NOZARU DOKUMENTI

Apstiprinu

Kultūras ministrs R.Pīks

ar 1997.gada 7.janvāra

rīkojumu Nr.3

Kultūras ministrija

NOLIKUMS

Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas stipendijām 1997. gadā

1. Stipendiju mērķis ir rosināt kultūras un mākslas profesionāļus un studentus intensīvam radošam vai studiju darbam, sekmēt nozīmīgu mākslas vērtību rašanos.

2. Kultūras ministrija 1997. gadā piešķir piecpadsmit stipendijas, katru 75 Ls mēnesī, uz vienu gadu.

3. Stipendiātus izvirza radošās savienības, kultūras un mākslas iestādes, kultūras un mākslas mācību iestādes, Kultūras ministrijas speciālisti. Pieteikumus par stipendijai izvirzītajiem kandidātiem, viņu radošā vai studiju darba raksturojumi jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz 1997.gada 7.februārim.

4. Lēmumu par stipendiju piešķiršanu pieņem kultūras ministra apstiprināta komisija. Komisija ir tiesīga stipendiju skaitu samazināt un attiecīgi palielināt to apmēru vai tās vispār nepiešķirt.

5. Komisijas sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz 2/3 dalībnieku. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar vismaz 3/4 klātesošo balsu.

6. Stipendiju komisijas lēmumu apstiprina kultūras ministrs.

7. Stipendiātiem izsniedz Kultūras ministrijas stipendiāta apliecību.

8. Stipendiāta pienākums ir sniegt pārskatu par savu radošo vai studiju darbu (koncerti, izstādes, publikācijas utt.), piedalīties festivālos, konkursos, zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārpus tās un pieteikt sevi kā Latvijas Kultūras ministrijas stipendiātu.

9. Kultūras ministrija var pieņemt lēmumu par stipendijas izmaksas pārtraukšanu, ja stipendiāts pārtraucis darbu, kura veikšanai piešķirta stipendija.

Kultūras ministrija

NOLIKUMS

Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas stipendiju studijām Parīzē 1997. gadā

1. Stipendijas mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus dažādu mākslas nozaru profesionāļus radošam darbam Parīzes starptautiskā mākslas centra darbnīcā, sekmējot viņu meistarības pilnveidošanu un radošu izaugsmi, kā arī veicinot nozīmīgu mākslas vērtību rašanos.

2. LR Kultūras ministrija 1997.gadā piešķir 2 stipendijas, katru 700 Ls apmērā, divu mēnešu ilgām studijām Parīzes starptautiskā mākslas centra Latvijas darbnīcā. Stipendija paredzēta ceļa izdevumu un darbnīcas divu mēnešu īres maksas segšanai.

3. Stipendiju kandidātiem līdz 1997.gada 7.februārim jāiesniedz Kultūras ministrijā pieteikums līdz ar autobiogrāfiju (CV), radošo biogrāfiju, studiju mērķa un programmas aprakstu, kā arī 2 rekomendācijas vēstules. Pieteikumā jānorāda vēlamais studiju laiks un ilgums.

4. Lēmumu par stipendiju piešķiršanu pieņem kultūras ministra apstiprināta komisija.

5. Komisijas sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz 2/3 dalībnieku. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar vismaz 3/4 klātesošo balsu.

6. Komisijas lēmumu apstiprina kultūras ministrs.

7. Stipendiāta pienākums ir sniegt publisku radošo pārskatu (izstāde, koncerts, radošais vakars u.tml.) par savu studiju darbu ne vēlāk kā pusgada laikā pēc atgriešanās no Parīzes.

8. Kultūras ministrijas grāmatvedībā pēc atgriešanās iesniedzami dokumenti (transporta biļetes, īres maksas kvītis u.c.), kas apliecina ar studijām saistītos izdevumus.

Kultūras ministrija

NOLIKUMS

Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmijām 1997. gadā

1. Latvijas Kultūras ministrija 1997.gadā piešķir trīs prēmijas, katru 700 Ls apmērā, par spilgtu radošo devumu nacionālās kultūras bagātināšanā aizvadītajā gadā.

2. Prēmēšanai var izvirzīt atsevišķas personas un radošas grupas.

3. Kandidātus izvirza radošās savienības, nacionālās kultūras biedrības, kultūras un mākslas iestādes, Kultūras ministrijas speciālisti.

4. Pieteikumi par prēmēšanai izvirzītajiem kandidātiem, viņu radošā darba raksturojumi, recenzijas (preses atsuksmes) jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz 1997.gada 7.februārim.

5. Pieteiktos kandidātus vērtē un prēmijas piešķir kultūras ministra apstiprināta komisija. Komisija ir tiesīga samazināt prēmiju skaitu, mainīt to lielumu vai vispār nepiešķirt.

6. Prēmiju komisijas sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz 2/3 dalībnieku. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar vismaz 3/4 klātesošo balsu.

7. Prēmiju komisijas lēmumu apstiprina kultūras ministrs.

8. Prēmijas laureātiem izsniedz naudas summu un laureāta diplomu.

Kultūras ministrija

NOLIKUMS

Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmijām tautas mākslā 1997. gadā

1. Latvijas Kultūras ministrija 1997.gadā piešķir piecas prēmijas, katru Ls 400 apmērā, par radoši spilgtu devumu tautas mākslas nozarēs aizvadītajā gadā.

2. Prēmēšanai var izvirzīt atsevišķas personas un radošās grupas.

3. Kandidātus prēmijām izvirza kultūras iestādes, rajonu/pilsētu pašvaldības, Kultūras ministrijas E.Melngaiļa Tautas mākslas centra speciālisti.

4. Pieteikumi par prēmēšanai izvirzītajiem kandidātiem, viņu radošo darbu raksturojumi, recenzijas (preses atsauksmes) jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz 1997.gada 7.februārim.

5. Pieteiktos kandidātus vērtē un prēmijas piešķir kultūras ministra apstiprināta komisija. Komisija ir tiesīga samazināt prēmiju skaitu, mainīt to lielumu vai vispār nepiešķirt.

6. Prēmiju komisijas sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz 2/3 dalībnieku. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar vismaz 3/4 klātesošo balsu.

7. Prēmiju komisijas lēmumu apstiprina kultūras ministrs.

8. Prēmijas laureātam izsniedz naudas summu un laureāta diplomu.

Kultūras ministrija

Kultūras projektu konkursa nolikums

I

1. Kultūras projektu konkurss notiek katru gadu.

2. Konkursam izvirzītajiem projektiem jābūt nozīmīgiem Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā, kultūrvides veidošanā, latviešu kultūras identitātes stiprināšanā mūsdienās un perspektīvā, kultūrnozaru attīstības nodrošināšanā, tautas morāles stiprināšanā, Latvijas kontaktu veicināšanā ar citām pasaules valstīm, iezīmējot Latvijas kultūras savdabību citu kultūru vidū un reizē apliecinot tās kopību un piederību pasaules kultūrvērtībām.

3. Kultūras projektu atlase veido valsts kultūrpolitiku, kuras galvenais mērķis — tautas garīgā spēka saglabāšana.

4. Konkursam izvirzītie projekti var būt pastāvīgi vai vienreizēji.

5. Konkursam izvirzīto projektu pieteikumā ir jāietver: projekta satura izklāsts, tā nozīmes pamatojums, pēc iespējas precīzāks nepieciešamo līdzekļu ieguldījuma apmērs un atšifrējums, kā arī projekta realizācijas laiks un īstenotājs (iestāde, organizācija vai personas vārds, uzvārds, adrese).

Projekta pieteikumā norādāmi arī citi iespējamie projekta finansēšanas avoti, kā arī projekta realizācijas gaitā plānotie ienākumi (ja tādi paredzami). Ja finansējums

projektam tiek prasīts arī citur, obligāti jānorāda, kādas pozīcijas paredzēts segt no katra finansu avota.

Līdzīgā kārtībā pieņemto pastāvīgo projektu ietvaros katru gadu konkursam piesakāmas atsevišķas to daļas.

6. Pieteikumus kultūras projektu konkursam var iesniegt radošās savienības, radošo savienību Kultūras padome, Nacionālo kultūras biedrību asociācija, Kultūras ministrija, mākslas augstskolas, citas kultūras iestādes, kā arī individuālie pretendenti.

7. Kultūras projektu pieteikumu pieņemšanas termiņu izsludina, pieteikumus pieņem un apkopo Kultūras ministrija.

Pēc noteiktā termiņa Kultūras ministrija divu nedēļu laikā sniedz informāciju par visiem pieteikumiem masu saziņas līdzekļos.

8. Visus pieteiktos projektus izskata un izvērtē kultūras speciālistu padome.

9. Katru gadu pirms jaunpieteikto projektu izskatīšanas padome analizē iepriekšējā konkursā uzvarējušo projektu izpildi vai realizācijas gaitu, balstoties uz projektu autoru atskaitēm.

Atskaites par īstenotajiem projektiem (vai to realizācijas pakāpi) jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz nākamā konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņam.

10. Kultūras speciālistu padomes lēmumu apstiprina kultūras ministrs.

11. Autoram, kura projekts nav izturējis konkursu, ir tiesības to pieteikt atkārtoti.

Kultūras speciālistu padome ir tiesīga atsevišķus konkursu neizturējušus projektus ieteikt realizācijai ministrijām, pašvaldībām, organizācijām u.c.

II

1. Kultūras projektu konkursa fondu veido no valsts budžeta iedalīta summa, kas atsevišķi uzrādāma Kultūras minisrijas budžetā.

2. Katru gadu summas sadalījumu konkrētiem projektiem nosaka kultūras speciālistu padome.

3. Līdzekļus konkrētu projektu realizācijai pārskaita vai izmaksā personām, organizācijām vai iestādēm, pamatojoties uz kultūras ministra rīkojumu un līgumu.

4. Konkursā uzvarējušo projektu autori ir atbildīgi par projektu realizāciju un par pārskaitīto vai izmaksāto līdzekļu izmantošanu saskaņā ar līgumu.

III

1.Kultūras speciālistu padomē ir 11 locekļi. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā 2/3 locekļu.

2. Kandidatūras speciālistu padomei iesaka Radošo savienību Kultūras padome, kultūras darbienieku profesionālas sabiedriskas organizācijas.

3.Kultūras speciālistu padomes sastāvu apstiprina kultūras ministrs uz 2 gadiem. Vienu un to pašu kandidatūru var apstiprināt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Informāciju par padomes sastāvu sniedz masu saziņas līdzekļos.

4. Kultūras ministrs ir tiesīgs atsaukt padomes locekli pirms termiņa, ja viņš nav ievērojis šī nolikuma III sadaļas 8.,9. Un 10.punktu.

5. Kultūras speciālistu padomes vadītājs tiek ievēlēts, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Citus jautājumus (atskaitot kultūras projektu atlasi) izšķir, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

6. Kultūras speciālistu padome atklāti balso par katru projektu atsevišķi. Projekts tiek pieņemts 1.kārtā ar ne mazāk kā 2/3 padomes locekļu balsu vairākumu.

7. Visi 1. kārtā pieņemtie projekti otrreiz tiek vērtēti personālā, aizklātā balsošanā pēc 10 punktu sistēmas. Galīgo atlasi ierobežo vienīgi kultūras projektu konkursa fondā esošie finansu resursi.

8. Kultūras speciālistu padomes darbā galvenie principi ir neatkarība, augsta atbildība un atklātība.

9. Katrs padomes loceklis iepazīstas ar visiem iesniegtajiem projektiem un izsakās par katru no tiem, izņemot 10. punktā paredzētos gadījumus. Balsošanu nedrīkst iespaidot padomes locekļa profesionālā piederība kādai konkrētai kultūras nozarei.

10. Ja padomes loceklis ir konkursa projekta autors (vai projekta autors ir kāds no viņa ģimenes locekļiem), viņš nav tiesīgs piedalīties ne diskusijā, ne balsošanā par šo projektu.

11. Padome var uzaicināt ekspertus atsevišķu projektu novērtēšanai. Eskperta slēdziens saņemams ne vēlāk kā 3 dienas pirms sēdes rakstveidā, lai ar to var iepazīties katrs padomes loceklis pirms diskusijas un balsošanas.

Padomes darbā kā novērotāji var piedalīties starptautisko organizāciju un Latvijas Kultūras fonda pārstāvji.

12. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas padome sniedz informāciju masu saziņas līdzekļos par iesniegtajiem projektiem, to izskatīšanu, atlases motivāciju un rezultātiem, kā arī projektu realizāciju.

13. Par padomes darba tehnisko nodrošinājumu ir atbildīga Kultūras ministrija, paredzot attiecīgos izdevumus.

Kultūras ministrija

Kultūrizdevumu projektu konkurss

Valsts līmenī finansiāli atbalstot atsevišķu kultūrizdevumu izdošanu, kā arī sekmējot alternatīvu un jaunu periodisku kultūrizdevumu izveidi un pamatojoties uz Ministru kabineta 1994.gada 1.maija noteikumiem Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībāmī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izsludina konkursu uz 1997.gada valsts budžeta līdzekļu daļu, kas tiek piešķirti periodisko kultūras izdevumu dotēšanai.

Pieteikumus konkursam jāiesniedz Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamentā (39.kab.) vai jāadresē konkursa komisijai Rīgā, Valdemāra ielā 11a divu nedēļu laikā pēc konkursa nolikuma publicēšanas.

Konkursa nolikums

Konkursam pieteiktiem projektiem jābūt nozīmīgiem Latvijas kultūrvides veidošanā, nacionālās kultūras identitātes stiprināšanā, jaunu kultūras parādību apzināšanā, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanā un iesaistīšanā aktuālos kultūras procesos.

Konkursam izvirzīto projektu pieteikumā ir jāietver:

— preses izdevuma nosaukums,

— koncepcija,

— mērķauditorija,

— esošā un paredzamā tirāža,

— darbības virzieni,

— paredzamais redakcijas un redkolēģijas sastāvs,

— autoru loks,

— tāme.

Pamatojot no budžeta pieprasīto summu, projektā norādāmi arī pārējie finansēšanas avoti (tajā skaitā mazumtirdzniecības un abonēšanas ienākumi, reklāmas, sponsori u.c.).

Konkursam iesniegtos projektus izvērtē konkursa komisija, kas sastāv no pieaicinātiem ekspertiem un Kultūras ministrijas speciālistiem.

Trīs dienu laikā pēc konkursa termiņa beigām konkursa komisija izskata iesniegtos pieteikumus, dod tiem vērtējumu un informē konkursa dalībniekus par rezultātiem un turpmāku sadarbību vai noraida iesniegtos piedāvājumus. Summas sadalījumu konkrētiem projektiem nosaka konkursa komisija.

Konkursa komisijas sastāvu un konkursa komisijas lēmumu apstiprina kultūras ministrs.

Konkursa komisija

1997.gada 27.decembrī