UZŅĒMUMU REĢISTRA ZIŅAS

No likuma

“Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”

Pieņemts 1991. gada 23. janvārī

Spēkā no 1991. gada 1. februāra

Ar 1996. gada 19. septembra likuma redakciju,

kas stājās spēkā 1996. gada 22. oktobrī

Trešā nodaļa

Sabiedrības kapitāli (fondi) un dalībnieku kapitāla daļas

23. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) minimālais lielums

Sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda) minimālais lielums ir 2 000 latu.

Ceturtā nodaļa

Pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšana un samazināšana

33. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas un samazināšanas kārtība

1. Lai palielinātu vai samazinātu pamatkapitālu (statūtu fondu), jāizdara grozījumi sabiedrības statūtos.

2. Pamatkapitālu (statūtu fondu) drīkst palielināt vai samazināt tikai ar dalībnieku sapulces lēmumu.

34. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas veidi

1. Sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu) var palielināt :

1) pieaicinot jaunus dalībniekus, kas iegulda savas daļas;

2) paaugstinot ieguldīto daļu vērtību;

3) dalībniekiem izdarot papildu daļu ieguldījumus;

4) aizstājot sabiedrības parādus ar tās kapitāla daļām.

2. Ja pamatkapitālu (statūtu fondu) palielina, pieaicinot jaunus dalībniekus, jāievēro šā likuma 8., 11., 12., 14., 15., 18., 27., 28., 29., 30. un 31. panta noteikumi. Jauno dalībnieku daļām nosakāma tāda pati vērtība kā jau ieguldītajām daļām.

3. Ja pamatkapitālu (statūtu fondu) palielina, paaugstinot agrāk ieguldīto daļu vērtību, pamatkapitālā (statūtu fondā) ir jāieskaita tā sabiedrības īpašuma daļa, kura pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla (statūtu fonda) apjomu. Šajā gadījumā agrāk ieguldīto daļu apliecībās tiek atzīmēta daļu jaunā vērtība, ko apliecina ar šā likuma 27. panta 3. punktā paredzētajiem parakstiem.

34.1 pants. Sabiedrības pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās kapitāla daļām

1. Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās kapitāla daļām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus ir izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar kapitāla daļām rakstveida piekrišanu ir devuši izraudzītie kreditori.

2. Palielinot pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā, piemērojami tie paši noteikumi, ko ievēro, ja pamatkapitālu palielina, pieaicinot jaunus dalībniekus.

3. Palielinot pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā, pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt sabiedrības pašas kapitālu vairāk kā piecas reizes.

35. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas kārtība

1. Jaunus dalībniekus sabiedrībā var iesaistīt tikai pēc tam, kad pilnā apjomā ieguldītas iepriekšējās daļas un kad lēmums par pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanu pieteikts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam pievieno dalībnieku sapulces protokola norakstu, statūtu grozījumu tekstu, pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas noteikumus un paziņojumu par iepriekšējo daļu pilnīgu ieguldījumu.

Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās kapitāla daļām, jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumos nav jānorāda šā panta otrās daļas 4.punktā paredzētās ziņas.

2. Sabiedrības dalībnieku sapulcei jāapstiprina jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumi.

Noteikumos jānorāda:

1) pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas iemesli;

2) līdzšinējais pamatkapitāls (statūtu fonds) un tā daļu skaits, kā arī palielinātais pamatkapitāls (statūtu fonds) un tā daļu skaits;

3) daļas vērtība;

4) termiņš, līdz kuram līdzšinējiem dalībniekiem ir priekšrocības daļu iegūšanā, un termiņš, kurā jaunajiem sabiedrības dalībniekiem jāiegulda sava daļa;

5) ar kādu datumu jauno sabiedrības dalībnieku daļas piedalīsies dividenžu saņemšanā.

3. Ja jaunie sabiedrības dalībnieki daļas vērtību sedz ar mantisko ieguldījumu (12. pants), sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumā un pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas noteikumos jānorāda, ar kādu mantu un kādā vērtībā šīs daļas tiek segtas un no kā šo mantu sabiedrība iegūst. Mantas pieņemšana izdarāma saskaņā ar šā likuma 12. panta noteikumiem.

4. Ja dalībnieku sapulces noteiktajā termiņā paredzētais daļu ieguldījums nav izdarīts, tad dalībnieku sapulce var nolemt, ka pamatkapitāls (statūtu fonds) ir grozīts par faktiski ieguldīto summu, vai arī uzskatīt palielinājumu par nenotikušu, atdodot ieguldīto naudu un mantu atpakaļ. Abos gadījumos jāizdara attiecīgie statūtu grozījumi.

36. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšana

1. Dalībnieku sapulce, pieņemot lēmumu par pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanu, norāda pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanas iemeslus, kā arī nosaka, kādā kārtībā notiks samazināšana. Lēmums par pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanu jāpiesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno dalībnieku sapulces protokola noraksts, statūtu grozījumu teksts un pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanas noteikumi, bet, ja sabiedrības pamatkapitālā (statūtu fondā) ir valsts vai pašvaldības īpašums, - Latvijas Republikas Ministru Padomes, tās institūcijas vai pašvaldības atļauja pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanai.

2. Sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu) var samazināt:

1) samazinot katras daļas vērtību;

2) sabiedrībai pašai iegūstot savas daļas zem to vērtības un par šo daļu vērtību samazinot pamatkapitālu (statūtu fondu);

3) dzēšot pamatkapitāla (statūtu fonda) samazināšanai iesniegtās dalībnieku daļas.

3. Samazinot pamatkapitālu (statūtu fondu), jāievēro šā likuma 23. un 29. panta noteikumi par pamatkapitāla (statūtu fonda) minimālo lielumu.

4. Samazinot pamatkapitālu (statūtu fondu), jāievēro sabiedrības likvidācijas gadījumā paredzētie noteikumi par sabiedrības kreditoru interešu aizsardzību.

5. Sabiedrības izpildinstitūcija nosaka termiņu, līdz kuram daļu apliecības iesniedzamas apzīmogošanai vai apmaiņai pret jaunām. Šis termiņš jāpaziņo sabiedrības dalībniekiem, un tas nedrīkst būt mazāks par trim mēnešiem. Tās daļu apliecības, kuras izpildinstitūcijas noteiktajā termiņā nav iesniegtas, sabiedrības izpildinstitūcija var izsludināt par anulētām.

6. Anulēto daļas apliecību vietā sabiedrības izpildinstitūcija izgatavo attiecīgu skaitu jaunu daļas apliecību un pārdod šīs daļas statūtos noteiktajā kārtībā. No summas, kas iegūta, pārdodot daļas, atrēķina realizācijas izdevumus, bet pārējo summu izpildinstitūcija izsniedz bijušajiem daļu apliecību īpašniekiem proporcionāli viņiem agrāk piederējušo (anulēto) daļu skaitam.

Astotā nodaļa

Sabiedrības likvidācija, tās atzīšana par spēkā neesošu un sabiedrības pārveidošana

49. pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas vispārīgie noteikumi

1. Sabiedrības darbība izbeidzas:

1) statūtos paredzētajos gadījumos;

2) ar dalībnieku sapulces lēmumu (vienīgā dibinātāja lēmumu);

3) saskaņā ar likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;

4) ar tiesas vai arbitrāžas nolēmumu;

5) ja gada laikā pēc sabiedrības reģistrācijas tā nav uzsākusi uzņēmējdarbību;

6) ja sabiedrība tiek pārveidota citās uzņēmējdarbības formās šā likuma 54. pantā paredzētajā gadījumā;

7) ja tā savā darbībā pārkāpj Latvijas Republikas likumus;

8) citos likumdošanā paredzētajos gadījumos.

2. Šā panta 1. punkta 7. apakšpunktā paredzētajā gadījumā sabiedrības darbība izbeidzas ar tiesas vai arbitrāžas nolēmumu, ja sabiedrība, neskatoties uz brīdinājumu, vairākkārt vai rupji pārkāpusi Latvijas Republikas likumus.

50. pants. Sabiedrības likvidatori

1. Sabiedrības likvidāciju izdara izpildinstitūcija, kas šādā gadījumā uzskatāma par sabiedrības likvidatori, ja statūtos nav noteikts citādi. Sabiedrības dalībnieku sapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidātoru ievēlēšanu izpildinstitūcijas pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz uzņēmuma likvidēšanai.

2. Pēc motivēta pieprasījuma, ko iesnieguši ne mazāk par sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda) desmito daļu pārstāvošie dalībnieki, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem. Likvidatoru atalgojumu nosaka dalībnieku sapulce, bet tas nevar būt mazāks par sabiedrības izpildinstitūcijas locekļu atalgojumu.

3. Dalībnieku sapulce var ievēlētos likvidatorus katrā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ieceltos likvidatorus var atsaukt tikai pats Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

4. Ja sabiedrības pamatkapitālā (statūtu fondā) ir valsts vai pašvaldības īpašums, Latvijas Republikas Ministru Padomes pilnvarota institūcija vai pašvaldības norīko pārstāvjus likvidatorus, kurus tā var atsaukt jebkurā laikā.

51. pants. Sabiedrības likvidācijas kārtība

1. Sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidatori izsludina likumdošanā noteiktajā kārtībā. Sabiedrības kreditoriem, kuru dzīvesvieta sabiedrībai ir zināma, par likvidācijas uzsākšanu paziņo atsevišķi. Kreditoru prasījumi un citas varbūtējas pretenzijas pret likvidējamo sabiedrību jāpiesaka triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Pēc minētā termiņa izbeigšanās savus prasījumus un pretenzijas nepieteikušie kreditori nevar prasīt, lai tiktu grozīts pieņemtais sabiedrības īpašuma sadalījuma plāns. Parādsaistības, kas fiksētas sabiedrības grāmatvedības dokumentos, likvidatoriem jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai kreditori tās pieteikuši, vai ne.

2. Likvidatori paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram lēmumu par sabiedrības likvidāciju. Pieteikumam jāpievieno dalībnieku sapulces protokola noraksts, jānorāda likvidatoru vārds, uzvārds un viņu dzīvesvieta.

3. Sabiedrības dalībniekiem, kas vēl nav pilnībā ieguldījuši savas daļas, jāiegulda trūkstošā daļa pamatkapitālā (statūtu fondā) tādā apmērā, kāds nepieciešams sabiedrības vārdā pieņemto saistību izpildīšanai.

4. Nevienam dalībniekam nevar izmaksāt viņa likvidācijas kvotu, kamēr nav apmierināti kreditoru prasījumi un citas pretenzijas. Kreditoru prasījumi apmierināmi likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju paredzētajā kārtībā un secībā.

5. Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no likvidējamās sabiedrības īpašumā esošās mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības, likvidatoriem ir jāpaziņo par to sabiedrības pārvaldes institūcijām un daļu turētājiem un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju noteiktajā kārtībā.

6. Likvidatori pabeidz sabiedrības iesāktās darbības dalībnieku sapulces noteiktajā kārtībā un laikā, pārdod sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas sabiedrībai pienākas, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp dalībniekiem proporcionāli viņu daļām pamatkapitālā (statūtu fondā). Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas sabiedrības izpildinstitūcijai, ja sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

7. Likvidācijas laikā sabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet sabiedrības nosaukumam (firmai) jāpievieno vārds “likvidējamā”.

8. Likvidatoriem jāsniedz dalībnieku sapulcei tās noteiktajos termiņos, tomēr ne retāk kā reizi gadā, pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju izbeidzot, - arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

9. Sabiedrības dalībnieku sapulce, kas pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, var uzdot kādam no likvidatoriem vai kādai uzticības personai saņemt visai sabiedrībai par labu ienākošās summas un citu mantu. Sabiedrībai ienākošās summas un cita manta izlietojama saskaņā ar sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu.

Pēc savas darbības izbeigšanas likvidators vai sabiedrības uzticības persona iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pārskatu par saņemtajām summām un to izlietošanu.

52. pants. Sabiedrības likvidācijas pārtraukšana un sabiedrības darbības turpināšana

1. Ja sabiedrības darbība izbeidzas statūtos paredzētajos gadījumos vai ar dalībnieku sapulces lēmumu, bet likvidatori nav vēl stājušies pie mantas sadalīšanas starp dalībniekiem, sabiedrības dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu. Lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai sapulcē piedalītos dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda).

2. Sabiedrības darbības turpināšana jāpieteic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

53.pants. Sabiedrības atzīšana par neesošu

1. Katram sabiedrības dalībniekam, dalībnieku sapulcei, izpildinstitūcijai, revīzijas komisijai vai revidentam, kā arī Uzņēmumu reģistram un prokuratūrai ir tiesības celt tiesā prasību atzīt sabiedrību par neesošu, ja:

1) sabiedrības statūti ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

2) tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojas sabiedrības dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši likumu prasībām.

2. Bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” attiecībā uz valsts īpašumu, kā arī pilsētas domei, rajona vai pagasta padomei attiecībā uz savu īpašumu ir tiesības celt tiesā prasību atzīt sabiedrību par neesošu šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, ja sabiedrība izveidota, veicot privatizāciju.

3. Prasību atzīt sabiedrību par neesošu var celt:

1) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā - visu laiku, kamēr attiecīgās sabiedrības statūti neatbilst likumu prasībām;

2) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā - divu gadu laikā pēc sabiedrības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, ja sabiedrība izveidota, neveicot privatizāciju;

3) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā - sešu gadu laikā pēc sabiedrības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, ja sabiedrība izveidota, veicot privatizāciju.

4. Ja prasību atzīt sabiedrību par neesošu ceļ bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, pilsētas dome, rajona vai pagasta padome, prokuratūra, Valsts kontrole vai Uzņēmumu reģistrs, tas darāms Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un minētās institūcijas atbrīvojamas no valsts nodevu samaksas šajās lietās.

5. Dalībnieku sapulcei ir tiesības novērst trūkumus sabiedrības statūtos, izdarot tajos grozījumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja prasība tiek celta šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā.

6. Ja tiesa pieņem nolēmumu par sabiedrības atzīšanu par neesošu, Uzņēmumu reģistrs uzsāk sabiedrības likvidācijas procesu un tam piemērojami šā likuma 51.panta noteikumi.

7. Ja sabiedrību atzīst par neesošu, darījumi, kas tās vārdā noslēgti ar trešajām personām, paliek spēkā.

54. pants. Sabiedrības pārveidošana citās uzņēmējdarbības formās

1. Ja sabiedrības dalībnieku skaits pārsniedz šā likuma 8. panta 6. punktā paredzēto dalībnieku skaitu, sabiedrība divu gadu laikā jāpārveido par akciju sabiedrību.

2. Ja sabiedrība pēc tās reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā šajā likumā paredzētajā kārtībā vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, kurai Latvijas Republikas likums “ Par uzņēmējdarbību” vai citi likumi paredz dalībnieku papildu atbildību, tā līdz šīs darbības uzsākšanai jāpārveido par sabiedrību ar papildu atbildību.

Pārejas noteikumi

1. Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras līdz 1996.gada 1.maijam nav palielinājušas pamatkapitālu un kuru pamatkapitāls neatbilst šā likuma 23.panta noteikumiem, palielināt pamatkapitālu un līdz 1996.gada 31.decembrim Uzņēmumu reģistrā reģistrēt grozījumus attiecīgās sabiedrības statūtos.

2. Valsts nodevas likmi par to, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēta kapitāla palielināšana līdz 2000 latiem, noteikt 100 latu.

3. Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras nepalielinās savu pamatkapitālu, līdz 1996.gada 31.decembrim pabeigt reorganizāciju vai arī ne vēlāk kā 1996.gada 1.oktobrī izsludināt savu likvidāciju likumā noteiktajā kārtībā.

4. Uzņēmumu reģistram līdz 1997.gada 15.janvārim publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to sabiedrību ar ierobežotu atbildību sarakstu, kuru pamatkapitāls neatbilst šā likuma 23.panta noteikumiem.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.11 “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.287 “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 131. nr.).