Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

Izdarīt likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Apdrošināšanai pakļautās personas

Apdrošināšanai ir pakļautas:

1) personas, kuras ir darba vai valsts civildienesta attiecībās (turpmāk — darbinieks) ar darba devējiem vai valsts civiliestādēm (turpmāk — darba devējs);

2) personas, kuras ir valsts apgādībā, arī aktīvā valsts dienesta dienestnieki dienesta laikā;

3) mātes vai citas personas, kuras audzina bērnu, — bērna kopšanas laikā, līdz bērns sasniedzis pusotra gada vecumu;

4) personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

5) mācekļi, kuri apgūst amatu individuālajos (ģimenes) uzņēmumos un ir reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā, — amata apguves laikā.”

2. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) pašnodarbinātās personas.”

3. Izslēgt 4. — 8.pantu.

4. 9. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“9. pants. Apdrošināšanas līdzekļi un to administrēšana”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Apdrošināšanas līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts sociālās apdrošināšanas fonda atsevišķā kontā “Nodarbinātības fonds” (turpmāk — Nodarbinātības fonds).

(3) Apdrošināšanas līdzekļu administrēšanu veic Valsts sociālās apdrošināšanas fonds.”

5. 10.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ir darba” ar vārdiem “vai civildienesta”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) valsts par šā likuma 2.panta 2.— 5.punktā minētajām personām.”

6. Papildināt 11.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iemaksas tiek izdarītas no darba ienākuma, kurš saskaņā ar likumu “Par sociālo nodokliī ir sociālā nodokļa objekts.”

7. Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus “dienā, kad tiek izmaksāta darba alga par iepriekšējo mēnesi” ar vārdiem “kārtībā, kāda ir noteikta likumā “Par sociālo nodokli””.

8. Izteikt 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošināšanas līdzekļus izlieto pabalstu un stipendiju izmaksāšanai bezdarbniekiem un aktīvās nodarbinātības politikas pasākumu, izņemot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, organizēšanai un realizācijai un ar to saistīto izdevumu apmaksai, kā arī apdrošināšanas rezerves fonda veidošanai.”

9. 14. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“14. pants. Iemaksu iekasēšana un izmaksu veikšana”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “apdrošināšanas pārvaldes” ar vārdiem “sākot ar dienu, kad bezdarbnieks iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aktīvās nodarbinātības politikas pasākumus saskaņā ar apstiprinātajām programmām Valsts sociālās apdrošināšanas fonds ar Nodarbinātības valsts dienesta starpniecību finansē no Nodarbinātības fonda līdzekļiem.”

10. 17. pantā:

aizstāt vārdus “darba alga” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “mēnešalga” (attiecīgā locījumā);

papildināt otro daļu pēc vārdiem “pēdējo 12 mēnešu laikā” ar vārdiem “pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas”;

izslēgt trešās daļas 3. punktā vārdus “bet ne mazāk kā 90 procentus no valsts noteiktās minimālās darba algas”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bezdarbniekiem, par kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas ir veikusi valsts (ne mazāk kā deviņus mēnešus), bezdarbnieka pabalstu izmaksā 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas, ja minētajā laikposmā viņi piederējuši pie vienas no šādām kategorijām:

1) mātes un citas personas, kuras audzina bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem un trim mēnešiem;

2) personas, kuras vairs nav valsts apgādībā, arī dienestnieki, kuri pēc aktīvā valsts dienesta atvaļināti rezervē;

3) personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām;

4) mācekļi, kuri apguvuši amatu individuālajos (ģimenes) uzņēmumos un bija reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Bezdarbnieka pabalsts nevar būt lielāks par piecām valsts noteiktajām minimālajām mēnešalgām (amatalgām).”

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“3. Mātes vai citas personas, kurām bērni šā likuma spēkā stāšanās dienā ir sasnieguši vecumu no diviem gadiem un trim mēnešiem līdz trim gadiem un sešiem mēnešiem un kuras griežas Nodarbinātības valsts dienestā līdz 1997.gada 1.jūnijam, bezdarbnieka pabalstu saņem 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) sešus mēnešus no pabalsta piešķiršanas dienas.

4. Apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, nosakāms saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

5. Šā likuma 11.panta trešā daļa stājas spēkā līdz ar likuma par valsts sociālo apdrošināšanu stāšanos spēkā.”

Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 27.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 7.janvārī