Tagad Robežsardze — Iekšlietu ministrijas pārziņā

Vakar, 9.janvārī, Robežapsardzības spēku štābā preses konferencē tika sniegta informācija par robežsardzes pāreju Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Konferencē piedalījās RS komandieris pulkvedis Gunārs Dāboliņš, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta galvenais inspektors Ēriks Ivanovs un IeM preses centra vadītājs Normunds Beļskis.

Iekšlietu ministrijas preses centra vadītājs Normunds Beļskis, uzrunājot žurnālistus teica:

— Šodien IeM vadība mani lūdza jums izteikt dažus apsvērumus, kuri ir saistīti ar šo ļoti svarīgo notikumu mūsu valsts dzīvē. Gribu uzsvērt, ka valdība kā vienu no galvenajiem pamatuzdevumiem ir izvirzījusi integrēšanos Eiropas struktūrās, tai skaitā arī Eiropas Savienībā un NATO. Galvenās vadlīnijas, kas skar robežapsardzības jautājumus, ir izklāstītas līgumā par Eiropas Savienības ārējo robežu apsardzību. Un Latvijas Iekšlietu ministrija uzskata, ka šie principi ir attiecināmi arī uz Latviju. Tādēļ tā turpmāk balstīs savu darbu Latvijas valsts robežkontroles un robežapsardzes organizēšanā uz to, kas ir noteikts šajā Eiropas Savienības dalībvalstu līgumā. IeM “neuzstāsies”, tā teikt, kā galvenais uzraugs vai kontrolētājs, bet gan kā palīgs robežsargiem, lai sakārtotu visus tos jautājumus, kas saistīti ar finansēšanu, apgādi, lai viņi varētu nodrošināt civilizētu Latvijas valsts robežas kontroli.

Tieši realizējot šīs jaunās funkcijas, klāt nāks arī policejiskās funkcijas, tiks sagatavota virkne priekšlikumu, kurus izstrādās attiecīga darba grupa. Šī darba grupa tuvākajā laikā ar Ministru kabineta rīkojumu tiks apstiprināta. Tā risinās tehniskos jautājumus, pārņemot īpašumu no Aizsardzības ministrijas, bruņojumu un risinot arī jautājumus par saistību tieši ar robežsardzes problēmu sekmīgu risināšanu.

IeM arī palīdzēs sagatavot robežsardzei izmaiņas likumdošanā un aizstāvēs robežsargu intereses Ministru kabinetā un Saeimā.

Viena no svarīgākajām funkcijām ir saistīta ar bezvīzu režīma ieviešanu un pievienošanos daudziem juridiskiem dokumentiem, kas attiecas uz robežu brīvu šķērsošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Respektīvi, mums ir jāievēro stingra un arī cieša koordinācija starp IeM galvenajām struktūrām. Šeit robežsargi ļoti cieši sadarbosies gan ar Valsts policiju, gan ar Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi un, protams, arī ar Drošības policiju. Ņemot vērā tieši pierobežas rajonu specifiku.

Robežsardzes komandieris pulkvedis Gunārs Dāboliņš informēja par robežsardzes darbības rezultātiem atsevišķos valsts robežas posmos 1996.gadā.

Robežsardzes komandieris pulkvedis Gunārs Dāboliņš informēja par robežsardzes darbības rezultātiem atsevišķos valsts robežas posmos 1996.gadā.

— Par vienu no galvenajiem uzdevumiem 1997.gadā mēs uzskatām situācijas normalizēšanu robežsardzē. No kāda viedokļa? Lai mēs pilnīgi nonākot IeM pakļautībā, darītu pēc iespējas visu, lai pārietu uz profesionālu robežsardzi. Šo darbu jau esam sākuši. Es domāju, ka tuvāko trīs mēnešu laikā uz Latvijas–Lietuvas robežas dienēs tikai profesionāļi.

Tātad tas nozīmē, ka Sēlijas, Liepājas, Jelgavas bataljonos, Rīgas atsevišķajā robežkontroles punktā un Ventspils robežkontroles punktā — šajās piecās apakšvienībās dienēs tikai profesionāļi. Lai veiktu šo reorganizāciju uz Latvijas robežas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju, ir nepieciešami finansu līdzekļi. Pēc mūsu aptuveniem aprēķiniem šajā sakarībā algu fonds ir jāpalielina par pusotru miljonu latu.

Tātad, ja tiks pieņemts politisks lēmums, robežsardzei ir pilnīgi jāpāriet uz profesionālu sastāvu... Tad vai nu ir jāpiešķir nauda, vai arī robežsardzē dienests ir jāturpina apmēram 1000 obligātā dienesta karavīriem. Šī jautājuma risināšana nav manā, bet mūsu valdības kompetencē. Ļoti svarīgs jautājums ir — personāls. Pagājušajā gadā robežsardzē ir nomainīta apmēram viena trešā daļa virsnieku. Virsnieku mums ir tikai apmēram 56 procenti. Virsdienesta personālam ir mainījusies viena piektā daļa. Tātad mums pašlaik nav stabila personālsastāva. Jāpiebilst, ka tie, kas nāk pie mums strādāt, ir jāapmāca. Tādēļ mums ir kāda nākotnes iecere — pārveidot Rēzeknes robežsargu mācību centru par koledžu. Ja tas būs iespējams, tad tur uzreiz apmācīsim no vidusskolas nākušos puišus. Jo viena no mūsu galvenajām prasībām būs: robežsardzē var dienēt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem ir vismaz vidējā izglītība. Tātad tā varētu būt divpakāpju koledža, kur notiek robežsargu pamatapmācība, militārā kursa apmācība. Pēc tam — otrajā pakāpē — gatavo jau instruktorus. Un tālāk šie cilvēki varētu mācīties Policijas akadēmijā, kur ir jābūt izveidotai Robežsargu fakultātei. Tagad būs jāpieņem lēmums Nacionālās aizsardzības akadēmijas robežapsardzības fakultāti pārcelt vai nodot (vai risināt šo jautājumu citādi) uz Policijas akadēmiju. Pašlaik mums ir ļoti svarīgi, lai tie puiši, kas ir beiguši vai tuvākā laikā pabeigs NAA Robežapsardzības fakultāti, nāktu pie mums un strādātu IeM, robežsardzē.

Runājot par jautājumu, kas ir saistīts ar valsts robežas apsardzību un robežas atjaunošanu, es gribētu teikt, ka aktuāla ir robežas iekārtošana ar Baltkrieviju un Krieviju. Kā jūs zināt, mums ir attiecīgi līgumi ar Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju. Un, pamatojoties uz šiem līgumiem, tiek iekārtota valsts robeža. Pašlaik no 175 kilometriem Latvijas posma uz Latvijas — Igaunijas robežas ir iekārtoti tikai 40 kilometri. Vienlaikus Igaunijas puse savā atbildības joslā ir jau nodevusi 140 kilometrus no 162. Tātad no Igaunijas mēs atpaliekam. Lietuva — praktiski tas pats. Latvijas posms ir 281 kilometrs, bet iekārtoti ir tikai 45 kilometri. Lietuvas puse savā joslā ir jau iekārtojusi 131 kilometru un šo darbu pabeigs šajā gadā. Uz Latvijas — Baltkrievijas robežas nekādi darbi nav sākti. Un budžetā mums ir tikai 240 000 latu. Šīs investīcijas ir domātas ne automobiļu pirkšanai, sakaru iegādei, bet tikai valsts robežas iekārtošanai.

Turpinājumā RS komandieris teica: — Kas ir robežsargs un kāds viņš būs? Tas likumā ir skaidri definēts: robežsargs ir IeM darbinieks, kas ir nodevis zvērestu, iestājies valsts dienestā, devis Latvijas Republikai zvērestu apsargāt, es pasvītroju, apsargāt un aizstāvēt valsts robežu, apguvis speciālu robežsargu apmācības kursu, ieņem noteiktu amatu robežsardzē un kuram ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Tāds ir mūsu statuss. Tagad likums ir jāpapildina ar attiecīgiem normatīviem dokumentiem.

Mēs visi kā militārpersonas tiksim atvaļināti no NBS un būsim pieņemti IeM. Tas viss ir jāizdara vienlaikus, kopā ar izmaiņām budžetā. IeM ir iecelts amatā Ēriks Ivanovs, kurš būs viens no tiem cilvēkiem, kas koordinēs, palīdzēs mums iekļauties IeM sistēmā. Domāju, ka visi jautājumi ir atrisināmi. Un galvenais mums ir — domāt par cilvēkiem, lai viņiem paliktu visas garantijas, algas nebūtu zemākas par pašreizējām. Lai cilvēki būtu droši par savu nākotni un domātu tikai par vienu: apsargāt un kontrolēt valsts robežu. Tas pašlaik ir mūsu uzdevums, un es domāju, ka mēs to izpildīsim.

Preses konferences noslēgumā IeM preses centra vadītājs Normunds Beļskis: — 1997. gadā kopumā IeM galvenajos dienestos beigs pastāvēt tas, ko žurnālisti mēdz saukt par iekšlietu karaspēku jeb iekšējo karaspēku. Iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu, ka robežsardzē strādās tikai profesionāļi. Tā būs arī IeM Mobilajā policijas pulkā un mums vēl pašlaik pastāvošajā IeM Sardzes pulkā. Paredzēts, ka turpmāk cietumu administrācija, cietuma priekšnieks slēgs konkrētus darba līgumus ar cilvēkiem, kam būs attiecīgas iemaņas vai kas tiks nosūtīti attiecīgai apmācībai. Šīs personas tad arī veiks ieslodzījuma vietu apsardzi. Varu piebilst, ka vairākas valstis jau pagājušajā gadā, gaidot, ka Saeima pieņems politisko lēmumu par robežsardzes nodošanu IeM pakļautībā, ir apsolījušas mums visai nozīmīgu tehnisku un humānu palīdzību. Tai skaitā arī apmācīšanu. Šo valstu vidū ir Francija, Somija, Vācija.

Mūsu izveidotā darba grupa izskatīs jautājumus par to, lai robežsargiem, pārejot IeM sistēmā, tiktu saglabātas sociālās, finansu un citas garantijas. IeM vadība ir devusi rīkojumu izveidot arī darba grupu, kas risinās turpmākās robežsargu ekipējuma, jauno formas tērpu pagatavošanas u.c. problēmas. Ir jāizstrādā arī jaunais robežsardzes reglaments.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors