Šodien Saeima sanāk Ziemas sesijas pirmajā plenārsēdē

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra — preses konference

Pašlaik laikrakstos un žurnālos, radio un televīzijā daudz kritizētais mūsu valsts parlaments, izrādās, strādā arvien produktīvāk.

Par to liecināja vakardienas preses konference, kurā Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens (augšējā attēlā) informēja par sestās Saeimas darba rezultātiem 1996.gada rudens sesijā. Lūk, ko viņš sacīja:

— Domāju, ka šīs preses konferences tematiku mēs varētu formulēt mazliet plašāk, proti, runāt par Saeimas darba rezultātiem visā aizvadītajā gadā — ne tikai rudens sesijā vien. Saeimas Kanceleja ir apkopojusi salīdzināmu statistiku par 1996.gadu un 1994.gadu. 1994.gads ir izraudzīts tādēļ, ka 1995. gads bija Saeimas vēlēšanu gads, un acīmredzot nebūtu korekti un objektīvi skaitļus salīdzināt ar šo gadu.

Tātad 1996.gadā ir notikušas 86 Saeimas sēdes, savukārt 1994.gadā — 54 sēdes. 1996.gadā Saeimā pavisam iesniegti 524 likumprojekti, bet 1994.gadā — 359. 1996.gadā pieņemti 209 likumi, turpretī 1994.gadā — 170. 1996.gadā pieņemti 228 Saeimas lēmumi, 1994.gadā — 116. Pagājušajā gadā iesniegti 11 Saeimas deputātu pieprasījumi Ministru kabinetam, no kuriem 4 atzīti par Saeimas pieprasījumiem. Savukārt 1994.gadā tikuši iesniegti 20 deputātu pieprasījumi valdībai, no tiem par Saeimas pieprasījumiem atzīti 9. Visbeidzot, 1996.gadā iesniegti 211 jautājumi Ministru kabineta locekļiem, bet 1994.gadā — 47. Tie, manuprāt, ir galvenie rādītāji, kas raksturo Saeimas darbu.

Domāju arī, ka šie kvalitatīvie rādītāji liecina par Saeimas darba kvalitāti un zināmā mērā atspēko līdzšinējos apgalvojumus par sesto Saeimu kā mazāk konstruktīvu vai mazāk darbspējīgu. Domāju, ka tā tas nav. Manuprāt, starp šiem 209 pieņemtajiem likumiem ir ļoti daudz tādu, kas sakārto likumīgo bāzi reformu straujākai attīstībai Latvijā.

Uzsākot Saeimas 1997.gada ziemas sesiju, es gribētu minēt dažus manā izpratnē nozīmīgākos likumprojektus, pēc kuriem mums būs tuvākajā laikā jāstrādā. Proti, Saeima šajā, 1997.gadā sāks strādāt pie jaunā Muitas likuma, pie jaunā likuma par nekustamā īpašuma nodokli, pie jaunā Administratīvā kodeksa, pie jaunā Latvijas Krimināllikuma.

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra — Baltkrievijas vēstnieks

Vakar, 15.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks pieņēma Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Valentīnu Veļičko pēc viņa lūguma (augšējā attēlā).

Baltkrievijas vēstnieks informēja Saeimas priekšsēdētāja biedru par savas valsts iekšpolitisko situāciju, izmaiņām parlamentā un valdībā, uzsverot pārmantojamības aspektu un to, ka nekādas krasas izmaiņas Baltkrievijas iekšpolitikā un ārpolitikā nav gaidāmas. Tika pārrunāti arī nesenā referenduma rezultāti, izmaiņas Baltkrievijas konstitūcijā, kā arī tuvināšanās ar Krievijas Federāciju.

A.Ameriks izteica Latvijas puses bažas, vai šā procesa rezultātā Baltkrievija nezaudēs savu valstiskumu, kā arī akcentēja to, ka Latvija ir ieinteresēta, lai kaimiņvalstīm būtu demokrātiska parlamentāra iekārta un tajās tiktu ievērotas cilvēktiesības.

V.Veļičko atzīmēja, ka 31.janvārī notiks NVS valstu galotņu tikšanās, kurā apspriedīs arī integrācijas procesus, bet gada beigās paredzams šiem jautājumiem veltīts referendums. Taču runa nav un nevar būt par abu valstu saplūšanu vai Baltkrievijas pārtapšanu par Krievijas guberņu — notiks vienīgi ciešāka koordinācija ārpolitiskajos jautājumos, kā arī abpusēji izdevīgajā ekonomiskajā sadarbībā.

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Baltkrieviju bija galvenais temats arī šodien notikušajā sarunā.

Pēdējos gados tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm ir pieaudzis 11 reizes, un pērn tas bija ap 300 miljoniem ASV dolāru. Ir izveidoti 157 kopuzņēmumi, Latvija kļuvusi par Baltkrievijas galveno tranzīta koridoru — piemēram, 90 procenti kālija minerālmēslu jeb gandrīz 2 miljoni tonnu tiek transportēti caur Latviju, kas dod mūsu valstij 32 miljonus USD. Arī Latvijas uzņēmēji aktīvi izmanto Baltkrievijas bezmuitas attiecības ar vairākām NVS valstīm. Taču Baltkrievija, kura pērn ir iztikusi bez ārvalstu kredītiem un budžeta deficītu noturējusi SVF rāmjos, ir ieinteresēta ne tikai Latvijas ostās — tā aktīvi iepērk mūsu rūpniecisko un lauksaimniecisko produkciju, izmanto remonta servisa pakalpojumus utt. V.Veļičko vērsa Latvijas puses uzmanību uz to, ka šiem ekonomiskajiem kontaktiem nepieciešams politiskais atbalsts, kas sekmētu to nostiprināšanos un tālāku attīstību. Baltkrievijas puse ir pārliecināta par šā procesa lietderību un uzskata, ka tam ir nepieciešamie priekšnosacījumi. Patlaban ir noslēgti 24 starpvalstu līgumi, darbā ir vēl 14, aktīvi attīstās pierobežas tirdzniecība, labi ir robežsargu un operatīvās izmeklēšanas darbinieku kontakti. Abu valstu starpā nav neviena konfliktjautājuma, Baltkrievija augstu vērtē Latvijas toleranto attieksmi pret Baltkrievijas iekšējām problēmām, savukārt Baltkrievija nekad nav apšaubījusi Latvijas tiesības izšķirties par integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, nav mēģinājusi steidzināt naturalizāciju u.tml.

Abas sarunu puses atzina, ka labu kaimiņattiecību uzturēšana atbilst gan Latvijas, gan Baltkrievijas vitālajām interesēm, tālab būtu lietderīgi turpināt politiķu un parlamentāriešu kontaktus, iegūstot vairāk tiešas un nepastarpinātas informācijas. Šai nolūkā, iespējams, februāra beigās vai marta sākumā varētu notikt A.Amerika vadītas Latvijas parlamentārās delegācijas vizīte Baltkrievijā.

Saeimas preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra — Polijas vēstnieks

Vakar, 15.janvārī, Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jaroslavs Bratkevičs ieradās vizītē pie Saeimas priekšsēdētāja biedra Andra Amerika, kurš, kā zināms, koordinē Saeimā ārpolitiskos jautājumus.

Atzīmējot, ka šis gads būs īpaši nozīmīgs visai eiroatlantiskajai telpai, jo tiks pieņemti vairāki vēsturiski lēmumi, kuri tieši ietekmēs kontinenta nākotni, Polijas vēstnieks uzsvēra, ka savu misiju Latvijā viņš saskata maksimālajā abu valstu ekonomiskās un humanitārās sadarbības veicināšanā un politikas koordinācijā, jo gan Polijai, gan Latvijai ir vienoti ģeostratēģiskie mērķi un tās abas veido latīņu civilizācijas austrumu robežu.