pašvaldībām

Par Pašvaldību kreditēšanas fondu

• Pašvaldību kreditēšanas fonds ir viens no trijiem pakārtotajiem projektiem, ko paredz 1996.gada 26.janvārī noslēgtais kredītlīgums starp Latvijas Republikas valdību un Pasaules banku “Komunālo pakalpojumu attīstības projekta” īstenošanai.

• Pašvaldību kreditēšanas fonds savu darbību uzsācis ar iepriekšminētā kredītlīguma ietvaros piešķirtajiem kredītresursiem 3,5 milj. ASV dolāru apmērā. Nākotnē fondu paredzēts papildināt arī ar finansu resursiem no citiem avotiem.

• Kredīts tiek piešķirts pašvaldībām vai pašvaldību uzņēmumiem infrastruktūras projektu īstenošanai.

• Procentu likme, kas jāmaksā pašvaldībai par kredīta izmantošanu, ir 10 — 11% gadā. Tā mainās atkarībā no Pasaules bankas noteiktās mainīgās procentu likmes.

• Kredīta atmaksas periods — līdz 10 gadiem.

• Nozares, kurās ir pieejams finansējums: enerģētika, transports, vide, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā aprūpe.

• Reāli projektu iesniegšana Pašvaldību kreditēšanas fondam sākusies 1996.gada pavasarī.

• Pašreiz Pašvaldību kreditēšanas fondā iesniegti 52 projekti un projektu koncepcijas, kuros pieprasītais kredīta apjoms ir apmēram 20,5 miljoni latu.

• Enerģētikas projekti sastāda vairāk nekā 1/3 (36%) no Pašvaldību kreditēšanas fondam iesniegto projektu skaita. 1/3 (30%) iesniegto projektu ir izglītības projekti — mācību iestāžu rekonstrukcija un būve. Apmēram 1/5 daļu sastāda vides un reģionālās attīstības projekti, mazāk iesniegto projektu attiecas uz veselības aizsardzību, kultūru un transportu.

• Kopumā projektus iesniegušas 30 pašvaldības. Visaktīvākie projektu iesniedzēji: Ogres pilsētas dome, Rīgas rajona pašvaldības, piem., Mārupes pagasta, Allažu pagasta, Ādažu pagasta padome, kā arī Vidzemes puses pašvaldības.

• 1996.gada 27.decembrī noslēgts pakārtotais kredītlīgums starp Mārupes pagasta padomi un Finansu ministriju projekta “Jaunmārupes ciema siltumsaimniecības rekonstrukcija” realizācijai. Pasaules banka devusi piekrišanu finansēt šo projektu 1996.gada 30.okotbrī.

• Uz Pasaules banku izskatīšanai nosūtīti pieci nākamie PKF atbalstītie projekti: “Katlumājas Cēsīs, Beverīnas ielā 11, pārbūve”, “Pilsrundāles vidusskolas siltumapgāde un ūdensapgāde”, “Gulbenes rajona Beļavas pagasta Ozolkalna pamatskolas fiziskā un mācību darba uzlabošana”, “Rojas pagasta siltumapgādes sistēmas uzlabošana” un “Valmieras pagasta Viestura laukuma katlumājas rekonstrukcija”.

• Pašvaldību kreditēšanas fonds atrodas Ekonomikas ministrijā, Brīvības ielā 55, tālrunis: 7013232 vai 7013126. Kontaktperonas: Solvita Klapare — PKF projektu koordinatore, Andra Feldmane — PKF projektu ekonomiste inženiere.

1997.gada 14.janvārī

Par projektu iesniegšanu kreditēšanas fondam

Lietotie saīsinājumi: EIRR — Ekonomiskā iekšējā peļņas norma (Internal Rate of Return); NPV — Pašreizējā tīrā vērtība; PKF — Pašvaldību kreditēšanas fonds; PK — projekta koncepcija; TEN — tehniski ekonomiskais novērtējums; VIP — Valsts Investīciju programma.

1. Ievada pozīcijas

1996.gada 26.janvārī Latvijas Republikas valdība parakstīja kredītlīgumu ar Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku (Pasaules banku) “Komunālo pakalpojumu attīstības projekta” realizācijai.

Projekts paredz trīs pakārtotus projektus:

• Rīgas sabiedriskā transporta rehabilitācija;

• Daugavpils ūdensapgādes un kanalizācijas attīrīšanas sistēmas uzlabošana;

• Pašvaldību kreditēšanas fonda izveidošana.

Pašvaldību kreditēšanas fonds uzsāk savu darbību ar 3,5 milj. ASV dolāru lielu sākumkapitālu no iepriekšminētā Pasaules bankas kredīta. Kredīts ir piešķirts Latvijas valdībai un tālāk tiks piešķirts pašvaldībām, lai īstenotu piedāvātos infrastruktūras investīciju projektus. Atsevišķos gadījumos ir iespējams piešķirt kredītu tieši pašvaldības uzņēmumam, ja šī kredīta atmaksu garantē pašvaldība ar saviem budžeta līdzekļiem. Abos gadījumos pašvaldība ir atbildīga par pakārtotā kredīta atmaksu.

Nākotnē fondu paredzēts papildināt arī ar citiem ārvalstu un iekšzemes finansu līdzekļiem.

Pašvaldību kreditēšanas fonds ar Ekonomikas ministrijas Investīciju departamenta palīdzību ir izstrādājis šos IETEIKUMUS, lai iepazīstinātu pašvaldības ar PKF darbības mērķi, kredīta saņemšanas iespējām un nosacījumiem, PKF prasībām projektu sagatavošanā, kā arī projektu izskatīšanas procedūru PKF un kritērijiem, kas tiek izmantoti projektu izvērtēšanai. Ieteikumi nosaka projektu iesniegšanas prasības un procedūru, kurai pieteicējam jāpiekrīt, lai PKF izskatītu tā pieteikumu finansēšanai.

2. Pašvaldību kreditēšanas fonda mērķis

PKF galvenais mērķis ir mobilizēt finansu resursus un piedāvāt tos pašvaldībām ar mērķi veikt investīcijas infrastruktūras projektos. Tādējādi PKF ir resursu papildavots pašvaldībām, lai finansētu to likumā “Par pašvaldībām” kompetencē esošos projektus. Fonda mērķos ietilpst pašvaldību darbības iespēju un to efektivitātes nostiprināšana, sniedzot palīdzību projekta shēmas izveidošanā, tā izvērtēšanā un investīciju programmu izpildē, racionalizējot programmas, atsakoties no ad hoc investīciju prakses un izmantojot racionālus kritērijus līdzekļu ģeogrāfiskajā un sektorālajā sadalē. PKF ir īpaši piemērots mazajām pašvaldībām, kurām nav pietiekošu administratīvo iemaņu un pieejas kapitāla tirgum.

3. PKF pārvaldes organizācijas

Fondu pārvalda PKF Padome, kas ir izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Padomes sastāvā ietilpst pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas, Pašvaldību savienības un Pašvaldību lietu pārvaldes. Padome apstiprina projektu finansēšanu no PKF līdzekļiem.

4. Projektu atbilstība PKF finansēšanai

PKF finansēšanai atbilst tikai tie investīciju projekti pašvaldību pakalpojumu sfērā, kuri saskan ar pašvaldību un nacionālajām prioritātēm. Šādi projekti ir:

Enerģētikā:

• apkures sistēmu un katlumāju rekonstrukcija un būve;

• gāzes piegādes tīklu rekonstrukcija un būve;

• enerģijas taupīšana, ieviešot siltuma, gāzes un ūdens patēriņa skaitītājus;

• enerģijas zudumu samazināšana ar siltumizolācijas palīdzību pašvaldībām piederošajās dzīvojamajās mājās.

Transports:

• pašvaldību pārziņā esošo ielu, ceļu, tiltu rekonstrukcija un būve;

• satiksmes risinājumu ieviešana, kuri ir domāti satiksmes stāvokļa uzlabošanai;

• transporta uzņēmumu infrastruktūras rekonstrukcija un būve.

Vide:

• ūdens apgāde un notekūdeņu attīrīšana;

• cieto atkritumu pārstrāde un glabāšana;

• dambju (aizsprostu) un vispārējās lietošanas meliorācijas objektu rekonstrukcija un būve.

Izglītība:

• skolu rekonstrukcija un būve.

Veselības aizsardzība:

• veselības aizsardzības objektu rekonstrukcija un būve;

• medicīnisko iekārtu iepirkšana.

Sabiedriskās vajadzības un sociālā aprūpe:

• dažāda veida pansionātu rekonstrukcija un celtniecība;

• municipālās policijas ēku rekonstrukcija un celtniecība;

• sabiedrisko ēku rekonstrukcija, celtniecība vai iegāde pašvaldību vajadzībām.

5. Aizdevumu noteikumi

• Kredīta apjoms

Sākuma periodā PKF dalība projektos ir ierobežota ar 1 miljonu ASV dolāru.

• Kredīta daļa kopējā projektā

PKF finansējuma daļa nedrīkst pārsniegt 80% no projekta kopējām izmaksām. Vismaz 10% no projekta kopējām izmaksām jāsedz kredīta ņēmējam.

• Kredīta attiecība pret pašvaldības tekošā gada budžetu

PKF finansējuma daļai (kredītam) jābūt robežās no 20 līdz 30% no pašvaldības tekošā gada budžeta ieņēmumu kopsummas.

• Parāda apkalpošanas maksājumi

Parāda apkalpošanas maksājumi nedrīkst pārsniegt 15% no pašvaldības budžeta gadījumos, kad projekts pašatmaksājas, un 7 — 10%, ja to atmaksā no apšvaldības budžeta.

• Kredīta procentu likme

Kredīta procentu likme mainās atkarībā no Pasaules bankas noteiktās mainīgās procentu likmes. 1996.gada okotbrī Pasaules bankas noteiktā procentu likme ir 6,69%.

Papildus kredīta procentu likmei kredīta ņēmējam jāmaksā saistības maksa 0,75% gadā par neizlietoto aizdevuma daļu. Saistību maksa tiek aprēķināta no kredīta ņēmējam piešķirtās kredīta summas, sākot no 1996.gada 26.marta, t.i., 60 dienas no Latvijas valdības un Pasaules bankas noslēgtā kredītlīguma parakstīšanas datuma. Saistības maksa var tikt mainīta, ja to maina Pasaules banka. 1996.gada okotbrī Pasaules bankas noteiktā saistības maksa ir 0,25%.

Kredīta ņēmējs veic vienreizēju maksājumu 3% apmērā no kredīta summas PKF 10 dienu laikā no pakārtotā kredītlīguma ar Finansu ministriju slēgšanas brīža.

Lai segtu ar fonda apkalpošanu saistītās izmaksas, Pasaules bankas noteiktajam kredīta procentam papildus tiek pieskaitīts 1%. No minētās summas tiek segti izdevumi, kas saistīti ar speciālistu — projektu koordinatora, inženiera, ekonomista un finansista — darba samaksu, kā arī fonda tehnisko apkalpošanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 7. marta noteikumiem Nr. 44 “Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanu” papildus Pasaules bankas noteiktajam kredīta procentam tiek pieskaitīts 1%, kas jāieskaita Finansu ministrijas rezerves fondā.

• Kredīta atmaksas periods

Atmaksāšanas laiks ir 2–10 gadi. Precīzi tas tiek noteikts pakārtotajā kredītlīgumā atkarībā no investīciju veida un atiblstoši ienākumu plūsmai. Atmaksa jāsāk pēc projektā paredzēto darbu pabeigšanas, bet ne vēlāk kā pēc 1/4 daļas no projektam piešķirtā kredīta termiņa. Vides aizsardzības projektiem var tikt piemērots maksimālais atmaksāšanas laiks — 17 gadi — ar pamatsummas atmaksas sākšanos pēc 5 gadiem.

• Preču iepirkuma procedūra

Projektiem, kas apmaksāti no Pasaules bankas aizdevuma, jāatbilst Pasaules bankas iepirkuma procedūrām.

Vietējais slēgtais konkurss ir piemērojams gadījumos, ja iepērkamo preču un darbu izmaksas zemākas par 50 000 ASV dolāriem.

Starptautiskais slēgtais konkurss vai vietējais atklātais konkurss piemērojams gadījumos, ja iepērkamo preču un darbu izmaksas pārsniedz 50 000 ASV dolārus un ir zemākas par 300 000 ASV dolāriem.

Staprtautiskais atklātais konkurss piemērojams gadījumos, ja iepērkamo preču un darbu izmaksas pārsniedz 300 000 ASV dolārus.

• Pasaules bankas līdzdalība projektu vērtēšanā

Pasaules banka paredz izskatīt pirmos trīs finansēšanai piedāvātos PKF projektus un, ja tie būs apmierinoši, tad turpmāk izskatīt tikai tos projektus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 500 000 ASV dolārus.

6. Soda sankcijas

Soda sankcijas tiek noteiktas Finansu ministrijas un kredīta galalietotāja noslēgtajā pakārtotajā kredītlīgumā.

7. Projekta iesniegšanas procedūra

1. Projekta iesniegšnas cikls sākas ar Projekta koncepcijas pieteikumu, kurš jāiesniedz PKF. Projekta koncepcijas pieteikumu var iesniegt visa gada laikā. Projekta koncepcija jāsastāda atbilstoši koncepcijas pieteikuma formai (A pielikums). Tajā jāsniedz informācija par projekta ideju, tās iespējamajiem realizācijas veidiem, un tā ļauj PKF novērtēt projekta iesniedzēja finansiālo stāvokli, tehniskās un administratīvās iespējas. Projekta koncepciju apstiprina pašvaldības augstākā vēlētā institūcija (padome).

Projekta koncepcijas pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:

• atbilstošās sektora ministrijas viedoklis;

• ja projekta iesniedzējs ir pašvaldības uzņēmums — Finansu ministrijas licencētas auditorfirmas slēdziens par uzņēmuma darbību pēdējos 3 gados;

• atbilstošās pašvaldības lēmums, kurā norādīta nepieciešamā kredīta summa un par atmaksas garantu noteikts pašvaldības budžets;

• rakstisks apstiprinājums, kas apliecina, ka pašvaldība (pašvaldības uzņēmums) ir iepazinusies un piekrīt ar šajos ieteikumos un pakārtotā kredītlīguma tekstā starp Finansu ministriju un pašvaldību (pašavaldības uzņēmumu) minētajām PKF, Pasaules bankas un Finansu ministrijas prasībām, un ir gatava slēgt šādu pakārtoto kredītlīgumu ar Finansu ministriju.

2. Projekta koncepcijas izvērtēšana. Projekta koncepcijas izvērtēšanu veic PKF atbilstoši izvirzītajiem nosacījumiem (1. paskaidrojums). Pēc projekta koncepcijas izvērtēšanas 10 dienu laikā no PKF Padomes lēmuma pieņemšanas brīža iesniedzējam tiek sniegta atbilde, kurā tiek norādīta turpmākā projekta koncepcijas virzība.

3. Pozitīva PKF Padomes lēmuma gadījumā pieteicējs var uzsākt projekta izstrādi.

4. Lai PKF izvērtētu projektu, pieteicējam jāiesniedz šādi dokumenti:

• atbilstošās sektora ministrijas viedoklis par projektu;

• projekta pieteikums (skat. B pielikumu, kurš jāaizpilda arī angļu valodā);

• projekta tehniski ekonomiskais novērtējums ( feasibility study ) (skat. 4. paskaidr.).

5. Pēc projekta izvērtēšanas PKF un PKF Padomes lēmuma par projekta finansēšanu pieņemšanas projekts tiek nosūtīts uz Ekonomikas ministrijas Investīciju departamentu, Finansu ministriju un Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomi atzinumu sniegšanai. Pēc atzinumu saņemšanas tiek sniegta atbilde projekta iesniedzējam, kurā norādīta piekrišana pakārtotā kredītlīguma slēgšanai starp pašvaldību (pašvaldības uzņēmumu) un Finansu ministriju vai arī lūgums veikt nepieciešamos labojumus projektā.

6. Pēc pakārtotā kredītlīguma noslēgšanas sākas projekta realizācija atbilstoši Pasaules bankas prasībām un noteikumiem, kā arī saskaņā ar LR likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”.

7. Preču un darbu iegādes procedūras veic kredīta ņēmējs PKF pārraudzībā.

8. Projekta izvērtēšanas kritēriji

Projektus novērtē saskaņā ar kritērijiem un kārtību, kāda tiek piemērota projektu novērtēšanai un iekļaušanai Valsts investīciju programmā.

Projekta izvērtēšanas kritēriji ir:

1. Pirms projekts tiek iesniegts Pašvaldību kreditēšanas fondā, ir jāveic projekta ieguvumu – izdevumu analīze vai jābūt izstrādātam biznesa plānam. Nepieciešams novērtēt alternatīvo projekta realizācijas variantu. Visi projekti tiek izvēlēti pēc zemākajām kopējām izmaksām, kas novērtētas no kopējām projekta darbības perioda izmaksām (investīcijas + uzturēšanas izmaksas). Projektiem jāatbilst esošajiem tehniskajiem, būvniecības un vides aizsardzības standartiem un noteikumiem.

2. Projekta ekonomiskā iekšējā peļņas norma nedrīkst būt zemāka par 12% (EIRR>=12%), kur to iespējams aprēķināt.

3. Nozarēs, kurās ir naudas ieņēmumi, pieprasītajām investīcijām jābūt finansiāli pamatotām un ienākumiem jānodrošina investīciju atmaksāšana un regulāra atjaunošana. Šādiem projektiem jāsagatavo finansiālais plāns, ko sastāda naudas plūsmas, bilances un peļņas, – zaudējumu atskaite.

Minimālais parādu apkalpošanas koeficients nedrīkst būt zemāks par 1,3 (MPAK=gada ienākumi – ražošanas izdevumi pirms amortizācijas atskaitījumiem un procentu aprēķina/parādu apkalpošanas izmaksas (t.i., procentu maksājumi + pamatmaksājumi)).

Atkarībā no sektora tiek noteikti minimālie izmaksu atmaksāšanas nosacījumi no tarifiem. Ja tarifu paaugstināšana ir nepieciešama, lai tiktu nomaksāti izdevumi, tad tam jābūt apstiprinātam likumā paredzētajā kārtībā (papildus pievienojot datus par esošajiem klientu parādiem pret pašvaldību vai uzņēmumiem), un šādu apstiprinājumu iesniedz, pirms projekts tiek novērtēts.

4. Kredīta ņēmējam projekta pieteikumā jāparāda esošā finansiālā, tehniskā un administratīvā spēja darboties un sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī uzturēt paredzēto projektu pēc tā nodošanas ekspluatācijā. Kredīta ņēmējam jāparāda arī atbilstoša spēja realizēt projektā paredzētos darbus, spēja vadīt būvniecību un projektēšanu un kontrolēt projekta izmaksas. Ja nepieciešams, kredīta ņēmējam jāveic uzņēmuma pārstrukturēšana, lai izpildītu minētās prasības.

5. Saskaņā ar likumu “Par valsts ekoloģisko ekspertīzi” jābūt novērtētai projekta ietekmei uz vidi un projekta ietvaros jāsamazina šī ietekme.

6. Gadījumos, kad projektā paredzētie celtniecības darbi jau ir uzsākti, taču pārtraukti, kredīta ņēmējam papildus jāiesniedz ekspertīzes atzinums par iespējām turpināt celtniecības darbus.

7. Kredītus no PKF nozarēs, kurās darbojas speciālie budžeti (Ceļu fonds, Vides aizsardzības fonds u.c.), iespējams saņemt tikai tādā gadījumā, ja ne mazāk kā 20% no attiecīgās pašvaldības atbilstošā speciālā budžeta tiek izlietoti projekta, kuram nepieciešams kredīts, līdzfinansēšanai. Šis nosacījums ir spēkā tad, ja kredīta ņēmējs ir pašvaldība.

Pašvaldību kreditēšanas fonds

1996. gada decembrī