 procenti zemesgrāmatās. Līdz ar to nav likumīgas iespējas piedzīt šos nodokļus. Un tiešām ir grūtības izmaksāt pašvaldībām algas. Un šeit notiek konfrontācija. Savas zemes lietotāju, īpašnieku un pašvaldību darbiniekiem, tātad skolotājiem. Tātad tiem, kas maksā, tiem jāmaksā būs vēl vairāk. Un kas nemaksā, no kā nevar piedzīt, kam nav naudas...Man arī jāsaka, ka tās naudas nav gluži vienkārši tāpēc, ka nav samaksājuši pārstrādes uzņēmumi šiem zemniekiem. Viņiem nav ko maksāt, jo trīs ar pusi miljonu latu ir parādā zemniekiem. Šodien ir parādā pārstrādātāji uzņēmumi. Tāpēc būtu jāsakārto nākamā gada laikā. Tiešām ir ļoti svarīgs šis likums “Par zemes nodokli”. Kā šo zemi izmanto, kas izmanto, kāds mežs tur aug, vai tur ir mežu stādījumi, vai tur ir jauns mežs, vidēji jauns mežs, kā notiek šī meža kopšana, izciršana, un viss tas pārējais būtu jāparedz. Šajos noteikumos, vai arī šajā iepriekšējā, 1.pašreiz esošajā likumā “Par zemes nodokli” nav šo atrunu un nav šī skaidrojuma. Un tātad nav arī skaidrs, kam par ko un cik jāmaksā. Tāpēc ir iedalīts 1 miljons latu, lai sakārtotu, lūk, šo ierakstu zemesgrāmatā. Un nākamā gada laikā, tas ir jau tūlīt, 1997.gada laikā, ja būtu šie ieraksti, ja nebūtu jāgaida gan represētiem, gan viņu pirmās pakāpes mantiniekiem uz to, lai viņu zemi iemērītu un ierakstītu zemesgrāmatā, tad varētu arī prasīt pēc gada, lai šāds precīzi izstrādāts likums jau būtu, un gada laikā šo likumu par zemes nodokli varētu izstrādāt, un tas būtu pareizi. Tā ka es balsošu pret šo priekšlikumu — palielināt šo procentu, kamēr nav sakārtots viss pārējais. Jo ņemt no tā, kas var samaksāt, vai kas ir godīgs un grib maksāt, un neņemt no tiem 50 procentus, kas vispār nemaksā dažādu iemeslu dēļ, būtu negodīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Esošajā likumdošanā ir noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības lemt par to nodokļu daļu, kurus tās iekasē, kurus tāš saņem kā savus nodokļus. Zemes nodoklis ir tipisks pašvaldības nodoklis. Tas simtprocentīgā apmērā ieiet pašvaldību budžetā. Un pašvaldībām jau pašlaik ir tiesības samazināt. Lemt par šo nodokļa atlaišanu, par daļas samazināšanu, var atlaist pilnīgi. Lai mēs nenonāktu pretrunā ar esošo situāciju, es atbalstu Grīga kunga un Stikuta kunga izteikto priekšlikumu, ka mums nav mūsu jaunajā likuma redakcijā jāietver šī norma, kas ir izteikta 6.panta 1.punkta pēdējā teikumā. Un lai izietu no šīs situācijas, kas ir pašlaik izveidojusies, jo es jūtu, ka Saeima kopumā atbalsta 1,5 procentu likmi no kadastrālās vērtības. Mans priekšlikums ir sadalīt 6.panta 1.punku divās daļās un par katru balsot atsevišķi. Tātad pirmais būtu šī panta otrās daļas pēdējais teikums, par kuru es lūgtu nobalsot arsevišķi. Un varbūt mēs tādā veidā atrisinātu situāciju, kas šinī brīdī ir izveidojusies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile otro reizi. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka visi likuma ieraksti ir jāizlasa, kopumā skatoties. Ja mēs izsvītrojam šo otro daļu, kā aicina vairāki deputāti, tas ir, vārdus, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par atvieglojumu piemērošanu, tādā gadījumā nav iespējams ne pašvaldībām, ne Ministru kabinetam iedot nevienam nevienu atvieglojumu. Jo ir vēl 2.punkts, kurā tiek svītrotas visas esošās tabulas — 1., 2., 3., 4. un 5. Tās tiek svītrotas no teksta. Un, labu gribēdami, Grīga kungs, Stikuta kungs un daži citi kungi pilnīgi noņem iespēju dabūt kādam zemes īpašniekam vai tās pastāvīgam lietotājam kādu atvieglojumu. Tad atvieglojumu vispār nebūs. Vai to mēs gribam? Es domāju, ka pareizāk ir rūpīgi izventilēt šos atvieglojumus, kādi tie būtu vajadzīgi, un tur var būt arī Ministru kabineta noteikumos tikai viena frāze, ka šo jautājumu nodod risināšanai pašvaldībām. Arī tā var būt. Bet, ja mēs izsvītrosim ārā šādu atvieglojumu iespēju, šādu Ministru kabineta noteikumu iespēju, tad nevienam nebūs atvieglojumu. Izlasiet tekstu līdz galam!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols. Vītola kungs, jūs kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs vai kā deputāts? Kā deputāts. LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Es gribu šeit ieviest zināmu skaidrību attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu, piemērošanu nodokļu maksātājiem, ka šos noteikumus izdod Ministru kabinets. Kāpēc tas ir nepieciešams? Galvenokārt tāpēc, ka šeit tiek mainīta šī nodokļu bāze, par bāzi izmantojot zemes kadastrālo vērtību. Līdz ar to arī mainās kopīgie ieņēmumi no šā nodokļa nākamajā gadā. Nākamajā gadā plānots no šā ieņēmuma, ja mēs reizinām visu zemes bāzi ar šo 1,5 procentu nodokļu likmi, ieņēmumos 3,5 miljoni latu.Tas ir būtisks palielinājums pret to zemes ieņēmumu daudzumu, nodokļu lielumu, kas ir ierēķināts finansu izlīdzināšanas sistēmā, kur mēs plānojam ieņēmumus no zemes nodokļa — 24,5 miljonus. Šeit ir nepieciešami šie Ministru kabineta noteikumi, lai noregulētu šo pieaugumu, lai tieši tā summa, kas tiek iekļauta, ierēķināta izlīdzināšanas likumā, kopējie ieņēmumi nepārsniegtu šos 24,5 miljonus, lai būtu šī manevra iespēja, lai Ministru kabinets, ņemot vērā to, ka šī nodokļu bāze tiek mainīta, būtu viņiem iespējams šo nodokļu pieaugumu noregulēt samazinājošā virzienā. Tā ir visa šī lietas būtība, un tas ir par labu visiem nodokļu maksātājiem, lai viņiem nav jāmaksā šis augstais nodoklis, jo pilsētā šis nodoklis tiešām ļoti pieaug, un tāpēc būtu būtiski, lai Ministru kabinetam būtu iespēja noregulēt šo pieaugumu samazinājuma virzienā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Cienījamā Saeima! Būšu lakonisks. Mana uzruna rezumēsies trijos punktos. Pirmkārt, Ziemassvētku priekšvakarā, man bija satikšanās vēlēšanu apgabalā ar diezgan lielu zemnieku pārstāvju skaitu. Izrunājām visas problēmas, un esmu tiesisks pateikt: “Ziniet, nekāds mikrofons nelīdzēs, ja zālē būs tāds haoss, kāds ir. Tikai es nezinu, kam klausīt, lai ievestu kārtību.”

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es aicinu ievērot klusumu zālē! Lūdzu, turpiniet, Grinovska kungs!

E.Grinovskis. Manai darba grupai ir aprēķini par saimniecisko stāvokli laukos pēdējos trijos gados. Es tos izklāstīju tiekoties ar vēlētājiem, un esmu saņēmis mandātu — atbalstīt šos 1,5 procentu, nodokli — zemes nodokli no kadastrālās vērtības. Tādēļ es balsošu par to. Tiesa, zemnieki to uzņem ne jau ar sajūsmu. Bet viņu neapmierinātība ir virzīta citā virzienā, un to es gribu šeit viennozīmīgi definēt. Zemniekiem daudz parādā ir pārstrādes uzņēmumi. Un šie parādi ir sakrājušies no 1992.gada. Varbūt pat kādu gadu vēl agrāk. Tas ir bezprocentu kredīts, ko zemnieki sniedz pārstrādes uzņēmumiem.Un zemnieka viedoklis šodien ir tāds: lai valsts vara, šeit tas būtu — izpildvara — valdība, jo likumdevēji savu ir panākuši, nodrošina šo parādu savlaicīgu apmaksāšanu, mehanisms ir zināms, tas jāveic Zemkopības departamentam rajonos, bet viņi to nedara. Pirms nedēļas es ar šo jautājumu griezos pie premjera Šķēles kunga. Viņa atbilde bija diezgan izvairīga. Un es neesmu pārliecināts, vai Ministru kabinets šajā lietā maz grib ko darīt. Šodien šeit ir zemkopības ministrs Dilbas kungs. Ar to pašu griežos arī pie jums. Laikam bez attiecīgas pogas nospiešanas Ministru kabinetā vai Zemkopības ministrijā šis mehānisms darboties nesāks. Un es pat iedrošinos teikt, ja šie parādi netiks dzēsti, zemniekam ir morālas tiesības arī nemaksāt šo zemes nodokli. Tātad rezumē: lai pārstrādes uzņēmumi pilda savas saistības attiecībā pret zemnieku. Zemnieks pildīs savas saistības attiecībā pret valsti šo 1,5 procentu apmērā. Šī nebūšana ar parādiem ir reiz pa visām reizēm tomēr jāizbeidz! Man šķiet, ka šāds stāvoklis ir iespējams tāpēc, ka pārstrādes uzņēmumiem ir valsts institūcijās, it sevišķi izpildvarā, diezgan iespaidīgs un varens lobijs, ja reiz to tā var atļauties. Un beidzamais. Kur ir jātrādā? Šim 1,5 procentu zemes nodoklim no kadastrālās vērtības, loģiski izvērtējot, ir samērā maz jēgas, jo pats kadastrālais vērtējums pašreizējos apstākļos ir ļoti nenoteikts un ļoti stiepjams jēdziens. Tāpēc attiecīgajiem dienestiem es iesaku veikt to attiecīgo darbu. Varu solīt, ka zinātnieki savas kompetences robežās šeit arī kaut ko darītu. Un precizēt zemes kadastrālo vērtību, lai tā atbilstu objektīvi gan zemes ekonomiskajai auglībai, gan arī tās atrašanās vietai. Lūk, šos divus momentus es īpaši gribu apsvērt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es arī biju laukos, tikai es nezinu, kur Grinovska kungs satika kādu zemnieku, kas priecātos par nodokļa paaugstināšanu. Protams, tad laikam tie ir specifiski lauki, pilnībā ļoti labi dzīvo, jo es arī runāju ar zemniekiem, un viņi, protams, neizteica pateicību, ka sakarā ar Latvijas bezdeficīta budžetu kārtējo reizi tiks aplaupīta kāda daļa. Šoreiz jau vairs ne invalīdi, bet gan zemnieki. Bet es domāju, kolēģi, ka mums nevajadzētu gari spriedelēt. Manī izbrīnu rada, ka vairākums šodien tik aktīvi diskutē savā starpā, laikam vajag presei un sabiedrībai parādīt to, ka patiešām viņi rūpējas, jo to jau jūs varējāt savā Starpfrakciju padomē nolemt, kā balsosiet, un to arī pateikt, nevis tagad ķēmoties šeit. Pie reizes es piedāvāju kolēģiem neaizmirst un padomāt, jo es arī paguvu izlasīt “Lauku Avīzi”, kur Šķēles kungs norādīja, ka mēs varam spriest līdz pieciem, bet, ja mēs šos jautājumus neatrisināsim tā, kā viņam būs vajadzīgs, tad 30.datumā viņš mūs vēl sasauks. Vispār viņš ļoti skeptiski skatās uz mums visiem un plāno, vai nav laiks mūs atlaist. Tā kā, cienījamie kungi, it sevišķi no vairākuma, lūdzu, būsim mierīgāki, konstruktīvāk strādāsim, lai premjers priecātos un ātrāk varētu aiziet mājās, un nevajadzētu veltīgi mums šeit sēdēt un arī viņam traucēt aktīvo radošo darbu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātie kolēģi! Es mēģināšu atbildēt vismaz uz dažiem jautājumiem, kas šeit izskanēja. Vispirms par prognozēm. Par prognozēm — šī kārtība, kad tiek maksāts zināms procents no kadastrālās vērtības, tika plānota un skaitīta tajā laikā, kad komisijā izskatīja un arī Saeimā pirmajā lasījumā nekustamā īpašuma nodokli.

Šie skaitļi visi bija pieejami, tātad viņu aptuvenais bāzes aprēķins tik tiešām, ja nav neviena atvieglojuma, ir apmēram 33 miljoni kopā pa Latviju. Bet tāpēc ir paredzēti šie atvieglojumi, kuri reāli ar vairākiem kritērijiem un vairākās vietās vēl Latvijā nebūs iekasējami, līdz ar to šie kabineta noteiktajā kārtībā paredzamie atvieglojumi šo bāzi pazeminās — ienākumu bāzi no zemes nodokļa. Par sadalījumu starp pilsētām un laukiem. Pie iepriekšējās redakcijas, kas ir nobalsota trešajā lasījumā, šis koeficients — 2,46. Pilsētās tas nozīmē 75 procenti no šīs bāzes — 24 miljoni, 25 procenti nozīmē no laukiem. Pie šā līmeņa, ja mēs neņemam vērā atvieglojumus, kas vēl nav izstrādāti un nav piemēroti, šī attiecība būs apmēram 80:20. Tātad pilsētās šī nodokļu summa būs lielāka. Orientējošie rādītāji. Par 1 hektāru lauku apvidos kopumā pa Latviju ir 1,97 lati par hektāru. Šī nodokļu summa, kas būtu jāmaksā. 2,46, tas bija 1,99 lati par hektāru. Bet šis sadalījums daudziem Latvijas reģioniem, protams, būs stipri citāds, jo tie, kas maksāja 30 santīmus par hektāru un vēl mazāk, tagad saņems pieckārtīgu palielinājumu. Bet vairāki rajoni, kā Bauskas un citi Zemgales rajoni, kuriem šis līmenis bija samērā liels, tātad tagad šajā gadījumā viņu nodoklis paliek apmēram tāds pats, kā tas ir bijis, vai arī nedaudz zemāks atsevišķās vietās.

Otrkārt, ko es gribēju teikt par šiem atvieglojumiem. Jā, šis punkts faktiski parādījās Juridiskā biroja vērtējumā, jo komisiju, abu komisiju — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — sēdē šī otrā teikuma nebija. Bet Juridiskais birojs mums solīdi aizrādīja, ja tas netiek ierakstīts šajā likuma tekstā, ko pieņem Saeima, tādā gadījumā šī Ministru kabineta noteiktā kārtība nevar paredzēt atvieglojumus. Tajā pat laikā mums ir jāaptur vairāku pantu darbība, jo visa šī zemes nodokļa vecā konstrukcija bija bāzēta uz pilnīgi citiem kritērijiem. Bija likme — latos no hektāra, un atvieglojumus reizināja ar zināmu koeficientu — 0,4 un 0,6. Tātad neizmainot šo kārtību un neatceļot šos pielikumus, tādā gadījumā mēs aizvērtu iespējas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pašvaldībām zemes nodokļu maksātājiem darīt atvieglojumus. Tātad mēs paši aizvērsim šo nišu ciet. Vēl viena lieta, ko es gribu teikt. Kāpēc šī kārtība ir arī būtiska? Tāpēc, ka daudzos gadījumos ir novērtēta ne tikai paraugvērtības konkrētajās pašvaldībās, bet ir arī novērtēti individuālie zemes īpašumi, un šajā gadījumā tie, kas paši ir maksājuši par šo novērtējumu, viņiem būs iespēja piemērot savu novērtēto kadastrālo vērtību ar koeficientu 1,5 vai, ja viņi pakļausies zināmiem atvieglojumiem, tad arī atvieglotās daļās. Tās daļas, ko daži kolēģi šeit minēja, kas ir 3. un 4.lapaspusē redzamas, ir šī vecā atvieglojumu sistēma, ko Seiles kundze ļoti pareizi norādīja un citēja vairākus no tiem. Visi šie panti tiek atcelti, pareizāk sakot, apturēti 1997.gadā, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijasprāt ir pēdējais šā nodokļa gads, un tiek atcelti arī visi pielikumi, kas tika bāzēti uz pilnīgi citu zemes nodokļa iekasēšanas konstrukciju. Tāpēc es lūdzu kolēģus tomēr apsvērt “par” un “pret” par visu šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto 6.priekšlikumu, jo man liekas, ka vispirms mums būtu tomēr jāizsaka attieksme pret 5.priekšlikumu, kas nozīmēja tātad izslēgt šo trešajā lasījumā nobalsoto pārejas noteikumu normu, kurā bija šis piemērojamais koeficients — 2,46, un tā vietā pieņemt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 6.priekšlikumu, kuru jūs redzat nedaudz zemāk. Es lūdzu abos šajos gadījumos atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, kas arī bija gandrīz vienbalsīgi atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur mums bija kopīga sēde. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu, godājamie kolēģi, tagad izlemsim jautājumu! Es sapratu, godātie kolēģi, ka nevienam nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta pārejas noteikumus. Par to arī balsojums nav vajadzīgs. Taču deputāts Zunda, runājot par 6.priekšlikumu, ko atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā, izteica lūgumu balsot šo 1.punktu pa daļām. Mums par to ir jāizlemj. Tādēļ izlemsim, vai mēs piekrītam Zundas kunga priekšlikumam — balsot papildinājuma 1.punktu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Zundas kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 44, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ balsojam kopā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Gan pirmo, gan otro daļu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 6, atturas — 8. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūdzu nobalsot šo otrreizēji caurlūkoto likumu galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 7, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr.1921 un arī nr.1958, kur ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vēstule par šo likumprojektu, un šajā vēstulē ir rakstīts tas, ka komisija lūdz minēto likumprojektu pirmajam lasījumam... izskatot pirmajam lasījumam, ierosināt šim likumprojektam steidzamību, kas nav parādījies šīsdienas darba kārtības piezīmē.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — atzīt apspriežamo likumprojektu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Par paša likumprojekta būtību es gribētu pateikt burtiski dažus vārdus, jo šeit izdarītas visumā nelielas izmaiņas. Viena no tām nozīmē, ka tiek svītrotas tās normas, kas paredzēja atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuri izpildīja valsts pasūtījumu. Šāda kārtība mums bija palikusi apmēram no 1991. vai 1992.gada. Otra bija norma, kas arī šeit ir izslēgta, tās ir normas, kas ietvert atvieglojumus par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti par brīvu konvertējamo valūtu, kas arī šodien — 1996.gada nogalē — liekas pilnīgi nevajadzīga. Un vēl viens punkts, kas varbūt ir šis būtiskākais, tas ir pārejas noteikumu punkts, kad aprēķinātai īpašumnodokļu summai piemērojams koeficients 0,75, tas ir trīs ceturtdaļas no 1996.gada līmeņa. Šī principiālā starpība parāda to tendenci, ka mums vajadzētu būt 1998.gadā ar vienu nekustāmā īpašuma nodokli, kurš atvietotu abus — jau tikko pieņemto zemes nodokli un arī šo īpašuma nodokli, jo principā ir jābūt tā, ka par īpašumu jāmaksā patēriņa daļā, nevis ražošanas daļā, ko nozīmē joprojām šis īpašuma nodoklis. Tāpēc, lai spertu zināmu soli uz priekšu šajā normālas pasaules prakses pieredzē, mums būtu vēlams, neskatoties uz to, ka mēs esam bāzes līmeni zemes nodoklim pat palielinājuši, jo samazināt īpašuma nodoklim bāzes līmeni par šo vienu ceturtdaļu vai 25 procentiem, kas faktiski nozīmē slogu uzņēmējam, tas nozīmē arī attiecīgu reakciju uz iespējām radīt darba vietas un tā tālāk. Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Profesor, pirmajā lasījumā ir jāpiesakās rakstveidā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 5, atturas — 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Zīle. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus par likumprojekta izskatīšanu līdz 3.janvārim, un izskatīšanas diena acīmredzot iznāk pirmā sēde, tas ir 14.janvāris, ja nemaldos... 16.janvāris, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 3.janvārim un izskatīt likumprojektu 16.janvāra sēdē? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Celmiņš (DPS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1957. Un kā pirmās tātad izskatām izmaiņas Izglītības likumā 57.pantā. Šim 57.pantam uz trešo lasījumu ir iesniegti trīs priekšlikumi, un īsumā es gribu jūs informēt, ar ko pēc būtības tātad šie priekšlikumi atšķirās. Atšķirās šī panta pēdējā trešā daļa, un komisijas variantā tā ir trešā, ceturtā daļa. Tātad Finansu ministrijas priekšlikumā tiek paredzēts, ka darba samaksa pašvaldību mācību, audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no pašvaldību budžetiem. Šis priekšlikums pēc komisijas viedokļa neietvēra sevī šo līdzekļu avotu, nav norādīts, no kurienes tiek ņemti līdzekļi, lai no pašvaldību budžeta izmaksātu skolotāju darba algas, jo visiem šobrīd ir skaidrs, ka pašvaldību budžetā šādas summas nav. Tālāk, skatoties izglītības un zinātnes ministra iesniegto priekšlikumu, tur ir norādīts, ka darba samaksa pašvaldību mācību un audzināšanas, un augstskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no pašvaldību budžetiem saskaņā ar ikgadējo pašvaldību izlīdzināšanas likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šajā situācijā atkal nav noteikta stabilitāte, un tātad pastāv iespējas, ka katru gadu šī situācija var mainīties, un faktiski pedagoģiskajiem darbiniekiem netiek dotas nekādas garantijas, kāda būs situācija nākamajā gadā. Un atbildīgā komisija piedāvā balsot par 57.pantu, tātad sekojošā variantā, kur tiek paredzēts, ka darba samaksa pašvaldību vispārizglītojošo mācību iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda mērķdotācijas, skaidri norādot šo avotu. Tālāk tiek pievienota vēl viena rindkopa, kur ir pateikts, ka darba samaksa pašvaldību audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no pašvaldību budžetiem, tajā skaitā no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda mērķdotācijas. Tas atspoguļo šo reālo situāciju, ka šos izdevumus pašreiz ārpusskolai un pirmsskolai pašvaldību budžeti sedz kopīgi ar dotāciju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, un komisijai ir priekšlikums — balsot par komisijas iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Vladimirs Makarovs, labklājības minitrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Augsti godājamais Prezidij! Augsti cienījamā Saeimā! Kā izglītības un zinātnes ministra pienākumu pildītājs es atsaucu visus izglītības un zinātnes ministra priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Makarova kungs! Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es jūs aicinu Finansu ministrijas vārdā atbalstīt 57.panta redakciju Finansu ministrijas piedāvātajā variantā. Mēs uzskatām, ka šajā likuma 57.pantā ir jānosaka pats princips — pašvaldību mācību, audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek darba samaksa apmaksāta no pašvaldību budžetiem, šajā likumā precīzi nenosakot avotu, tas ir cita likuma subjekts, un šajā gadījumā šis avots var mainīties gadu no gada. Šeit ir tikai jānosaka stabilāks princips, ka tiek apmaksas darbi veikti no šiem pašvaldību budžetiem, kas arī Finansu ministrijas priekšlikumā ir izteikts, sīkāk to nedetalizējot. Tāpēc priekšlikums ir — atbalstīt Finansu ministrijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Celmiņa kungs, vēlaties ko piebilst?

J.Celmiņš (DPS). Kā jau es teicu, kā arī Vītola kungs pats apstiprināja, tātad Finansu ministrijas sagatavotajā priekšlikumā ir situācija, kur šis finansēšanas avots var manīties gadu no gada, bet Izglītības komisijas priekšlikumā ir piedāvāta zināma stabilitāte. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad no trim priekšlikumiem ministrs Makarova kungs atsauca iesniegto Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu, mums ir palikuši divi — viens, kuru ir iesniegusi Finansu ministrija, un otrs, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Finansu ministrijas priekšlikumu likumprojekta 57.pantā! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 9, atturas — 9. Finansu ministrijas priekšlikums — izteikt 57.pantu jums iesniegtajā redakcijā — ir pieņemts. Līdz ar to atbildīgās komisijas priekšlikums nav balsojams. Lūdzu tālāk!

J.Celmiņš. Tālāk skatāmies 63.panta pirmo daļu. Šeit deputāti priekšlikumus nav iesnieguši, komisijai priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

J.Celmiņš. 65.pants. Šeit atbildīgā komisija piedāvājusi tātad precizēt... Atvainojos, precizēt tātad 63.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā. Iepriekšējā tekstā bija “brīvprātīgie ziedojumi”, tagad tiek piedāvāts ierakstīt “ziedojumi un dāvinājumi ar norādītu mērķi vai bez tā”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu — izteikt 63.panta pirmās daļas 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Celmiņš. Es atvainojos, šeit laikam ir tehniska kļūda...

Sēdes vadītājs. Atvainojos, jā, nevis 63.panta, bet 65.panta...

J.Celmiņš. 65.pantam — pārējais, kā nobalsojām. Tālāk 65.panta otrā daļa, komisijai priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, tālāk!

J.Celmiņš. Tāpat arī pie trešās daļas, tātad priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Celmiņš. 65.panta ceturtā daļa. Finansu ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus, un Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus, un šeit veidojas tāda situācija, ka izglītības un zinātnes ministra priekšlikumi visi tika atsaukti, bet komisija ir šo priekšlikumu pieņēmusi, un tā virza kā komisijas priekšlikumu, tātad, manuprāt, tas ir balsojams. Pēc būtības šie priekšlikumi atšķiras ar to, ka komisijas atbalstītajā ir pievienots teikums “šo līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka pati iestāde”, tā ka, manuprāt, šie divi priekšlikumi ir balsojami.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Izlemsim jautājumu balsojot. Pirmo balsojam Finansu ministrijas priekšlikumu — izteikt 65.panta ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 8, atturas — 3. Finansu ministrijas priekšlikums ir pieņemts.

J.Celmiņš. Tālāk ir Finansu ministrijas priekšlikums pie 65.panta piektās daļas, un komisija ir šo priekšlikumu noraidījusi, komisijas viedoklis atšķiras no Finansu ministrijas viedokļa ar to, ka komisija saglabā redakciju, kur šie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes bankas kontā. Nu, ar ko atšķiras pēc būtības šis priekšlikums? Vienā situācijā, ja mācību iestādes, agrāk mēs saucām — speciālā budžeta, līdzekļi tiek ieskaitīti pamatbudžeta kontā, tad tas nozīmē to, ka, gūstot papildu peļņu no pamatbudžeta, tātad no savas finansiālās darbības, iestādei neizdodas palielināt savus līdzekļus, jo tie tiek ieskaitīti pamatbudžeta kontā un izlietoti atbilstoši sastādītai tāmei. Šinī gadījumā komisija piedāvā, ka šie līdzekļi varētu veidot papildu līdzekļus un šie līdzekļi tiktu izlietoti atbilstoši iestādes tāmei.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt debatēs? Māris Vītols — Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt pie 65.panta 5.daļas Finansu ministrijas piedāvāto redakciju, kura nosaka šo kārtību, kādā tiek uzskaitīti pašvaldību finansētajās mācību iestādēs maksas pakalpojumu un citu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi, un ka tie tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā bankā. Šī ir tā redakcija, kuru precizēja uz trešo lasījumu Finansu ministrija, un es lūdzu jūs to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Celmiņa kungs.

J.Celmiņš (DPS). Jāatzīst, ka beidzot Finansu ministrijas sagatavotais priekšlikums atbilst tādai realitātei, kāda pastāv finansēšanas sistēmā, tikai es vēlreiz uzsveru — tādā gadījumā skolas zaudēs jebkādu ieinteresētību papildus strādāt, lai radītu šādus te papildu līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam Finansu ministrijas priekšlikumu — izteikt 65.panta piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 8, atturas — 4. Šis priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to citi nav balsojami.

J.Celmiņš. Un pēdējais šajā likumprojektā ir 65.panta sestā daļa. Šeit atbildīgā komisija piedāvā šādu redakciju: “Izglītības iestāde atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā.” Situācija ir tāda. Ja mācību iestāde saņem konkrētu ziedojumu ar norādītu mērķi, bet, ja šo ziedojumu ieskaita pamatbudžetā un pamatbudžetā šāds mērķis nav paredzēts, tad faktiski mācību iestāde nevar šos līdzekļus izlietot tam mērķim, kam tos ir norādījis ziedotājs. Un mēs radīsim diezgan lielu pretrunu. Tāpēc, lai to novērstu, es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt 65.pantu ar sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Celmiņš. Paldies! Varam balsot likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (DPS). Cienītie kolēģi! Turpinām darbu pie dokumenta nr.1956. Un šeit mēs otrajā lasījumā esam izskatījuši grozījumu Augstskolu likumā, kurš paredz 77.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “un valsts speciālā budžeta”. Šādā sakarā komisija ir sagatavojusi izmaiņas 77.pantā, un komisijas priekšlikumā tās ir izceltas ar tumšāku druku. Lūdzu, iepazīstieties ar šīm izmaiņām, un īsumā, raksturojot šo izmaiņu būtību, gribu teikt, ka augstskolu finansu resursu struktūru, maksu pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu izlietošanas tāmes, kā arī pakalpojumu izcenojumus sastāda, maina un apstiprina augstskolas senāts. Tādā gadījumā mēs nodrošinātu augstskolām satversmē nodrošinātās tiesības lemt par šiem līdzekļiem. Tāda ir mūsu komisijas priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti vēlas runāt? Māris Vītols — Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie kolēģi! Es sākšu ar to, ka Finansu ministrija neatbalsta 77.panta pirmās daļas izteikto redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija, un aicina Saeimas deputātus noraidīt šo priekšlikumu, atstājot otrajā lasījumā un pirmajā lasījumā nobalsoto 77.panta pirmās daļas redakciju. Tas ir galvenokārt saistīts ar mūsu pieeju šiem jautājumiem, kur ir noteikta augstskolu finansēšanas kārtība, ar to, ka katru gadu Valsts kase izdod noteikumus par grāmatvedības uzskaiti un atskaiti, kura paredz sīki un precīzi šo līdzekļu izmantošanas kārtību, ar to, ka Finansu ministrija šobrīd gatavo Ministru kabineta noteikumu projektu par maksas pakalpojumiem, par budžeta iestāžu maksas pakalpojumiem, kur arī šī kārtība tiks precīzi noteikta. Arī ar to, kādā veidā tiek pārskaitīti uz nākamo gadu atlikumi, kas ir radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ko nosaka Budžeta un finansu vadības likums atšķirīgā redakcijā no tā, ko šobrīd šeit piedāvā atbildīgā komisija, šajā Budžeta un finansu vadības likuma 27.pantā teikts, ka gada beigās budžeta iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kuri radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, paliek iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamā gada izdevumu finansēšanai. Līdz ar to šis jautājums ir atrisināts uz šī panta pamata. Kopumā es aicinu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu un atstāt iepriekšējos lasījumos nobalsoto redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es šoreiz gribu aicināt atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, un mēs jau šeit ar savu šo balsošanas mehānismu, kas šeit ir ieslēgts Saeimā, tātad jau pieņēmām to, ka skolas nebūs ieinteresētas veidot, sniegt maksas pakalpojumus un iegūt papildu budžeta līdzekļus savas darbības atbalstam. Un tagad mēs to pašu gribam izdarīt arī ar augstskolām. Nosakot to, ka visi augstskolas līdzekļi pilnībā tiks novirzīti pamatbudžeta kontā un tiks uzlikta stingra Valsts kases reglamentācija par to, kādā veidā šie līdzekļi tiek tērēti. Neļaujot šīs ieņēmumu izlietošanas tāmes veidot pašas augstskolas senātam, faktiski tiek pārkāpts augstskolas autonomijas princips, jo — ko tas līdz, ja šī augstskolas autonomija tiek deklarēta kā princips, ja tas netiek nodrošināts ar attiecīgu finansu autonomiju. Jo reāli autonomija ir tikai tad, kad šim autonomijas subjektam ir iespējas darboties arī ar finansu līdzekļiem. Un augstskolu gadījumā šī akadēmiskās vides autonomija, neapšaubāmi, ir ļoti svarīgs moments, lai šī akadēmiskā vide varētu normāli dzīvot un attīstīties, un arī, neapšaubāmi, dot tālāku labumu visai sabiedrībai kopumā. Ja šo akadēmisko vidi mēģina padzīt zem tādiem tirgus ekonomikas likumiem, kādi valda sabiedrībā kopumā, tad tur nekādi labi rezultāti nav gaidāmi. Tādēļ es aicinu tomēr kolēģus respektēt šo akadēmiskās vides autonomijas nepieciešamību un balsot par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Cimdiņš, valsts ministrs. Lūdzu!

P.Cimdiņš (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms par augstskolu autonomiju. Tātad par atbildīgu autonomiju varam runāt tikai tad, ja to izprotam tā, kā tas ir rakstīts likumā. Tātad augstskolu autonomija ar savu uzdevumu veikšanu piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros un ne kaut kas cits. Līdz ar to gribu uzsvērt, ka izņemot laukā šo vienu vārdiņi “specbudžeta līdzekļi”, patiesībā mēs uzsveram nozīmi, ka augstskolām apzinīgi jāplāno sava attīstība un savu budžeta līdzekļu izlietošana deklarēto mērķu un uzdevumu veikšanai. Tas ir pirmkārt. Otrs. Es iesaku atbalstīt otrā lasījumā pieņemto redakciju, jo tikai šadā veidā varam saasināt un koncentrēt augstskolu uzmanību uz to, ka tām ir jāveic savi pamatuzdevumi un nav jānodarbojas ar papildlīdzekļu piesaistīšanu tādā apjomā, kuru izlietošana pēc tam ir grūti atšifrējama. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa — frakcija “Latvijai” Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas, ka izglītība ir mūsu tautas gara manta un iespēja noturēties pasaules līmenī, es domāju, ir aksioma, kura nav jāpierāda. Un par šīs aksiomas primāro raksturu, prioritāro raksturu, šeit ir izteikušies ļoti daudzi deputāti. Taču izglītība, tanī skaitā augstākā izglītība, var notikt tad, ja ir minimālais finansējuma līmenis. Mēs ļoti labi zinām, ka no budžeta piešķirtie līdzekļi augstskolām ir pārāk mazi, lai šos minimālos griestus, pareizāk sakot, grīdas līmeni sasniegtu. Līdz ar to apmācības process augstskolās ir ļoti, ļoti ierobežots. Vēl jo vairāk. Lai izietu no šādas ierobežotības žņaugiem, augstskolas mēģina veikt saimniecisko darbību un tādā veidā piesaistīt sev līdzekļus mācību procesa, zinātniskās darbības un paplašinātās izglītības nodrošināšanai. Un atkarībā no tā, kā augstskola šo te papildu iespēju prot izmantot...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, piedodiet, profesor! Kolēģi, lūdzu mazliet klusāk! Ja arī kāds neklausās, tad vismaz netraucējiet citiem to darīt. Turpiniet, profesor!

I.Liepa. Atkarībā no tā viena otra augstskolu sekmīgi tiek ar šiem katras augstskolas pamatuzdevumiem galā. Kas nebūtu iespējams, ja augstskolas rīcībā būtu tikai budžeta piešķirtie finansējumi. Vēl jo vairāk. Ja kāda augstskola vai kāda cita institūcija tiek atstāta tikai ar tiem līdzekļiem, ko viņai piešķir, tad tas jūtami bremzē, ierobežo šīs augstskolas vai citas institūcijas vēlmi domāt, kā piesaistīt papildu līdzekļus. Lūk, un šeit ir tas gadījums, ka nepietiekama finansējuma, budžeta finansējuma apstākļos mums liedz augstskolām šo te papildu iespēju finansu ieguvēju un arī savas aktivitātes palielināšanai. Par to, ka šie līdzekļi aizietu nekontrolēti, kā te izteicās Cimdiņa kungs, tas ir absolūts nonsenss. Absolūts! Šos te līdzekļus plāno to iegūšana, un katrs augstskolas senāts gada sākumā nosaka izmantošanas posteņus, kā arī gada beigās vai nākošā gada janvāra mēnesī analizē un akceptē, kā iepriekšējā gadā šie posteņi ir izpildīti. Tanī skaitā arī tie posteņi, kuru legalitāti apšaubīja Cimdiņa kungs.

Lūk, es nesaprotu, kāpēc ir jāierobežo augstskolām vēlme iegūt papildu līdzekļus? Lai šos papildu līdzekļus izmantotu augstskolām noteikto uzdevumu veikšanai. Vēlreiz atkārtoju — tā ir izglītība, tā ir zinātniskā darbība un tā ir paplašinātā izglītība. Es noteikti aicinu atbalstīt komisijas ieteikto variantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deptuāts vēlas runāt? Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Celmiņa kungs. Lūdzu!

J.Celmiņš (DPS). Cienītie kolēģi! Mēs jau esam ļoti daudz par šo tēmu diskutējuši gan pirmajā lasījumā, gan otrajā, gan tagad. Viedokļi ir izskanējuši. Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību vēl uz to, ka mēs pieņemam šobrīd izmaiņas likumā, kas būs pretrunā ar to situāciju, kāda ir pieņemta augstskolu satversmēs. Un tas nozīmē arī to, ka vajadzēs sasaukt augstskolu satversmes, satversmes sapulces, lai mainītu šo situāciju. Un vēl. Jāņem ir arī vērā tas, ka valsts budžets līdz šim nekad nav vienmēr un regulāri tomēr nodrošinājis augstskolas ar nepieciešamajiem maksājumiem. Atcerēsimies kaut vai neseno situāciju, kad augstskolas nespēja nomaksāt maksājumus par elektroenerģijas patēriņu, kas bija jāmaksā no pamatbudžeta, un varēja saglābt situāciju, tikai pateicoties tam, ka augstskolu rīcībā bija arī šie specbudžeta līdzekļi. Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli, un gribu piebilst, ka arī pašas augstskolas ir ieinteresētas, lai mēs pieņemtu šādu redakciju, kādu piedāvā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un izteiksim savu attieksmi par atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 77.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 26, atturas — 13. Šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to spēkā paliek otrā lasījumā apstiprinātā redakcija.

J.Celmiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija ir piedāvājusi 77. pantu papildināt ar 4. daļu šādā redakcijā: “Augstskola atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājāmu ar norādītu mērķi vai bez tā.” Nu analoģiska situācija, kā mēs balsojām Izglītības likumā, jo, ja augstskolas saņem ziedojumu ar konkrētu norādi un budžetā nav paredzēti šādi izdevumi, tad faktiski augstskolai tiek liegta iespēja šo ziedojumu realizēt atbilstoši sponsora norādītajiem mērķiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

J.Celmiņš. Paldies! Tālāk. 78. panta 1. daļai priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Celmiņš. Tālāk. Pārejas noteikumu 11. punktam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

J.Celmiņš. Līdz ar to es aicinu deputātus balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 6, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (DPS).Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1955.

Sēdes vadītājs. 1955.

L.Kuprijanova. Tātad “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, trešais lasījums. 9. pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 9. panta redakcijas precizēšanu nav? Pieņemts.

L.Kuprijanova. 14. pantā ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns — frakcija “Latvijai”, bet tikai deviņas minūtes, Čerāna kungs, ir līdz pārtraukumam. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Otrajā lasījumā nobalsotā redakcija paredz to, ka invaliditātes pensijas turpmāk varēs saņemt tikai tās personas, kurām apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīs gadiem. Un tie invalīdi, kuriem apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trīs gadiem, šīs invaliditātes pensijas nesaņems. Tātad būs viena invalīdu kategorija, kurai mūsu valstī turpmāk vairs nebūs invaliditātes pensijas, un mēs par šiem jautājumiem jau runājām tad, kad šis attiecīgais likumprojekts tika virzīts uz komisijām, diemžēl tobrīd vairākums savā cinismā bija nelokāms, ka šiem invalīdiem vajag atņemt šīs invaliditātes pensijas, un mēs tam kategoriski nevaram piekrist, un tāpēc mēs arī iesniedzām šo savu priekšlikumu. Vārdu sakot, mēs uzskatām, ka invalīds arī ir pilntiesīgs mūsu sabiedrības loceklis un viņam ir varbūt vēl vairāk vajadzīga šī sociālā palīdzība nekā pārējiem. Viens jau ir tas, ka viņš nespēj pilnvērtīgi strādāt, bet otrs ir arī, lai viņš varētu pilnvērtīgi iekļauties sociālajā dzīves vidē, arī viņam ir nepieciešami šie papildu izdevumi. Arī ārstniecības izdevumi un viss pārējais. Tāpēc mēs uzskatām, ka nedrīkstam invalīdiem ņemt nost šīs pensijas. Un tātad šis ir mūsu priekšlikums — svītrot otrā lasījuma pieņemtajā redakcijā vārdus “ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem”, un mums ir arī vēstules no Invalīdu biedrības, kur tieši skaidri norādīts protests pret šādu cinisku lēmumu, es domāju, ka arī pārējām frakcijām vajadzētu būt saņēmušām šādas vēstules, un aicinātu tomēr ieklausīties šo cilvēku sāpē. Un tas tiešām ir, manuprāt, amorāli, ka mēs šeit pieņemam vienā dienā invalīdus, uzklausām viņu problēmas, solāmies tās risināt, solāmies atbalstīt, un pēc tam pieņemam lēmumus, kas asi vēršas tieši pret viņiem konkrētā materiālā veidā. Frakcijai “Latvijai” tas nav pieņemams, un tāpēc šādu mūsu priekšlikumu mēs aicinām atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts... Vēlas runāt Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Bet, ministra kungs, ir maz laika līdz pārtraukumam. Ja jūs varētu izmantot to...

V.Makarovs (labklājības ministrs). Šī likuma būtība ir: noteikt ar apdrošināšanu sasaistīto pensiju izmaksu. Ja Latvijā cilvēks tiek atzīts par invalīdu un viņam apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trim gadiem, viņš saņem pabalstu no valsts budžeta, kas ir sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Es uzskatu, ka šobrīd ir jāpieņem šis likums tādā redakcijā, kāda tiek piedāvāta, un pēc tam jāienes attiecīgie labojumi Likumā par sociālo palīdzību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Mauliņa kungs, tātad arī ne vairāk kā piecas minūtes

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Nekādi nevaru saprast te ministra paskaidrojumu, ka pēc tam ienesīs kaut kādus labojumus, bet tagad ir jāpieņem kaut kāda aplamība. Es atkārtošu to, ko es teicu pagājušajā sēdē, kad apsprieda šo likumprojektu, proti, jebkura apdrošināšana paredz, ka tiek apdrošināšanas izmaksas izmaksātas neatkarīgi no tā, vai apdrošināts cilvēks vai persona, vai suns. Šobrīd vai pirms trīs gadiem... tikai pēc trīs gadiem tās tiesības iestājas. Šeit mēs pret cilvēku vēršamies kā pret kaut kādu izņēmumu, kuram mazākas tiesības nekā apdrošinātam sunim, kuram izmaksā apdrošinājumu tūlīt, jo man ir zināms, kur sugas kuce zaudēja spēju dot kucēnus, viņai izmaksāja apdrošināšanas maksu, kaut gan bija apdrošināta tikai trīs mēnešus. Bet cilvēkam, lai viņš... par invaliditāti, ko tiešām arī nevar paredzēt iepriekš, mums jābūt apdrošināšanas maksai turklāt vēl obligātai jau trīs gadus. Un tikai tad, kad tev notiks nelaimes gadījums, tikai tad par invaliditāti maksās pensiju... Vai tad tas nav kaut kur pilnīgi tiešām ciniski? Es domāju, ka jūs sapratīsiet vairākums, un, ja nesapratīsiet, tad mēs par to diemžēl būsim spiesti darīt zināmu visiem tiem grūtdieņiem un cilvēkiem, kuriem ir šāda situācija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”. Kušneres kundze, nu četras minūtes.

J.Kušnere (TKL). Cienījamie kolēģi! Šeit runa bija arī tieši par šo priekšlikumu otrajā lasījumā, kā jau teica deputāti, man gribētos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz bērniem, uz skolēniem un arī uz studentiem. Cienījamie kolēģi! Nu kā tad būs ar šiem cilvēkiem? Visi, kas mēs esam šeit zālē, mēs esam strādājuši vairāk, protams, nekā trīs gadus, visiem viss ir kārtībā, bet padomājiet taču par tiem bērniem, kas jums pašreiz ir mājās, par mazbērniem, un ne tikai jums, visā Latvijā. Tie, kuri dzimst. Mēs labi zinām, kāda ir situācija, cik ir daudz grūtniecības pataloģiju, te zālē ir mums pietiekami daudz dakteru, tie laikam varētu to apliecināt, cik mums ir nelabvēlīgas dažādas situācijas Latvijā, teiksim, kaut vai Skrunda, bet tā nav vienīgā vieta, ir arī austrumu robeža, kur arī nāk dažādi radiostarojumi, un bērni tiešām dzimst kropļi, un ne jau starp citu cilvēku vainas... nu principā tā iznāk, ka cilvēku vainas dēļ, bet ne jau, teiksim, ģimenes vainas dēļ, ne māmiņas vainas dēļ, kāpēc mēs gribam sodīt šos cilvēkus? Mēs taču laupām viņiem uzturlīdzekļus? Pilnīgi elementāri. Tāpēc es domāju, cienījamie kolēģi, nu taču šinī gadījumā tiešām, manuprāt, ir pilnīgi atmetama šī norma par trim apdrošināšanas gadiem, jo mēs galīgi tādā gadījumā nedomājam par savu jauno paaudzi. Un taču mēs labi zinām, kāds mums ir stāvoklis, no šīs tribīnes ir vairākkārtīgi jau runāts par to, kāda mums ir demogrāfiskā situācija. Es vienkārši negribu šeit atkārtoties. Es domāju, ka nu vienreiz taču padomāsim un nobalsosim par šo priekšlikumu ne jau tāpēc, ka tas nāk no frakcijas “Latvijai”, bet tīri cilvēcīgu attieksmi taču vajadzētu pret šiem mazajiem, jaunajiem sabiedrības locekļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputātu pieteikušies... Ir pieteikušies, bet tad to darīsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu un Saeimas sekretāru biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Jānis Ādamsons, Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševics, Ziedonis Čevers, Kārlis Jūlijs Druva, Edmunds Grīnbergs, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Jānis Priedkalns, Leonards Stašs, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Debatēs pieteicās Aleksandrs Golubovs, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Golubovs (SPL). Cienījamie kolēģi! Varbūt padomāsim par šo normu tīri praktiski. Es tagad formēju invaliditāti vienam slimniekam pēc onkoloģiskas operācijas. Ko es varu viņam pateikt? Ka viņš pēc 1.janvāra, kad saņems invaliditāti, saņems tikai sociālo pabalstu, nevis pensiju. Viņš jau divus gadus nestrādā. Viņš tagad nesaņem pat slimības lapas naudu. Tagad saņems vēl pabalstu. Es lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Sveicināti, dārgie kolēģi! Sveicināts Prezidij! Man tāds īpašs gods un tāds liktenis ir būt valdību veidojošajā frakcijā. Es brīžiem esmu lepns par to, un brīžiem man iznāk runāt pret vispārējo domu vai priekšlikumu, vai likuma grozījumu. Tas mani satrauc. Un šoreiz mani arī satrauc tas, ka ir noraidīts frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Frakcijā “Latvijai” arī ir tādi daži jauki un loģiski domājoši cilvēki, un tad nu es nezinu, vai es domāju loģiski, vai viņi domā loģiski, vai valdība domā loģiski, vai mūsu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” domā loģiski, vai Krisberga kungs domā loģiski. Tā liekas, ka šeit visi runā pareizi, un balsojumi ir pavisam citādi. Sakarā ar šiem trim gadiem, ko liek apdrošināties pirms nelaimes gadījuma invalīdiem. Man ģimenē ir bijis invalīds. Un bieži invalīdi arī nezin kāpēc nāk pie manis, varbūt domādami, ka es tāds nacionāls romantiķis, ka tiešām jutīšu līdzi un man sāpēs varbūt sirds par kādu aklu vai pusaklu, kas ir kļuvis invalīds.

Es ļoti lūgtu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu. Neiestrādāt šo normu, ka trīs gadiem tur jābūt. Neaiztieciet invalīdus, jo katrs no jums var pēc mirkļa arī būt invalīds! Padomājiet par to! Un tad tie trīs gadi jums nebūs, vismaz no sava pragmatiskā viedokļa, kā lielākā daļa šeit domā, gan runājot par zemes pārdošanu, gan par zemes nodokli, gan tamlīdzīgi, pārdodot Latviju. Neaiztieciet invalīdus!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Pirmkārt, jāpasaka skaidri un atklāti. Šis likums neattiecas uz tiem, kam invaliditāte jau ir noteikta. Un visi 126 000 invalīdu saņems to, ko saņēma līdz šim. Pirmkārt. Otrkārt. Jau šobrīd invaliditātes piemaksu saņemšanu bērniem invaldīdiem, invalīdiem no bērnības, kam nav paša apdrošināšanas fakta, regulē Likums par sociālo palīdzību. Un šos cilvēkus šie grozījumi neskars. Šis likums ir par labu tiem, kam apdrošināšanas stāžs ir zem desmit gadiem, bet virs trīs gadiem. Kam iemaksu algas ir ļoti mazas, un tas viņiem nosaka palielinātu pensijas apmēru. II grupai ne mazāku kā 35. I grupai — ne mazāku kā 40 latu 1997.gadā. Tikai tiem cilvēkiem, kam invaliditāte tiks noteikta 1997.gadā. Bet ko nosaka šis likums? Ja apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trim gadiem, tad šie cilvēki saņems sociālā nodrošinājuma pabalstu no valsts budžeta. Neviens viņiem nenoņems ne mazākās papildu garantijas. Ja mēs gribam, lai kādreiz Latvijā tiek ievērota apdrošināšana, tad ir tomēr noteikts apdrošināšanas periods. Tieši tāpēc es aicinu balsot pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu šoreiz! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Jūs te dzirdējāt, visi dzirdējāt, es ceru, ka ministrs būtībā mūs dezinformē. Jau pats paziņojums, ka 1997.gadā iestāsies, tikai tas notiks pēc četrām dienām. 1997.gads būs pēc četrām dienām. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Es domāju, jūs visi sapratīsiet, ka te nekādas blēdības nevar notikt, lai to apdrošināšanas trīs gadu stāžu noteiktu savlaicīgi. Neviens nezina, kad viņš kļūs invalīds. Tas var notikt mirklī, tiešām. Kāpēc ņemt šo trīs gadu stāžu un tikai tiem piešķirt pensiju, kuriem ir trīs gadu stāžs. Ja viņš nejauši nokļūs zem automašīnas, teiksim, tajā pašā Jaungada naktī. Jau 1997.gadā. Viņš nesaņems pensiju. Kaut gan citiem, kuriem nav šis noteikums, saņemtu pensiju, un nebūtu šā noteikuma, viņš saņemtu pensiju. Viņš tagad nesaņems pensiju pēc šā likuma. Jo viņam ir jābūt trīs gadu stāžam, un tad viņš tikai saņems pensiju. Un ja viņš ir iestājies darbā, teiksim, un maksājis nodokli tikai decembra mēnesī, un arī pārējā laikā nav maksājis. Personīgi arī man būtu tā, ja es jau nebūtu invalīds. Arī man būtu tā. Es esmu strādājis šeit tikai gadu, un man notiktu nelaime, un kāds jaunais, kam notiktu nelaime, kas iepriekš nav strādājis, kā Māris Vītols, viņš nesaņems šo invaliditātes pensiju, jo viņam nebūs šīs trīs gadu iemaksas. Tur jau tas absurds ir. Un blēdīties jau nevar, tiešām es atgādinu, jo invaliditāti tiešām neviens tīšām nevēlēsies. Te blēdība nevar notikt. Tātad šim termiņam absolūti nav nekādas jēgas. Tas ir absurds.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atceros to balsojumu, kas bija mums, kad mēs balsojām budžetu, kur frakcija “Latvijai” izteica priekšlikumu, cik jums tur bija, ja nemaldos — 7 miljoni, piešķirt politiski represētajiem, sevišķi nabadzīgajiem un tā tālāk. Šāda veida priekšlikumus, neapdomīgus, var jau iedot. Es nebrīnītos, ja jūs ierakstītu arī šeit priekšlikumu pabalstu invalīdiem paaugstināt 100 reizes. Bet atcerieties vienu lietu. Ir vielas nezūdamības likums. Ne no kā nekas nerodas, un nekur nekas nepazūd. Izmetīs šo triju gadu stāžu ārā un sāks apdrošināšanu maksāt, pieņemsim, no pirmās dienas. Bet viņam šī iemaksa būs tik ļoti maza, ka viņam šis apdrošinājums, šis maksājums būs mazāks nekā sociālais pabalsts, ko viņam garantē cits likums. Viņš saņems mazāk par 25 latiem. Tikai tajā brīdī, ja šis cilvēks ir maksājis trīs gadus, tad viņam iznāks šī sociālā pensija lielāka. Tā ka nevajag jaukt divus likumus. Vajag mazdrusciņ orientēties, kurā gadījumā, no kādiem līdzekļiem šiem cilvēkiem tiek maksāts. Nevajag nepārtraukti dezinformēt iedzīvotājus par to, ka šie cilvēki, kas kļuvuši invalīdi pirms šī trīs gadu stāža sasniegšanas, viņi neko nesaņem. Jā, mēs saņemam zvanus, mēs saņemam nobažījušos cilvēku vēstules, kas uztraucas pēc Mauliņa kunga runas, ka, lūk, šiem cilvēkiem nekas nebūs. Tā nav. Viņiem tiek garantēts sociālais pabalsts atbilstoši citam likumam. Vienkārši tie trīs gadi ir nepieciešami, lai ieviestu šos apdrošināšanas principus. Es domāju, ka vajag mazdrusciņ orientēties šajos divos likumos, un es aicinu noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

J.Kušnere (TKL). Godājamie kolēģi! Klausoties par to, ka te likumos tiek paredzētas summas maznodrošinātiem cilvēkiem bez jebkādas argumentācijas, bez jebkādas loģikas, manuprāt, tas tā nav, jo šajā gadījumā mēs konkrēti runājam, ka ir ļoti konkrēta cilvēku kategorija, tie, kas tā vai citādi dzīves apstākļu dēļ pēkšņi no 1997.gada 1.janvāra kļūs par invalīdiem. Vai te kāds teica, ka viņš neko nesaņems? Viņš saņems, bet viņš saņems pabalstu, nevis pensiju. Manuprāt, jūs labi apzināties, ka ir starpība starp pabalstu un pensiju. Pabalsts ir tikai kaut kāds minimālās iztikas... Es pat negribu teikt, kaut kādas minimālās robežas, normas robežas, vai ne? Bet pensija ir pensija. To aprēķina citādi, un to, manuprāt, jūs zināt. Tā ka nevar šeit salīdzināt šos divus lielumus. Tad, atvainojiet, kāpēc tie cilvēki, kuri kļūs par invalīdiem no nākamā gada 1.janvāra, tie būs nolikti tomēr citādākā sociālajā stāvoklī nekā tie, kas ir invalīdi pašreiz. Tā ka es domāju, ka šajā gadījumā nebūtu solīdi šķirot šos cilvēkus no tāda viedokļa, kad viņš ir kļuvis par invalīdu. Iznāk, ka, ja jau tu taisījies kļūt par invalīdu, tad tev vajadzēja to izdarīt ātrāk, un, ja tu to tagad esi izdarījis, tad, atvaino, tu vairs nesaņem to, ko saņem citi. Tad man ir jautājums: kāpēc? Nu nedrīkst tā rīkoties! Ja jūs gribējāt ielikt šo apdrošināšanas mehānismu kā tādu, tad, manuprāt, arī vajadzēja paredzēt šo pārejas periodu. Es neredzu šo pārejas periodu, kādā veidā tas notiks, kas to regulēs, kas tās būs par metodēm, kas tie būs par principiem, kas to regulēs? Šinī gadījumā nav. Te ir vienkārši nocirsts kā ar cirvi. No 1997.gada 1.janvāra būs, lūk, šāda kārtība. Un viss. Vairāk šinī gadījumā diemžēl nekas nav pateikts.Un šī kārtība būs tāda, ka vieni saņems pabalstus un otri saņems pensijas, kuras tomēr ir lielākas, un tāpēc arī šeit ir šis jautājums. Kāpēc? Tāpēc es domāju, cienījamie kolēģi, tomēr ir jābalso par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Otro reizi.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka vajadzētu tiešām piekrist arī šim frakcijas “Latvijai” ziņojumam vai stāstījumam, jo tas pilnīgi atbilst arī manām pārdomām, jo es te skatos, ka ir apdrošināšanas kompānijas, dažas ir nobankrotējušas, bet dažas turas un laikam švaki turas, kā es redzu, vāji strādā. Un tāpēc vajag noteikt, lūk, šādu obligātās veselības apdrošināšanu vai apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Redz, ja tu nebūsi iemaksājis un trīs gadus kārtīgi nemaksāsi, tad tu nekādu pensiju nedabūsi. Tas pats būs ar mašīnām, kad mašīnas, lūk, dauzīs vai spaidīs cilvēkus, padarīs viņus par invalīdiem, un, lūk, te tie atkal maksās, un tie maksātāji būs tie labie... šoferi, labie vadītāji, kas nevienu nesabrauks, bet maksās par huligāniem. Tā arī šeit, pilnīgi skaidrs, ka tas ir lobija darbs — atbalstīt šādas apdrošināšanas kompānijas, kuras pašreiz, dabīgi, par daudz ir notērējušas, par daudz ir sapirkušas ierīces un mašīnas, un visu pārējo, greznus kabinetus iekārtojušas, un nu viņām par nav ko maksāt apdrošināšanas prēmijas, un viņām ir vajadzīga šī nauda. Un tagad mums visiem ar 1.janvāri ir jāskrien steidzīgi apdrošināties, kas nav apdrošinājušies pret nelaimes gadījumiem gan darbā, gan uz ielas, gan citur. Tāpēc es uzskatu, ka vajadzīgs ir pārejas periods, un Makarova kungam ar Požarnova kungu būtu jāuzstājas ar skaidrojumiem man un citiem pilsoņiem, un Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi zina, ka ar 1.janvāri jāsteidzas apdrošināties, lai pēc trim gadiem mēs dabūtu pensiju, ja jums tāds vājprātīgs vai piedzēries vadītājs uzbrauks ar auto virsū, par ko maksāsim atkal mēs, tie paši, kas būs apdrošinājušies gan pret vienu, gan pret otru nelaimi. Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tas ir ļoti loģisks, vismaz noteikt kādu pārejas periodu, un tad, iespējams, arī noskaidrosies, kā būtu labāk izdarāms šis apdrošināšanas kompāniju atbalstīšanas akts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Pirmkārt, tā ir obligātā valsts apdrošināšana, Ozoliņa kungs, un nav nekāda privātkompānija. Otrkārt, balsojot par budžetu 1997.gadam un balsojot par budžetu arī nākamajiem gadiem, jūs redzēsiet, cik naudas tiek iemaksāts un cik un kam tiek izmaksāts. Līdz ar to domāt un runāt šeit no šīs tribīnes par ļaunprātībām būtu vismaz nekorekti. Treškārt, ir tāds likums, ka izmaksāt var tikai to, kas ir iemaksāts. Un, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tas praktiski novedīs pie tā, ka pat 50 gadus vecs cilvēks, ja viņam ir noteikta invaliditāte un būs viena nostrādāta diena, varēs pretendēt uz apdrošināšanas pabalstu. Mēs ar šo priekšlikumu sakām, ja tev ir noteikta invaliditāte un ja vēlies saņemt apdrošināšanas pensiju, tev jābūt apdrošināšanas periodam iepriekšējā laikā, darba stāžam ne mazākam kā trīs gadi. Ja šo trīs gadu nav, mēs pasakām, tādā gadījumā sociālo pabalstu tu saņem no valsts budžeta, un valsts sedz visas tās izmaksas, kas ir saistītas ar protezēšanu, rehabilitāciju un tā tālāk. Mēs vienkārši šobrīd pasakām, lai pretendētu uz apdrošināšanas pensiju invaliditātes gadījumā, stāžam ir jābūt ne mazākam kā trīs gadi, tādēļ es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti un cienījamā frakcija “Latvijai”! Jūs gribu uzrunāt īpaši. Ja jau mēs runājam un piesaucam patiesības vārdu, nu tad teiksim viņu pilnā mērā, un neaizmirsīsim arī to, ka līdz 1993.gadam tam stāžam, kurš varētu palielināt invaliditātes gadījumā saņemamo naudas summu, šeit es to nesaucu ne par pensiju, ne par pabalstu, bija nepieciešami 15 darba gadi, tas bija līdz 1993.gadam. Šis laiks mums patiešām rit ļoti ātri, un mēs ātri visu aizmirstam, un mums ļoti gribas labāk, un es jums piekrītu, ka jums ir taisnība — gribas labāk un vajadzētu labāk, taču šobrīd pāri visam, pirmkārt, ir jāpasaka, ka nevienam, kurš šobrīd saņem invaliditātes dēļ kādu pensiju vai pabalstu, ja viņam nav iestājies pensijas vecums, nesaņems mazāk kā līdz šim. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Ar 1997.gadu tiem nelaimes skartajiem, kuriem pienākas šī nepieciešamība saņemt šo invaliditātes apliecinājumu, tiem valsts no sava budžeta garantē sociālo pabalstu cita likuma pamatojumā, un tā summa ir krietni lielāka nekā tā summa, kuru viņš varētu saņemt tad, ja pretendētu uz šo apdrošinājuma aprēķinu. Starpbrīdī mēs mēģinājām ļoti nenoteiktos skaitļos apmēram paskaitļot, cik tas varētu būt, un tā varētu izrādīties piecas, sešas un septiņas reizes mazāka summa par to, kuru šobrīd piedāvā valsts budžets un arī izmaksā valsts budžets kā sociālo palīdzību tiem, kuri ir tiesīgi saņemt, būdami invalīdi. Tādēļ, ja runājam par šo apdrošinājumu, par kuru iestājas frakcija “Latvijai”, tad tās pašas patiesības labad ir vērts atcerēties to, ka tā ir papildu maksa, ko katrs indivīds, nokļūdams šajā nelaimē un saņemdams invalīdu statusu, var saņemt papildus atbilstoši tam, kāds ir bijis viņa ieguldījums darbā. Taču tie ir tikai trīs gadi, un atcerieties to skaitli, kuru es minēju pirms 1993.gada, kad šī prasība bija 15 gadi, to mēs esam aizmirsuši, un šobrīd mēs nevēlamies ar to salīdzināt, bet tad novērtēsim, ko mūsu valsts šobrīd garantē ar savu sociālo palīdzību 25 latu apjomā, tas nav nekas sevišķi liels, taču tā ir absolūtā garantija, un tad mēs dosim iespēju katram indivīdam ar šī likuma palīdzību saņemt to, ko viņs pats var iekrāt, nezinādams patiesi, kurā brīdī un kurā dienā viņš šo nelaimi diemžēl var sagaidīt. Aicinu neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un nebalsot par to.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tikai gribēji īsi atbildēt Rugātes kundzei, kas šeit apgalvo, ka, pieņemot šo likumu, nevienam šī situācija nepasliktināsies, bet mums arī ir pilnīgi konkrēti aprēķini, ko ir veikusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas saskan arī ar mūsu aprēķiniem, un tur ir skaidri teikts, ka no 1997.gada 1.janvāra invaliditātes pensiju apmērs pirmās un otrās grupas invalīdiem ar apdrošināšanas stāžu mazāku par trim gadiem būs tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas nenodrošina invalīdu sociālās garantijas un viņu tiesību realizāciju uz sociālo palīdzību. Atbilstoši likumiem par invalīdu medicīnisko sociālo aizsardzību un par sociālo drošību. Tātad no 1997.gada 1.jnavāra šiem cilvēkiem, kam nebūs šie trīs apdrošināšanas stāža gadi, tiem šī invaliditātes pensija, kura vairs turpmāk nesauksies invaliditātes pensija, bet būs šis naudas apjoms, un tas būs pilnīgi konkrēti mazāks, un mēs to uzskatām par nepieļaujamu, un tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debates runāt par šo priekšlikumu nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu komisijas vārdā izskaidrot varbūt, man šķiet, lielo saputrojumu, kas šobrīd ir argumentācijā. Pirmkārt, viss šis mūsu strīds ir saistīts ar to, ka mēs nepārdomāti noraidījām grozījumus, kas bija jāizdara ar 1997.gada 1.janvāri invaliditātes pensijas piešķiršanai un atstājām veco... ļoti veco kārtību. Ja mēs būtu pārgājuši uz normālu, modernu sistēmu, kur invaliditātes pensijas piešķir patiešām, es teiktu tā, īstiem invalīdiem, nevis cilvēkiem, kam ir hroniska saslimšana un tā tālāk... nekur pasaulē tādus cilvēkus par invalīdiem neuzskata. Mums, deputātiem, nebūtu šeit jālauž šķēpi un nebūtu visu laiku jāuzklausa sūdzības no 120 tūkstošiem neapmierināto invalīdu, kam tiek samazināti dažādi atvieglojumi. Tas ir stratēģisks jautājums, un es domāju, ka šeit ir pieļauta liela politiska kļūda arī no valdības puses, kas tomēr atstāja veco piešķiršanas kārtību. Ja runā tīri taktiski, es gribētu izskaidrot vienu momentu, kad būtībā tie cilvēki, kam, teiksim, šobrīd ir trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit un starp tiem gadu, ja viņiem nav pat trīs gadu apdrošināšanas stāža, jūs man piedodiet, es viņiem pat nedotu to sociālo pabalstu, es pesonīgi, bet tā kā valsts ir civilizēta, mēs tos pabalstus viņiem dodam, jo tas nozīmē, ka tie ir vienkārši liekēži, kas 40 gados nav sastrādājuši pat 3 gadu stāžu, acīmredzot viņi ir dzīvojuši no kaut kā cita un tikpat labi var turpināt, tas ir pirmais.

No 1997.gada, ja cilvēkam būs arodsaslimstība jeb nelaimes gadījums darbā, viņam tiks piešķirta normāla pensija arī bez visiem trīs gadu stāžiem, izlasiet līdz galam, priekš tam mums 1997.gada 1.janvārī stājas spēkā likums par obligāto apdrošināšanu arodslimībās un nelaimes gadījumos darbā. Tātad arī šī cilvēku kategorija, es pieļauju, ka viens jauneklis, kas patiešām ir pabeidzis skolu, nupat iestājies darbā un, nedod Dievs, ja ar viņu kaut kas darbā notiek, viņš saņems, un šo pensiju viņam maksās Bērziņa kungs, viņš var uznākt un paskaidrot, kā viņš to darīs, šī kategorija nekādā gadījumā nav saistīta ar trim gadiem. Tā ir īpaša kategorija, nelaimes gadījumi darbā, arodsaslimstības. Tātad mēs šobrīd runājam tikai par vienu kategoriju, respektīvi, par jauniem cilvēkiem, kas ir vecāki par 16 gadiem un kas nav strādājuši, un, teiksim, līdz 23 gadiem acīmredzot viņi ir studējuši visu laiku dienas nodaļās, viņi nav izvairījušies no darba. Ja šī kategorija šajā gadījumā izrādās bez trīs gadu stāža, bet, cienītie kolēģi, es pieļauju, ka nevienam zālē šobrīd līdzi nav pensiju likuma un arī nav Likuma par sociālo palīdzību, bet es jums atgādināšu, ka šiem cilvēkiem skaitīs pensijas tādā gadījumā, ja pat izdara “Latvijai” grozījumu, viņiem paņems vidējo par 1996.gadu, acīmredzot vidējā iemaksas alga būs ap 100 lati, tas ir 1200 latu gadā, sadalīs, es runāju par vidēji divdesmitgadīgo cilvēku, sadalīs uz ciparu, kas nozīmē cik ilgi viņš var atrasties pensijā, un pieņemsim, ka vidējais pat ļoti zemi ir 60 gadi, vidējais dzīves ilgums, tātad viņam sadalīs tos 1200 latus uz 40, tas ir 30, un pēc tam to sadalīs uz 12 mēnešiem. Tā būs tā summa, ko viņam varēs piešķirt reāli, bet likums skan šādi, ka tādā gadījumā mēs nedrīkstam piešķirt pensiju mazāku nekā ir valsts sociālās palīdzības pabalsts, un viņam piešķirs tos 25 latus, un tā ir realitāte ciparos. Es neizslēdzu, ka var būt atsevišķi gadījumi, ka no 16–22 gadiem, kāds cilvēks ir iekārtojies ļoti augsti atalgotā darbā un nostrādājis, teiksim, pusotra gada, un tomēr ar viņu kaut kas ir noticis, bet es vēlreiz atkārtoju, ja tā ir darba trauma, ja tā ir arodsaslimstība, viņam piešķirs pensiju bez trim gadiem, un beigu beigās mēs vienmēr runājam par to, ka mums ir jāsāk pārkārtot sabiedrības domāšana par savu saslimšanu, par savas veselības uzmanīšanu, es vēlreiz atkārtoju, ka šeit ir acīmredzot maldījušies arī “Latvijai” deputāti šajā gadījumā, vienkārši ir maldījušies, jo tā nav liela cilvēku kategorija, Ozoliņa kungs, es ļoti jūs cienu, es patiešām jums izskaidroju šobrīd šo formulu, kā tas notiks dzīvē, un šie trīs gadi ir normāli, mēs paši pieņēmām koncepciju, mēs runājām par to, ka ir pensija, tā ir apdrošināta, par to ir tāds maksājums, tādēļ es neuzskatu, ka mēs kādam, es saku, tie var būt atsevišķi cilvēki, atsevišķi gadījumi. Atsevišķos gadījumos var būt atsevišķi risinājumi, bet nevajag to transformēt, un patiešām cilvēki ir satraukti, sabiedrība. Avīzēs katrs izskaidro, kā grib, šo jautājumu, nevienam kam ir piešķirtas pensijas, tās šobrīd neatņems. Nevienam atpakaļejoši nepiemēros šo likumu. Bet mēs sakārtojam līdz galam to, kas nebija izdarīts likumdošanā, tā ir jauna likumdošana. Un pēdējais, ko es gribu piebilst no komisijas. Komisija noraidīja šo priekšlikumu un aicina, protams, arī zāli atbalstīt komisijas lēmumu. Bet es gribētu pateikt vēlreiz, ka nedrīkst tā rīkoties ar sociālo likumdošanu. Es par to jums, kolēģi, mēģināju sākt runāt trīs mēnešus atpakaļ nedrīkst tādus likumus mainīt saistībā ar valsts budžetu. Un šobrīd mēs esam sasnieguši to, ko gribējām. Mums vajadzēja šo likumu izdebatēt atsevišķi, visiem izskaidrot, nevis tādā saraustītā ātrumā un emocijās šobrīd pieņemt tik nopietnus likumus, grozīt, un tādēļ ir šī neizpratne. Un es ceru, ka valdība nākamgad mums nedos tādu dāvanu — atkal budžeta laikā mainīt visu sociālo likumdošanu. Un mēs atkal bez normālas diskusijas pieņemsim un būsim spiesti viens otru pārliecināt, kurš nu ko būs sapratis. Es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izslēgt 14.panta pirmās daļas otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā vārdus “par apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem”! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 32, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts. Tālāk lūdzu!

L.Kuprijanova. Paldies! 24.pantā ir deputātu grupas priekšlikums. Deputātu Brūvera, Stikuta, Ķezbera, Tabūna, Bāna priekšlikums. Komisija to arī ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Redziet, cik karsti strīdi ir par šiem nevis maznodrošinātiem, bet nenodrošinātajiem cilvēkiem, kur runa ir par kaut kādiem 25 latiem. Bet tagad ir priekšlikums, mūsu piecu deputātu, tajā starpā arī mans, par strādājošajiem pensionāriem. Un es ļoti ceru, kolēģi, ka šodien, trešajos Ziemassvētkos, pavadot šīs Ziemassvētku dienas tādā klusinātā noskaņā, jūs iedziļināsities arī šajā priekšlikumā, kas ir ļoti cilvēcisks, ļoti loģisks un atbalstīsit to. Un tūlīt es pamatošu to. Pirmkārt, pavisam emocionāli. Es domāju, ka sen jau pietiek vērsties vai pat diskriminēt pensionārus, tajā skaitā un varbūt pat īpaši strādājošos pensionārus, kuri liek savu enerģiju, prasmi, pieredzi darbā un ir ļoti vajadzīgi. Un rodas jautājums - kāpēc lai cilvēks nesaņemtu šo paaugstināto pensiju, ja viņš šodien godprātīgi, ražīgi strādā un pelna, nopelna šo paaugstināto pensiju. Redziet, jūs iedziļinieties, lūdzu, šī priekšlikuma pēdējā rindkopā, kur rakstīts: “Atbilstoši šiem noteikumiem pārrēķinātā pensija tiek izmaksāta tikai no tā laika, kad pensionārs ir sasniedzis 60 gadu vecumu sievietēm, 65 gadu vecumu vīriešiem un pārtraucis darbu, bet ne agrāk kā no 1998.gada 1.janvāra.” Tātad te ir papildu vairāki noteikumi, kad šis pants stāsies spēkā. Atgādināšu, ka tātad šis pants, šis pensijas paaugstinājums neskars nākamā gada budžetu, pirmkārt. Nekādā veidā. Otrkārt. To, ko cilvēks strādājot, šis pensionārs attiecīgajā laikā nosegs šo paaugstinājumu, kurš nāks tad, kad viņš vairs nestrādās, ar nodokļiem, kurus viņš maksā, un maksās šos gadus. Krietni vairāk varbūt, nekā to izmaksās pēc tam pensijās. Un vēl. Šie cilvēki taču aizies pensijā pakāpeniski, nevis uzreiz visi un uzreiz saņems šīs paaugstinātās pensijas. Es atgādināšu vienu, jo presē pavīdējis, ka, redziet, te daži Saeimas deputāti mēģina cīnīties it kā par savām pensijām. Nē! Un ja tā tas arī būtu, tad tie būtu daži cilvēki. Tikai daži cilvēki! Bet domāsim par tiem strādājošajiem pensionāriem, kuri strādā, simtiem un tūkstošiem. Un kuri saņem attiecīgu pensiju, tas ir, algu, no kuras viņam pienāktos paaugstināta pensija. Es domāju, ka tas ir pavisam loģiski, šāds priekšlikums, un es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot par to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (DPS) . Komisijas vārdā es varu tikai informēt deputātus. Kad jūs, kolēģi, izlemsiet, kā balsot par šo priekšlikumu, ņemiet vērā, ka runa šobrīd ir tikai par 50 000 strādājošo. Bet, ja šis balsojums būs pozitīvs, Jaungada priekšvakarā neizdebatēts, tad pārējie 600 000 mūsu pensionāru, kas pakļāvās jaunajam likumam, kam netika pārrēķinātas valstī pensijas, tika pieņemts politisks lēmums, ka viņiem nepienākas, 2.janvārī viņi mums prasīs arī sev pārrēķinu attiecīgi stāžam un savām darba algām par visu mūžu. Ja mēs esam gatavi iet uz kardinālu pensiju likuma grozīšanu jaunajā gadā, tad, protams, mēs varam atbalstīt. Tieši šo apsvērumu dēļ. Arī runājot teorētiski. Pirmkārt, absolūti nav saprotams, kādēļ vīriešiem ir minēti 65 gadi. Mūsu valstī pensiju vecums šobrīd ir vienāds. Nu tas būtu sīkums. Nav saprotams, kādēļ ir runa par 1998.gadu. Es neredzu šeit īpašas motivācijas. Un pats galvenais - mēs vai nu pārrēķināsim visiem cilvēkiem, kam 1996.gadā mēs likām pāriet uz jauno likumu, vai šo jautājumu ir jārisina pavisam citā veidā, par darba devēju pensiju likumā, ko mēs par nožēlu komisijā gaidām jau divus gadus no ministrijas. Es ceru, ka mēs drīzā laikā to arī sagaidīsim. Vismaz paraugnolikumu. Un jautājums par cilvēkiem, kas strādā, kam ir augsti atalgojumi, kas varētu pārrēķināties, to var darīt katrs darba devējs, attiecīgi veidojot savus fondus. Jo saprotiet, ka ar šo grozījumu mēs laužam visu jauno likumu šobrīd. Principu laužam, jo tur ir deklarēts, ka vecās pensijas netiek pārrēķinātas. Un kādēļ radās šis priekšlikums? Es gribu objektīvi pateikt, kādēļ arī viņam ir motivācija. Es paskaidrošu. Tādēļ, ka arī jaunā likumā, par to es arī nemitīgi te runāju ar jums, ir paredzēts, ka patiešām tie cilvēki, kas nostrādā vienu gadu — 1996 — ar lielu sociālo iemaksu, var piešķirt saņemt pensiju un pēc tam 14 gadus saņemt lielākas pensijas. Un tas nav normāli. Tur kaut kas ir jādomā ar pensiju likumu. Un tādēļ šobrīd var pieprasīt arī strādājošie. Ja būtu normāls pārejas periods un lielo pensiju mēs varētu piešķirt tikai pēc kādiem pieciem gadiem, ja noturas lielie maksājumi, tad šobrīd nebūtu debates par 50 000 strādājošo, lai noturētu lielo sociālo iemaksu — piecus gadus, tā būtu problēma. Jo mēs šobrīd ar šo grozījumu principā izjaucam visu pensiju likuma struktūru. Tas ir ļoti simpātisks. Es saprotu tos cilvēkus, kas ir, teiksim tā, zināmā mērā apzagti ar jauno pensiju likumu 1.janvārī 1996.gadā, bet tad mums ir jārēķinās, ka jaunajā gadā mums jārēķinās ar pārējiem 600 000, kam arī būs tiesības pieprasīt sev normālas, diferencētas pienākošās pensijas. Tādēļ balsojot “par” vai “pret” šo priekšlikumu, kolēģi, es lūdzu jūs to ņemt vērā. Un aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu — noraidīt.