Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tabaka — nakteņu dzimtas augs, kas satur nikotīnu;

2) nikotīns — tabakā un tabakas izstrādājumos esošs alkaloīds, spēcīga nervu sistēmu apdraudoša inde, kas izraisa pieradumu un atkarību no tās;

3) smēķēšana — tabakas un tās izstrādājumu lietošana (smēķēšana, pīpēšana, šņaukšana un košļāšana);

4) smēķēšanas ierobežošana — valsts noteiktu vai uz iedzīvotāju iniciatīvu balstītu pasākumu kopums, kura mērķis ir ierobežot tabakas un tās izstrādājumu lietošanu;

5) tabakas darva — nepārstrādāts anhidrīda nikotīns — brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļus kairinošas, vēzi izraisošas un citas kaitīgas īpašības;

6) tabakas izstrādājumi — izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarellas, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka) un domāti smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai;

7) tabakas izstrādājumu reklāma — jebkurā veidā izplatīta informācija (iespieddarbi, plakāti, uzlīmes, reklāmas attēli uz sienām, radio un televīzijas raidījumi, klipi, kinofilmas un videofilmas), kuras mērķis ir veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu;

8) iepakojums — tabakas izstrādājumu tara (cigarešu paciņa, cigarešu kastīte, cigāru kārba un cita veida iepakojums).

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi, kā arī noteikt kārtību, kādā valsts kontrolē tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, ievešanu (importu) un realizāciju, tabakas izstrādājumu reklāmu un smēķēšanu sabiedriskās vietās, ievērojot iedzīvotāju tiesības un intereses.

3.pants. Darbinieku tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu

(1) Darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt tādā darba telpā, kur citi darbinieki smēķē. Šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu.

(2) Darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam — nesmēķētājam — ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu.

4.pants. Tabakas audzēšanas ierobežojumi

(1) Latvijā ir aizliegts audzēt tabaku rūpnieciskiem mērķiem bez Zemkopības ministrijas izsniegtas speciālas atļaujas (licences).

(2) Fiziskajām personām ir atļauts audzēt tabaku tikai personiskajām vajadzībām.

5.pants. Tabakas izstrādājumu ražošanas, ievešanas (importa) un realizācijas ierobežojumi

(1) Latvijā ir aizliegts ražot, ievest (importēt) un realizēt:

1) šņaucamo un košļājamo tabaku;

2) tabakas izstrādājumus, kuros nikotīna daudzums pārsniedz Ministru kabineta noteiktās pieļaujamās normas;

3) tabakas izstrādājumus, kuros tabakas darvas daudzums pārsniedz 12 miligramus;

4) tabakas izstrādājumus, kuriem nav noteiktā kārtībā izsniegta obligātā kvalitātes atbilstības sertifikāta;

5) tabakas izstrādājumus, kuru iepakojums neatbilst šā likuma 6.panta noteikumiem.

(2) Latvijā ir aizliegts ražot tabakas izstrādājumus bez Finansu ministrijas izsniegtas speciālas atļaujas (licences).

(3) Juridiskās personas, kuras ražo vai realizē tabakas izstrādājumus, par saviem līdzekļiem nosaka nikotīna daudzumu tabakas izstrādājumos, izmantojot Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā akreditētu laboratoriju pakalpojumus.

(4) Valsts uzraudzību un kontroli pār šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu veic valsts institūcijas likumā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Tabakas izstrādājumu iepakojuma noformējums

(1) Uz Latvijā ievedamo (importējamo) vai ražoto tabakas izstrādājumu iepakojuma aizliegts:

1) attēlot konkrētas fiziskās personas;

2) attēlot Latvijas valsts vai latviešu folkloras simbolus;

3) izmantot animācijas attēlus.

(2) Uz Latvijā realizējamo tabakas izstrādājumu iepakojuma jābūt:

1) norādījumam par nikotīna un tabakas darvas daudzumu miligramos;

2) šādam brīdinājumam valsts valodā: “Smēķēšana nodara nopietnu ļaunumu veselībai.” Brīdinājumam jābūt uzdrukātam uz vienas no sānu malām. Brīdinājumam jābūt skaidram, salasāmam, un tas nedrīkst būt drukāts uz paciņas ārējā caurspīdīgā iepakojuma;

3) zem slēgtā caurspīdīgā iepakojuma piestiprinātai nodokļu markai, kas apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.

7.pants. Tabakas izstrādājumu ievešanas (importa) un realizācijas kārtība

(1) Tabakas izstrādājumu ievešanas (importa) un realizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Tabakas izstrādājumus aizliegts pārdot:

1) veikalu nodaļās, kur notiek tirdzniecība ar bērnu un pusaudžu precēm;

2) bērnu iestādēs, skolās un citās audzināšanas un izglītības iestādēs;

3) ārstniecības iestādēs;

4) kultūras un sporta iestādēs;

5) izmantojot tirdzniecības automātus.

(3) Aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Par to tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt attiecīgam uzrakstam. Šaubu gadījumā pēc tirdzniecības vai policijas darbinieka pieprasījuma pircējam jāapliecina savs vecums, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

(4) Aizliegts iesaistīt tabakas izstrādājumu realizēšanā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(5) Tabakas izstrādājumus atļauts realizēt tikai slēgtā iepakojumā.

(6) Tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt redzamam uzrakstam, kas brīdina, ka smēķēšana ir kaitīga cilvēka veselībai.

8.pants. Tabakas izstrādājumu reklāma

Tabakas izstrādājumu reklāmai ir jāinformē pircēji par smēķēšanas kaitīgumu, un šādai informācijai ir jāaizņem vismaz pieci procenti no reklāmas platības.

9.pants. Tabakas izstrādājumu reklāmas ierobežojumi

(1) Latvijā aizliegts:

1) tabakas izstrādājumu reklāmā attēlot personas smēķējot;

2) reklāmas nolūkos izsniegt (piegādāt) tabakas izstrādājumus bez maksas.

(2) Aizliegts reklamēt tabakas izstrādājumus:

1) kultūras un sporta sarīkojumos, izņemot gadījumus, kad tabakas ražotāju vai izplatītāju uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir šo pasākumu ģenerālsponsors;

2) videozālēs;

3) uz to valstī realizējamo preču un produkcijas iepakojuma, kurām nav tieša sakara ar tabaku;

4) uz Latvijas pasta sūtījumiem;

5) Latvijā reģistrētos masu informācijas līdzekļos, izņemot gadījumus, kad reklāmā ir ietverta informācija par smēķēšanas negatīvo ietekmi un šī informācija aizņem ne mazāk kā 10 procentus no konkrētās reklāmas kopējā apjoma;

6) izvietojot reklāmu uz ēkām un būvēm (reklāmas stabiem, sētām, autoceļu un dzelzceļu malās, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās), izņemot tirdzniecības punktus;

7) audzināšanas un izglītības iestādēs.

10.pants. Aizliegums smēķēt audzināšanas, izglītības un ārstniecības iestādēs

(1) Aizliegts smēķēt audzināšanas, izglītības un ārstniecības iestādēs, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

(2) Smēķēšanas ierobežojumus slimniekiem, kuri ārstējas stacionāros, nosaka šis likums un ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

11. pants. Smēķēšanas ierobežojumi

(1) Aizliegts smēķēt:

1) darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

2) kinoteātru, teātru, koncertu, muzeju, video zālēs un sporta zālēs, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

3) banku, pasta un citu iestāžu zālēs, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

4) visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur jābūt atsevišķiem vagoniem, saloniem vai kajītēm, kas paredzētas smēķētājiem;

5) diskotēkās un deju zālēs, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

(2) Kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

(3) Iestādēs, uzņēmumos un citās sabiedriskās vietās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

(4) Aizliegums smēķēt norādāms ar informatīvu uzrakstu valsts valodā, lietojot zīmi “smēķēt aizliegts” (balti burti uz sarkana fona), bet atļauja smēķēt — ar šādu pašu informatīvu uzrakstu valsts valodā, lietojot zīmi “atļauts smēķēt” (balti burti uz zaļa fona), vai ar simboliem, kurus lieto starptautiskajā smēķēšanas kontroles praksē.

12.pants. Smēķēšanas profilakse

(1) Informāciju par tabakas izstrādājumu ražošanu, ievešanu (importu) un realizāciju savāc un izvērtē Valsts statistikas komiteja.

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas pienākums ir izstrādāt un ieviest izglītības iestādēs smēķēšanas profilakses programmas.

(3) Labklājības ministrijas pienākums ir nodrošināt iespēju ārstēties no smēķēšanas personām, kuras to vēlas.

13.pants. Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija

Ministru kabinets izveido Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisiju un apstiprina tās nolikumu, iekļaujot komisijā vismaz vienu pārstāvi no:

1) veselības aprūpes profesionālās organizācijas;

2) darba devēju organizācijas;

3) darbinieku organizācijas;

4) tabakas industrijas;

5) Labklājības ministrijas;

6) Finansu ministrijas;

7) Ekonomikas ministrijas;

8) Izglītības un zinātnes ministrijas.

14.pants. No nodokļu iemaksām iegūto līdzekļu izlietošana

No līdzekļiem, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, pieci procenti izlietojami valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu finansēšanai, veselības izglītībai un veselīga dzīvesveida propagandai, kā arī valsts un reģionālo smēķēšanas profilakses, smēķēšanas izraisītu slimību un terapijas programmu finansēšanai.

15.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Par šā likuma pārkāpšanu personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

16.pants. Strīdu izšķiršanas kārtība

Strīdus, kas radušies šā likuma piemērošanas gaitā, izskata tiesa.

Pārejas noteikumi

1. Likuma 5.panta pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 2003.gada 31.decembrī. Līdz tā spēkā stāšanās dienai darvas daudzums tabakas izstrādājumos nedrīkst pārsniegt 18 miligramus — sākot ar 1999. gada 1.janvāri, un 15 miligramus — sākot ar 2001.gada 1.janvāri.

2. Likuma 7.panta otrās daļas 1.punkts un likuma 8., 9., 11. un 14.pants stājas spēkā 1997.gada 1.martā.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 18.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 7.janvārī