Izglītības sistēmu ar Eiropas Savienību saskaņojot

Izglītības un zinātnes ministrijas rūpe

Aizvadītajā nedēļā, 3.janvārī, Izglītības un zinātnes ministrijā notika preses konference, kurā ar žurnālistiem tikās valsts sekretārs Andris Priekulis, izglītības stratēģijas un informācijas departamenta direktore Baiba Pētersone un izglītības ministra padomnieks Jānis Kļaviņš.

Kā atzīmēja valsts sekretārs, viens no galvenajiem Izglītības un zinātnes ministrijas šā gada uzdevumiem ir saskaņot Latvijas izglītības sistēmu ar Eiropas Savienības prasībām, vienotas ministrijas politikas ievērošana visu departamentu darbā, darbības saskaņošana starp departamentiem, Nacionālās programmas “Izglītība un zinātne” un ES ieteiktās programmas “Policy Note” nostādņu obligāta ievērošana visās izglītības nozarēs. Liela uzmanība tiks pievērsta Latvijas Izglītības informācijas tīkla izveidei, izglītības likumprojekta pilnīgošanai saskaņā ar finansu sistēmas un administratīvi teritoriālo reformu valstī.

Runājot par dokumenta “Izglītības un zinātnes ministrijas galvenie darba uzdevumi 1997.gadam” sadaļu “Vispārējā izglītība”, Andris Priekulis informēja, ka šajā gadā ministrijas speciālisti izstrādās galvenās prasības pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, sagatavos vienotas eksaminācijas sistēmas ieviešanas programmu. Jāpiezīmē, ka šajā sistēmā tiks pakāpeniski iekļautas arī profesionālās izglītības iestādes, tāpēc paredzēts izstrādāt plānu šā uzdevuma realizēšanai pa gadiem. Šajā gadā plānots sagatavot arī speciālās izglītības attīstības koncepciju un pedagoģiskās un sociālās korekcijas sistēmas attīstības projektu. Īpaša vērība tikšot pievērsta skolu nodrošināšanai ar mācību uzskates līdzekļiem un palīglīdzekļiem.

Profesionālās izglītības jomā paredzēts izstrādāt profesionālās izglītības koncepciju un likumprojektu, kā arī vienotas valsts prasības kvalifikācijas piešķiršanai. Savukārt sadaļā “Augstākā izglītība un zinātne” par augstākās izglītības un zinātnes integrēšanu plānots izstrādāt integrācijas noteikumus un Rīcības programmu. Šķiet, ka šajā gadā beidzot atrisinās studiju kreditēšanas problēmas, jo ministrijā sagatavošanā ir Ministru kabineta noteikumi par studējošo kreditēšanu. Tikpat nozīmīgi būs Ministru kabineta noteikumi par valsts nozīmes zinātnisko centru izveidi un to finansēšanu, kā arī koledžu likuma izstrādāšana. Svarīgi uzdevumi veicami arī bērnu tiesību aizsardzībā, jaunatnes un sporta lietās, starptautisko sakaru attīstīšanā.

Valsts sekretārs īpašu uzmanību savā runā veltīja pedagogu tālākai izglītībai, pieaugušo izglītības koncepcijas un likuma, pedagogu atestācijas un normatīvās bāzes izstrādei, kā arī izglītības iestāžu un pašvaldību attiecību noregulēšanai jaunajos finansēšanas apstākļos. Plānots, ka no šā gada 1.oktobra uzsāks obligātu skolu direktoru atestāciju, kura turpmāk tiks atkārtota ik pēc pieciem gadiem. Atestācijas gaitā pārbaudīs ne vien direktoru zināšanas dažādu tiesību aktu praktiskā pielietošanā skolas darbā, bet arī — kā direktors realizē valsts izglītības politiku.

Savukārt Baiba Pētersone vairāk pievērsās konceptuāli risināmiem jautājumiem. Pamatizglītībā tādi ir izglītības satura pārstrukturēšana no shēmas (4+5) uz (3+3+3), paredzot ieviest vienotu iegūto zināšanu novērtēšanas sistēmu pēc katra pamatizglītības posma, un iespēja pastāvēt izglītības iestādēm, kas sagatavo audzēkņus atsevišķās pamatizglītības programmas daļās.

Runājot par vidējās izglītības attīstības koncepciju, tika minēta pāreja no mācību priekšmetu izvēles sistēmas uz izglītības programmu izvēli un nepieciešamība tuvināt profesionālās un vispārīgās izglītības programmas. Konceptuāli risināms jautājums ir arī, kā veidot valsts ģimnāziju par speciālas izglītības programmas realizētāju. Aktuāla kļūst arī 13.klases veidošana vidusskolās. Šādas klases esot plaši ieviestas Rietumeiropas valstīs, lai skolēnus labāk sagatavotu augstskolai. Taču kā atzīmēja Baiba Pētersone, šie un citi vēl konceptuālā stadijā esošie jautājumi paliks pusceļā, ja tuvākajā laikā skolu darbā netiks ieviesti normatīvie dokumenti par mācību līdzekļu, palīglīdzekļu, kabinetu iekārtu un cita mācību darba nodrošinājuma standartiem, bez kuru izpildes skola nedrīkstētu uzsākt pildīt savas funkcijas.

Pārmaiņas sagaidot arī koledžas — tās esot jāveido no jauna, izvairoties no koledžu “resoriskās” orientācijas uz augstskolu koledžām vai uz “profesionālajām” koledžām. Steidzami esot jāvienojas par izglītības programmām, lai koledžas varētu iekļaut izglītības klasifikatorā.

Apsverot Latvijas augstskolu tālākās attīstības perspektīvas, ministrijas pārstāvji izteica viedokli, ka nepieciešams attīstīt augstskolu internacionalizāciju, jo starptautiskā pieredze rādot, ka orientācija tikai uz savas valsts iedzīvotājiem novedot pie augstskolas mācību un zinātniskās darba kvalitātes samazināšanās. Tāpēc tuvākajā laikā nepieciešams Latvijā radīt pievilcīgu vidi (liberālāka likumdošana valodu jomā, valsts finansiāls atbalsts) ārvalstu studentu un pasniedzēju piesaistei.

Par steidzamu tika uzskatīta vakara (maiņu) vidusskolu pārveidošana par tālākizglītības (tālmācības) vai jebkuriem citiem izglītības centriem.

“Lai ātrāk realizētu izglītības reformu valstī,” preses konferences noslēgumā teica valsts seketārs Andris Priekulis, “mums tajā jāiesaista pēc iespējas vairāk cilvēku — jo vairāk ieinteresēto reformas dalībnieku, jo ātrāk un kvalitatīvāk tā risināsies. Tas ir jautājums par izglītības reformu funkciju decentralizāciju un deleģēšanu dažādām institūcijām. Virkni funkciju mēs gribam nodot skolu padomēm un pašvaldībām.”

Vairis Ozols, “LV” iekšpolitikas redaktors