Mūsu valsts bagātība meži

Mežsaimnieku, likumdevēju, visas sabiedrības interešu kopā — vakar Rīgas Latviešu biedrībā

Turpinājums no 1.lpp.

Konferences dalībnieku vidū bija arī iepriekšējais valsts meža ministrs Kazimirs Šļakota. “Latvijas Vēstnesis” vaicāja, kā Kazimirs Šļakota vērtē šobrīdējo situāciju Latvijas mežā, mežsaimniecībā.

- Notikumu gaita ir apmēram tāda, kādu mēs to paredzējām. Tiesa, es laikam biju pārāk liels optimists attiecībā uz privatizāciju. Ir noslēdzies viens svarīgs etaps, proti, tas, ka pagastos vairs nav brīvu meža platību. Kad strādāju valsts ministra amatā, mani visvairāk uztrauca tas, ka meži paliks bez piederības, jo cilvēkiem par mežu nebija intereses. Tā parādījās pēc tam, kad cilvēki uzzināja meža reālo vērtību, - apmēram pirms pāris gadiem. Te gan gribētu piebilst, ka šī interese varētu nebūt tik īslaicīga, tik tendēta uz šodienas materiālo ieguvumu.

Gribu minēt ražošanas attīstību. Arī es savā laikā sapņoju par celulozes rūpnīcas celtniecību, centos šiem darbiem piesaistīt budžeta līdzekļus. Taču tas, ka pāris gadu laikā varētu uzbūvēt šādu rūpnīcu, ir tikai sapņi. Arī šim projektam, ar ko strādā Valsts meža dienests, līdz reālai finansu līdzekļu piesaistīšanai varētu paiet vēl kādi divi gadi. Tas nav atkarīgs tikai no meža dienesta gribēšanas vai negribēšanas, bet no ekonomiskās un politiskās situācijas Latvijā kopumā, no tā, vai Latvijā nav pārāk liels risks ieguldīt naudu.

- Vai šajā nozarē ir noticis arī kas labs? Klausoties konferences runātājos, šķiet, ka nekā laba nav, ka viss ir tikai drūmos toņos...

- Nu kā tad nav noticis nekas labs?! Ir, un pat ļoti daudz. Domāju, ka ļoti labi vērtējama cilvēku izpratnes palielināšanās par to, kas ir mežs. Ko mežs nozīmē visai sabiedrībai kopumā, nevis tikai cilvēkam kā meža īpašniekam. Par to runā skolās, par to raksta presē, un atklāta domu apmaiņa par meža problēmām veicina cilvēku izpratnes un apziņas līmeņa paaugstināšanos. Tas priecē. Vēl man patīk tas, ka mežā ar katru gadu vairāk tiek ieguldīta nauda. Tas ir - tehnikas veidā, tehnoloģiju un modernu ražotņu veidā. Tās ir mūsu pašu investīcijas meža nākotnē.

- Vai šī konference, jūsuprāt, pievērsīs lielāku sabiedrības uzmanību meža problēmām?

- Ceru. Vēl ceru, ka meža īpašnieki vairs tik vieglprātīgi savu mežu nepārdos. Paies vēl nepilni divi gadi, un meža vērtība būs vismaz divas trīs reizes augstāka, nekā tā ir šobrīd. Daudzi, kuriem ir mežs, vēl neapzinās tā vērtību, tā nozīmi. Konferencei vajadzētu pievērst lielāku meža īpašnieku uzmanību šodien pārrunātajiem tematiem, un rezultātā varētu palielināties apziņa par to bagātību, kas ir mežs. Īpašniekiem pret savu mežu jāizturas saudzīgāk, visi vēl to neapzinās.

Ļoti svarīgi ir tas, ka konferencē cilvēki runā cits ar citu, ka viņi viens otru uzklausa un analizē teikto. Viņi varbūt nenonāks pie konkrēta kopsaucēja, bet sāks domāt, ka taisnība ne vienmēr ir tikai vienā pusē. Ceru uz meža nozarē strādājošo cilvēku savstarpējo izpratni.

Kāds ir kooperācijas valsts ministra Ata Slaktera viedoklis par konferences nozīmīgumu? To valsts ministram pavaicāja “Latvijas Vēsnesis”, un atbilde bija:

-Te izskan dažādi viedokļi, cilvēki atklāti runā par to, kas viņiem ir vajadzīgs. Galvenais, lai viņi sanāk kopā, lai apsēžas pie sarunu galda un mierīgi pārrunā savas problēmas. Nedomāju, ka tādēļ būtu jādibina kādas biedrības vai apvienības. Izvedmuitu šāda biedrība vien nedz samazinās, nedz palielinās. Pie tam formāla apvienošanās nekā nedos, ja tā tiks veidota tikai viena mērķa panākšanai. Galvenais ir - prast sanākt kopā un prast sarunāties. Viņiem pašiem jāatrod šis optimālais ceļš. Šī konference ir viens no soļiem ceļa meklēšanas virzienā. Tā neapšaubāmi iekustinās sabiedrisko domu.

- Vai Jums pašam ir mežs?

- Jā, tikai vēl nav noformēts zemesgrāmatā. Protams, sēņoju, ogoju. Nedaudz pakopju, bet īsti tajā darboties sākšu tikai pēc īpašuma nostiprināšanas zemesgrāmatā. Tagad tajā uzturos tikai brīvdienās.

Rūta Bierande, “LV” lauksaimniecības nozares redaktore