Akreditācijā pie Valsts prezidenta — trīs vēstnieki

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Normans Penke

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Slovēnijas Republikā un Lihtenšteinas Firstistē Mārtiņš Virsis

Venecuēlas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Lisana Stredela Baljače (Lisán Strēdel Balliache)

Normans Penke

Vakar, 14. janvārī, Rīgas pilī Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli mūsu valsts jaunajam vēstniekam Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Normanam Penkem.

Normans Penke, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, dzimis l964. gada 1. janvārī Rīgā. No 1982. līdz 1989. gadam Normans Penke mācījās Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, bet no 1993. līdz 1994. gadam Oksfordas universitātē apguva specializētu kursu starptautiskajā politikā, jurisprudencē, ekonomikā un diplomātijā.

1989. un 1990. gadā Normans Penke strādāja Latvijas Universitātes Ārējo ekonomisko sakaru institūtā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, bet no 1990. līdz 1992. gadam bija starptautisko tiesību pasniedzējs Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā. 1992. gadā nākamais vēstnieks sāka strādāt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā. Vispirms viņš bija Juridiskā departamenta direktors, pēc tam valsts sekretāra vietnieks juridiskajās un konsulārajās lietās, tad valsts sekretāra vietnieks starptautiskajām organizācijām un ārējai tirdzniecībai un valsts sekretāra vietnieks daudzpusējās attiecībās.

Normans Penke pārvalda latviešu, angļu, krievu un franču valodu. Vēstnieks ir precējies, viņam ir meita.

Pasniedzot Latvijas vēstniekam Apvienotajā Karalistē akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Jūsu ekselence, atļaujiet jums šodien pasniegt ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka akreditācijas vēstuli Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Latvijas vēstnieka akreditācija Apvienotajā Karalistē ir ārkārtīgi nozīmīgs ārpolitiskais solis. Latvijas un Apvienotās Karalistes tradicionāli labās divpusējās attiecības pēdējā laikā ir būtiski pilnveidojušās un padziļinājušās. Notikušas svarīgas savstarpējās vizītes, kas jūtami tuvinājušas vispusīgo atbalstu un iniciatīvas. Latvija augstu novērtē Apvienotās Karalistes vispusīgo atbalstu un iniciatīvas. Ar Apvienotās Karalistes atbalstu veidotais Baltijas miera uzturēšanas bataljons, kas faktiski ļāvis Latvijai dot savu ieguldījumu miera un demokrātijas stiprināšanā, ir tikai viens no sekmīgas sadarbības piemēriem. Apvienotā Karaliste ir nozīmīgs investors un drošības vairotājs Latvijā. Augstu novērtējams ir Britu padomes un “Know How” fonda darbs. Sekmīgi attīstās tradicionālās savstarpējās tirdznieciskās saiknes, kas tuvina Latviju tirgus ekonomikai.

Baltijas valstu vienotais ārpolitiskais kurss un stratēģiskais mērķis ir integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Aktīvais Apvienotās Karalistes atbalsts un savstarpējās konsultācijas sekmē drošības, stabilitātes un labklājības nostiprināšanos reģionā. Pašreiz nav citas alternatīvas Latvijas un Baltijas drošai nākotnei kā tikai strauja iekļaušanās Eiropas Savienībā un perspektīva līdzdalība NATO. Integrācija Eiropas struktūrās notiek paralēli un to papildina Baltijas sadarbības padziļināšanās. Iestāšanās ES un NATO ir komplicēts process, kuram nopietni jāgatavojas.

Apvienotajā Karalistē patvērumu ir guvusi liela kliedētās Latvijas tautas daļa. Tas tuvina abu zemju tautas. Mūsu valstu divpusējās attiecībās ir daudz padarīts, bet vēl nozīmīgāk ir nezaudēt tempu, sadarboties vēl ciešāk un vēl auglīgāk. Vēstniekam ar jaunībai piemītošo enerģiju un degsmi būs patiess gandarījums strādāt Latvijas zemes un tautas labā. Veiksmīgu darba sākumu!

Savā atbildes runā Normans Penke teica:

— Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Pateicos jums par izrādīto uzticību, ieceļot mani par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Saņemot šo augsto akreditācijas rakstu, es pilnībā apzinos to lielo atbildību, ko šis pilnvarojums uzliek tautas un valsts priekšā.

Par savu svarīgāko uzdevumu uzskatu politisko, ekonomisko un kultūras sakaru veicināšanu starp Latviju un Apvienoto Karalisti, aizstāvot mūsu valsts intereses, veidojot aktīvas un pozitīvas attiecības ar Latviju. Savu misiju nesāku tukšā vietā: Latvijai ar Apvienoto Karalisti ir izveidojušās noturīgas, draudzīgas attiecības ar lielu vēsturi; arī jūsu, prezidenta kungs, nesenā vizīte Apvienotajā Karalistē ir apliecinājums labām, draudzīgām starpvalstu attiecībām un ir rosinājusi kvalitatīvi jaunu sadarbības formu veidošanos.

Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad Latvijas integrācijas procesi ES un NATO nebūt nav viennozīmīgi skaidri. Lēmumi par NATO paplašināšanos tiks pieņemti šī gada vasaras sākumā, bet iespējamās ES paplašināšanās sarunas iesāksies nākamā gada sākumā, kas sakrīt ar Apvienotās Karalistes prezidēšanas posmu ES. Tāpat kā gadsimta sākumā, arī tagad Latvijas suverenitātes neatgriezeniskumam ir nepieciešams skaidri izteikts Londonas atbalsts, un šajā uzdevumā es saredzu nopietnu vēstniecības darbu.

Paralēli politiskiem uzdevumiem vēstniecība pastiprinātu uzmanību pievērsīs ekonomisko sadarbības formu pilnveidošanai, veicinot Latvijas reformu gaitu tās konsekventā virzībā uz atvērtu XXI gadsimta Eiropas valsti. Šai procesā būtiska nozīme ir Londonai kā pasaulē atzītam finansu kapitāla centram.

Prezidenta kungs! Atļaujiet man vēlreiz pateikties par man izrādīto uzticību un ticu, ka mana turpmākā darbība Apvienotajā Karalistē sekmēs un stiprinās mūsu valstu savstarpējās attiecības.

Pēc akreditēšanas ceremonijas notika saruna, kurā tika apspriestas Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē iespējamās aktivitātes un darbības virzieni tuvākajā nākotnē. Valsts prezidents un vēstnieks runāja par ES un NATO paplašināšanās dažādiem aspektiem. Abas puses bija vienisprātis, runājot par Apvienotās Karalistes pozitīvo nostāju attiecībā uz Baltijas valstu iestāšanos ES. Vēstnieks pauda viedokli, ka asociētajām valstīm, domājot par uzņemšanu ES, ir ļoti būtiski koncentrēties “mājas darbu” veikšanai.

Mārtiņš Virsis

Vakar, 14. janvārī, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstules Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Slovēnijā un Lihtenšteinā Mārtiņam Virsim.

Mārtiņš Virsis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Slovēnijā un Lihtenšteinā, dzimis 1959. gada 26. februārī Valmieras rajona Ķoņu ciemā. 1982. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Tūlīt pēc augstskolas beigšanas Mārtiņš Virsis turpināja mācības universitātes aspirantūrā, kā arī strādāja universitātē par pasniedzēju un vecāko pasniedzēju. 1990. gadā Mārtiņš Virsis sāka strādāt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā par ministra pirmo vietnieku un ministra vietnieku , bet no 1993. līdz 1995. gadam — Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. 1995. gadā Mārtiņš Virsis tika iecelts par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Austrijas Republikā, vienlaikus viņš ir arī mūsu valsts vēstnieks Ungārijas Republikā un Šveices Konfederācijā — ar rezidenci Vīnē. Šos pienākumus Mārtiņš Virsis pildīs arī turpmāk. Viņa rezidence joprojām būs Vīnē.

Mārtiņš Virsis prot latviešu, vācu, krievu un angļu valodu. Vēstnieks ir precējies, ģimenē ir divi bērni.

Pasniedzot vēstniekam Mārtiņam Virsim akreditācijas vēstules, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Es jūs apsveicu kā Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Slovēnijā un Lihtenšteinā! Jūsu darba pieredze un jūsu darbs valstīs, kurās jūs pašlaik strādājat, ir apliecinājuši jūsu un arī Latvijas spēju arvien plašāk attīstīt diplomātiskos sakarus ar daudzām pasaules valstim.

Tas vēlreiz pierāda mūsu ārpolitikas nemainīgo kursu un konsekvenci. Demokrātija, labklājība un drošība — tie ir galvenie un pamatprincipi, ar kuriem mēs tagad izejam pasaulē un par kuriem runājam ar kaimiņvalstīm, kā arī ar valstīm, kas atrodas tālāk no mums.

Abas šīs valstis mums ir zīmīgas daudzējādā ziņā. Slovēnija ar to, ka tā ir cieši apņēmusies integrēties Eiropas Savienības struktūrās. Slovēnija mums ir interesanta arī ar savu demokrātisko attīstību, ar savu dinamisko ekonomisko attīstību, un es esmu parliecināts, ka šie sakari nesīs labumu abām mūsu valstīm. Savukārt Lihtenšteina ir valsts ar senām demokrātiskām tradīcijām, ar ļoti stingriem starptautisko tiesību principiem un pamatiem, kurus apzināt un iepazīt ir Latvijas un, es domāju, arī visas Baltijas interesēs. Gribētos jums novēlēt spēku, izturību un veselību, strādājot piecās valstīs kā Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam, un panākumus tajos smagajos un ļoti atbildīgajos darbos, ko uzņēmusies Latvijas valsts tuvāko gadu laikā. Vēlreiz apsveicu jūs ar iecelšanu šajā ļoti atbildīgajā amatā!