Ziemas ceļi:

to vajadzības un to iespējas

Autoceļu direkcijas brokastis žurnālistiem

Turpinājums no 1.lpp.

Cēsu ceļu pārvaldes direktors Vitolds Bērziņš izteica pat tādu, it kā ķecerīgu domu: ceļu tīrīšanai un kaisīšanai ziemā varētu atvēlēt vēl mazāk līdzekļu, ceļi ziemā varētu būt vēl sliktākā stāvoklī kā pašlaik, vairāk naudas novirzot ceļu struktūras sakopšanai un uzlabošanai.

Bet varbūt šāda pieeja tomēr ir tīri saprātīga un racionāla. Protams, tad visiem nāktos apaut savus braucamos ar kārtīgām ziemas riepām, nevis kā tagad vairumam “slidinoties” pat ar krietni nobrauktām vasaras riepām. Bet Skandināvijas valstīs no 1. novembra līdz 30. martam ziemas riepu lietošana ir obligāta pat neatkarīgi no tā, ir sniegs vai nav.

No tā paša mazumiņa atlicināt vairāk naudas ceļu atjaunošanai ir ļoti svarīgi. Jo, kā uzsvēra ceļu direkcijas ģenerāldirektors Olafs Kronlaks, lai saglabātu ceļu melno segumu, kas dažos rajonos ir jau katastrofālā stāvoklī, 1 kilometram vajadzīgi ap 50 tūkstošiem latu.

Žurnālisti tika iepazīstināti ar pasākumiem, kas tiek veikti, lai arī ar ziemai atvēlēto naudas mazumiņu sasniegtu iespējami lielāku efektu. Piemēram, kā pastāstīja Rīgas ceļu pārvaldes direktors Vilnis Urbanovičs, Rīgas rajonā tiek uzstādītas piecas laika vērošanas stacijas. Tās automātiski fiksēs ceļu stāvokli (temperatūru, vēju u.tml.) un šos parametrus pārraidīs uz štāba kompjūteriem. Tādā veidā būs iespējams precīzi un laikus zināt, kuros ceļa posmos un kad tuvojas kritiskais brīdis, lai turp sūtītu attiecīgu tehniku.

Nodokļu un nodevu maksātājam, protams, var likties, ka ceļu stāvoklis ir neadekvāts no viņiem ceļu vajadzībām ieturētās naudas daudzumam. Tomēr, rūpīgāk iedziļinoties ceļu dienesta ļaužu uzzīmētajā situācijā un viņu rīcībā, tā vien šķiet, ka pārāk daudz akmeņu viņu dārziņā mest neklātos.

Jānis Mozulis,

“LV” ekonomikas redaktors