Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ekonomikas ministrija
Ekonomikas ministrija publicē:
  • katru nedēļu informāciju par iepriekšējā nedēļā noslēgtajiem darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū;
  • katru mēnesi informāciju par iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem darījumiem ar sertifikātiem, t. sk. par sertifikātu pirkšanu no fiziskajām un juridiskajām personām un to pārdošanu un ziņas par īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.01.1997., Nr. 9/11 (724/726) https://vestnesis.lv/ta/id/41861

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas zvērinātu advokātu saraksts

Vēl šajā numurā

10.01.1997., Nr. 9/11 (724/726)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"

2.2. Ekonomiskā situācija Balstijas valstīs

Turpinājums. Sākums 5/6., 7/8. numurā

Kredīta tirgus. Būtiskās kredīta likmju samazināšanās dēļ Latvijas īstermiņa kredīta likmes ir tuvinājušās Lietuvas banku likmēm, taču vēl jūtami atpaliek no Igaunijas banku kredītlikmēm (skat.2.2.zīm.).

Arī Baltijas banku tirgū ir sākušies ekonomikas reģionalizācijas procesi. Šos procesus veicina ne tikai ārvalstu banku vēlme darboties vienotā Baltijas tirgū, bet arī Baltijas valstu banku pieaugošās iespējas darboties šajā tirgū. Tā kā banku sistēma Baltijas valstīs tikai attīstās, konkurences cīņā uzvarēs tās bankas, kuras būs ne tikai drošākās, bet arī varēs sniegt plašāko pakalpojumu klāstu, ieskaitot patērētāju un mazo uzņēmumu kreditēšanu, līzingu.

2.2.zīmējums

Vidējās gada likmes nacionālajā valūtā izsniegtajiem

īstermiņa kredītiem kredītiestādēs

(augustā)

Sociālā sfēra. Ekonomiskās pārveides procesu līdzīgā norise, kā arī kopējās sociālās sfēras tradīcijas ir ietekmējušas Baltijas valstu sociālo sfēru attīstību (skat.2.6.tabulu). Daudzi sociālie procesi norit līdzīgi. Pat iedzīvotāju dabiskais pieaugums, kas ir integrāls rādītājs dažādu sociāli ekonomisko un citu faktoru iedarbībai, visās Baltijas valstīs noris pēc līdzīga modeļa - samazinās.

2.6.tabula

Sociālās sfēras rādītāji

Latvija Lietuva Igaunija
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums) -3,9 -0,5 -2,7
1996.gada 8 mēnešos (uz 1000 iedzīvotājiem
Minimālā darba samaksa 38,0 41,4 31,2
1996.gada septembrī (latos)
Vidējā vecuma pensija 1996.gada 38,0 25,6 42,1
2.ceturksnī (latos)
Bezdarba līmenis 1996.gada jūlijā) 7,0 7,0 4,1
(% no darbaspējīgajiem

2.3. Situācija NVS valstīs

Šajā nodaļā apskatīta situācija trijās NVS valstīs - Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, ar kurām Latvijai ir visciešākie ekonomiskie sakari. Šīs valstis ieņem 94% īpatsvaru Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā ar NVS valstīm.

Krievija. Krievijas ekonomikā 1996.gadā bija vērojama atsevišķu makroekonomisko rādītāju (inflācijas, valūtas apmaiņas kursa) stabilizācija. Samazinājās inflācijas līmenis no 198% 1995.gadā līdz 32% šī gada 9 mēnešos. Izdevās noturēt rubļa kursu pieņemtā valūtas apmaiņas kursa "lienošā koridora" ( crawling corridor ) robežās, kas pieļauj ikmēneša 1,5% devalvāciju.

Tomēr Krievijas ekonomikā 1996.gadā turpinājās un atsevišķos rādītājos pat padziļinājās ražošanas apjomu kritums (skat.2.3.zīm.).

2.3.zīmējums

Krievijas ekonomiskās attīstības dinamika 1993.-1996.*gadā.

(% pret iepriekšējo periodu)

* 1996.gada 9 mēnešos

Pieauga bezdarba līmenis, sasniedzot 9,2% 1996.gada septembrī (pirms gada - 8,2%).

Budžeta deficīts, kas 1995.gadā bija 2,9% no iekšzemes kopprodukta, šī gada 9 mēnešos pieauga līdz 9%. Lai gan Krievijai ir izdevies stabilizēt savas valūtas apmaiņas kursa devalvāciju, iepriekš akumulētā rubļa devalvācija vēl joprojām notur eksporta efektivitāti pietiekošā līmenī. Šī gada 9 mēnešos Krievijas tirdzniecības bilances pozitīvais saldo bija 12,7 miljardi USD (pirms gada - apmēram 20 miljardu).

Ukraina. Ukrainā ir izdevies realizēt ekonomiskās stabilizācijas pasākumus fiskālajā un monetārajā sfērā. 1996.gada 24.augustā tika ieviesta nacionālā valūta - grivna, stabilizēts tās apmaiņas kurss. Inflācija ir samazinājusies no 530% gadā 1995.gada septembrī līdz 63% šī gada septembrī. Kopš 1993.gada samazinās budžeta deficīts, kas pērn sastādīja 4,2% no iekšzemes kopprodukta.

Lai gan monetāro rādītāju stabilizācijā gūti būtiski panākumi, Ukrainā turpinājās iekšzemes kopprodukta, lauksaimnieciskās un rūpnieciskās ražošanas samazināšanās straujos tempos (skat.2.4.zīm.).

2.4.zīmējums

Ukrainas ekonomiskās attīstības dinamika 1993.-1996.*gadā

(% pret iepriekšējo periodu)

* 1996.gada 9 mēnešos.

Baltkrievija. Arī Baltkrievijas ekonomikā šogad panākta ievērojama inflācijas samazināšanās. Septembrī tā bija 37,4% pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Inflācijas samazināšanās lielā mērā panākta ar pasākumiem valūtas tirgū - ierobežojumiem un valūtas apmaiņas kursa fiksēšanu.

Strauji samazinājušās ārvalstu valūtas rezerves Baltkrievijā - no 200 milj. USD 1995.gada septembrī līdz 45 milj.USD šī gada jūnijā. No Baltkrievijas banku sistēmas šā gada 2.ceturksnī aizplūda ap 100-300 milj.USD (pēc ekspertu vērtējumiem). Ārvalstu investīciju reālais apjoms šajā valstī tiek vērtēts tikai 47 milj. USD apmērā, kas to ierindo vienā no pēdējām vietām Austrumeiropā. Ir iecerēta atsevišķu lielu projektu realizācija, piemēram, "Ford" investīcijas 200 milj.USD apmērā Minskas traktoru rūpnīcā, "Daewoo" investīcijas 50 milj.USD apmērā Baltkrievijas telekomunikāciju sistēmas modernizācijai.

Privatizācijas un privātā sektora veidošanās Baltkrievijā norit gausi, pašlaik tikai 15% no iekšzemes kopprodukta tiek radīti privātajā sektorā.

Šogad sagaidāms iekšzemes kopprodukta samazinājums līdz pat 5%. Pēdējos gados īpaši samazinājies transporta un sakaru pakalpojumu apjoms (skat.2.5.zīmējumu).

2.5.zīmējums

Baltkrievijas ekonomiskās attīstības dinamika 1992.-1995.gadā

(% pret iepriekšējo periodu)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!