INFORMĀCIJA

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma

"Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"

1. Tautsaimniecības stāvokļa īss raksturojums

Turpinājums. Sākums iepriekšējā, 5/6. numurā

Citi pētījumi rāda, ka reālais bezdarba līmenis ir augstāks par oficiālo. Tā, piemēram, Valsts statistikas komitejas 1995.gada novembrī veiktais darbaspēka izlases apsekojums liecina, ka reāli darbu meklēja 18,9% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Lai stabilizētu situāciju sociālajā sfērā, valdība veic sfēras reformēšanu, balstoties uz šādu principu: sociālās garantijas tiek nodrošinātas atbilstoši konkrētas personas izdarītajiem obligātās apdrošināšanas maksājumiem. veselības aprūpes finansēšanas reformā galvenā ir obligātās veselības apdrošināšanas izveide.

Savukārt izglītības finansēšanas sistēmā notiek pāreja uz normatīvo fiansējumu uz vienu skolnieku, kā arī tiek paplašināta maksas un kreditēšanas principu pielietošana augstākajā izglītībā. Ir jāatzīmē pozitīva tendence, ka valstī strauji sācis pieaugt studentu skaits. 1995./96.mācību gadā ir uzņemti 13,6 tūkst. studentu - par 34,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Studentu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir 183 (1994./95.mācību gadā - 149, 1993./94. - 146).

Makroekonomiskā stabilitāte ir nepieciešama, bet tas nav vienīgais nosacījums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi. Viens no galvenajiem šķēršļiem ekonomikas izaugsmei ir strukturālo reformu aizkavēšanās, tāpēc tās ir jāizvērš un jāpaātrina, tāpat jāveicina vietējās un ārvalstu investīcijas. Apzinoties to, valdība pēdējā gada laikā ir paātrinājusi privatizācijas gaitu valstī. Valdība ir nodevusi Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcībā visus valsts uzņēmumus un valsts statūtsabiedrības, kuras tā ir iecerējusi privatizēt. Pašreiz privatizāciju galvenokārt kavē uzņēmumu sliktais finansiālais stāvoklis, investoru trūkums un ieilgusī īpašuma denacionalizācija un atdošana to likumīgajiem īpašniekiem.

Ir sagaidāms, ka mazo un vidējo uzņēmumu privatizācija tiks pabeigta jau 1997.gada beigās. Noslēgumam tuvojas arī lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu, kā arī pašvaldību īpašuma objektu privatizācija.

Aktīvi notiek lielo monopoluzņēmumu privatizācija. To privatizēšanas galvenais mērķis ir ārvalstu investīciju piesaiste no uzņēmumiem, kuri darbojas radniecīgā biznesā.

1996.gadā ir uzsākta arī valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācija. Tomēr līdz 1996.gada 1.novembrim privatizēto dzīvokļu skaits ir niecīgs, nesasniedzot pat procentu no kopējā dzīvokļu skaita. Ir sagaidāms, ka 1996.gada otrā pusē uzsāktā paātrinātā dzīvokļu privatizācija ievērojami paātrinās dzīvokļu privatizācijas tempus.

Ārvalstu investīcijas ir svarīgas ne tikai kā kapitāla avots, bet arī ārzemju pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis. Ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas ziņā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir vidējā līmenī Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomiku valstu vidū. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir piesaistīts ievērojams daudzums ārvalstu investīciju (pēc Latvijas Attīstības aģentūras datiem, 1996.gada septembra vidū to apjoms sastādīja aptuveni 333,3 milj. latu jeb vairāk nekā 500 milj. USD).

Galvenie šķēršļi ārzemju investīciju ienākšanai ir likumdošanas nesakārtotība, nepilnīga informācija par vietējo firmu finansiālo stāvokli, vājš menedžments, zemā vērtspapīru tirgus kapitalizācija u.c. 1996.gadā ir veikti daudzi pasākumi ārzemju investīciju veicināšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tā, ārvalstu investīciju likumā izdarītie grozījumi zināmā mērā ir liberalizējuši prasības pret ārvalstu investoriem: ir atcelti ierobežojumi ārvalstu investoriem iegūt kontroli pār uzņēmumiem atsevišķās nozarēs un līdzdalībai privatizācijā.

Stabilitāti un garantiju ārvalstu investoriem dod īpašuma tiesības uz zemi. Pašreiz zemi īpašumā var iegādāties Latvija reģistrētas ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību. Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā grozījumus likumos "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", kuru pieņemšana valdības iesniegtajā redakcijā nodrošinātu brīvu zemes tirgu.

Lai aktivizētu ārvalstu investīciju piesaisti, ar attiecīgajiem likumiem Rīgas un Ventspils ostās noteikti brīvostas režīmi. Tuvākajā laikā līdzīgi režīmi tiks ieviesti arī Liepājā un Rēzeknē.

Uzņēmējdarbības klimata uzlabošanā būtiska ir likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pieņemšana. Tas ļaus daudz ātrāk nekā līdz šim risināt neefektīvo uzņēmumu likvidācijas problēmas.

Kā rāda pašreizējās ekonomiskās situācijas analīze, Latvijā ir panākts ievērojams progress makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā. Taču, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi, ir nepieciešams veikt virkni strukturālo reformu un uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Mūsu prognozes rāda, ka, turpinot aktīvu ekonomisko reformu politiku, ir iespējams, sākot ar 1998.gadu, panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz par 5 - 6% gadā.

2. Ārējā ekonomiskā vide

Latvijā kā nelielā un atvērtā ekonomikā ārējās vides1 izmaiņas tiešā vai netiešā veidā ietekmē visu tautsaimniecības sektoru attīstību. Šo izmaiņu analīze ir svarīga ne tikai tādēļ, lai prognozētu iespējamās ārējās tirdzniecības, tranzīta attīstības iespējas, potenciālos investīciju avotus, bet arī izdarītu korekcijas Latvijas ekonomiskajā politikā, - vispirms jau tirdzniecības liberalizācijas, ārvalstu investīciju piesaistes un Eiropas integrācijas politikas jomā. Latvijai jāpielāgo sava ekonomiskā sistēma ārējās vides izmaiņām, lai maksimāli varētu izmantot tās attīstības iespējas, ko dod ārējais tirgus.

2.1. Ekonomiskā situācija Eiropas Savienības valstīs

Ekonomiskās situācijas attīstība Eiropas Savienības valstīs ir svarīga Latvijai vairākos aspektos. Eiropas tirgus ir apjomīgākais Latvijas eksporta tirgus, šo valstu nozīme Latvijas importā ir vēl lielāka.

Tomēr vēl būtiskāka ir ES ekonomiskās situācijas ietekme uz Latvijas perspektīvām iestāties tajā. Ja ekonomiskie, integrācijas procesi pašreizējās ES dalībvalstīs noritēs veiksmīgi, realizēsies Eiropas monetārās sistēmas unifikācija, kas paredzēta līdz šā gadsimta beigām. Tādā gadījumā uzlabosies arī Latvijas un citu asociēto valstu izredzes iestāties šajā organizācijā.

1996. gada laikā ekonomiskā situācija Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā ir uzlabojusies. Šogad sagaidāms iekšzemes kopprodukta pieaugums par 1,6% vidēji ES (skat. 2.1. tabulu). Prognozes rāda, ka turpmākajos 2 gados šis rādītājs pieaugs, sasniedzot 2,3% līmeni 1997. gadā un 2,8% līmeni 1998. gadā.

2.1. tabula

Iekšzemes kopprodukta ikgadējais pieaugums*

(procentos)

* Pēc Eiropas Komisijas ekonomiskā apskata datiem, Brisele, 1996. gada novembris.

ES valstīs, ar kurām Latvijai ir ciešākie tirdzniecības sakari, iekšzemes kopprodukta pieaugums 1996.-1997. gadā būs tuvu vidējam vai arī pārsniegs to, piemēram, Somijā. Visaugstākie ES un stabili pieaugoši iekšzemes kopprodukta attīstības tempi ir Īrijā, kur 1995. gadā iekšzemes kopprodukts palielinājās pat par 10,7%. Tas Īrijai ļaus panākt ES vidējo ekonomiskās attīstības līmeni.

Galvenie ekonomiskās izaugsmes faktori ES valstīs ir šādi:

- dalībvalstu fiskālās un monetārās politikas koordinācija ir ļāvusi ES valstīm panākt monetāro rādītāju uzlabošanos, piemēram, procentu likmju samazināšanos. Tas rada labus priekšnoteikumus ekonomiskajai izaugsmei;

- inflācijas līmenis ir zems - šogad 2,6% vidēji ES. Samazinās ES valūtas kursu savstarpējās svārstības (bija aktivizējušās 1995. gadā);

- pārējos pasaules ekonomikas centros - ASV, Japānā un Dienvidaustrumāzijā ekonomiskā situācija ir labvēlīga. Augsti attīstības tempi vērojami ES asociētajās valstīs Austrumeiropā. Tas stimulē tirdzniecības, it sevišķi ES eksporta attīstības iespējas.

Viena no svarīgākajām ES valstu problēmām ir bezdarbs . Šis rādītājs ES valstīs kopš 80. gadu otrās puses ir jūtami pasliktinājies (skat. 2.2. tabulu). Šo problēmu nevar atrisināt ar vienu ekonomiskās politikas instrumentu. Tā ir strukturāla, ilgtermiņa problēma, kas, domājams, netiks atrisināta tuvāko gadu laikā. Pat ekonomiskās aktivitātes un iekšzemes kopprodukta pieaugums, kā tas vērojams Somijā, nedod tūlītēju un tiešu iespaidu uz bezdarba samazināšanos.

2.2. tabula

Bezdarba līmenis*

(% no darbaspēka)

* Pēc Eiropas Komisijas ekonomiskā apkata datiem, Brisele, 1996. gada novembris.

Vēl to problēmu skaitā, kuras kavē ES attīstību un tālāku integrāciju, var minēt valsts kopējā parāda apjomu ES dalībvalstīs. Valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu ES valstīs ir pieaugusi no 39% 1960. gadā līdz 71% 1995. gadā. Prognozes liecina, ka šis rādītājs tuvākajos gados pieaugs, 1998. gadā sasniedzot 73% apjomu. Tādējādi 60% līmenis, kas noteikts kā Eiropas monetārās savienības kritērijs, vairumā dalībvalstu līdz noteiktajam monetārās savienības izveides sākumam netiks sasniegts. Tomēr tiešā veidā tālākos integrācijas procesus tas nevar aizkavēt, jo kritēriju sasniegšanai tomēr ir vairāk rekomendējošs un mērķa raksturs.

ES valstīm integrācijas procesā jārisina ne tikai dalībvalstu ciešākas ekonomiskās politikas koordinācijas jautājumi, bet arī jāpanāk:

- ekonomiskās politikas maiņa, kas vērsta uz biznesa vides liberalizāciju, samazinot nodokļu slogu uzņēmējiem. Sociālās drošības sistēmas tradicionāli augstais līmenis Eiropas valstīs, augstais bezdarba līmenis, kas uzliek papildu slogu budžetam, var radīt sarežģījumus šīs politikas realizācijā;

- zinātnes un tehnoloģijas attīstība pasaulē prasa pārkārtot ne tikai ražošanas tehnoloģisko bāzi, bet arī ekonomiskās attiecības, radīt vidi, kurā tehnoloģisko inovāciju process maksimāli ātri realizētos ražošanā.

2.2. Ekonomiskā situācija Balstijas valstīs

Gan Rietumu, gan Austrumu biznesa aprindās Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienota ekonomiskā telpa. Arī ārvalstu investoru un banku mērķis ir darboties Baltijas kopējā ekonomiskajā telpā, nevis vienā valstī, tādēļ Baltijas valstu ekonomiku tuvināšanās, kopējās ekonomiskās telpas veidošanas nozīme palielinās. Baltijas valstīm pašām vairāk jāizmanto tās priekšrocības, ko dod Baltijas integrācija. Baltijas vienotas ekonomiskās telpas izveide ir nozīmīga arī saistībā ar integrācijas procesiem ES.

Izanalizējot ekonomiskos procesus Baltijas valstīs, redzam, ka ekonomiskā vide Baltijas valstīs izlīdzinās. 1993. gadā bija vērojami visai atšķirīgi iekšzemes kopprodukta izmaiņu tempi (Lietuvā šis rādītājs samazinājās par 30%, Igaunijā - par 8,5%), bet 1995. gadā šajās valstīs tas atšķīrās tikai par 0,1 procentpunktu. Arī Latvijā, ja nebūtu banku krīzes, kopprodukta pieaugums daudz neatšķirtos.

Ekonomisko rādītāju tuvināšanās vērojama arī inflācijas jomā: 1993. gadā atšķirības starp maksimālo (Lietuva - 410% pret iepriekšējo gadu) un minimālo (Igaunija - attiecīgi 89%) bija būtiskas. 1996. gada septembrī šī rādītāja atšķirības Baltijas valstīs bija tikai 6,1 procentpunkts (skat. 2.3. tabulu).

2.3. tabula

Inflācija Baltijas valstīs

(12 mēnešu inflācija 1996. gada septembrī, procentos)

Par Baltijas valstu ekonomiskās vides un to ietekmējošo faktoru līdzīgu attīstību liecina arī tas, ka iekšējo pakalpojumu ( non-tradable goods ) cenu pieaugums visās Baltijas valstīs ir līdzīgs.

Ārējā tirdzniecība. Lai gan visās Baltijas valstīs ir "atvērtas ekonomikas", dažādu faktoru dēļ ārējās tirdzniecības rezultāti Baltijas valstīs atšķiras samērā būtiski (skat. 2.1. zīm.).

2.1. zīmējums

Ārējās tirdzniecības apgrozījums uz 1 iedzīvotāju 1995. gadā

(USD)

Igaunijas eksporta un importa augstos rādītājus ir nodrošinājusi šīs valsts realizētā liberālā ārējās tirdzniecības politika, kas, kā redzams, ir labvēlīga gan importa, gan eksporta attīstībai.

1996. gada 1. pusgadā situācija Baltijas kaimiņvalstu ārējās tirdzniecības jomā pasliktinājās, kā liecina ES izdevuma "European economy", 1996. gada oktobra numurā publicētā informācija. Igaunijā apstājās eksporta cenu pieaugums. Arī eksports 1996. gada 1. pusgadā pieauga tikai par 1% (1995. gadā pieaugums par 10% pret 1994. gadu). Ārējās tirdzniecības bilances deficīts šī gada 1. pusgadā sasniedza 24% no iekšzemes kopprodukta (Latvijā šajā periodā - 16,1%), palielinājās arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Šāda situācija bez negatīvām ietekmēm uz monetāro sfēru iespējama tikai tādā gadījumā, ja valstī ieplūst ārvalstu investīcijas. Ir pazīmes, ka 1996. gada 2. ceturksnī investīciju ieplūde ir samazinājusies.

Arī Lietuvā un Latvijā šā gada pirmajā pusē imports pieauga straujāk nekā eksports, kas palielināja šo valstu tirdzniecības deficītu. Latvijā ārvalstu valūtas rezerves palielinājās, kas liecina, ka deficīts tiek nosegts ar pakalpojumu pozitīvo bilanci, kā arī investīciju ieplūdi. Lietuvā turpretī kapitāla ieplūde š. g. 1. ceturksnī bija nepietiekama.

Viens no Baltijas ekonomiskās integrācijas instrumentiem ir Baltijas brīvās tirdzniecības līgums. Pārtikas un lauksaimniecības preču grupas tirdzniecības liberalizācija, kas stājas spēkā ar 1997. gadu, ir noslēdzošais posms brīvās preču apmaiņas izveidē starp Baltijas valstīm. Domājot par šīs preču grupas tirdzniecības liberalizācijas sekām Baltijas tirgū, jāievēro, ka 1996. gada 1. pusgadā visām Baltijas valstīm bija negatīva pārtikas un lauksaimniecības preču bilance (skat. 2.4. tabulu). Pārtikas preču grupā vienīgi Latvija vairāk eksportēja uz citām valstīm nekā importēja.

2.4. tabula

Pārtikas un lauksaimniecības preču ārējā tirdzniecība

Baltijas valstīs 1996. gada 1. pusgadā

(milj. ASV dolāru)

*Preču harmonizētās sistēmas 4. sekcija.

** Preču harmonizētas sistēmas 1.-4. sekcija.

Kā redzams 2.5. tabulā, vislielākais pārtikas produktu īpatsvars ir Latvijas eksporta struktūrā. Arī kokmateriālu īpatsvars mūsu valsts eksporta struktūrā būtiski pārsniedz kaimiņvalstu rādītājus. Savukārt abās kaimiņvalstīs relatīvi vairāk nekā Latvijā tiek eksportētas mašīnas un iekārtas.

2.5. tabula

Baltijas valstu eksporta struktūra 1996. gada 1. pusgadā

(procentos)

Perspektīvā, veidojot vienotu ekonomisko telpu, jāturpina arī pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka tirgus liberalizācija. Īpašs jautājums ir Baltijas valstu muitas ūnija. Tas ir aktuāls Eiropas integrācijas aspektā, jo Eiropa labprāt vēlētos redzēt vienotu Baltiju integrācijas procesā. Muitas ūnijas izveide ir sarežģīts un apjomīgs darbs, jo nepieciešams savstarpēji pielāgot Baltijas valstu atšķirīgās ārējās tirdzniecības sistēmas - muitas tarifu līmeņus, starptautisko līgumu noteiktos tirdzniecības režīmus ar trešajām valstīm (piemēram, Krieviju).