sarunas. preses konferences

Par pasažieru komfortu un akcīzes nodokli

Pirmdien, 13.janvārī, Satiksmes ministrijas rīkotajā preses konferencē ar žurnālistiem tikās ministrs Vilis Krištopans.

Ministrs sniedza plašu informāciju par Satiksmes ministrijas uzdevumiem, plāniem un iecerēm šajā gadā. Viņš informēja, ka autobusu satiksmes uzlabošanai sākusi darboties maršrutu dotēšanas sistēma, kas devusi iespēju rajonos atklāt vairākus jaunus maršrutus. Divdesmit astoņas ceļu pārvaldes tiek aizstātas ar četrām reģionālām akciju sabiedrībām, tādā veidā nodrošinot ekonomiskāku nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu.

Vilis Krištopans pakavējās arī pie jautājuma par ceļu tīrīšanu. Valsts nozīmes ceļi esot kārtīgi notīrīti, turpretim rajonu nozīmes ceļi, neraugoties uz lielajiem iedalītajiem naudas līdzekļiem, tiekot slikti kopti, jo nav iegādāta moderna ceļu aprūpes tehnika. Ministrs to novērtēja kā pašvaldību tuvredzīgās politikas rezultātu.

Kā īpaši nozīmīgas šajā gadā tika novērtētas plānotās transporta ministru tikšanās Berlīnē un Helsinkos, kas notiks aprīlī un jūnijā un iezīmēs Eiropas svarīgākos satiksmes ceļus un tranzītkoridorus nākamajā gadsimtā.

Runājot par šā gada uzdevumiem, Vilis Krištopans sacīja:

— Pirmām kārtām jāmin pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšana visos transporta veidos — aviācijā, autobusu satiksmē, dzelzceļa pārvadājumos un jūras transportā. No 22. līdz 25.janvārim es uzturēšos Stokholmā, lai atrisinātu problēmas prāmja satiksmē starp Stokholmu un Rīgu. Šī ir ļoti dzīvostpējīga un pieprasīta līnija, kas vajadzīga ne vien Latvijai, bet arī Lietuvai.

Iekustējies jautājums par firmas “Aviobaltic” lidojumu tiesību atjaunošanu. Ja nemaldos, piektdien bija atbraukusi “Aeroflotes” komisija, un jau norisinājās pārrunas par parādiem.

Attiecībā uz dzelzceļu mums ir vairāki plāni. Viens no tiem saistās ar tarifiem. Mēs panāksim, lai pasažieriem būtu iespēja izvēlēties, kādas klases vagonā viņi grib braukt. Droši vien būs arī trešās klases vagoni, kuros par ļoti lētu cenu katrs varēs aizbraukt, kurp vien tam ir vajadzīgs. Tāds risinājums dos mums iespēju sniegt transporta atvieglojumus arī pensionāriem. Martā mēs plānojam atklāt vienvagona vilcienu satiksmi. Tas būs ievērojams uzlabojums maz noslogotajās līnijās.

Eiropas Savienības “PHARE” programmas ietvaros Latvijas Satiksmes ministrijai jau ir izdalīti līdzekļi (3 miljoni ekiju) sliežu nomaiņai posmā no Rēzeknes līdz Zilupei. Tas ir ļoti noslogots dzelzceļa posms, pa kuru gadā tiek pārvadātas apmēram 17 miljonu tonnu kravas jeb vienā stundā divi ešeloni — viens prom, otrs atpakaļ. Tranzītkravu kustība šajā dzelzceļa posmā dod mūsu dzelzceļam lielu peļņu. Būtībā no tās mēs uzturam visu pārējo Latvijas dzelzceļu.

Šogad mēs realizēsim jau sen loloto ideju par Latvijas Satiksmes ministrijas pārstāvniecību Briselē. Tas veicinās rezultatīvākus sakarus ar Eiropas Savienību. Jau šajā gadā šī organizācija mums iedalīja 5 miljonus dolāru sliežu iegādei un 6 miljonus dolāru ceļu nozares vajadzībām. Tos mēs izmantosim tiltu būvei pāri Mēmelei un Gaujai pie Carnikavas. Eiropas Savienība ir ieinteresēta, lai pēc iespējas ātrāk mūsu standarti sasniegtu tās līmeni.

Vilis Krištopans, runājot par sevi, informēja, ka pēc Ministru prezidenta pieprasījuma katram ministram jāuzņemas politiska atbildība par lielākiem projektiem. Viņš pats Andrim Šķēlem iesniedzis četrus projektus. Pirmais — mūsu valsts autoceļu nozare; otrais — lidostas “Rīga” pasažieru termināls; trešais — Ventspils ostas infrastruktūras attīstība; ceturtais — Latvijas dzelzceļa restrukturizācija un infrastruktūras attīstība.

Ministrs arī pastāstīja, ka nule ievēlēts par Latvijas basketbola līgas, kas tagad kļuvusi par sabiedrisku organizāciju, prezidentu.

Preses konferences noslēgumā Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Šīs nedēļas nogalē Gunāram Rosam, Rīgas ostas pārvaldniekam, beidzas pilnvaru termiņš. Kāda būs Satiksmes ministrijas turpmākā rīcība?

Vilis Krištopans: — Ar manu pavēli ir izveidota komisija, kas jau rīt aicinās Inkuļa kungu iepazīstināt ar savu Rīgas ostas attīstības plānu. Man pašam nav īsti skaidrs, kāpēc, balsojot par jauno Rīgas ostas pārvaldnieku, sadalījās balsis — puse “par”, otra puse “pret”. Otrkārt, tas viss izskatās pēc “siltas” vietiņas meklēšanas pirms pašvaldību vēlēšanām. Treškārt, man kā ministram jābūt simtprocentīgi pārliecinātam, ka jaunā pārvaldnieka valdībā šī osta noteikti attīstīsies. Rīt pulcējas no speciālistiem izveidota komisija, un tās lēmums būs izšķirošais.

Jautājums: — Aviosabiedrība “British Airways” ir izteikusi gatavību uzsākt gaisa satiksmi starp Londonu un Rīgu. Kā jūs to vērtējat?

Vilis Krištopans: — Viņi šodien jau saņems atļauju. Tā ir aviokompānija ar pasaules vārdu, kas turpmāk arī Rīgas lidostas vārdu nesīs pasaulē. Tas arī mūsu klientiem sagādās jaunas ērtības un atvieglojumus.