Mūsu celtā, aizstāvētā, godātā
Šajās dienās, daudzinot Rīgas vārdu, domās kavējamies gan trauksmainajos notikumos barikāžu laikā pirms sešiem gadiem, gan pārvērtībās pēc neatkarības atgūšanas, gan arī gadsimtu gaitā kopš pirmajām apmetnēm šeit, Daugavas krastos. Vēsturnieki teic, ka tās te sākušas veidoties pirms astoņiem gadu simteņiem.
Vizma Belševica
Latvijas vēstures motīvs:
Vecrīga
Vēji trako. Vēji kauc. Rīga klusē.
Klusē akmens sievas kailās.
Klusē heraldiskie zvēri.
Klusē torņi. Torņu galos
Gaiļi klusē.
Vēji ārdās. Vēji rēc. Rīga klusē.
Tā kā atslēga, kas klusē,
Kad ap dzelzi svīstot sitas
Paņēmēja pulss.
Iekarotājs vienmēr krīt.
Viņa asinis uz bruģa
Klusēs.
Vēji vēzē. Vēji sit. Rīga klusē.
Vienaldzība? Trulums? Gļēvums?
Nejautā. Tev neatbildēs.
Pārejošam vajag kliegt.
Taisnoties. Pierādīt.
Mūžīgais var klusēt.