Ministru kabineta noteikumi Nr. 26

Rīgā 1997.gada 13.janvārī (prot. nr.3 2.§)

Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. tās zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas privatizācijai nodotie vai jau privatizētie valsts un pašvaldību īpašuma objekti;

1.2. tās zemes atsavināšanas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas valsts un pašvaldību īpašuma objekti, kuru atsavināšana notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” vai kuri jau ir atsavināti saskaņā ar minēto likumu;

1.3. tās zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas objekti, uz kuriem ir atjaunotas īpašuma tiesības saskaņā ar likumu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” (turpmāk — denacionalizētais objekts);

1.4. tās zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas objekti, uz kuriem ir atjaunotas īpašuma tiesības saskaņā ar likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un likumu “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” (turpmāk — denacionalizētais namīpašums).

2. Citus zemes privatizācijas jautājumus, kas nav reglamentēti šajos noteikumos, nosaka likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

3. Citus zemes atsavināšanas jautājumus, kas nav reglamentēti šajos noteikumos, nosaka likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” un likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

4. Šie noteikumi nav piemērojami citos gadījumos, kad tiek privatizēta vai atsavināta valsts vai pašvaldību zeme.

II. Zemes privatizācijas vai atsavināšanas kārtība

5. Zemi, uz kuras atrodas privatizācijai nodotie valsts vai pašvaldību īpašuma objekti, privatizē tā institūcija, kura veic uz attiecīgās zemes esošā īpašuma objekta privatizāciju.

6. Zemi, uz kuras atrodas privatizētie valsts īpašuma objekti, privatizē bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk — Privatizācijas aģentūra).

7. Zemi, uz kuras atrodas privatizētie pašvaldību īpašuma objekti, privatizē tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme.

8. Zemi, uz kuras atrodas valsts īpašuma objekti, kuri ir nodoti atsavināšanai vai kuri ir atsavināti saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”, atsavina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra).

9. Zemi, uz kuras atrodas denacionalizētais objekts, kas pirms denacionalizācijas atradās valsts īpašumā, privatizē Privatizācijas aģentūra, bet zemi, uz kuras atrodas denacionalizētais objekts, kas pirms denacionalizācijas atradās pašvaldības īpašumā, privatizē tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme.

10. Zemi, uz kuras atrodas denacionalizētais namīpašums:

10.1. nodala no privatizējamā objekta un, ja denacionalizētais namīpašums atradās privatizējamā valsts īpašuma objekta sastāvā, privatizē Privatizācijas aģentūra, bet, ja denacionalizētais namīpašums atradās pašvaldības īpašuma objekta sastāvā, privatizē tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme;

10.2. nodala no privatizētā objekta un, ja denacionalizētais namīpašums atradās privatizētā valsts īpašuma objekta sastāvā, privatizē Privatizācijas aģentūra, bet, ja denacionalizētais namīpašums atradās pašvaldības īpašuma objekta sastāvā, privatizē tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme;

10.3. nodala no valsts vai pašvaldības īpašuma objekta un, ja denacionalizētais namīpašums atradās valsts īpašuma objekta sastāvā, privatizē Privatizācijas aģentūra, bet, ja denacionalizētais namīpašums atradās pašvaldības īpašuma objekta sastāvā, privatizē tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme.

11. Lai varētu privatizēt zemi, uz kuras atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotais īpašuma objekts vai jau privatizētais, atsavinātais vai denacionalizētais objekts, Ministru kabinets izdod rīkojumu vai attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par attiecīgās zemes nodošanu privatizācijai vai atsavināšanai.

12. Valsts īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, institūcija, kura veic zemes privatizāciju vai atsavināšanu, privatizē vai atsavina kopā ar zemi, uz kuras atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotais īpašuma objekts.

13. Pašvaldību īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, privatizē vai atsavina kopā ar zemi, uz kuras atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotais īpašuma objekts, tikai tad, ja tas noteikts pašvaldības lēmumā.

III. Privatizācijas vai atsavināšanas objekts

14. Privatizēt vai atsavināt var tikai to zemi, uz kuru valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

15. Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja pašvaldībām, ja uz šīs zemes ir valstij piederoši īpašuma objekti vai privatizēti vai atsavināti valsts īpašuma objekti (ēkas, būves, kā arī uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības).

16. Zemes reformas laikā pašvaldībai piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij, ja uz šīs zemes ir pašvaldībai piederoši īpašuma objekti vai privatizēti vai atsavināti pašvaldību īpašuma objekti (ēkas, būves, kā arī uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības).

IV. Zemes privatizācijas metodes un paņēmieni un atsavināšanas veidi

17. Privatizējot zemi, izmanto likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” paredzētās privatizācijas metodes un paņēmienus.

18. Atsavinot zemi, izmanto likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” paredzētos mantas atsavināšanas veidus.

19. Pārdodot valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, kura vērtību veido arī zemes vērtība, minētā objekta pārdošanas cenā atsevišķi jānosaka zemes cena un jānorāda maksāšanas līdzekļi par zemi.

V. Pirmpirkuma tiesības un to izmantošana

20. Privatizētā, atsavinātā vai denacionalizētā objekta īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, uz kuras atrodas attiecīgais objekts.

21. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tās zemes privatizācijas vai atsavināšanas noteikumu apstiprināšanas, uz kuras atrodas privatizētais, atsavinātais vai denacionalizētais objekts, institūcija, kura veic zemes privatizāciju vai atsavināšanu, piedāvā personai, kurai ir zemes pirmpirkuma tiesības, noslēgt pirkuma līgumu saskaņā ar apstiprinātajiem noteikumiem, nosūtot attiecīgos noteikumus ierakstītā vēstulē vai nododot tos minētajai personai vai tās pilnvarotajam pārstāvim pret parakstu.

22. Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, mēneša laikā no privatizācijas vai atsavināšanas noteikumu saņemšanas dienas informē šo noteikumu 21.punktā minēto institūciju par pieņemto lēmumu.

23. Ja persona, kurai ir šajā nodaļā paredzētās pirmpirkuma tiesības, tās neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemesgabalu, uz kura atrodas minētajai personai piederošais īpašuma objekts, un minētais objekts netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

VI. Zemesgabala cena

24. Zemesgabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību.

25. Konkrētā zemesgabala kadastrālo vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pilsētas zemes vērtēšanu.

VII. Maksāšanas līdzekļi

26. Maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi veicami:

26.1. latos;

26.2. īpašuma kompensācijas sertifikātos.

27. Īpašuma kompensācijas sertifikātu apmēru maksājumos par privatizējamo vai atsavināmo zemi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību nosaka institūcija, kura veic privatizāciju vai atsavināšanu.

28. Maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi latos ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos.

29. Ja uz valsts vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu, tad latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” kā maksājums par pašvaldības īpašuma objektu.

30. Ja uz pašvaldības vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu, tad latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” kā maksājums par valsts īpašuma objektu.

VIII. Zemes privatizācijas un atsavināšanas subjekti

31. Zemi privatizācijas un atsavināšanas rezultātā īpašumā var iegūt:

31.1. Latvijas Republikas pilsonis;

31.2. Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

31.2.1. kurā vairāk nekā puse pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, valsts vai pašvaldības uzņēmumam, valsts vai pašvaldības statūtsabiedrībai atsevišķi vai kopā;

31.2.2. kurā vairāk nekā puse pamatkapitāla pieder to valstu fiziskajām vai juridiskajām personām, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ja minētos līgumus Saeima apstiprinājusi līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz to valstu fiziskajām vai juridiskajām personām, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgajā valstī;

31.2.3. kurā vairāk nekā puse pamatkapitāla pieder vairākiem šo noteikumu 31.2.1. un 31.2.2.apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā;

31.2.4. kura ir publiska akciju sabiedrība un kuras akcijas tiek kotētas fondu biržā;

31.3. Latvijas Republikā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi.

32. Fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šo noteikumu 31.punktā, var iegūt īpašumā zemi privatizācijas vai atsavināšanas rezultātā šo noteikumu IX nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot:

32.1. zemi valsts pierobežas joslās;

32.2. zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās. Minētais nosacījums nav spēkā tādā gadījumā, ja attiecīgā zeme paredzēta apbūvei atbilstoši pilsētas ģenerālplānam;

32.3. lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši pilsētas ģenerālplānam;

32.4. zemi pilsētas ģenerālplānā noteiktajās dzīvojamās zonās.

33. Ja pilsētas ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem teritoriālplānošanas noteikumiem, tad personai, kurai ir šo noteikumu 20.punktā noteiktās pirmpirkuma tiesības, ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemesgabalu, uz kura atrodas tai piederošais īpašuma objekts, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

34. Šo noteikumu 31. un 32.punktā minētās personas var privatizēt zemi, ja tās saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteikumiem var būt privatizācijas subjekti.

IX. Zemes privatizācijas vai atsavināšanas iesniegumu izskatīšanas kārtība

35. Institūcija, kura veic zemes privatizāciju, vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kura veic zemes atsavināšanu, iesniedz tās pilsētas domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, iesniegumu, kurā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi.

36. Pilsētas domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pilsētas ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem teritoriālplānošanas noteikumiem, un ir ievēroti šo noteikumu 32.punktā minētie nosacījumi, pilsētas domes priekšsēdētājs 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā.

37. Ja pilsētas ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku, tad virszemes objekta īpašniekam ir šo noteikumu 33.punktā minētās tiesības.

38. Piekrišana noformējama izziņas veidā, kuru paraksta pilsētas domes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī privatizācijas vai atsavināšanas rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Vienu izziņas eksemplāru pilsētas pašvaldība triju dienu laikā pēc izziņas parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai.

39. Dokuments, kurš apliecina zemes iegūšanu īpašumā tās privatizācijas vai atsavināšanas rezultātā, ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota šo noteikumu 38.punktā minētā izziņa.

40. Piekrišanas atteikumu institūcija, kura veic privatizāciju, vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra var pārsūdzēt tiesā.

X. Fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana

41. Ja šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minēto statūtsabiedrību pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst minētā apakšpunkta nosacījumiem, šai statūtsabiedrībai zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai mēneša laikā ir jāsaņem attiecīgās pilsētas domes priekšsēdētāja izziņa par zemes īpašuma tiesību saglabāšanu šo noteikumu IX nodaļā noteiktajā kārtībā.

42. Ja attiecīgās pilsētas domes priekšsēdētājs nepiekrīt zemes īpašuma tiesību turpmākai saglabāšanai, juridiskās personas pienākums ir divu gadu laikā zemes īpašumu atsavināt. Piekrišanas atteikumu zemes īpašnieks var pārsūdzēt tiesā.

43. Ja šo noteikumu 32.punktā minētās personas privatizācijas vai atsavināšanas rezultātā iegūto zemes īpašumu neizmanto norādītajiem mērķiem, šādu īpašumu divu gadu laikā ir jāatsavina.

44. Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts