komentāri. skaidrojumi. viedokļi

Nu arī uz Dāniju bez vīzām

“No pirmā janvāra Latvijas pilsoņi uz Dāniju varēs aizbraukt tikpat vienkārši kā uz Daugavpili vai Jelgavu,” tā īsi pirms Ziemassvētkiem notikušajā preses konferencē, uzrunājot žurnālistus, teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Ministra vienas dienas darba vizītes rezultāts Dānijā bijis vērā ņemams: parakstīti divi starpvalstu līgumi. Pirmais paredz bezvīzu režīma ieviešanu starp abām mūsu valstīm. Līdz ar to Dānija ir jau devītā valsts, uz kuru Latvijas pilsoņi var braukt bez vīzām — līdz šim bezvīzu režīms mūsu valstij jau pastāvēja ar Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju, Īriju, Poliju, Čehiju, Slovakiju un Ungāriju. Ārlietu ministrs gan piebilda, ka Latvijas pusei tagad 81. panta kārtībā steidzami jāpieņem likums par vienpusēja bezvīzu režīma ieviešanu Dānijas Karalistes pavalstniekiem, jo trešdien Kopenhāgenā noslēgtais līgums par abpusēju bezvīzu režīmu Latvijā stājas spēkā tikai pēc tā ratificēšanas Saeimā. Dānijā šī procedūra ir vienkāršāka.

Ārlietu ministrs arī pastāstīja par vairākām specifiskām bezvīzu režīma niansēm. Saskaņā ar nule noslēgto līgumu Latvijas Republikas pilsonis Dānijas Karalistē bez vīzas var uzturēties trīs mēnešus viena gada laikā. Taču, ja viņš, piemēram, 1997. gada sākumā jau būs izmantojis šo iespēju un pavadījis Dānijā bez vīzas visus trīs mēnešus, tad nākamajam Dānijas apmeklējumam — tā paša gada ietvaros — viņam jau būs vajadzīga vīza. Tas pats princips, apmeklējot Dāniju, ir spēkā arī tad, ja attiecīgā persona kopš gada sākuma jau ir bijusi (ar vīzu) kādā citā Ziemeļeiropas valstī. Tā Latvijas Ārlietu ministrijai, pēc Valda Birkava atzinuma, ļoti aktuāls uzdevums ir risināt bezvīzu režīma iedibināšanu arī ar pārējām Ziemeļu valstīm. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Dānija tūdaļ pēc līguma noslēgšanas ar Dāniju pievienojusies Šengenas līguma valstīm. “Līdz ar to Latvija ir nostabilizējusies Šengenas līguma valstu pelēkajā sarakstā,” teica V.Birkavs, uzsverot, ka Latvija vēl nav pievienojusies šim tik izdevīgajam līgumam, taču šāda iespēja jau vairs nav nereāla. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai nākotnē sagaidāma daudzus Latvijas pilsoņus sevišķi intereresējošā bezvīzu režīma ieviešana ar Vāciju, V. Birkavs pastāstīja, ka šī valsts Šengenas līguma piezīmēs sev rezervējusi tiesības ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm.

Ārlietu ministrs piebilda, ka Latvija, pastāvot bezvīzu režīmam ar Dāniju, ik gadu zaudēs apmēram 40 tūkstošus latu, kas tika ieņemti par vīzām. “ “Taču visu nevar mērīt naudā, un šoreiz netiešais ieguvums būs lielāks,” uzsvēra Valdis Birkavs. Ārlietu ministrs pastāstīja, ka Lietuvai un Igaunijai jau ilgāku laiku pastāv bezvīzu režīms ar Dāniju un ka Dānijas puse Latvijai šādu iespēju piedāvājusi jau 1992. gadā. Ministrs bez iepriekšējas situācijas noskaidrošanas nevarēja atbildēt uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kāpēc toreiz šī iespēja netika izmantota, jo tas noticis vēl ārlietu ministra Jāņa Jurkāna laikā. Savukārt ministrijas Konsulārā departamenta direktore Solvita Mellupe, kura arī piedalījās preses konferencē, informēja, ka braucienam uz Dāniju nepieciešama vienīgi derīga Latvijas Republikas pilsoņa pase. Nekādi papildu nosacījumi nepastāvot.

Dānijas vizītes laikā parakstīts arī starpvalstu līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas valstī ieceļojušas nelegāli. Arī tas stāsies spēkā ar 1997. gada 1. janvāri. Protams, abi šie līgumi ir cieši saistīti — otrais līgums garantē bezvīzu režīma drošas un sekmīgas pastāvēšanas iespēju.

Valdis Birkavs pastāstīja žurnālistiem arī kādu visnotaļ zīmīgu atgadījumu, kas uzskatāmi raksturo Latvijas nepilnos desmit gados noieto ceļu: 1988. gadā V.Birkavs kopā ar draugiem veicis ceļojumu jahtā apkārt Baltijas jūrai. Tuvojoties Bornholmas salai un lūdzot dāņu pusei atļauju ieiet ostā, radioviļnos atskanējis: “Vai jums ir vīzas”. Tā laika vīzas burātājiem bijušas, tomēr pēc pāris stundām, kad pases pārbaudītas, vietējā policija likusi burātājiem Bornholmu atstāt. Līdzīgi notikumi risinājušies arī Kopenhāgenā. Tikai vēlāk noskaidrojies, ka Padomju Savienībai toreiz ar Dāniju nav bijis noslēgts līgums par tūrismu ar jahtām. Līdz ar to Valdis Birkavs ar saviem kolēģiem Dānijā varēja uzturēties, bet viņu jahta — ne. Pēc gadiem, būdams Latvijas Ministru prezidenta amatā, Valdis Birkavs šo gadījumu atstāstījis Bornholmas mēram, saņemot īpašu atļauju brīvi ierasties šajā Dānijas salā. No jaunā gada šāds dokuments nebūs vajadzīgs ne Valdim Birkavam, ne arī citiem Latvijas pilsoņiem. Zīmīgi, ka septembrī, principā vienojoties ar Dāniju par bezvīzu režīma noslēgšanu, norunāts šo projektu īstenot līdz Ziemassvētkiem. Tagad var teikt, ka abu valstu ārlietu ministri sagādājuši Latvijas Republikas pilsoņiem un Dānijas Karalistes pavalstniekiem skaistu Ziemassvētku dāvanu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Līgumu teksti latviešu un angļu valodā — sadaļā "Valsts dokumenti" 5.lpp.