informācija

Ekonomikas ministrijā — par pašvaldību kreditēšanu

Vakar, 14.janvārī, Ekonomikas ministrijā notika preses konference, kurā masu mediji tika iepazīstināti ar Pašvaldību kreditēšanas fonda darbību un veikumu aizvadītajā gadā.

Preses konferencē piedalījās Investīciju departamenta direktore Gaļina Kaņējeva, Pašvaldību kreditēšanas fonda projektu koordinatore Solvita Klapare un Mārupes pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Gaļina Kaņējeva iepazīstināja ar šī fonda izveidi un finansējumu. “Galvenie līdzekļu aizdevēji ir Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūra “Sida”, kas fondam aizdevusi 3 miljonus ASV dolāru, Ziemeļvalstu Vides finansu korporācija “NESKO” — 2 miljonus dolāru, Dānijas Vides aizsardzības aģentūra “DETA” — 2,2 miljonus dolāru, Eiropas Savienības “PHARE” programma — 2,6 miljonus dolāru un Somijas valdība — 1,2 miljonus dolāru. Kopumā — 11 miljoni dolāru. Vides aizsardzības elements ir ļoti svarīgs faktors šajos kredītlīgumos. Pašvaldību kreditēšanas fonds ir kredītu līnija, kas sadala resursus. Ekonomikas ministrijā ir izveidota darba grupa, kas darbojas saskaņā ar Valsts investīciju programmu.”

Solvita Klapare, stāstot par Pašvaldību kreditēšanas fonda darbību, uzsvēra, ka kredīti tiek piešķirti pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem infrastruktūras projektu īstenošanai. Vides aizsardzības projektu, izglītības, veselības, sociālās aprūpes un citu projektu realizēšanai. “Pašvaldību kreditēšanas fonda galvenie nosacījumi paredz, ka likme, kas jāmaksā pašvaldībām, ir 10—11 procenti gadā. Kredītu atmaksas termiņš — līdz 10 gadiem. Mēs finansējam līdz 80 procentiem no projekta kopējām izmaksām,” informēja Solvita Klapare.

Savukārt Mārtiņš Bojārs pastāstīja par sava pagasta pieredzi šā fonda piešķirto kredītu izmantošanā. Īpašas grūtības sagādājot birokrātisko barjeru pārvarēšana iesniegtā projekta aizstāšvēšanas procesā. “Kāpēc es tomēr atbalstu Pašvaldību kreditēšanas fonda darbību?” jautāja Mārtiņš Bojārs. “Tāpēc, ka tajā par konsultantiem darbojas cilvēki, kas strādājuši pašvaldībās un zina situāciju, kādā mēs atrodamies. Savukārt mums ir ticība, ka mums palīdzēs apgūt projektu tā sagatavošanas stadijā, neatteiks padomu tā realizācijas gaitā. Šis fonds ir vidutājs starp Ekonomikas ministriju un pašvaldībām.”

Mārupes pagastā ar fonda palīdzību realizē jau otro projektu.

Satiksmes ministrijā — par uzbrukumu “Latvijas pastam”

Pirmdien, 13.janvārī, Satiksmes ministrijā notika preses konference, kurā ministrs Vilis Krištopans sniedza plašu informāciju par ministrijas uzdevumiem un iecerēm šajā gadā. Par to lasiet rītdienas, 16.janvāra, “Latvijas Vēstnesī”. Šodien publicējam žurnālista jautājumu un ministra atbildi par “Latvijas pasta” kurjeru noslepkavošanu un aplaupīšanu.

Jautājums: — Kā jūs, ministra kungs, komentētu nesen notikušo uzbrukumu pasta kurjera automašīnai, kura rezultātā tika nošauti divi cilvēki, trešais smagi ievainots un nolaupīta ievērojama naudas summa? Ko “Latvijas pastam” varētu nozīmēt šādas naudas — 140 tūkstoš latu — zaudēšana? Vai “Latvijas pasts” bija darījis visu, lai nodrošinātos pret šādiem uzbrukumiem, jo tādi notika arī agrāk?

Vilis Krištopans: — Šāda nostādne, pat ideoloģija parādījās jau agrāk, proti, ja apzog jūsu dzīvokli, vainīgs esat jūs pats. Es uzskatu, ka pirmām kārtām kā vainīgie jāmin paši noziedznieki un tikai tad pārējie. Vai “Latvijas pasta” priekšnieks Droiska kungs ir vainīgs, ka viņa iestādi aplaupa? Viņš šorīt atnesa atlūgumu no darba. Es uzskatu, ka viņš ir ļoti daudz izdarījis “Latvijas pasta” labā, un, kamēr “Latvijas pasts” nebūs kļuvis par akciju sabiedrību, es Droiska kungu no darba neatbrīvošu. Lūgšu viņu turpināt darbu.”Latvijas pastā” strādā 6,5 tūkstoši darbinieku, un ir ļoti grūti, pat neiespējami saglabāt informāciju slepenībā. Ja no viena metra attāluma tiešā tēmējumā šauj uz cilvēkiem, tad nekādi drošības pasākumi neglābs.

Nav mūsu spēkos katrai pasta mašīnai nodrošināt tādu apsardzi kā, teiksim, ASV prezidentam. Es domāju, ka mazāk jāvēršas pret cilvēkiem, kas strādā, bet daudz nopietnāk jācīnās ar bandītiem.

Es neceru, ka to naudu atgūs. Tas ir vēl viens trieciens tarifiem, pasta pakalpojumu cenām, pastmarku cenām.

Es neesmu drošības pasākumu speciālists. Tie cilvēki bija apbruņoti, droši vien jābūt arī slepeniem maršrutiem... Ar šīm lietām es saskāros, strādājot bankā, un zinu, ka tas viss maksā pasakainu naudu. “Latvijas pasts” finansiāli to nevar “pacelt”. Droši vien kaut kas nav ticis ievērots. Taču, ja gaišā dienas laikā tev pieskrien klāt un šauj, tad nekāda drošības sistēma neglābs... Vai nav tomēr jāpaskatās arī no citas puses. Ja valstī katrā benzīntankā, katrā veikalā jātur policists, vai tas vairs ir normāli?

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Rīgā un Leipcigā — par grāmatu svētkiem

Jau piekto reizi Latvijā sarīkots ikgadējais skaistāko grāmatu konkurss. Par 1996.gada skaistākās grāmatas titulu sacenšas 37 apgādi, kas konkursam pieteikuši vairāk nekā 100 grāmatu (pērn — 83). Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas telpās Rūpniecības ielā 10 tiek gatavota pagājušajā gadā izdoto grāmatu izstāde, kur 24.janvārī tiks arī nosaukti un apbalvoti konkursa uzvarētāji.

Pirmo reizi Latvijā no 20.līdz 22. februārim tiek rīkoti Baltijas grāmatu svētki. Pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izdevēji šādus starptautiskus svētkus pirms diviem gadiem bija sarīkojuši Tallinā. Tajos piedalījās ap 60 Baltijas un 60 ārvalstu izdevniecības. Šogad uz svētkiem gaida ierodamies krietni vairāk viesu. Ļoti interesants solās būt vācu izdevēju kolektīvais stends, kurā būs pārstāvētas aptuveni 100 izdevniecības — gan lielās, gan mazās. Līdzdalību pieteikušas arī Anglijas, Krievijas, Beļģijas un Nīderlandes izdevniecības.

Šis pasākums domāts galvenokārt grāmatu izdevējiem, tirgotājiem, bibliotekāriem un citiem ar grāmatniecību saistītiem profesionāļiem. Taču rīkotāji cer, ka, tāpat kā tas ir citur pasaulē, tie kļūs par īstiem svētkiem arī visiem grāmatu lasītājiem.

No 20.līdz 23.martam — tradicionālā Leipcigas grāmatu mesa. Latvijas grāmatizdevēji tai sāka gatavoties jau vasarā, jo šogad Baltijas valstīm šajā slavenajā grāmatu tirgū ierādīta centrālā vieta.

Latvija gatavo plašu nacionālās literatūras stendu un arī kultūras programmu. Paredzēti Amandas Aizpurietes, Vizmas Belševicas, Māra Čaklā, Noras Ikstenas un Gundegas Repšes dzejas un prozas lasījumi. Tiks atklāta izstāde “Jūgendstils Rīgā”.

Baltijas valstu mākslinieki piedalījās arī šim notikumam veltīto plakātu konkursā. Par tā uzvarētāju kļuva Egīls Vītols, iegūstot tiesības veidot Leipcigas mesas plakātu.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore