Akreditācijā — trīs vēstnieki

Mārtiņš Virsis

Turpinājums no 1.lpp.

Vēstnieks Mārtiņš Virsis atbildes vārdos Valsts prezidentam teica:

— Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Neapšaubāmi, man uzticētie papildu pienākumi uzliek arī papildu atbildību vēstniecībai Vīnē, kas pamazām izvēršas par sava veida reģionālu vēstniecību. Gan Slovēnija, gan Lihtenšteina katra savā veidā, protams, paplašina Latvijas diplomātisko attiecību līmeni. It sevišķi tajā nozīmē, kā jūs jau teicāt, mums ir būtiska gan Slovēnija, gan Lihtenšteina. Un es ceru, ka, tālāk veidojot šīs diplomātiskās attiecības, gan politiskā, gan kultūras, gan ekonomikas jomā, būs iespēja droši vien jums un šo valstu vadītājiem tikties šeit Rīgā vai citur, lai varētu parliecināties, kādas ir šīs eventuālās mūsu nākotnes attiecības.

Pēc akreditācijas ceremonijas notika saruna, kurā tika apspriesta Eiropas Savienības un NATO paplašināšanas perspektīva. Valsts prezidents un vēstnieks skāra Latvijas un atsevišķu Eiropas valstu attiecību attīstības perspektīvu, akcentējot nepieciešamību veidot diplomātiskās pārstāvniecības.

Lisana Stredela Baljače

Vakar, 14. janvārī, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Venecuēlas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece mūsu valstī Lisana Stredela Baljače ( Lisán Strēdel Balliache ).

Viņas ekselence Lisana Stredela Baljače, Venecuēlas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā, ir karjeras diplomāte. 1962. gadā viņa ar zinātnisko grādu beigusi Venecuēlas Centrālo universitāti. Pēc tam nākamā vēstniece strādāja diplomātisko darbu dažādos amatos: no 1967. līdz 1970. gadam Venecuēlas vēstniecībā Parīzē, no 1970. līdz 1972. gadam Itālijā (Dženovā), no 1972. līdz 1974. gadam ASV (Čikāgā), no 1974. līdz 1977. gadam Vācijas Federatīvajā Republikā. No 1980. līdz 1987. gadam Lisana Stredela Baljače pildīja dažādus pienākumus Venecuēlas Ārlietu ministrijā un parlamentā. Divus gadus viņa bija asistente Starptautiskās politikas direktorijā, no 1983. līdz 1985. gadam — Starptautiskās sadarbības departamenta direktore, bet no 1985. līdz 1986. gadam — Starptautisko attiecību jautājumu koordinatore parlamentā.

1987. gadā Lisana Stredela Baljače atkal atgriezās diplomātiskajā darbā un pārstāvēja Venecuēlu dažādās valstīs. Lisana Stredela Baljače četrus gadus (1980–1984) bijusi arī Venecuēlas pārstāve ANO Ģenerālajā Asamblejā, kā arī pārstāvējusi Venecuēlu Karību jūras valstu Attīstības bankā Barbadosā. No 1995. gada viņa ir Venecuēlas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Somijā. Vēstnieces rezidence arī turpmāk būs Helsinkos.

Pasniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas vēstuli, Venecuēlas vēstniece Lisana Stredela Baljače teica:

— Jūsu ekselence, man ir liels gods, ka mana valdība ir iecēlusi mani par otro Venecuēlas vēstnieci Latvijā. Venecuēla bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību. Pēc tam tika nodibinātas diplomātiskās attiecības, un 1994. gadā jūsu valstī tika akreditēts pirmais Venecuēlas vēstnieks.

Jūsu ekselence, tas, ka mana valdība nolēma akreditēt vēstnieku pie jūsu valdības, apstiprina to, cik lielu nozīmi mana valsts piešķir divpusējo attiecību ar Latviju uzturēšanai un stiprināšanai. Jāteic arī, ka Venecuēlā dzīvo neliela latviešu kopiena, kas emigrēja uz manu valsti un ar savu darbu deva ieguldījumu Venecuēlas attīstībā. Arī tas mūs vieno.

Savu pilnvaru laikā Latvijā, sākot ar šo brīdi, es stāšos kontaktos ar dažādiem jūsu sabiedrības pārstāvjiem, lai saskatītu iespējas un alternatīvas vēl auglīgāku un abpusēji izdevīgāku attiecību attīstībai starp mūsu valstīm. Es uzskatu, ka tirdzniecības, naftas nozares, “Orimulsion” un kultūras apmaiņas lauks paver plašas iespējas izveidot dinamiskākas saites starp Venecuēlu un Latviju. Es plānoju šajā sakarā risināt sarunas, lai saskatītu un noteiktu veidu, kā mēs varam mobilizēt abas valstis neformālākā un praktiskākā veidā.

Mēs jau esam nodibinājuši paliekošas tirdzniecības saites ar citu Baltijas valsti — Lietuvu. Cerēsim, ka arī Latvija un Venecuēla var kopā veidot līdzsvarotas attiecības. Abas valdības patiesi vēlas mūs atbalstīt. Tāpēc, Jūsu ekselence, es rīkošos saskaņā ar šo pienākumu.

Atļaujiet iesniegt jums akreditācijas rakstu, kas pilnvaro mani kā Venecuēlas vēstnieci Latvijā. Tas ir gods, ko es veikšu pēc labākās sirdsapziņas. Atļaujiet man, Jūsu ekselence, nodot jums sveicienus un dziļākās cieņas apliecinājumus no Venecuēlas prezidenta Dr. Rafaela Kaldera.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes runā Venecuēlas vēstniecei teica:

— Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Venecuēlas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā! Venecuēlas vēstnieces akreditācija Latvijā kļūs par jaunu lapaspusi mūsu divpusējās attiecībās, kuras nezina problēmas un nesaskaņas. Latvijai arvien plašāk ieejot pasaules starptautiskajā apritē, attiecības ar Latīņameriku kļūst par svarīgu sadarbības virzienu. Globalizācijas process paver iepriekš neizmantotas jaunas iespējas mūsu ciešākai sadarbībai visās jomās — diplomātijā, tautas saimniecībā, kultūrā un izglītībā.

Latvijas ārpolitikas prioritātes ir — stabilitāte, drošība un tautas labklājība. Latvija aktīvi turpina integrāciju Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās un drošības struktūrās. Latvija vienmēr strikti ir ievērojusi labu kaimiņattiecību principu. Virzībai uz Eiropas Savienību un NATO, Latvija neredz citu līdzvērtīgu alternatīvu. Latvija noteikti un pakāpeniski būvē stabilitātes māju Baltijā un reģionā, Eiropas un transatlantisko struktūru paplašināšanās ir būtiska tās sastāvdaļa.

Venecuēlā patvērumu ir guvusi neliela, bet aktīva latviešu tautas daļiņa. Tas ir būtisks apstāklis, kas aktīvāk jāizmanto mūsu attiecību tālākattīstībā. Latvijas un Venecuēlas divpusējām attiecībām ir visas iespējas sekmīgi padziļināties. Divpusējos kontaktus būtiski stiprinās savstarpējo delegāciju apmaiņas. Saimniecisko sakaru attīstībai nepieciešams dot jaunu piepildījumu un dziļāku saturu. Latvijas unikālais ģeogrāfiskais izvietojums, ērtās ostas un drošums paver lielas iespējas savstarpējā tranzītsadarbībā. Perspektīva ir enerģētikas sfēra. Sadarbības veicināšanai nepieciešams pilnveidot mūsu attiecību tiesisko bāzi.

Veiksmīgu darba sākumu! Laimīgu Jauno gadu! Latvijas un Venecuēlas tautas veidos ciešas draudzības un sadarbības saites!

Pēc akreditācijas ceremonijas notika saruna, kurā tika apspriestas Venecuēlas un Latvijas sadarbības iespējas enerģētikas laukā, tirdzniecības, kultūras, izglītības un tūrisma jomā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka savstarpējās sadarbības attīstīšanā ir ieinteresētas abas puses un ka šī sadarbība varētu būt ļoti auglīga.

"Latvijas Vēstnesim"

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Venecuēlas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece mūsu valstī Lisana Stredela Baljače piekrita sniegt savu pirmo interviju “Latvijas Vēstnesim”.

— Jūsu ekselence, atļaujiet mūsu laikrakstam jūs apsveikt ar stāšanos amatā Latvijā!

— Sirsnīgi pateicos!

— Kādi būs jūsu pirmie soļi mūsu valstī?

— Tagad pēc sarunām, kas man bijušas Rīgā, es saskatu divas prioritātes. Vispirms es centīšos iedibināt sadarbību akadēmiskā līmenī starp Latvijas Universitāti un Venecuēlas Centrālo universitāti. Mums pagātnē jau ir bijuši daži kontakti. Mēs Rīgā pārrunājām iespēju ielūgt kādu Venecuēlas profesoru strādāt Latvijas Universitātē, lai lasītu lekcijas par Latīņamerikas valstīm. Mēs arī dāvināsim Latvijas Universitātei grāmatas no mūsu Nacionālās vēstures akadēmijas, lai veicinātu jūsu studentu interesi par spāņu valodu, spāņu kultūru un īpaši, protams, par Venecuēlas kultūru.

Otrkārt, es teiktu, ka mums jau ir ļoti labas tirdzniecības attiecības ar Lietuvu un mēs Venecuēlā esam ļoti ieinteresēti izpētīt tirdzniecības iespējas arī ar Latviju. Īpaši mūs interesē, kādas būtu iespējas piegādāt Latvijai mūsu valsts galvenos eksporta produktus. Es redzu labas sadarbības iespējas arī kultūras jomā. Es nedomāju tikai universitāšu līmeni. Gribu tikties ar Latvijas kultūras ministru, lai detalizēti pārrunātu mūsu eventuālās sadarbības iespējas. Es domāju, mums vajag iedibināt arī attiecības tūrisma jomā. Ceļš no Latvijas caur Somiju uz Venecuēlu nemaz nebūtu tik sarežģīts. Es ceru, ka mēs atradīsim vēl vairākas jomas, kurās mūsu valstis varētu aizsākt vai pastiprināt sadarbību.

Mēs esam iecerējuši sarīkot dažās Eiropas valstu galvaspilsētās seminārus par sadarbības iespējām ar Venecuēlu. Pagājušajā gadā mēs jau īstenojām virkni semināru, un šogad mēs šādus seminārus gribam noorganizēt vairākās Ziemeļvalstu galvaspilsētās. Domāju, ka arī Latvijas pārstāvjiem šajos semināros būtu interesanti piedalīties. Abu mūsu valstu politiķi atbalsta Venecuēlas un Latvijas attiecības, tagad mums šīs attiecības jāturpina ar konkrētiem faktiem un projektiem. Ļoti daudz mūsu attiecībām varētu dot augsta līmeņa vizītes, piemēram, ārlietu ministra vizīte Latvijā.

— Ko jūs varētu teikt par sarunu ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Viņš ļoti labi uztvēra manas idejas. Es jūsu Valsts prezidentam stāstīju par manām sarunām ar Latvijas ārlietu ministru, ar Universitātes rektoru. Un tad jūsu prezidents man ieteica tikties arī ar Latvijas ekonomikas un kultūras ministriem. Es arī centīšos ar viņiem tikties, lai pārrunātu sadarbības eventuālās iespējas. Protams, uzreiz nav iespējams izdarīt visu, bet ir jāsāk ar kaut ko konkrētu. Un ekonomiskā sadarbība, protams, ir ļoti svarīga.

— Kādi ir jūsu pirmie iespaidi Rīgā?

— Pirmie iespaidi man bija jau decembrī, kad biju šeit pirmoreiz. Tad bija ļoti tumšs, un es neko daudz neredzēju. Šodien ir saulaina diena, un Rīga izskatās brīnišķīgi. Tā atšķiras no abu pārējo Baltijas valstu — Igaunijas un Lietuvas — galvaspilsētām. Man liekas, ka Rīgā vairāk izpaužas vācu arhitektūras ietekme. Rīga ir patiešām brīnišķīga, man te ļoti patīk. Īpaši Vecrīgā. Es gribētu atrast brīvu laiku, lai vēlreiz mierīgi pastaigātos pa Rīgu.

— Cik bieži turpmāk redzēsim jūs Rīgā?

— Esmu paredzējusi Latviju apmeklēt divas, varbūt pat trīs reizes gadā.

— Paldies jums, vēstnieces kundze, par interviju! Atļaujiet uzdāvināt “Latvijas Vēstneša” numuru, kurā bija nodrukāta mūsu tautasbrāļa, Venecuēlā dzīvojošā latviešu arhitekta un komponista Guntara Geduļa Ziemassvētku dziesma “Šai svētā naktī”, ko maestro Gedulis nupat, uz pagājušajiem Ziemassvētkiem, atsūtīja no Karakasas kā velti “Latvijas Vēstneša “ redakcijai! Atļaujiet novēlēt panākumus jūsu atbildīgajā darbā, par svētību abām mūsu tautām!

— Es jums sirsnīgi pateicos!

Valsts prezidenta preses dienests un Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors