Ministru prezidents:

— tiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra vietnieku

Vakar, 6.aprīlī, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra vietnieku Alanu P.Larsonu (attēlā).

Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu ekonomiskā sadarbība. A.Šķēle izklāstīja valsts sekretāra vietniekam Latvijas valdības politiku informācijas tehnoloģijas un enerģētikas nozarē, izsakot vēlējumu, ka īpaši svarīgas būtu uzņēmēju investīcijas šajās nozarēs.

Alans Larsons pauda ASV valdības atbalstu Latvijas valdības politikai, izsakot pārliecību, ka paredzētā Latvijas Republikas Ministru prezidenta vizīte ASV veicinās Amerikas uzņēmēju interesi par Latviju.

Valdības preses departaments

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— intervijā Latvijas radio vakar, 6. aprīlī

Intervija Latvijas radio 6.aprīļa raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.05. Raidījumu vada žurnālists Aidis Tomsons.

— Sāksim ar vispārējo viedokli. Jūs esat atbrīvojis Vladimiru Makarovu no ieņemamā amata. Kas, kā, kāpēc, vai nu tik slikts bija?

A.Šķēle: — Es domāju, ka zināmu punktu, protams, pielika tas, par ko tapa zināms šorīt agri no rīta, — ka vakardien acīmredzot jau pavēlā stundā ekonomikas ministrs diezgan slepus, neinformējot nevienu, nedarot man kā valdības vadītājam to zināmu, ir noturējis pilnsapulci, faktiski ekonomikas ministrs ir pilnsapulce pats savā personā, ja tā populāri var teikt, staigājoša pilnsapulce; ir noturējis šo pilnsapulci un pieņēmis lēmumu apturēt ģenerāldirektora Jāņa Nagļa paraksta tiesības un vēl citus lēmumus — sludināt jaunus konkursus, tagad rīkot vēl papildu valdes locekļu pieaicināšanu un tamlīdzīgi. Šis lēmums, manā uztverē, ir pilnīgi pretrunā tam, par ko ir lēmis Kabinets; visiem ministriem ir jāievēro Kabineta lēmumi. Ministrs ir pārkāpis šo Kabineta lēmumu, un tās diskusijas, kas bijušas, nav uzklausījis, nav arī uzskatījis par vajadzīgu ieklausīties pēc tam sniegtajos paskaidrojumos, kurus viņš vēlējās saņemt no tieslietu ministra, un tādā veidā es biju spiests pieņemt šādu lēmumu. Valdības locekļiem valdības lēmumi ir jāpilda.

— Kas notiek tālāk?

A.Šķēle: — Jā, nu, tālāk atbilstoši koalīcijas līgumam, frakcijai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir tiesības, ja netiek panākta citāda vienošanās, piedāvāt jaunu kandidātu. Pašlaik nekādas citas vienošanās nenotiek par savādāku kārtību, līdz ar to mēs gaidām "Tēvzemes un Brīvības/LNNK" piedāvājumu.

— Tajā pašā laikā par citu vienošanos. Mums bija studijā arī Makarova kungs pirms pusotras stundas. Es varu nocitēt arī mazliet no viņa teiktā: "Šķēle savu ir padarījis. Vajadzētu meklēt citu. Jā, tas ir "Latvijas ceļš", kas varētu apliecināt, ka viņiem ir pietiekami daudz labu premjeru." Šobrīd, gribat vai negribat, aizkulisēs notiek sarunas par jauna premjera izvēli. Vai jūs esat gatavs aiziet no sava amata?

A.Šķēle: — Saeimai ar savu balsojumu tas būs jāsaka. Es domāju, ka no valdības pirmās dibināšanas dienas vienmēr ir notikušas sarunas par to, vai kāds politiskais spēks sev nevarētu izkarot labāku, ja tā var teikt, laukumu. Šī valdība tika veidota un ir izveidota uz ļoti skaidriem principiem, līdz šim nebijušiem, un varbūt arī grūti uzreiz kādam politiskam spēkam pierast. Bet Tautas partijai, pirmo reizi pārstāvētai savas dibināšanas vēsturē pozīcijā, ir svarīgi jaunus principus likt priekšā, un šie principi bija savstarpēja informētība, atklātība, solidāra atbildība par visiem lēmumiem. Mēs līdz ar to nekad neesam atkāpušies ne no viena koalīcijas līguma punkta un arī nekādas aizkulišu sarunas neesam veduši.

— Ja jums ir jāaiziet no premjera amata, vai jūs esat gatavs strādāt koalīcijā, kā par to šobrīd runā, atstājot šīs trīs partijas, tikai cita premjera vadībā?

A.Šķēle: — Es nedomāju, ka tas ir šodienas jautājums. Tad jau koalīcija vēlāk lems vai arī tās partijas konsultēsies par tālāku valdības darba uzlabošanu. Es nedomāju, ka tas ir šodienas jautājums, un, kā partija lems, tā arī mēs darīsim.

— Jūs arī?

A.Šķēle: — Tā arī es.

— Tā arī darīsit, kā partija lems?

A.Šķēle: — Protams, protams.

— Ja mēs runājam par šo solidāro atbildību, daudz tiek pārmests, ka tā nav bijusi pietiekami veiksmīga, un, starp citu, tieši no tēvzemiešu puses daudzējādā ziņā, piemēram minēšu šeit Makarova minēto par Vītolu: "Vītols tika atbrīvots ar vienu balss pārsvaru, un tagad ir jāatbild, ka tas ir koleģiāli." Viņš saka: vai tā ir koleģialitāte, ja ir jāatbild par ne pārāk godīgiem lēmumiem?

A.Šķēle: — Es gribētu šeit teikt — par Vītolu, ierēdni, ir dots gan Valsts kontroles atzinums, gan Civildienesta atzinums, ka šis ierēdnis ir bijis vieglprātīgs rīcībā ar valsts naudu, izbūvējot slepus Krasta kunga — jā, tā bija "Tēvzemes un Brīvības" valdība — vadītās valdības laikā greznas pirtis. Es domāju, ka lēmums ir pilnīgi skaidrs un viennozīmīgs — mēs tādus ierēdņus negribam redzēt savā valstī. Kas attiecas uz to, vai lēmumi, kuros kādam ir bijušas citas domas, ir jāpilda vai ne, — tie ir obligāti jāpilda. Ministriem visi valdības lēmumi ir obligāti tāpat kā Ministru prezidentam. Ir bijuši arī tādi balsojumi, kur Ministru prezidents ir palicis mazākumā, bet es esmu cītīgi aizstāvējis visus valdības lēmumus. Un, kā zināt, arī pārējās frakcijas — es domāju šeit Tautas partiju un "Latvijas ceļu" — solidāri nesa atbildību un grūto slogu par sociālā budžeta problēmām, par kurām mēs jau nu zinām... nu, mēs ministru Makarovu varbūt tagad esam iepazinuši ar tām visām sīkajām izdarībām un mazajām nejaucībām un nekrietnībām ap Privatizācijas aģentūru, bet mēs jau droši vien vairāk esam viņu atmiņā paturējuši kā labklājības ministru, kas atstāja vissmagāko sociālā budžeta slogu, bet "Latvijas ceļš" un Tautas partija solidāri nesa atbildību, labojot šīs kļūdas, iepriekšējās valdības, iepriekšējā labklājības ministra kļūdas.

— Kā jūs vērtējat "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šobrīdējo lēmumu, proti, pēc iespējas steigt lūgt atbildi no jums par to, kāpēc esat atbrīvojis Makarovu, arī sakot to, ka tas apdraud valdības koalīcijas stabilitāti?

A.Šķēle: — Nu, to var saprast. Es domāju, ka šodien daudzi politiķi ir gatavi sniegt dažādus paziņojumus par to, vai viens vai otrs lēmums pastiprina vai vājina kādas valdības izredzes. Nākamajā pirmdienā ir kārtējais vakars, kurā paredzētas visu triju koalīcijas partiju sarunas. Mēs noteikti ļoti rūpīgi diskutēsim tieši par jauno situāciju.

— Starp citu, runājot par tām sarunām, tēvzemiešu līderis Māris Grīnblats ir paudis, ka lielākoties šajās sarunās, nu, izvairās no tiem sāpīgākajiem tematiem runāt.

A.Šķēle: — Es domāju, ka Māris Grīnblats šeit mānās. Visnotaļ precīzi, jo vienmēr šajās vakariņās ir runāts par pašiem sāpīgākajiem jautājumiem. Kā atceraties, arī koalīcijas partijas — Tautas partija un "Latvijas ceļš" — apmēram trīs mēnešus aicināja ekonomikas ministru — un viņš, starp citu, arī piedalījās kādās no šīm vakariņām — aicināja paskaidrot, teiksim, kā viņš plāno risināt Privatizācijas aģentūras jaunā direktora izvēli. Un, kā zināt, nekādas atbildes netika sniegtas, taisni otrādi — tieši tā, kā saka Grīnblata kungs, bet par sliktu viņiem, es domāju, bijušajam ministram Makarovam — atbildes bija izvairīgas. Un galu galā rīta agrumā, īsi pirms valdības sēdes atradās kāds pēkšņi atrasts kandidāts, ko nu mēģināja steidzīgi stumt priekšā. Trīs mēnešus koalīcija jautā: ministr, kā būs, kā jūs gribat to risināt, ko mēs varam palīdzēt, kā varam apspriest šo jautājumu? Stāstiet, nāciet!" Un vai tad tā dara koleģiāli partneri? Bet es nedomāju, ka mums vajadzētu šobrīd vainot "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK partiju kopumā visu — nekādā veidā! Ir ministri, kas arī ļoti respektē visus Kabineta lēmumus, izpilda un cenšas darīt visu pēc labākās gribas. Nu, nav šim konkrētajam, jau atbrīvotajam ministram bijusi tāda vēlme. Viņš ir pēc dabas acīmredzot varbūt arī ļoti kašķīgs, varbūt tā lielā slodze ir atstājusi kādu iespaidu, mantotu no iepriekšējā posteņa, kas nebija vieglākais — labklājības ministra postenis. Bet šobrīd, es domāju, viņš acīmredzot pildīs jau deputāta pienākumus.

— Runājot par šo nesaprašanos, kā viņš skaidro, ar jums, tā problēma esot radusies tad, kad jūs jau esat reiz viņam "draudējis atlaist, pagrūžot arī apakšā falsificētus dokumentus", es šeit citēju — jūs esot teicis: "Tu te esi iejaukts!" Vai jūs noliedzat, ka kaut kas tāds būtu bijis?

A.Šķēle: — Es varu tikai teikt to, ka tiešām jau agrāk ministrs Makarovs ir saņēmis vienu aizrādījumu. Jūs zināt to, par to tika informētas rakstiski visas partijas — tad, kad ministrs Makarovs sniedza publiski valstij skādi nodarošus paziņojumus "Latvijas kuģniecības" privatizācijas sakarā — Privatizācijas aģentūras valde esot saņēmusi kukuli 10 vai 12 miljonu latu vai dolāru, es tagad neatceros...

— Bet tas skaitlis bija tāds!

A.Šķēle: — Un es toreiz izsaucu ministru Makarovu un teicu: "Kur ir fakti? Kur ir jūsu paziņojumā fakti?" Un uzdevu ministram Makarovam griezties prokuratūrā un sniegt paskaidrojumus. Kā vēlāk es uzzināju no prokuratūras, visi tie paskaidrojumi ir saturējuši tikai vienas — aizmirsu, kuras — avīzes baumu lapiņas publikāciju, ka, iespējams, kādam kaut ko taisās par kaut ko piedāvāt. Ja tādā veidā, uz baumu, neesošu faktu pamata, atbildīgais ministrs var apvainot Privatizācijas aģentūras visu valdi vai citas personas it kā jau esoša nozieguma izdarīšanā, tātad kukuļa saņemšanā — vai tas ir normāli? Tā ka ministram Makarovam jau viens rājiens bija izsniegts, ja tā var teikt, jau bija norādīts, ka tā nevar strādāt, un, dabiski, šī ir jau loģiska rīcība tad, kad ministrs jau vienreiz par neatbilstošu rīcību ir ticis brīdināts.

— Runājot par privatizāciju, Makarovs saka — viņš netic, ka jūs iejauktos privatizācijā; viņš tā nesaka. Viņš saka, ka jūs gan cenšaties slēpt galus par to, kas ir bijis savā laikā privatizācijā, un šis ir bijis iemesls viņa rīcībai. Un te nu parādās apšaubījums par jūsu iegūtajiem 29 miljoniem.

A.Šķēle: — Protams, pozīcija cilvēkam, kurš ir spiests tagad atstāt amatu. Droši vien mēs varētu drusku ar līdzjūtību izturēties arī pret viņa paziņojumu, ņemot vērā, ka viņš jau vienreiz paziņojumus par dažādu kukuļu apmēriem ir sniedzis un pēc tam prokuratūrā teicis, ka viņam nekas nav zināms. Es līdz ar to aicinātu neņemt ļoti nopietni šāda cilvēka paziņojumus. Kas attiecas uz kaut kādu pēdu slēpšanu — es nezinu, par ko viņš domā. Droši vien būs jāpaskatās, varbūt ministram ir kaut kas palicis, varbūt viņš ir atstājis kādus norādījumus nākamajam ekonomikas ministram, ko derētu rūpīgi pārbaudīt. Kā zināt, tagad vienu privatizācijas gadījumu pārbaudījusi Valsts kontrole, tas ir "Kālija parks", par ko nezin kāpēc ekonomikas ministrs nav sniedzis nekādus komentārus un nekādu izbrīnu. Arī Ģenerālprokuratūra tagad skatās, kādā veidā šo lietu tālāk risināt. Kas attiecas uz bijušās "Ave Lat Grupas" kaut kādu piedalīšanos privatizācijā, tad caur aģentūru, man liekas, tikai divās izsolēs ir piedalījusies "Ave Lat Grupa", un tas saistās ar atklātām izsolēm par naudu "Latvijas Balzama" sakarā, kur "Ave Lat Grupa" pārsolīja attiecīgus Ventspils uzņēmumus, un akciju sabiedrības "Kaija" sakarā pārsolīja toreiz uzņēmēju Kirovu Lipmanu, kurš tagad ir ļoti veiksmīgi strādājošs uzņēmuma vadītājs "Liepājas metalurgā".

— Partijas prasa vai vismaz sola, ka prasīs jums par šīs naudas iegūšanu 29 miljonu dolāru apmērā. Jūs esat paudis, ka ar prieku paskaidrosit, kas tur ir noticis. Tikai partijas teikušas — vai tās to spēs saprast. Vai mēs kā klausītāji spētu saprast to?

A.Šķēle: — Es domāju, tur ir vienkāršāks par vienkāršu. Ja kāds cilvēks kaut ko pārdod, viņam pretī par to atdod, ja ir pārdošanas fakts. Ja "Ave Lat Grupa" ir pārdota, par to pretī kaut kas bija jāsaņem. Man kā amatpersonai jau kopš 1995.gada ir jādeklarē visi mani darījumi, pat ja es pārdotu, teiksim, mašīnu vai vienalga ko, kur nu vēl "Ave Lat Grupu". "Ave Lat Grupa" ir pārdota, un pretī ir saņemts vērtspapīrs, kura nominālvērtība ir aptuveni 29 miljoni latu, un tas ir deklarēts. Tur ir vienkāršāks par vienkāršu. Es nevaru iedomāties, kā savādāk notiek pārdošanas procedūras. Ja kāds pārdod kartupeļus, viņam taču kaut ko pretī par to dod!

— Tā grupa ir tik vērta — 29 miljonus?

A.Šķēle: — Jā, es domāju, ka tā aptuveni tāda ir. Protams, jāsaka, jaunie īpašnieki un tamlīdzīgi ir mantojuši arī virkni saistību.

— Parādu?

A.Šķēle: — Jā, protams, protams! Parādsaistības un tamlīdzīgi, tāpēc jau arī šis vekselis ir pēc nominālvērtības.

— Kāpēc — jūsuprāt — Makarovs tā rīkojās pret Nagli?

A.Šķēle: — Man ir grūti pat to pateikt. Acīmredzot ir kaut kādi apsvērumi, par ko viņš godīgi nav stāstījis. Kas manī sevišķi izraisīja izbrīnu? Tas, ka, lai steigā reģistrētu šos savus nekorektos lēmumus, viņš pat ir atļāvies nomaksāt no valsts budžeta trīskārtīgo nodevu. Iedomājaties — ministrs vēlas kaut ko izdarīt tādā steigā, ka no budžeta jāmaksā trīskārtīga nodeva, lai tikai to, kā saka, uz sitienu un uzreiz panāktu! Bez tam, Jānis Naglis pašlaik atrodas atvaļinājumā un pats Makarova kungs viņu ir atlaidis atvaļinājumā un, cik es saprotu, ne par ko nav brīdinājis. Tas viss ir vairāk nekā dīvaini. Šo otrdien mēs skatījām ļoti daudzus jautājumus Kabinetā, un Makarova kungs ziņoja par saviem ar privatizāciju saistītiem jautājumiem, diskusijas bija ļoti profesionālas no Kabineta locekļu puses, ministrs arī neizteica nekādus minējumus, pat ne mājienus par kaut kādām šādām darbībām, kas ir sekojušas nākamās dienas vakarā. Nu, tas ir vairāk nekā dīvaini — gan trīskāršā nodeva, gan Kabineta neinformēšana, gan apzināta nostāšanās pret iepriekš Kabineta pieņemto lēmumu un skaidri pausto viedokli.

— Ir politiķi un deputāti, kas pauduši, ka viņš varbūt pats darbojās kaut kādu ekonomisko grupējumu interesēs. Makarovs gan to noliedz.

A.Šķēle: — Es negribētu piekrist tam, un man nepatīk šīs teorijas par ekonomiskiem grupējumiem, un man kāds paziņa teica: nu, Makarova kungs nevar būt nekādos ekonomiskos grupējumos, jo viņš tāds sīkmanīgs šeptmanis esot. Tā man stāstīja kāds viņa paziņa, kas viņu labāk pazīst. Man liekas, šoreiz tas varbūt ir bijis kāds sarežģītāks plāniņš, kaut kāda ideja, ņemot vērā, ka te viss sakrīt it kā uz tādu 13.datumu, kā redzat, jā. Uz nākamo ceturtdienu, uz neuzticības izteikšanas dienu valdībai. Ādamsona kungs nāks ar savu galapaziņojumu, jau šodien laikam sniedza kārtējos paziņojumus pedofilijas sakarā aizgūtnēm, viņš netic vairs nevienai tiesībsargājošajai institūcijai valstī, arī tām, kuras nav pakļautas Latvijas valdībai, bet ir pakļautas Saeimai, kā SAB. Makarova kungs uz 13.datumu ir izsludinājis pieteikšanos uz jaunām Privatizācijas aģentūras valdes vietām, kuras pats viņš noīsināja pirms kāda laika. Gandrīz vai būtu jāskatās, vai 13.datumā nav pilnmēness vai kas tamlīdzīgs.

— Bet kā tad tomēr mēs skaidrosim? Nu, neko netīru mēs viņam tur, kā jūs sakāt, arī nevaram atrast apakšā; viņš saka, ka viņš cīnās tieši par tīrību Privatizācijas aģentūrā.

A.Šķēle: — Es tiešām arī domāju, ka droši vien pamatā ministru ir vadījuši tādi mērķi, un es nemēģinu apšaubīt neviena Kabineta locekļa savādāku argumentāciju, kāpēc viņš varētu atrasties valdībā. Bet droši vien būtu ļoti svarīgi, ja ministrs šeit nu gan sniegtu paskaidrojumus par trīskāršo nodevu, par Kabineta neinformēšanu, par manis neinformēšanu, par Jāņa Nagļa neinformēšanu, par paslepus pievakarē izdarītiem šādiem lēmumiem; galu galā — par procedūras pārkāpumiem, jo Statūtu 72. punkta 6.daļa paredz, ka Privatizācijas aģentūras padome ir tā, kas izskata visus pilnvarnieka kompetencē esošos jautājumus, pirms pilnvarnieks savā pilnsapulcē tos pieņem. Un tad mēs būtu atklāti to zinājuši, jo Privatizācijas aģentūras padomes sapulces ir atklātas, Tautas partijai ir pārstāvis — tas būtu zinājis, varētu informēt frakciju; "Latvijas ceļam" ir pārstāvji, visām Saeimas, arī opozīcijas, partijām ir savi pārstāvji Privatizācijas aģentūras padomē, tas būtu pilnīgi atklāti pieteikts, un būtu skaidrība. Arī tie argumenti, vai tur Naglim kaut kādas pilnvaras esot beigušās vai ne — es esmu lūdzis un šodien parakstīšu vēstuli vēlāk, kad būšu Ekonomikas ministrijā, lai man Uzņēmumu reģistra vadītājs, galvenais notārs Gulbja kungs sniedz savu viedokli, kā viņš redz, un tad atbilstoši arī tam mēs precizēsim, vai nu kaut kas vēlreiz ir jāprecizē Nagļa statusā un tad tikai jādomā, kāpēc ministrs to nav darījis, vai arī — taisni otrādi — nekas vairs papildus nav jādara un aģentūru varbūt var vairs tālāk neraustīt.

— Jūs sakāt, lai tēvzemieši izvirza jaunu ekonomikas ministra kandidātu; jūs redzat kādu, kas jums tur šķita pieņemams?

A.Šķēle: — Es negribētu šeit būt tas, kas sāk vērtēt "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK cilvēkus. Es domāju, noteikti tur ir pietiekami daudz pieredzējušu cilvēku ar attiecīgu politisku rūdījumu, kas varētu šo amatu ieņemt. Bet ir ļoti nopietni jāvērtē un jāskatās, lai šis atlikušais darbs, kas aģentūrai ir atlicis, — laikam deviņi mēneši, jo ar 2001.gada 1.janvāri mēs sākam aģentūras likvidāciju — lai šie deviņi mēneši būtu ražīgi, sekmīgi, lai būtu pabeigti pēdējie uzņēmumi, kas nu vēl tur ir jāprivatizē, un mēs varētu sākt likvidēt šo uzņēmējsabiedrību.

— Kad jūs tiksities ar tēvzemiešiem? Viņi vēlētos pēc iespējas drīzāk.

A.Šķēle: — Es, jāsaka godīgi, neesmu saņēmis šobrīd nekādu uzaicinājumu, un domāju, ka tas varētu būt droši vien pirmdien. Visvairāk es domāju, ka tas varētu būt pirmdien. Pirmdien vakarā mēs droši vien arī ar "Latvijas ceļu" kopā visi pārrunāsim šos jautājumus un tad arī skatīsimies, kā risināt. Gribētos teikt, ka tās lielās lietas, kuras varbūt mēs vēl šobrīd katrs savā maciņā nejūtam, tomēr notiek. Šai valdībai ir izdevies kompensēt pilnībā iepriekšējās valdības pagājušajā gadā zaudēto kopproduktu. Pagājušais gads galu galā ir noslēdzies ar plusu — un tikai pateicoties šīs valdības labam darbam. Kredītlikmes ir samazinātas līdz nebijuši zemam līmenim, Latvijas Banka, atbalstot valdības stingro fiskālo politiku un ieturot savu stingro monetāro politiku, ir atļāvusies piedāvāt jau ilgtermiņa valūtas risku apdrošināšanu, tā ka šaubas par lata stabilitāti ir pilnībā noņemtas; divus gadus uz priekšu būs apdrošināts, varēs apdrošinājumu nopirkt savam valūtas darījumam. Šīs ir visas lietas, kas lēnām, bet visnotaļ notiek. Jā, valdībai var pārmest ļoti daudz ko. Var teikt, ka tāds lēmums nav pietiekami izskaidrots, par to nav bijusi veiksmīga publicitāte, ka vajadzēja varbūt vēl kaut ko savādāk, bet nevar pārmest, ka šī valdība dara lietas, nešķirojot labajās, kuras būtu jādara, un sliktajās, nepopulārajās, kuras vajadzētu atstāt. Mēs darām visu darbu, mēs darām rūpīgi — tā kā zemnieks ar, vagu pēc vagas, tā arī mēs šo darbu darām.

— Un tomēr ir kļūdas, kā jūs domājat, vai arī jūsu paša darbā?

A.Šķēle: — Es domāju, nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Protams, protams, katram mums ir savas kļūdas, un ar to jau arī cilvēki ir raksturīgi, ka viņi gan kļūdās, gan mācās no kļūdām, gan labo tās.

— Jūs sakāt, ka tikai pirmdienas vakarā tiksieties ar tēvzemiešiem. Jums nav bail, ka līdz tam politiskās aizkulises daudz ko vēl spēs sarunāt?

A.Šķēle: — Nu, ja vilka baidies, mežā neej! Es jau nu esmu politiķis divus gadus un arī rēķinos ar visām tām lietām, bet es domāju, ka šeit jau nu pats svarīgākais ir tas pragmatiskais skatījums, un galu galā es pieļauju, ka Tautas partijas deputāti un frakcija, ar kuru man nav iznācis vēl pašlaik tikties, gan jau arī ir pārdomājusi visu situāciju niansēs.

— Cilvēciski noslēgsim mūsu sarunu. Kādas ir šīs sajūtas šajā putrā — sauksim to tā?

A.Šķēle: — Ziniet, kad ir liela neskaidrība un tāda sajūta, ka vajadzētu darīt to, vajadzētu to, vajadzētu grābstīties, tad vajag visu apdomāt tā pēc kārtas, tā mierīgi, pa solim. Un šajā gadījumā, kas attiecas uz bijušo ekonomikas ministru, ir pieņemts lēmums skaidrs, precīzs, un mēs iesim tālāk, pieņemsim nākamos lēmumus, tikai vajag vēsus nervus.

— Man jāsaka tā: mums ir daudzas vēstules palikušas, uz kurām neesam spējuši arī atbildēt. Visiem klausītājiem gribu pateikt — mēs tās nodosim premjeram.

A.Šķēle: — Man jāsaka paldies, es tiešām saņemu tik daudzas vēstules. Es nezinu, vai jūs, Tomsona kungs, arī esat kādreiz iepriekš saņēmuši šādos raidījumos tik daudz vēstuļu!

— Nu, man jāatzīst, ka ne!

A.Šķēle: — Paldies visiem, kas raksta, un man jāsaka, ka es saņemu Kabinetā elektroniskā veidā, es saņemu rakstītā veidā, un tie ir simtiem vēstuļu. Vēlreiz paldies!

— Un gribu tikai pateikt — jums ir arī vairāki paldies. Te mums arī tikko piezvanīja kāda pensionāru grupa, kā viņi paši pieteicās, no Rīgas rajona un teica: ja gāzīs Šķēles valdību, tad Latvijai sāksies grūti laiki, neredzam citu tik spējīgu premjeru, diez vai Latvija pat tiks tad Eiropas Savienībā. Redziet, jums ir daudz labu vārdu veltīts. Paldies!

Jūs dzirdējāt sarunu ar Ministru prezidentu Andri Šķēli. Es saprotu, ka turpmākās pāris reizes mums būs saruna pa telefonu, nevis tieša.

A.Šķēle: — Jā, ja kaut kas nepamainās, nākamā reizē man tiešām ir jābūt Baltijas jūras valstu ministru prezidentu tikšanās, tur, starp citu, mēs arī plānojam dažas tikšanās arī ar Krievijas valdības pārstāvjiem, ko, mums šķiet, ir svarīgi sākt aktivizēt; būs svarīgas divpusējās tikšanās ar Somijas premjeru. Un, ja nemaldos, pēc tam tajā nākamajā reizē es esmu Briselē. Mums tālāk jārisina mūsu lauksaimniecības jautājumi, atbalsts, subsīdijas, lauksaimniecības politika, brīvās tirdzniecības līgums. Darba ļoti daudz.

— Jāsaka tikai, ka nākamā ceturtdiena varētu būt tā trakā ceturtdiena Saeimā, kad būs balsojums gan par valdību, gan ...

A.Šķēle: — Bet labi, ka nav tā 13. datuma pirmdiena vai piektdiena. Tā ir ceturtdiena, tā ka viss būs kārtībā!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā