• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra - Polijas vēstnieks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.1997., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41916

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra - preses konference

Vēl šajā numurā

16.01.1997., Nr. 22

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra — Polijas vēstnieks

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijai jābūt to pašu struktūru loceklei kā Polijai — tālab abām valstīm jāveltī lielāka uzmanība divpusējo kontaktu praktiskajam, lietišķajam aspektam, ieskaitot vienotas argumentācijas izstrādāšanu. Nav pieļaujama neveselīgas sacensības situācija, integrējoties Eiropas Savienībā un NATO. Polija sevi uzskata par atbildīgu, lai Baltijas valstis iespējami drīz pievienotos transatlantiskajām struktūrām, savukārt Baltijas valstis varētu atzīt, ka Polijas iekļaušanās tajās ir arī Baltijas valstu interesēs.

A.Ameriks, analizējot ārpolitikas ietekmi uz iekšpolitiku, kā piemēram, nepieciešamība piemēroties Rietumeiropas standartiem nosaka ekonomiskās sistēmas transformāciju, valsts aizsardzības spēju attīstību, demokrātisko institūtu progresu, atzina, ka Polija savās reformās ir pavirzījusies krietni tālāk par Latviju, tāpēc mums visnotaļ svarīga ir gan Polijas pieredze, gan parktiskā palīdzība. Būtiska loma abu valstu sakaros ir parlamentāriešu kontaktiem, un Latvija šā gada maijā labprāt gaidītu viesos Polijas Saeimas delegāciju.

Tika pārrunāts jautājums par pilsonības piešķiršanu poļu minoritātei, kas šeit ir izveidojusies tā paša Molotova — Ribentropa pakta rezultātā, kurš tik sāpīgi skāra arī Latviju. Polijas vēstnieks uzsvēra, ka viņa valsts politika šai jomā allaž bijusi skaidra un nepārprotama — poļu tautības iedzīvotājiem ir jābūt absolūti lojāliem pret to valstu iekārtu, kurā viņi dzīvo, savukārt šīm valstīm jāpiemēro viņiem visi EDSO standarti. J.Bratkevičs apliecināja savas valsts dziļo ieinteresētību aptuveni 20 tūkstoš poļu pilsonības jautājumu atrisināšanā. A.Ameriks vērsa Polijas puses uzmanību uz apstākli, ka spēkā esošais Pilsonības likums ir smaga un sarežģīta kompromisa rezultāts starp dažādiem Saeimā un valdībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, kuru attieksme pret iespējamajām izmaiņām likumā nav viennozīmīga. Tomēr reālismam agri vai vēlu ir jāņem virsroka, un šis jautājums, iespējams, varētu tikt atrisināts gaidāmās Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizītes Polijā priekšvakarā.

— Visu dižo rada skudru darbs, — sarunas nobeigumā izteicās Polijas vēstnieks. Šāds vienlaikus lietišķs un draudzīgs tonis labi raksturo tikšanos kopumā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!