INTERVIJAS. SARUNAS. PRESES KONFERENCES

Ziemas ceļi: to vajadzības un to iespējas

Autoceļu direkcijas brokastis žurnālistiem

Vakar Satiksmes ministrija Autoceļu direkcijā bija saaicinājusi žurnālistus uz pagarām brokastīm, kuru laikā apskaidroja ziemas ceļu uzturēšanas problēmas un risinājumus, tos ieprojecējot ceļu būvniecības, atjaunošanas un uzturēšanas kopējā stratēģijā un taktikā.

Par ceļu stāvokli ziemā šķendējas gan braucēji, gan kājāmgājēji. Atzīstot šo pārmetumu pamatotību, ceļu dienesta ļaudis mudināja paraudzīties un padomāt viņiem līdzi par reālajām iespējām padarīt pat minimāli nepieciešamos darbus.

Autoceļu departamenta direktors Tālis Straume informēja, ka, pēc audita vērtējuma, autoceļu tīkla uzturēšanai un reglamentētai atjaunošanai vien (neskaitot ceļu būvniecību) katru gadu būtu jāiegulda ap 134 miljoniem latu.

Bet reāli šiem darbiem šogad būs iespējams “sagrabināt” tikai ap 31 miljonu latu: 24,6 miljonus latu no akcīzes nodokļa, 5,2 miljonus latu no transportlīdzekļu nodevas un 1,96 miljonus latu no valsts budžeta investīcijām.

Un rodas visai grūti atrisināma problēma: uz kuru pusi un cik daudz šo “šauro deķīti” pavilkt — kādu summu izlietot ceļu tīrīšanai un kaisīšanai ziemā un kādu atstāt pārējos gadalaikos darāmajam.

Pēc normāliem standartiem tikai valsts nozīmes ceļu tīrīšanai un kaisīšanai ziemā vajadzētu ap 11 miljoniem latu gadā. Bet ceļinieki ziemas posmam atvēlējuši 4,95 miljonus latu. Vairāk nevarot. Jo citādi nepieļaujami maz līdzekļu atliks visai ielaistā un daudzviet pat kritiskā stāvoklī esošā ceļu seguma saglabāšanai, atjaunošanai un uzturēšanai.

Cēsu ceļu pārvaldes direktors Vitolds Bērziņš izteica pat tādu, it kā ķecerīgu domu: ceļu tīrīšanai un kaisīšanai ziemā varētu atvēlēt vēl mazāk līdzekļu, ceļi ziemā varētu būt vēl sliktākā stāvoklī kā pašlaik, vairāk naudas novirzot ceļu struktūras sakopšanai un uzlabošanai.

Bet varbūt šāda pieeja tomēr ir tīri saprātīga un racionāla. Protams, tad visiem nāktos apaut savus braucamos ar kārtīgām ziemas riepām, nevis kā tagad vairumam “slidinoties” pat ar krietni nobrauktām vasaras riepām. Bet Skandināvijas valstīs no 1. novembra līdz 30. martam ziemas riepu lietošana ir obligāta pat neatkarīgi no tā, ir sniegs vai nav.

No tā paša mazumiņa atlicināt vairāk naudas ceļu atjaunošanai ir ļoti svarīgi. Jo, kā uzsvēra ceļu direkcijas ģenerāldirektors Olafs Kronlaks, lai saglabātu ceļu melno segumu, kas dažos rajonos ir jau katastrofālā stāvoklī, 1 kilometram vajadzīgi ap 50 tūkstošiem latu.

Žurnālisti tika iepazīstināti ar pasākumiem, kas tiek veikti, lai arī ar ziemai atvēlēto naudas mazumiņu sasniegtu iespējami lielāku efektu. Piemēram, kā pastāstīja Rīgas ceļu pārvaldes direktors Vilnis Urbanovičs, Rīgas rajonā tiek uzstādītas piecas laika vērošanas stacijas. Tās automātiski fiksēs ceļu stāvokli (temperatūru, vēju u.tml.) un šos parametrus pārraidīs uz štāba kompjūteriem. Tādā veidā būs iespējams precīzi un laikus zināt, kuros ceļa posmos un kad tuvojas kritiskais brīdis, lai turp sūtītu attiecīgu tehniku.

Nodokļu un nodevu maksātājam, protams, var likties, ka ceļu stāvoklis ir neadekvāts no viņiem ceļu vajadzībām ieturētās naudas daudzumam. Tomēr, rūpīgāk iedziļinoties ceļu dienesta ļaužu uzzīmētajā situācijā un viņu rīcībā, tā vien šķiet, ka pārāk daudz akmeņu viņu dārziņā mest neklātos.

Jānis Mozulis,

“LV” ekonomikas redaktors

Rīgas ceļu pārvaldes dierektors Vilnis Urbanovičs, Autoceļu direkcijas ģenerāldirektors Olafs Kronlaks, Autoceļu departamenta direktors Tālis Straume, Cēsu ceļu pārvaldes direktors Vitolds Bērziņš un Talsu ceļu pārvaldes direktors Ģirts Brūns

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”