Latvija — Eiropas tirgū

Vakar Ārlietu ministrijā notikušajā preses konferencē ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un Latvijas Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs Pēteris Melzobs žurnālistus informēja par jaunumu Latvijas starptautiskajos ekonomiskajos sakaros — mūsu valsts iesaistīšanos Paneiropas kumulācijas procesā. Atbilstoši šī procesa principiem ar 1997. gada sākumu Eiropā veidojas liels, no ievedmuitām brīvs rūpniecības preču tirgus, ko sauc par Paneiropas kumulāciju.

“Mēs bijām cerējuši, ka šis brīvais tirgus pilnā apjomā sāksies 1. janvārī,” žurnālistiem teica V. Birkavs. “Bet no mums neatkarīgu iemeslu dēļ sākumā šī kumulācija būs spēkā tikai ar Čehiju, Slovakiju un Slovēniju — valstīm, ar kurām Latvija jau ir parakstījusi brīvās tirdzniecības līgumus. Bet vēl šī gada ietvaros tas tiks izplatīts arī EFTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma) valstīs un mazliet vēlāk, visticamāk šī gada pirmajā pusē, visās Eiropas Savienības valstīs, tad, kad būs pabeigtas visas formalitātes,” tālāk paskaidroja ārlietu ministrs.

Latvijas Ārlietu ministrija jau paveikusi visu no Latvijas puses atkarīgo, kas bija saistīts galvenokārt ar mūsu valsts iekšējo likumdošanu.

“Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi sagatavoties šim procesam, un mēs zinām, ka daudzi uzņēmēji nezina un neizmanto brīvā tirgus iespējas. Pat tās, ko paver parastais brīvās tirdzniecības līgums,” turpināja Valdis Birkavs.

Ārlietu ministra tēlainā skaidrojumā Paneiropas kumulācija izpaužas šādi: “Ja no kādas valsts, ar kuru Latvijai ir brīvās tirdzniecības līgums, atved, teiksim, uzvalku bez pogām un ja Latvijā šīs pogas tiek piešūtas, tad pašreiz šo uzvalku drīkstam pārdot tikai tai pašai valstij, no kuras manta saņemta. Paneiropas kumulācijas gadījumā ar šo uzvalku varēs tirgoties visās valstīs, ar kurām Latvijai noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Citiem vārdiem — ir vienkāršoti preču izcelsmes kritēriji, un tagad tie būs vienādi visām valstīm, ar kurām Latvijai noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi.”

Jaunos nosacījumus varēs vieglāk izpildīt, un dalībvalstīm būs dotas iespējas brīvi izmantot pārējo brīvās tirdzniecības līgumu partnervalstu produkciju. V. Birkavs uzsvēra, ka Latvijai no investīciju piesaistes viedokļa ļoti svarīgs būs apstāklis, ka investīcijas no zemēm, kurās ir dārgs darbaspēks, varēs drošāk pārvietoties uz Eiropas austrumdaļu, tai skaitā arī uz Latviju, kur sakarā ar relatīvi lētāko darbaspēku būs izdevīgāk ražot preces. Pēc ārlietu ministra teiktā muitai tagad būs vieglāk kontrolēt vienoto izcelsmes kritēriju ievērošanu.

Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts uzsvēra Paneiropas kumulācijas nozīmi investīciju ieplūšanas veicināšanai Latvijā. “Tas tiešām ir viens no galvenajiem jautājumiem, ko ārvalstu investors, nākot uz Latviju, vienmēr uzdod — cik liels ir tirgus apjoms?” stāstīja Māris Ēlerts, piebilstot, ka tagad Paneiropas kumulācijas principa darbības rezultātā mūsu tirgus būtiski paplašināsies. Tas pēc M.Ēlerta domām palielinās arī potenciālo investētāju interesi par mūsu valsti. Tāpat kā par citām Austrumeiropas valstīm. Pēc M.Ēlerta domām jaunais princips paplašinās arī pašreizējo Latvijas uzņēmēju, kas jau eksportē savas preces uz Eiropu, ražojumu noieta tirgu — palielināsies to valstu skaits, uz kurām mēs savus ražojumus varēsim sūtīt bez ievedmuitas. Līdz ar to Latvijas ražojumi, kuriem ir relatīvi zemākas cenas, daudz labāk spēs konkurēt ar citu valstu precēm.

Informācija par šiem brīvās tirdzniecības līgumiem un pārējiem attiecīgajiem nosacījumiem būs pieejama Latvijas Attīstības aģentūras informācijas centrā.

Latvijas Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs Pēteris Melzobs uzsvēra, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās nelielās Eiropas valstīs, kam nav bagātu dabas resursu, valsts saimnieciskā dzīve ir daudzējādi atkarīga no importa. Pēc P. Melzoba vārdiem ražotāji no importa ir atkarīgi par 50 procentiem. Lielu importa īpatsvara daļu veido energonesēji. “Tādēļ, lai valstij būtu normāla ārējās tirdzniecības bilance, viens no prioritāriem uzdevumiem ir valsts eksportspēju celšana, “ teica P. Melzobs.Viņš turpināja informēt, ka mazie un vidējie uzņēmumi (kas ir Uzņēmējdarbības atbalsta centra kompetencē) valstī nodrošina vairāk nekā 50 procentus darbavietu. Mazajiem un arī vidējiem uzņēmumiem daudz grūtāk nekā lielajiem uzņēmumiem ir izpētīt ārējā tirgus iespējas, un šis process var būtiski sadārdzināt eventuālās eksportprodukcijas izmaksu. Līdz ar to Paneiropas kumulācijas procesā ļoti būtiska nianse pēc Pētera Melzoba domām ir birokrātisko šķēršļu samazināšana.

Ārlietu ministrs izteica optimistisku viedokli par iespējām drīzumā noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Poliju un Ungāriju.

Valdis Birkavs visnotaļ pozitīvi izteicās arī par VFR ārlietu ministra Klausa Kinkela vārdiem, šajās dienās tiekoties ar žurnālistiem un daloties savā viedoklī arī par Eiropas Savienības eventuālo nākotni. Latvijas ārlietu ministrs teica, ka Klausa Kinkela izteikumi “faktiski iezīmē pilnīgi skaidru perspektīvu iestāties gan Ziemeļatlantijas aliansē, gan Eiropas Savienībā. Un neapšaubāmi apliecina, ka mums nav vajadzīga jauna filozofija, bet gan konsekventa esošās ārpolitiskās koncepcijas realizācija, un to, ka līdzšinējais ārpolitiskais kurss ir principā pareizs”.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors