Mūsu lauki starp atbalstu un ierobežojumiem

Tuvākajā laikā, iespējams, tiks atcelti cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, kas ieviesti aizvadītā gada 17.decembrī, bet pirms tam uz 200 dienām bija noteikta muitas nodokļa likme 70 procentu apjomā. Par to paredzēts lemt nākamajā Ministru kabineta sēdē 11.aprīlī. Gadījumā, ja noteiktos tirgus aizsardzības pasākumus atcels, tā būs politiska izšķiršanās par kompromisu starp Latviju un Eiropas Savienību (ES). Pēc neoficiālas informācijas, Latvijā pieņemto cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu dēļ Eiropas Komisija (EK) ir gatava ieviest soda sankcijas, un tās skartu Latvijas piensaimniekus. Šī situācija vēlreiz pierāda, ka lauksaimniecībā visas nozares ir cieši saistītas un atkarīgas no vienas vai otras veiksmēm un neveiksmēm. Eiropas Komisija paudusi viedokli, ka no šā gada 1.jūlija tiks aizliegts Latvijā ražoto sviestu eksportēt uz Eiropas Savienību. Jāatzīmē, ka tieši šo valstu tirgos bija lielākais Latvijas sviesta produkcijas noiets.

Zināms drauds Latvijas piena nozarei ir arī EK labvēlīgā attieksme pret igauņu piena ražotājiem. Igaunijai piedāvātas jaunas piena produktu eksporta kvotas, pat divreiz vairāk par tur saražotā piena daudzumu. Igauņiem plānots no šā gada 1.jūlija palielināt pašreizējās kvotas piena pulverim, sviestam un sieram. Kvotu ietvaros tiks atcelta arī ievedmuita. Pašreiz Igaunijas uzņēmumi kvotās paredzēto produkciju ES ieved ar 80 procentu muitas tarifu atlaidi, bet no 1.jūlija produkciju varēs ievest bez ievedmuitas

Igaunijai piedāvātās piena produkcijas kvotas ir 500 tonnas saldā krējuma, 10 000 tonnu piena pulvera, 300 tonnas jogurta, 700 tonnas skābā krējuma, 3000 tonnas sviesta un 2000 tonnas siera. Paredzēts, ka ES atcels eksporta subsīdijas sieram, ko ieved Igaunijā. Tas nozīmē, ka kaimiņvalsts ražotāji atradīsies daudz labākā tirgus situācijā. Viņu pienotavas būs ieinteresētas pirkt Latvijā saražoto pienu. Pēc speciālistu vērtējuma, tas negatīvi iespaidos mūsu piena iepirkuma cenas, jo igauņi spēs maksāt vairāk. Turklāt Latvijas piensaimniekiem trūks piena, tāpēc iespējams vairāku Latvijas piena uzņēmumu bankrots.

Latvijā ieviesto cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu dēļ pārtrauktas sarunas ar ES par tirgus liberalizēšanu. Līdz ar to piena pārstrādes uzņēmumiem nav zināmas piena produktu eksporta kvotas no šī gada jūlija. Zemkopības ministrs prognozēja — ja Latvija spers labvēlīgu soli un atcels ieviestos aizsargpasākumus cūkgaļas iekšējā tirgū, tad pastāv reāla iespēja turpināt maijā sarunas ar ES un līdz jūlijam panākt vienošanos par jaunajām kvotām un tirdzniecības noteikumiem. Jāatzīmē, ka jau gada sākumā notika politiska vienošanās starp Latviju un ES par aizsargpasākumu atcelšanu. Valdība, pirms pieņems konkrētu lēmumu šajā jautājumā, uzklausīs arī Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komitejas sagatavotos argumentus un ieteikumus, taču galavārds piederēs Saeimai. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komiteja iesniegs valdībai materiālus par esošo situāciju cūkgaļas iekšējā tirgū, vērtējumu par aizsardzības pasākumu ietekmi un iespējām liberalizēt tirgu. Savukārt 18.aprīlī ES paredzēts apspriest Latvijas cūkgaļas ražotāju aizsargpasākumus, piemērojot nelabvēlīgus nosacījumus Latvijas sviesta eksportam. Tomēr mūsu politiķiem pastāv iespēja šai samezglotajai situācijai rast risinājumu vispirms valdībā, pēc tam Saeimā.

A.Kalvītis: — Zemkopības ministrija neiebildīs pret aizsargpasākumu atcelšanu. Jau gadu esam aizsargājuši savu iekšējo tirgu, tā nav rīkojusies neviena cita valsts. Situācija cūkgaļas tirgū Latvijā pamazām stabilizējas salīdzinājumā ar aizvadītā gada martu un aprīli. Cūkgaļas cenas jau kādu pusgadu turas 60–65 santīmu robežās par dzīvsvara kilogramu. Samaksa apmierina ražotājus, taču tā vēl neļauj segt tos zaudējumus, kas radās pārmērīgā cūkgaļas importa dēļ. Uzskatu, ka cūkkopības nozarei nepieciešams valsts papildu atbalsts. Tādējādi aizsardzības pasākumi tiks apmainīti pret subsīdijām.

Ministrs minēja, ka šim nolūkam nepieciešams aptuveni viens miljons latu, lai līdz gada beigām stabilizētu situāciju nozarē. Jāņem vērā arī tas, ka aizvadītajā vasarā bija ļoti zemas lopbarības graudu ražas, tāpēc lopbarība kļuva vēl dārgāka. Arī šis iemesls palielina izmaksas cūkkopībā. Nosacījumi subsīdiju saņemšanai tiks izstrādāti, ņemot vērā arī cūkgaļas ražotāju viedokļus. A.Kalvītis iecerējis aicināt Ministru kabinetu veikt grozījumus valsts budžetā, lai saņemtu nepieciešamās finanses cūkkopības atbalstam.

— Mums ir pamatotas tiesības saņemt šo papildu finansējumu, jo pašreizējais subsīdiju kopapjoms nesasniedz trīs procentus no valsts budžeta, kā tas noteikts Lauksaimniecības likumā,— teica A.Kalvītis.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"