ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.1997., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41926
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
informācija
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm
Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma
"Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"
Turpinājums.
Sākums 5/6., 7/8., 9/10/11. numurā
3. Ekonomiskā un sociālā attīstība
3.1. Iekšzemes kopprodukts
3.1.1. Iekšzemes kopprodukta dinamika, tā agregētais izlietojums
Straujais iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums Latvijā (1991.-1992.g.) tika apturēts 1993.gada vidū (skat.3.1.zīmējumu). 1994.gadā pirmo reizi pēc reformu uzsākšanas Latvijā iekšzemes kopprodukts nevis samazinājās, bet pieauga par 0,6%. Tas notika uz privātā patēriņa un investīciju apjoma pieauguma rēķina (skat.3.1.tabulu).
Latvijas tautsaimniecības attīstības rezultātus 1995.gadā būtiski ietekmēja komercbanku krīze, kuras dēļ pasliktinājās monetārā situācija valstī: samazinājas plašā nauda M2X, daudzās bankās tika iesaldēti noguldījumi, bija vērojama finansu kapitāla aizplūšana no valsts utt. Tādējādi kritās aktivitāte valstī un, kā rāda Valsts statistikas komitejas iepriekšējie dati, 1995.gadā IKP atkal samazinājās, šoreiz par 1,6 procentiem.
3.1.zīmējums
Latvijas iekšzemes kopprodukts
(1993.gada salīdzināmajās cenās)
Jāatzīmē, ka oficiālā statistika galīgo iekšzemes kopprodukta vērtējumu par 1995.gadu dos tikai šī gada beigās, kad būs sabalansēta nacionālo kontu sistēma. Tomēr maz ticams, ka tas varētu būtiski mainīt iekšzemes kopprodukta vērtējumu par 1995.gadu, it īpaši tā palielināšanās virzienā, jo gan mazumtirdzniecības apgrozījums, gan kravu apgrozība u.c. makrorādītāju dinamika, kuri ietekmē iekšzemes kopprodukta lielumu, liek domāt, ka 1995.gadā Latvijas tautsaimniecības attīstība nav bijusi pārāk veiksmīga.
Latvijas tautsaimniecības attīstības rezultāti 1996.gada pirmajos deviņos mēnešos rāda, ka situācija valstī pēc satricinājuma, ko izraisīja komercbanku krīze 1995.gada pavasarī, pamazām normalizējas.
Iekšzemes kopprodukts 1996.gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir pieaudzis par 2,3%. Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi aktivitāte arī apstrādājošajā rūpniecībā.
Tomēr IKP pieaugums 1996.gada pirmajos deviņos mēnešos ir panākts galvenokārt ar Latvijas veiksmīgu darbību tranzītbiznesā. Tranzīta pārvadājumu straujais kāpums, it īpaši ziemas mēnešos, ir nodrošinājis 1996.gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugumu nozarē "Transports un sakari" par 15,1%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu.
Aprēķini rāda, ka, ja transporta pakalpojumi būtu palikuši iepriekšējā gada līmenī, IKP 1996.gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, būtu samazinājies par aptuveni 0,7%. Tas parāda, ka IKP pašreizējais pieaugums vēl neliecina par pilnīgu ekonomikas stabilizāciju un attīstību. To apstiprina arī- tas, ka turpina kristies, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums un nepieaug iedzīvotāju reālie ienākumi.
Lai panāktu stabilu izaugsmes pamatu, ir jāpieaug investīciju apjomam. 1994.gadā kopējā pamatkapitāla veidošanās apjomi pieauga tikai par 0,8%, turklāt līdzekļi tika ieguldīti galvenokārt "ātrajā" biznesā, tas ir, biznesā ar ātru atmaksāšanās laiku. Tāpēc 1995.gada sākumā, sarūkot maksātspējīgam pieprasījumam komercbanku krīzes dēļ, apgrozāmo līdzekļu samazinājums visā tautsaimniecībā vistiešākā veidā un tūlītēji iespaidoja pakalpojumu sfēru un ražošanas apjomus.
Tomēr, pastāvot problēmām banku sektorā, 1995.gadā kopējā pamatkapitāla veidošanas apjomi palielinājās par 12,6%. To var daļēji izskaidrot ar iepriekšējos gados iesākto projektu realizāciju. Aprēķini rāda, ka caurmērā katrs pamatkapitāla veidošanas apjoma pieauguma procents ļauj palielināt pamatfondus apmēram par 0,07-0,1%. Lai sasniegtu iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 5%, piemēram, 1997.gadā, pamatkapitāla uzkrāšanas apjomam šogad būtu jāpieaug vismaz par 20 procentiem.
3.1. tabula
Latvijas iekšzemes kopprodukta agregētais izlietojums
(1993.g. salīdzināmajās cenās, procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu)
| 1993 | 1994 | 1995 | 1996* | |
| Iekšzemes kopprodukts | -14,9 | 0,6 | -1,6 | 2,5 |
| Privātais patēriņš | -7,4 | 3,2 | -3,0* | 0,5 |
| Valsts patēriņš | 1,6 | -0,9 | 3,1 | 4,1 |
| Kopējā pamatkapitāla veidošana | -15,8 | 0,8 | 12,6 | 6,0 |
* Ekonomikas ministrijas novērtējums
Statistikas dati liecina, ka 1995.gadā kopējā pamatkapitāla veidošanas fonds, rēķinot to faktiskajās cenās, sastādīja tikai 16,6% no IKP, bet Igaunijā tas jau 1994.gadā sastādīja 26% no IKP. 1996.gadā sakarā ar investīciju pieaugumu kopējā pamatkapitāla veidošanas fonda īpatsvars IKP turpināja pieaugt, un tas pēc mūsu aprēķiniem sastādīs aptuveni 17% no IKP (skat. 3.2.tabulu). Kaut arī kopš 1994.gada investīciju apjoms ir sācis pieaugt, tomēr tā pašreizējais līmenis un īpatsvars IKP nav pietiekams, lai panāktu jūtamu ekonomisko izaugsmi.
3.2. tabula
Latvijas iekšzemes kopprodukta agregētais izlietojums un struktūra
(faktiskajās cenās)
| 1993 | 1994 | 1995 | 1996* | |||||
| milj.latu | % | milj.latu | % | milj.latu | % | milj.latu | % | |
| Iekšzemes kopprodukts | 1467,0 | 100 | 2042,6 | 100 | 2360,7 | 100 | 2812,4 | 100 |
| Privātais patēriņš | 769,8 | 52,5 | 1199,1 | 58,7 | 1453,9 | 61,6 | 1693,5 | 60,2 |
| Valsts patēriņš | 324,1 | 22,1 | 410,6 | 20,1 | 489,1 | 20,7 | 567,6 | 20,2 |
| Kopējā pamatkapitāla | ||||||||
| veidošana | 201,8 | 13,8 | 303,9 | 14,9 | 392,1 | 16,6 | 473,8 | 16,8 |
| Krājumu izmaiņas** | -67,2 | -4,6 | 86,6 | 4,2 | 74,1 | 3,1 | 324,9 | 11,2 |
| Preču un pakalpojumu | ||||||||
| eksporta-importa saldo | 238,5 | 16,3 | 42,0 | 2,1 | -48,5 | -2,1 | -247,3 | -8,8 |
| Eksports | 1074,3 | 73,2 | 948,8 | 46,5 | 1111,2 | 47,1 | 1455,0 | 51,7 |
| Imports | 835,8 | 57,0 | 906,8 | 44,4 | 1159,7 | 49,1 | 1702,3 | 60,5 |
* Ekonomikas ministrijas novērtējums
** Kopā ar statistisko novirzi
No iekšzemes kopprodukta agregētā izlietojuma analīzes var secināt, ka 1995.gadā pirmo reizi pēdējo gadu laikā preču un pakalpojumu eksporta-importa saldo ir bijis negatīvs. Galvenais cēlonis ir tirdzniecības deficīta straujais pieaugums 1995.gadā.
Lai gan arī 1996.gadā turpināja strauji pieaugt eksporta-importa deficīts, tomēr 1996.gadā pirmo reizi kopš 1993.gada ir sagaidāms reāls eksporta un importa pieaugums. Eksporta pieaugums ir panākts galvenokārt ar pakalpojumu eksporta strauju attīstību. Detalizētāk maksājumu bilances tekošais konts un ārējās tirdzniecības statistisko datu problēmas ir analizētas 3.3.nodaļā.
3.1.2. Iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā
Statistikas dati par iekšzemes kopprodukta dinamiku nozaru griezumā liecina, ka 1996.gadā salīdzinājumā ar 1990.gadu ekonomiskā aktivitāte samazinājusies visos pamatdarbības veidos. Viskrasākā lejupslīde ir vērojama celtniecībā, kurā ražošana 1996.gadā bija tikai aptuveni 16 procenti no 1990.gada līmeņa (skat. 3.2. zīm. un 3.3. tabulu).
3.2. zīmējums
Latvijas iekšzemes kopprodukta galveno nozaru dinamika pusgadu griezumā
(1993. gada salīdzināmajās cenās)
3.3. tabula
Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nozaru griezumā
(1993.g. salīdzināmajās cenās, procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu)
| 1993 | 1994 | 1995 | 1996 I-IX | |
| salīdzinājumā | ||||
| ar 1995 I-IX | ||||
| Iekšzemes kopprodukts | -14,9 | 0,6 | -1,6 | 2,3 |
| tai skaitā | ||||
| Kopējā pievienotā vērtība bāzes cenās | -14,3 | 0,8 | -1,5 | 2,4 |
| no tās pa darbības veidiem | ||||
| Lauksaimniecība, medniecība | ||||
| un mežsaimniecība | -19,4 | -15,6 | -2,1 | -7,5 |
| Zvejniecība | -20,2 | -5,3 | 12,3 | 0,1 |
| Iegūstošā rūpniecība | -32,9 | 41,0 | -15,0 | 30,2 |
| Apstrādājošā rūpniecība | -32,4 | -10,6 | -7,7 | 2,5 |
| Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde | -19,8 | -2,0 | -0,1 | 1,0 |
| Celtniecība | -49,5 | 11,5 | 16,6 | 1,0 |
| Pakalpojumi | 6,6 | 8,7 | -0,9 | 4,5 |
| tai skaitā | ||||
| Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; | ||||
| automobiļu un motociklu, personisko | ||||
| mantu un mājsaimniecības | ||||
| piederumu remonts | 19,7 | 15,3 | -3,7 | -14,3 |
| Viesnīcas un restorāni | -33,8 | 34,2 | -9,1 | 1,2 |
| Transports un sakari | 7,6 | 13,7 | -0,2 | 15,1 |
| Finanses | 4,2 | 5,6 | -5,3 | -12,1 |
| Nekustamo īpašumu izmantošana; | ||||
| noma un komercdarbība | 4,4 | -11,3 | -1,8 | -1,4 |
| Valsts pārvalde un aizsardzība; | ||||
| obligāta sociālā apdrošināšana | 17,4 | 7,7 | 15,5 | 7,4 |
| Izglītība | -6,5 | 1,6 | 0,9 | 1,3 |
| Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe | 17,7 | -7,4 | -9,9 | 3,3 |
| Citi komunālie, sociālie un | ||||
| individuālie pakalpojumi | -4,6 | -4,5 | 3,3 | 5,4 |
| Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) | -20,0 | -0,6 | -2,2 | 0,8 |
Pirmajos ekonomiskās reformas gados bija vērojama darbības sašaurināšanās visās nozarēs, bet, sākot ar 1993.gadu, aktivizējās pakalpojumu sfēra. 1994.gadā nedaudz pieauga aktivitāte celtniecībā un iegūstošajā rūpniecībā, 1995.gadā - tikai celtniecībā un zvejniecībā. Pagājušajā gadā darbības tempi bija apsīkuši arī pēdējo gadu visdinamiskākajā sfērā - pakalpojumos. Iekšzemes kopprodukta samazinājumu neizdevās apturēt tādās svarīgās nozarēs kā lauksaimniecība, apstrādājošā rūpniecība un elektoenerģija, gāze un ūdensapgāde. Tomēr šajās darbības sfērās aktivitātes krišanās tempi bija ievērojami mazāki nekā 1994.gadā.