KOMENTĀRI. SKAIDROJUMI. VIEDOKĻI

Reformu laiks Zemkopības ministrijā nav beidzies

Jānis Lapše, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs , — “Latvijas Vēstnesim” Komentējot ZM rīkojumu “Par izmaiņām ministrijas iekšējā struktūrā” (šī numura 6.lpp.)

Jau aizvadītā gada nogalē Zemkopības ministrijā daudz runāja par gaidāmo ministrijas struktūras reorganizāciju. Par to lielos vilcienos preses konferencē stāstīja arī zemkopības ministrs Roberts Dilba. Ir izsludināti konkursi uz valsts sekretāra vietnieku un departamentu direktoru amatiem, un pamatlīnijās ir skaidra arī ministrijas jaunā struktūra. Par to, kādēļ nepieciešamas izmaiņas ministrijas sastāvā un kādi būs jaunumi tās struktūrā, “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše.

— Kāpēc radās nepieciešamība reorganizēt Zemkopības ministrijas struktūru?

— Galvenokārt tādēļ, ka ministrijai ir citas funkcijas, nekā tas bija agrāk. Jau trīs gadi pagājuši kopš Zemkopības ministrijas izveidošanas un kopš pirmā mēģinājuma pārveidot darbu atbilstoši jaunajam darba stilam. Domāju, ka jauno departamentu nosaukumi, kādi tie būs pēc reorganizācijas, labi ataino, ar ko turpmāk ministrija nodarbosies.

— Kas jau ir mainījies Zemkopības ministrijas struktūrā?

— Pagaidām ministrijas darbībā reālu izmiņu nav — darbinieki vēl strādā vecās struktūras ietvaros. Taču pārmaiņas struktūrā nav tikai pārmaiņu dēļ. Reorganizācija bija nepieciešama, jo pati dzīve ir ienesusi savas korekcijas, kuras mēs nedrīkstam ignorēt.

Pamatojoties un jauno struktūru, Zemkopības ministrijas vadība ir izsludinājusi konkursu uz trim valsts sekretāra vietnieku amatiem; jo turpmāk ministrijas darbs tiks sadalīts trīs nozīmīgos blokos. Tā ir konkursa pirmā kārta, kas beigsies 17. janvārī. Konkursa komisija varētu veikt kandidātu atlasi un savus rezultātus paziņot — mēs ceram — līdz 20. vai 21. janvārim. Konkursa otrā kārta — uz departamentu direktoru vietām — noslēgsies 28. janvārī.

Konkursu divās kārtās rīkot nolēmām tāpēc, lai tie pieredzes bagātie pretendenti, kuri neizturēs konkursu uz valsts sekretāra vietnieku amatiem (un tādi neapšaubāmi būs), varētu kandidēt uz departamentu direktoru amatiem. Tādējādi mēs nezaudēsim labus speciālistus.

— Konkursā piedalīsies arī tie darbinieki, kuri pašlaik — vadoties no jaunās struktūras — ir valsts sekretāra vietnieku un departamenta direktoru vietu izpildītāji?

— Sākotnēji bijām nolēmuši, ka nebūs šādu vietas izpildītāju un ka pārstrukturēšanās notiks tikai, beidzoties konkursam. Taču bija nepieciešamība pakāpeniski sākt strādāt pāc jaunās ministrijas struktūras. Tādēļ, pamatojoties uz Civildienesta likumu, kas ļauj ierēdni vai tā kandidātu uz laiku līdz trim mēnešiem nozīmēt citā dabā, esam iecēluši valsts sekretāra vietniekus un daļēji arī departamenta direktorus šai laikā līdz konkursa noslēgumam. Iespējams, ka daļa šo darbinieku arī paliks šajos amatos pēc konkursa beigām, jo viņi visi tajā piedalās. Taču savas korekcijas konkurss ienesīs, bet kādas tās būs, to redzēsim janvāra beigās.

— Apmēram par cik procentiem samazināsies ministrijas darbinieku skaits?

— Oficiāli ministrijā darbinieki jāsamazina par divdemit procentiem, tas ir — 29 cilvēki. Taču reāli vēl desmit procenti darbinieku tiks samazināti uz nākamo ministrijas ierēdņu prasību paaugstināšanas rēķina atbilstoši jaunajām funkcijām. Vienkāršāk sakot, šie desmit procenti darbinieku tiks apmainīti ar cilvēkiem “no malas”. Tātad — kopumā ierēdņu skaits samazināsies par divdesmit procentiem.

— Vai darbiniekiem, kuriem būs jāaiziet no Zemkopības ministrijas, piedāvāsit citu darbu?

— To mēs centīsimies darīt. Līdz šim valsts ierēdnis nedrīkstēja būt valsts pilnvarnieks vai valsts kapitāla daļas pārstāvis. Tātad tā ir reāla vakance, ko likumīgi varēsim piedāvāt ierēdņiem, kuri nepaliks strādāt ministrijā. Tas, protams, nebūs līdzvērtīgi apmaksāts darbs, bet vismaz kaut kas iesākumam.

— Kas Zemkopības ministrijas struktūrā būs jauns, un varbūt kaut kas būs “labi aizmirsts vecais”?

— Sāksim ar Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamentu. It kā lauksaimniecības koncepcijas izstrādāšana un stratēģijas sagatavošana ir ministrijas primārais uzdevums, taču līdz šim ministrijā tādas struktūrvienības, kas nodarbojās ar stratēģijas izstrādāšanu, vispār nebija. Savā laikā radījām lauksaimniecības likumu, radījām lauksaimnicības koncepciju, bet tās bija darba grupas, kuras tika izveidotas, pieaicinot speciālistus no citām organizācijām. Tās tika radītas pie ministrijas, nevis atradās ministrijas iekšienē. Tādēļ arī izveidojām speciālu departamentu, kas ar šīm lietām nopietni darbosies.

No jauna ir radīts arī Produkcijas kvalitātes vadības departaments. Tas saistīts ar to, ka neatkarīgi, uz kuru pusi pavērsies mūsu tirgus — uz Rietumiem vai uz Austrumiem, vienalga mums svarīgas būs Eiropas kvalitātes prasības. Tātad, lai spētu konkurēt, mums pie šīm prasībām nopietni jāstrādā. Šajā departamentā būs divas nodaļas. Kvalitātes sistēmas koordinācijas nodaļai jāsaskaņo visu jau esošo kvalitātes inspekciju darbība. Organizācijas, kas nodarbojas ar pārtikas kvalitāti, ir dažādu ministriju pakļautībā, un to darbības lauciņi, sfēras ir jāsakārto, jāizveido sistēma. Otrs — Produkcijas kvalitātes nodaļas uzdevums būs strādāt ar Eiropas Savienības pārtikas direktīvām. Tās ir jāharmonizē, jāievieš mūsu darbībā. Te būs nepieciešams sadarboties ar lielākajiem pārtikas uzņēmumiem, jo tie vislabāk zina praktisko šīs sfēras pusi un tiem arī direktīvas būs reāli vajadzīgas, lai veiksmīgi tālāk strādātu.

Tālāk — Tirgus organizācijas departaments. Te ir tas, ko jūs minējāt par “labi aizmirstu veco”. Daļēji tiek atjaunots departaments, kas pastāvēja 1993. gadā un to sauca Eksporta veicināšanas departaments. Kā ar to eksporta veicināšanu gājis, to mēs pa šiem trim gadiem esam redzējuši. Tajā laikā mēs bijām daudz nezinošāki, nekā esam pašreiz, un tagad mums ir arī lielāka pieredze. Tādēļ ir laiks atdzimt šim departamentam, tikai ar daudz plašākām funkcijām: ar eksporta veicināšanu, ar visu, kas saistīts ar tirgu uz Austrumiem un arī uz Rietumiem. Šī departamenta Tirdzniecības ekonomisko nosacījumu nodaļā ietilps arī visi mūsu lauksaimniecības atašeji. Otra — Tirdzniecības līgumu nodaļa — gatavos slēdzienus par visiem starptautiskajiem lauksaimniecības līgumiem, ko izstrādā Ārlietu ministrija, un arī strādās ar lietām, kas nepieciešamas, lai iestātos PTO ( GATT ). Tāpat šai nodaļai būs jāstrādā ar Latvijas muitu par dokumentu sakārtošanu, lai maksimāli tiktu ierobežota kontrabanda. Visumā šis būs viens no būtiskākajiem un, iespējams, “smagākajiem” ministrijas departamentiem.

— Vai Budžeta un finansu departamenta Finansu plānošanas un kopsavilkuma nodaļa arī nebūs sava veida bijušo funkciju reanimēšana?

— Nē, tajā laikā informācijas dienests strādāja ar operatīvo informāciju, ko sniedza ražotāji. Jaunizveidojamā nodaļa galvenokārt strādās ar budžetu, jo, sākot no šī gada, budžeta līdzekļu piešķiršana notiek, aizstāvot programmas. Programmas ir “izmētātas” pa visu ministriju — katra nodaļa, katrs departaments strādā ar savu. Un šī Finansu plānošanas un kopsavilkuma nodaļa sakopos tās, izstrādājot budžeta projektu.

— Ar ko nodarbosies Informācijas departaments?

— Tā ir vieta, kas visā ministrijā pagaidām ir visvājākā. Taču arī šis departaments nebūs bijušā operatīvā dispečerdienesta līdzinieks. Šajā departamentā tiks veikta informācijas apstrāde un esošās situācijas novērtēšana, jo bez situācijas apzināšanas nav iespējams veidot stratēģiju.

— No kurienes jaunā nodaļa gūs datus, lai novērtētu situāciju?

— Viņi strādās ar statistikas sniegtajiem datiem, bet galvenais informācijas avots būs rajonu lauksaimniecības departamentu speciālisti un pagastu darba organizatori, kā arī tās ražotāju asociācijas, kuras savām vajadzībām vāc ziņas no ražotājiem.

— Un kādas būs jūsu — valsts sekretāra funkcijas?

— Man būs pakļauti visi 26 rajonu lauksaimniecības departamenti. Par to, kam būtu jāstrādā ar visiem Latvijas rajonu lauksaimniecības departamentiem, mums bija liela diskusija. Līdz šim ar tiem strādāja Lauksaimniecības departaments, taču diezin vai tas bija īsti pareizi. Rajonu lauksaimniecības departamenti ir tā roka, kas vada visu lauksaimniecības dzīvi rajonā, līdz ar to departamentu vadībai jābūt lietas kursā par visiem stratēģijas, juridiskajiem, finansu un citiem jautājumiem. Tādēļ rajonu lauksaimniecības departamenti būs valsts sekretāra pakļautībā, lai iespējami operatīvāk tie varētu iegūt visu nepieciešamo informāciju.

— Vai reorganizācija skars arī Valsts meža dienestu un Zivsaimniecības pārvaldi?

— Nē. Šie dienesti paliks neskarti. Izmaiņas būs tikai Zemkopības ministrijas centrālajā aparātā, bet pakļautības un pārraudzības iestādēs nenotiks reorganizācija.

— Un cik ilgi, jūsuprāt, būs valsts ministri Zemkopības ministrijā?

— Tā nav mana, bet gan Ministru kabineta un partiju kompetence. Taču domāju, ka viņi vai nu paliks visi, vai arī nepaliks neviens. Taču tas ir mans subjektīvais viedoklis, un nekādā ziņā to nevajadzētu uzskatīt par ministrijas vadības spriedumu. Šie amati, kā jau teicu, ir Ministru kabineta un partiju ziņā.

— Vai Zemkopības ministrijas reorganizācija veicinās informācijas apmaiņu ministrijas iekšienē starp dažādos departamentos un nodaļās strādājošiem speciālistiem?

— Ar katra departamenta direktoru tiks slēgts vadības līgums par noteiktu funkciju veikšanu, un šo funkciju nepildīšana skars arī atalgojumu. Viena no funkcijām, kuru jāveic, būs sadarbība ar pārējiem departamentiem, tā kā šeit neredzu nekādu problēmu. Ar ko jānodarbojas departamentam, būs rakstīts katra departamenta nolikumā, ar ko tiks iepazīstināti visu departamentu vadītāji un darbinieki. Ja kādam speciālistam nav intereses par notiekošo citos departamentos un nodaļās, tad tā ir paša darbinieka vaina.

Paralēli šim nolikumam katram departamentam tiks izstrādāts konkrēts veicamo pasākumu plāns 1997. gadam. Šie darbi būs jāizpilda, un par to izpildi jāatskaitās.

— Vai ministrijas reorganizācija un tikko kā darboties sākušais likums par valsts noslēpumu turpmāk neliegs žurnālistiem gūt nepieciešamo informāciju? Līdz šim ar Zemkopības ministrijas speciālistiem ir bijusi laba sadarbība.

— Nevaru teikt, ka līdz šim Zemkopības ministrijā esošā informācija būtu tāda, kas skaitītos valsts noslēpums. Ja šāda informācijas klasifikācija saskaņā ar jauno likumu būs, un tā tas arī varētu būt, tad tā būs simtā daļa no tās informācijas, kas ir ministrijas rīcībā un kas ir noderīga žurnālistiem. Domāju, ka šajā ziņā arī turpmāk nebūs sarežģījumu.

— Liels paldies par sarunu, un ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk!

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore