Ministru kabineta noteikumi Nr. 485

Rīgā 1996.gada 24.decembrī (prot. nr.61 41.§)

Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto
Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumu nr.177
“Ārstniecības noteikumi” 4.punktu

I. Noteikumos lietotie termini

1. Valsts obligātā veselības apdrošināšana — valsts obligātās sociālās apdrošināšanas veids, kas slimokases dalībniekiem garantē ārstnieciskās palīdzības izdevumu segšanu valsts noteiktajā apmērā.

2. Pakalpojumu minimums — valsts obligātās veselības apdrošināšanas pakalpojumu minimums jeb bāzes programma (ārstnieciskās palīdzības minimālais apjoms), kas jānodrošina slimokases dalībniekiem par valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem.

3. Pacienta iemaksa — valstī noteikts vienots tiešs pacienta maksājums, ko ārstniecības iestādei ir tiesības iekasēt par ambulatorās iestādes apmeklējumu, ārstniecības personas mājas vizīti vai stacionārā pavadītu dienu.

4. Līdzdalības maksājums — valstī noteikts vienots pacienta vai trešās personas maksājums ārstniecības iestādei par ārstniecības pakalpojuma saņemšanu, kas sedz līdz 15% no pakalpojumu minimumā ietilpstošo ārstniecības pakalpojumu izmaksām.

5. Trešā persona — šo noteikumu izpratnē — institūcija, privāta persona vai apdrošināšanas sabiedrība, kura sedz pacienta līdzdalības maksājumu attiecīgās personas vietā.

6. Slimokase — patstāvīga juridiska persona, kas nodrošina slimokases dalībniekiem pakalpojumu minimuma apmaksas organizēšanu un uzraudzību.

7. Slimokases dalībnieks — fiziska persona, kurai ir tiesības uz pakalpojumu minimumu un kura ir reģistrēta Slimokases dalībnieku reģistrā.

II. Vispārīgie jautājumi

8. Šie noteikumi nosaka iedzīvotāju veselības aprūpes finansēšanas kārtību, kā arī ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kas šajos noteikumos noteiktajā apmērā tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta un valsts speciālā veselības aprūpes budžeta (turpmāk tekstā — “speciālais budžets”) līdzekļiem un ārstniecības pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem.

9. Ārstniecības pakalpojumus šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņem Latvijas pilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir piešķirts personas kods un kuri ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

10. Ārvalsts pilsoņiem un personām bez pavalstniecības, kuri nav reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, Latvijas Republikas teritorijā sniegtās veselības aprūpes un tiesu medicīniskās ekspertīzes izdevumus sedz attiecīgais ārvalsts pilsonis vai apdrošināšanas sabiedrība, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi, vai attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona, kas, parakstot ielūgumu ieceļošanas vīzas iegūšanai, galvojusi, ka segs nepieciešamos ārvalsts pilsoņa veselības aprūpes izdevumus.

11. Līdzekļus, kas nepieciešami pakalpojumu minimuma apmaksai, veido:

11.1. iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa kārtējā gada valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā;

11.2. valsts budžeta dotācija saskaņā ar kārtējā gada valsts budžeta likuma nosacījumiem;

11.3. pacienta iemaksa;

11.4. pacienta līdzdalības maksājums, kuru sedz attiecīgā persona vai tās vietā — trešā persona;

11.5. citi trešās personas veikti maksājumi.

12. Ārstniecības iestāžu izdevumus par pakalpojumu minimumā ietilpstošajiem ārstniecības pakalpojumiem ne mazāk kā 80% apmērā no ārstniecības pakalpojumu izmaksām sedz slimokases saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Slimokasu veidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

13. Ārstniecības iestādei ir tiesības iekasēt pacienta iemaksu 0,20 latu apmērā par ambulatorās ārstniecības iestādes apmeklējumu, 0,40 latu apmērā — par ārstniecības personas mājas vizīti un 0,45 latu apmērā — par stacionārā (rehabilitācijas institūcijā) pavadīto dienu. Šis maksājums attiecas uz valsts programmās un pakalpojumu minimumā iekļautajiem ārstniecības pakalpojumiem.

14. No šo noteikumu 13.punktā minētās pacienta iemaksas atbrīvojami:

14.1. bērni līdz gada vecumam;

14.2. bērni invalīdi vecumā līdz 16 gadiem;

14.3. bērni vecumā līdz 16 gadiem, ja ārstniecības pakalpojumi tiek saņemti stacionāros (rehabilitācijas institūcijās);

14.4. bērni un skolēni — profilaktiskajās apskatēs skolās un bērnudārzos;

14.5. visi iedzīvotāji — profilaktiskajās apskatēs labklājības ministra noteiktajā kārtībā;

14.6. bērnunamu, bērnunamu–patversmju, ģimenes bērnunamu, bērnu bāreņu aprūpes centru, specializēto bērnu invalīdu iestāžu un internātskolu audzēkņi;

14.7. visi iedzīvotāji, ja neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek saņemta šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minētajos gadījumos;

14.8. grūtnieces, ja tiek saņemti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi saistītie ārstniecības pakalpojumi;

14.9. personas, kuras atrodas obligātajā militārajā dienestā;

14.10. ieslodzījumā esošās personas;

14.11. valsts specializēto centru un pašvaldību pansionātu (centru) aprūpē esošās personas.

15. Ārstniecības iestādes par pakalpojumu minimumā ietilpstošajiem ārstniecības pakalpojumiem no pacienta iekasē līdzdalības maksājumu, kas nepārsniedz 15% no sniegto ārstniecības pakalpojumu izmaksām. Šis maksājums ir labklājības ministra noteikts un vienots visā valstī.

16. No šo noteikumu 15.punktā minētā līdzdalības maksājuma atbrīvojami:

16.1. bērni vecumā līdz 18 gadiem;

16.2. grūtnieces, ja tiek saņemti ar grūtniecības novērošanu un grūtniecības norisi saistītie ārstniecības pakalpojumi;

16.3. trūcīgās personas, kas par tādām atzītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

16.4. personas, kuras atrodas obligātajā militārajā dienestā;

16.5. jebkurš pacients, ja tiek saņemta neatliekamā medicīniskā palīdzība;

16.6. ieslodzījumā esošās personas;

16.7. politiski represētās personas un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas.

17. Līdzdalības maksājumu veic attiecīgās personas vai to vietā — trešās personas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

18. Līdzdalības maksājumu par šo noteikumu 16.punktā minēto kategoriju iedzīvotājiem ārstniecības iestādei visos gadījumos sedz slimokase no šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā minētajiem līdzekļiem. Slimokases ieņēmumu daļā līdzekļi tiek atjaunoti šādā veidā:

18.1. līdzdalības maksājumu par šo noteikumu 16.4.apakšpunktā minēto kategoriju iedzīvotājiem veic Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija;

18.2. līdzdalības maksājumu par šo noteikumu 16.6.apakšpunktā minēto kategoriju iedzīvotājiem veic Iekšlietu ministrija.

19. Slimokase, noslēdzot līgumu ar ārstniecības pakalpojumu sniedzēju, nodrošina ārstniecības pakalpojumu apmaksu atbilstoši slimokases apmaksājamo ārstniecības pakalpojumu izmaksām.

20. Izdevumus par konsultācijām, kā arī par staru, laboratorijas, funkcionālās diagnostikas un endoskopiskajiem izmeklējumiem, kurus izdara prettiesiskos nodarījumos cietušām personām diferenciāldiagnostikai pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma, sedz ekspertīzes pieprasītājs. Starprajonu tiesmedicīnisko nodaļu telpu uzturēšanas izdevumi tiek segti no pakalpojumu minimumam paredzētajiem līdzekļiem.

III. Pakalpojumu minimums

21. Pakalpojumu minimums nosaka iedzīvotājiem sniedzamās ārstnieciskās palīdzības minimālo apjomu, kas ārstniecības iestādēm jānodrošina par valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem.

22. Pakalpojumu minimumā ietilpst šādi ārstnieciskās palīdzības veidi:

22.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība, ko pēc izsaukuma saņemšanas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes šādos gadījumos:

22.1.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, stihiskas nelaimes, smagas mehāniskas traumas, elektrotraumas, zibens radīti bojājumi, plaši apdegumi un apsaldējumi, saules un siltuma dūrieni, slīkšana, smakšana, svešķermeņi elpošanas ceļos un citās ķermeņa vietās, ja ir apdraudēta cietušā dzīvība;

22.1.2. saindēšanās;

22.1.3. trauma vai pēkšņa saslimšana uz ielas, sabiedriskā vietā, uzņēmumā vai iestādē;

22.1.4. pēkšņa saslimšana un hronisku slimību gaitas saasināšanās, kas apdraud slimnieka dzīvību:

22.1.4.1. sirds un asinsvadu saslimšana ar sāpēm, smakšanas lēkmēm vai aizdusu, aukstiem sviedriem, sirdsdarbības ritma traucējumiem, samaņas zudumu;

22.1.4.2. perifēro asinsvadu saslimšana ar pēkšņām sāpēm rokās vai kājās, roku vai kāju aukstumu, bālumu;

22.1.4.3. centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšana ar pēkšņiem apziņas traucējumiem, krampjiem, ģīboni, galvas un muguras sāpēm, paralīzi un citiem kustību traucējumiem;

22.1.4.4. kuņģa, zarnu trakta saslimšana ar pēkšņām asām sāpēm vēderā, vemšanu, aukstiem sviedriem, nepārtrauktu caureju;

22.1.4.5. urīnceļu saslimšana ar pēkšņām sāpēm jostas un krustu apvidū vai akūtiem urinācijas traucējumiem;

22.1.4.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, ko pavada agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

22.1.4.7. jebkuras izcelsmes izteikta asiņošana vai izteiktas alerģiskas reakcijas;

22.1.4.8. bronhiālās astmas lēkme;

22.1.5. pacientu steidzama pārvešana, kas nepieciešama atbilstoši diagnozei un (vai) veselības stāvokļa smaguma pakāpei:

22.1.5.1. uz stacionāru vai no viena stacionāra uz otru stacionāru, ja ir attiecīgs norīkojums vai attiecīgs ārsta izsaukums;

22.1.5.2. dzemdētāju nogādāšana ārstniecības iestādē;

22.2. akūtu slimību un hronisku slimību saasinājumu diagnostika, ārstēšana un dinamiska novērošana;

22.3. psihisko, narkoloģisko un tuberkulozes slimnieku ambulatorā aprūpe un profilakse;

22.4. tādu slimnieku apmeklēšana un ārstēšana mājās, kuru veselības stāvoklis neļauj apmeklēt ārstniecības iestādes (transporta izdevumi netiek segti);

22.5. grūtnieču un nedēļnieču novērošana, palīdzība dzemdībās, palīdzība grūtniecības patoloģijas gadījumos;

22.6. infekciju, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana;

22.7. specifiskā un nespecifiskā vakcinācija un specifiskā imunoterapija atbilstoši veselības valsts ministra noteiktajai kārtībai;

22.8. autopsiju, operāciju un biopsiju materiāla patoloģiskā izmeklēšana, izņemot infekciju, tuberkulozes, onkoloģisko un hematoloģisko slimību gadījumos, kad maksu par izmeklēšanu sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem;

22.9. zobārstnieciskā palīdzība bērniem vecumā līdz 18 gadiem un jauniesaucamajiem:

22.9.1. zobu primārā profilakse, izņemot silantu lietošanu;

22.9.2. zobu sekundārā profilakse, izņemot zobu plombēšanu ar gaismā cietējošiem materiāliem un endodontiju vairāk nekā vienam zobam (izņemot zobu traumu gadījumus);

22.9.3. ortodontiskas pirmreizējas konsultācijas un ārstniecības pakalpojumi smagu sakodiena anomāliju gadījumos;

22.9.4. ārstēšana sejas un žokļa apvidus traumas un iekaisumu gadījumos, kas rada funkcionālus traucējumus, kā arī traumu gadījumos bez funkcionāliem traucējumiem, ja pacients ir vērsies pēc pirmās palīdzības 24 stundu laikā;

22.10. asinskomponentu sagatavošana, kas pārsniedz valsts pasūtījumā garantēto asins komponentu daudzumu;

22.11. profilaktisko apskašu veikšana veselības valsts ministra noteiktajā kārtībā;

22.12. nodrošinājums ar ārstniecības līdzekļiem, kuru iegādei Ministru kabinets noteicis atvieglojumus;

22.13. medicīniskā palīdzība traumu un arodslimību gadījumos;

22.14. plānotās operācijas (plānoto operāciju veikšanai slimokases ir tiesīgas noteikt kvotas un rindas, kā arī cita veida apmaksas noteikumus);

22.15. rehabilitācijas terapija pēc pirmreizējas saslimšanas, hroniskas slimības paasinājuma vai traumas bērniem vecumā līdz 16 gadiem;

22.16. medicīniskā palīdzība Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušajām personām, 1. un 2.grupas invalīdiem un politiski represētajām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

IV. Ārstniecības pakalpojumi, ar kuriem saistītos izdevumus slimokase nesedz

23. Slimokase no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem nesedz izdevumus par šādiem ārstniecības pakalpojumiem:

23.1. zobārstnieciskā palīdzība, izņemot šo noteikumu 22.9.apakšpunktā minētos gadījumus;

23.2. stacionārā ārstēšana plānoto operāciju vai hronisku slimību gadījumos bez ārstējošā ārsta norīkojuma;

23.3. konsultācijas un izmeklēšana plānoto operāciju vai hronisku slimību gadījumos bez ārstējošā ārsta norīkojuma;

23.4. ambulatori veicamās injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi (izņemot gadījumus, kad tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība; medicīniskā palīdzība onkoloģiskiem un cukura diabēta slimniekiem un bērniem vecumā līdz 14 gadiem). Ambulatori veicamo injekciju apmaksas kārtību apstiprina labklājības ministrs;

23.5. pirmreizējie medicīniski profilaktiskie pasākumi, kas nepieciešami stājoties darbā;

23.6. periodiskās medicīniskās apskates, kas nepieciešamas darba apstākļu un darba specifikas dēļ;

23.7. ārstēšanās sanatorijās un kūrortos;

23.8. aborti bez medicīniskajām vai sociālajām indikācijām;

23.9. anonīmie ārstniecības un profilakses pasākumi (izņemot izmeklēšanu AIDS un sifilisa noteikšanai);

23.10. seksoloģiskā ārstēšana;

23.11. medicīniskās palīdzības nodrošināšana dažādos sabiedriskos pasākumos;

23.12. kosmetoloģiskie pakalpojumi;

23.13. homeopātiskā ārstēšana;

23.14. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu iegāde;

23.15. psihoterapeitiskā palīdzība;

23.16. ārstniecības iestāžu sniegtie paaugstināta servisa un pakalpojumu minimumā neietilpstošie ārstniecības pakalpojumi. Ārstniecības pakalpojumu servisa standartu apstiprina labklājības ministrs;

23.17. vakcinācijas, kas nav noteiktas ar labklājības ministra rīkojumu;

23.18. profilaktiskās un citas medicīniskās apskates, ja tās nav saistītas ar medicīniskajām indikācijām (piemēram, atzinums par veselības stāvokli, transporta vadītāju medicīniskā apskate);

23.19. alkohola un narkotiskā apreibuma ekspertīze ārstniecības iestādēs;

23.20. tādu pacientu stacionārā ārstēšana (īslaicīga sociālā aprūpe slimības gadījumā), kuru slimība vai trauma pieļauj ambulatoro ārstēšanu (pamatojoties uz ārstējošā ārsta atzinumu);

23.21. otrā posma rehabilitācija.

24. Sniegtā ārstniecības pakalpojuma atbilstību pakalpojumu minimumam, personas atbilstību no līdzdalības maksājuma un no pacienta iemaksas atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas ilgumu stacionārā nosaka ārstējošais ārsts vai attiecīgā ārstniecības pakalpojuma sniedzējs atbilstoši šiem noteikumiem. Lēmuma pareizību kontrolē attiecīgās slimokases kontrolārsts, Labklājības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija vai tās pieaicināts eksperts. Strīda gadījumā jautājumu izlemj Labklājības ministrija.

V. Veselības aprūpes valsts programmu, apakšprogrammu un pasākumu apmaksas kārtība

25. Veselības aprūpes valsts programmas tiek apmaksātas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem saskaņā ar kārtējā gada valsts budžeta likuma nosacījumiem.

26. Veselības aprūpes valsts programmu, apakšprogrammu un to pasākumu apmaksu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem saskaņā ar labklājības ministra noteikto kārtību nodrošina Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālais fonds (turpmāk tekstā — “Centrālais fonds”). Centrālais fonds ir valsts institūcija, kas veic obligātās veselības apdrošināšanas finansu līdzekļu administrēšanu.

27. Veselības aprūpes valsts programmu, apakšprogrammu un pasākumu kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus nosaka Ministru kabinets. Labklājības ministrs apstiprina valsts programmu vadītājus un izpildītājus un nosaka valsts pasūtījuma (programmu) piešķiršanas metodi, kā arī nodrošina to izpildes kontroli.

28. Veselības aprūpes valsts programmās, apakšprogrammās un pasākumos ietilpstošās ārstnieciskās palīdzības sniegšanas, apmaksas, uzskaites, pārskatu un kvalitātes kontroles kārtību nosaka līgums, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem noslēgts starp ārstniecības pakalpojumu sniedzēju un Centrālo fondu. Minētā līguma paraugu apstiprina labklājības ministrs. Centrālais fonds norēķinās ar izpildītāju par faktiski veiktā darba apjomu (veiktajiem pasākumiem).

29. Kārtību, kādā pacienti nosūtāmi ārstniecības pakalpojumu saņemšanai valsts programmu, apakšprogrammu un pasākumu ietvaros, apstiprina labklājības ministrs.

VI. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļi un ārstniecības pakalpojumu apmaksas kārtība

30. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļu administrēšanu veic Centrālais fonds.

31. Centrālā fonda līdzekļus, kas paredzēti pakalpojumu minimuma apmaksai, veido:

31.1. iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, ko kārtējā gada valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem katru nedēļu ieskaita Valsts kase;

31.2. katru nedēļu bez Valsts kases starpniecības ieskaitītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa kārtējā gada valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā no tām pašvaldībām, kuras noslēgušas līgumu ar Finansu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību;

31.3. atbilstošā pamatbudžeta dotācijas daļa no vispārējiem ieņēmumiem bāzes programmai kārtējā gada valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā, ko katru mēnesi ieskaita Labklājības ministrija.

32. Centrālais fonds no ieskaitītajiem līdzekļiem 0,5% ieskaita Centrālā fonda rezerves fondā, kuru izmanto:

32.1. neplānotu pacientu skaita izmaiņu gadījumos, kas saistītas ar epidēmijām un iedzīvotāju saslimstības pieaugumu;

32.2. starptautisko līgumu izpildei;

32.3. sabiedrības informēšanas pasākumiem;

32.4. ar slimokasēm un ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem noslēgto līgumu izpildes kontroles nodrošināšanai;

32.5. pasākumiem, kas saistīti ar valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

33. Šo noteikumu 32.punktā minēto līdzekļu izlietošanas kārtību apstiprina labklājības ministrs.

34. Centrālais fonds pēc tam, kad izveidots Centrālā fonda rezerves fonds, saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātajiem kritērijiem pārskaita atlikušos līdzekļus slimokasēm atbilstoši slimokasu dalībnieku skaitam, ņemot vērā labklājības ministra apstiprinātos slimokasu dalībnieku vecuma un dzimuma struktūrai atbilstošos diferencētos koeficientus.

35. Slimokases dalībnieku reģistra veidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

36. Par slimokases dalībniekam sniegto ārstniecības pakalpojumu, kas ietilpst pakalpojumu minimumā, ārstniecības iestādei atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam samaksā attiecīgā slimokase.

37. Līdzekļus, kurus slimokases saņem no Centrālā fonda, izmanto:

37.1. attiecīgās slimokases rezerves un attīstības fonda izveidei;

37.2. ambulatoro dienestu (ģimenes ārstu) sniegto ārstniecības pakalpojumu apmaksai;

37.3. stacionāro dienestu sniegto ārstniecības pakalpojumu finansēšanai;

37.4. lai segtu maksājumus, kas noteikti saskaņā ar līgumu starp slimokasi un aptiekām, slimokases apmaksājamo ārstniecības līdzekļu vērtības apmērā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par atvieglojumiem pacientiem ārstniecības līdzekļu iegādē ambulatorajai ārstniecībai;

37.5. samaksai par neatliekamo medicīnisko palīdzību;

37.6. starpkasu norēķiniem;

37.7. slimokases darbības nodrošināšanai — līdz 2% no šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā minētajiem līdzekļiem (to apmēru apstiprina Centrālais fonds, ņemot vērā labklājības ministra ieteikumu).

38. Slimokases rezerves un attīstības fondā ieskaita:

38.1. līdz 4,5% no Centrālā fonda saņemtajiem līdzekļiem;

38.2. ikmēneša līdzekļu ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem.

39. Slimokase rezerves un attīstības fondu izmanto:

39.1. neplānotu ikmēneša pacientu skaita izmaiņu gadījumos;

39.2. slimokases apmaksājamo ārstniecības pakalpojumu daļas palielināšanai, ja ir izpildīti ar Centrālo fondu noslēgtā līguma nosacījumi;

39.3. medicīnisko tehnoloģiju iegādei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

40. Katrai ārstniecības iestādei, kura nodrošina pakalpojumu minimumā ietilpstošo ārstniecības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, ir tiesības slēgt līgumu tikai ar vienu slimokasi. Pakalpojumu minimumā ietilpstošo ārstniecības pakalpojumu apmaksas kārtību valsts ārstniecības iestādēs nosaka labklājības ministrs.

41. Par neatliekamo medicīnisko palīdzību slimokases ar pakalpojumu sniedzējiem norēķinās:

41.1. saskaņā ar līgumu starp slimokasi un ārstniecības pakalpojumu sniedzēju par noteikta apjoma ārstniecības pakalpojumu sniegšanu;

41.2. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izbraukumu skaita, ņemot vērā viena izbraukuma izmaksas.

42. Par ambulatori sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem slimokases ar ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem norēķinās:

42.1. par katru sniegto ārstniecības pakalpojumu atsevišķi saskaņā ar noteiktajiem ārstniecības pakalpojumu vērtēšanas kritērijiem atbilstoši pēc punktu sistēmas noteiktai apmaksai;

42.2. pēc kapitācijas principa (iedalītais līdzekļu apmērs vispārējās prakses ārstam atkarībā no ārstniecības pakalpojumu saņēmēju skaita);

42.3. piemērojot jaukto variantu, kurā apvienota samaksa par sniegto ārstniecības pakalpojumu un kapitācijas principa elementi.

43. Par stacionāros sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem slimokases ar pakalpojumu sniedzējiem norēķinās:

43.1. par katru sniegto ārstniecības pakalpojumu atsevišķi;

43.2. apmaksājot pacientu ārstēšanu atbilstoši noteiktai diagnozei;

43.3. novirzot stacionārajai ārstniecības iestādei stacionāro dienestu sniegto ārstniecības pakalpojumu apmaksai plānoto līdzekļu daļu tieši saskaņā ar līgumu par noteikta apjoma ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.

44. Apmaksas kārtību par šo noteikumu 41., 42. un 43.punktā minētajiem ārstniecības pakalpojumiem nosaka līgums, kas noslēgts starp Centrālo fondu un slimokasi, un līgums, kas noslēgts starp slimokasi un ārstniecības iestādi.

45. Starpkasu norēķini:

45.1. apmaksājot ārstēšanas izdevumus pacientiem, kuri saņēmuši ambulatoro palīdzību ārstniecības iestādēs vai kuri nosūtīti ārstēšanai stacionāros, ja šīs ārstniecības iestādes ir noslēgušas līgumus ar citām slimokasēm, veicami, izmantojot starpkasu norēķinu sistēmu;

45.2. no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem veicami tikai ar slimokasu starpniecību, un to kārtību apstiprina Centrālais fonds.

46. Ja izdevumi par iedzīvotājiem sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem ir lielāki nekā līgumā noteiktais finansējuma apmērs, pārtērēto līdzekļu summu, kas radusies, pārsniedzot ar Centrālo fondu noslēgtā līguma nosacījumus, slimokase sedz no saviem līdzekļiem.

47. Centrālajam fondam ir tiesības pārtraukt līdzekļu pārskaitīšanu tai slimokasei, kura ir pārkāpusi ar Centrālo fondu noslēgtā līguma prasības. Centrālais fonds informē Labklājības ministriju par attiecīgā līguma izpildes pārkāpumiem.

48. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldības savā teritorijā veicina veselības aprūpes sistēmas uzņēmumu un ārstniecības iestāžu attīstību.

VII. Uzskaite un kontrole

49. Ja Centrālais fonds ir ieskaitījis slimokasei naudas līdzekļus pilnā apmērā un šo noteikumu 34.punktā noteiktajā kārtībā, slimokase katra mēneša sākumā ārstniecības iestādēm atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem iemaksā avansā līdzekļus līdz 50% apmērā no sniegto ārstniecības pakalpojumu izmaksām iepriekšējā mēnesī. Norēķini par iedzīvotājiem sniegto medicīnisko palīdzību ar ārstniecības iestādēm tiek veikti 10 dienu laikā pēc tam, kad saņemti norēķinu izdarīšanai nepieciešamie dokumenti, to saņemšanas secībā.

50. Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.pantu ārstniecības iestādes neatkarīgi no to īpašuma un uzņēmējdarbības veida iesniedz slimokasēs vienota parauga pārskatu par valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļu izlietojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Centrālā fonda izstrādātajiem noteikumiem.

51. Slimokases apkopo ārstniecības iestāžu iesniegtos pārskatus un atbilstoši ar Centrālo fondu noslēgtajam līgumam iesniedz Centrālajā fondā šo pārskatu kopsavilkumu par līdzekļu ienākumiem un to izlietojumu pakalpojuma minimuma apmaksai.

52. Centrālais fonds labklājības ministra noteiktajā kārtībā iesniedz attiecīgajām institūcijām pārskatus par speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī pārskatus par valsts programmu un pakalpojuma minimuma izpildi.

53. Slimokases nodrošina iedzīvotājus ar informāciju par valsts programmām un pakalpojumu minimumu, kā arī to apmaksas kārtību.

54. Centrālais fonds kontrolē norēķinus starp slimokasēm un ārstniecības iestādēm.

55. Ar valsts obligātās veselības apdrošināšanas jautājumiem saistītos strīdus izskata Centrālā fonda izveidota strīdu izskatīšanas komisija. Komisijas darbības nolikumu apstiprina labklājības ministrs.

56. Slimokases un Centrālais fonds nodrošina ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu saistīto izdevumu pārskatu pieejamību slimokasu dalībniekiem.

VIII. Pārejas jautājumi

57. Centrālais fonds tiek izveidots uz Valsts slimokases bāzes. Līdz Centrālā fonda izveidei šajos noteikumos noteiktās Centrālā fonda funkcijas veic Valsts slimokase.

58. Līdz slimokasu izveidei to funkcijas veic esošās teritoriālās (pašvaldību) slimokases.

59. Līdz Slimokasu dalībnieku reģistra izveidei Centrālais fonds speciālā budžeta līdzekļus iedala teritoriālajām (pašvaldību) slimokasēm, izmantojot Valsts statistikas komitejas datus par iedzīvotāju skaitu un sastāvu Latvijas Republikas rajonos un pilsētās.

60. Atzīt par spēku zaudējušiem:

60.1. Ministru kabineta 1995.gada 7.marta noteikumus nr.49 “Slimokasu izveidošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 39.nr.);

60.2. Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumus nr.171 “Veselības aprūpes finansēšanas kārtība 1996.gadā” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 86.nr.).

61. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Ministru prezidenta vietā —
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Labklājības ministrs V.Makarovs