Lai pārkāptu lielo slieksni

Par pāvesta Jāņa Pāvila II grāmatas priekšācelšanu Rīgas metropolijā

Vakar, 8. janvārī, Rīgas metropolijas kūrijas zālē bija sanācis jo kupls žurnālistu un interesentu pulks, lai piedalītos Romas pāvesta Jāņa Pāvila II grāmatas “Pārkāpjot cerības slieksni” latviešu izdevuma prezentācijā. Procesu vadīja pats arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats . Cita starpā viņš sacīja: “Grāmatā ir 35 izsmeļošas atbildes. Un šīs atbildes patiesībā arī ir grāmatas saturs un vērtība. Tās nav dogmātiskās definīcijas, tās izsaka katoļu baznīcas viedokli. Tāpēc grāmatu, kā es domāju, lasīs visi, kas interesējas par filozofiju un teoloģiju, kā arī darba darītāji. Kāpēc tāds nosaukums grāmatai? Es domāju, ka šī nosaukuma cēlonis ir apstāklis, ka mūsdienu sabiedrība ir zināmā strupceļā. Ja daļai cilvēku nav ticības un nav stingras morāles, tad vismaz kristīgā mācība dod cerību izejai no šī stāvokļa, lai pārkāptu šo cerības slieksni, lai ieietu citā plāksnē”.

Domu apmaiņā piedalījās grāmatas tulkotāja Irēna Birzvalka, kristīgās avīzes “Solis” galvenā redaktore Silvija Fricberga, izdevuma konsultanti priesteri Viktors Pentjušs un Zbigņevs Stankevičs.

Runāja arī Aija Odiņa, vēstniece pie Svētā Krēsla :

— Katrā valstī pastāv cieša saistība starp kultūru un baznīcu. Tieši tā ir arī mūsu valstī, kur reliģisko komponentu devums palīdz valsts attīstībā. Baznīca veic specifisku misiju, veidojot cilvēka sirdsapziņu. Taču baznīca un valsts kalpo vienam — cilvēkam, tāpēc baznīcai un valstij ir vienāds morāls pienākums risināt savstarpēju dialogu un līdzdarboties. Cilvēks ir katras sabiedrības centrs. No cilvēka vērtības izriet sabiedrības vērtības. Bet arī cilvēkam jāizjūt kopējā atbildība — par citiem, par sabiedrību. No cilvēka vērtības atkarīga arī sabiedrības vērtība. Cilvēka izglītošanā un audzināšanā, un izaugsmē, jaunu atziņu iegūšanā īpaši liela loma ir garīgām vērtībām, un tāda garīga vērtība ir arī Viņa Svētības pāvesta Jāņa Pāvila II grāmata “Pārkāpjot cerības slieksni”. Tā ir pieejama un saprotama mums visiem. Grāmatas izdošana latviešu valodā ir svarīgs notikums mūsu sabiedrības dzīvē. Tā liecina par mūsu cieņu pret pāvestu un tas ir arī svarīgs notikums mūsu valstu attiecībās. Latvijai sevišķi nozīmīgs bija 1993. gada septembris, kad mūsu valsti savā pastorālajā vizītē apmeklēja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Viņš svētīja mūsu zemi un dāvāja mums labvēlību.

Latvijas Republikas un Vatikāna attiecības attīstās labvēlīgi un ir ļoti labas.

13.janvārī man atkal būs laime tikties un runāt ar Viņa Svētību Romas pāvestu Jāni Pāvilu II. Nodošu sveicienus no Latvijas un šoreiz arī latviski tulkoto viņa grāmatu “Pārkāpjot cerības slieksni”.

Paldies visiem, kas piedalījās šīs grāmatas izdošanā latviešu valodā! Cilvēkiem šī grāmata ir vajadzīga.

Savukārt Maija Kūle , filozofe, akadēmiķe:

— Es pārstāvu Latvijas Zinātņu akadēmiju, LU, lielā mērā arī studentus un Latvijas inteliģenci. Tāpēc grāmatas iznākšanu vērtēju mazliet ar citām acīm, nekā to dara katoļu baznīcas pārstāvji, nekā to dara vēstniece pie Svētā Krēsla Aija Odiņa. Šīs grāmatas iznākšana ir liels notikums Latvijas kultūras dzīvē. Ārzemēs tā jau ir iemīļota, un to lasa, ne tikai katoļticīgie, bet arī inteliģence, visi, kas savā dzīvē grib atrast dzīves jēgu. Patiesībā šī grāmata ir saruna ar moderno sabiedrību par aktuālām lietām. Tā ir saruna ne tikai ar katoļticīgo, bet ar moderno cilvēku vispār, ar visdažādākā tipa cilvēkiem — ar islamticīgajiem, ar austrumniekiem, ar neticīgajiem, ar ateistiem. Pāvests Jānis Pāvils II vēršas pie cilvēka sirds vispār... Jā šī grāmata ieies mūsu cilvēku sirdīs plašā mērogā, tad arī Jānis Pāvils II, atnākot pie mums latviešu valodā, darīs vērtīgu un plašu kultūrizglītojošu darbu. Jo šajā grāmatā ir daudz vērtīgu atziņu par cilvēka dzīvi kopumā. Tāpēc mums, latviešu inteliģencei kopumā, ir jāpateicas gan arhibīskapam Jānim Pujatam, gan tulkotājai Irēnai Birzvalkai, gan izdevējiem — visiem tiem, kas pielikuši pūles, lai šī grāmata nāktu pie mums.

Dainis Rugājs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Grāmatas tulkotāja Irēna Birzvalka, vēstniece pie Svēta Krēsla Aija Odiņa, arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats un filozofe akadēmiķe Maija Kūle