Kā Rīga savus svētkus svinēs

Gadumiju Rīga sagaidīja ar jauniem vaibstiem vecpilsētas sejā: atkal sāka rosīties dzīvība atjaunotajā Konventa sētā un skatienam pavērās Melngalvju nama aprises ar zaļu spāru vainagu galotnē. Šīs kultūrvēsturiskās mantojuma pērles tiek sprodrinātas Rīgas 800 gadu jubilejas mantijai, jo, kā Atmodas sākumā rakstīja akadēmiķis Jānis Stradiņš, “Rīgai pietrūkst kaut kā ļoti būtiska, kamēr tai nav Melngalvju nama, mūsu pilsētas arhitektūras mantojuma krāšņākās rotas”. Par turpmākajiem plāniem un iecerēm — saruna ar Valsts un Rīgas Domes Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komitejas locekli, Domes nodaļas vadītāju Antu Bušu.

Anta Buša, Rīgas Domes Rīgas 800 gadu jubilejas sagatavošanas nodaļas vadītāja, — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

— Kādi ir Domes Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komitejas un Jūsu vadītās nodaļas galvenie darba virzieni?

— Dome 1996.gada marta beigās pieņēma lēmumu izveidot savu struktūru, kas koordinētu Rīgas astoņsimtgades priekšdarbus. Tika izveidota Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumu sagatavošnas nodaļa, un mani iecēla par tās vadītāju. Kopā ar mani strādā Lolita Melkere, kuras ziņā ir ekonomika un lietvedība, un referente Dace Kalniņa, kas labi pārzina arī datortehniku. Tā kā Domes priekšsēdētājs Māris Purgailis vada gan Domes rīcības komiteju un jūnijā izveidoto Jubilejas fondu, gan (tāpat kā vairāki citi Domes rīcības komitejas locekļi) darbojas arī Valsts rīcības komitejā, mums ir visai plašs darba lauks.

Valsts rīcības komitejai ar saviem ekspertiem un padomniekiem būtu jāveido valstiskā jubilejas koncepcija, jārūpējas par ārvalstu investīciju piesaisti un jāgādā par to, lai Rīgas astoņsimtgade iegūtu starptautisku rezonansi. Domes izveidotā rīcības komiteja savukārt konkretizē jubilejas koncepciju un koordinē Domes, valsts un nevalstisko institūciju darbību. Tās ziņā ir jubilejas pasākumu plānošana, organizēšana un finansiālo jautājumu risināšana. Domei, protams, nav kāda atšķirīga programma, tā tiek veidota kopīgi, visām institūcijām sadarbojoties.

— Kā top jubilejas pasākumu programma?

— Sākumā lūdzām visas Domes struktūras, Kultūras ministriju, Kultūras fondu, muzejus, bibliotēkas un citas organizācijas izteikt savus ierosinājumus un izveidojām priekšlikumu sarakstus. Tika piedāvāti arī daudzi tādi priekšlikumi, kas, acīm redzot, ilgi bija gulējuši “ideju plauktiņos”, varbūt piedalījušies jau vienā otrā konkursā un nekādā ziņā tieši nesaistījās ar Rīgas astoņsimtgadi. Tos atsijājām, tāpat kā dažas iluzoriskas idejas, kas paredzēja kosmisko spēku izmantošanu, astronautu iesaistīšanu un tamlīdzīgas lietas. Visai vērienīgu projektu “Senās Rīgas sapņi” piedāvāja “Sambo un Duh” prezidents Anatolijs Matjusenko. Kā Rīgas dāvanu Maskavas 850 gadu jubilejā, ko atzīmēs 1997.gadā, viņš Krievijas Kultūras ministrijai un Maskavas Kultūras pārvaldei piedāvāja kultūrsportisku vēsturiski romantisku festivālu “Jāņi cauru gadu” ar dažādām rīdzinieku atrakcijām Maskavas parkos, bet pašiem rīdziniekiem paredzēto projektu viņš pieteicis šādi: “Lai popularizētu un propagandētu Rīgas Vēsturiskas Tradicijas un praktiski pakapeniski iepazīstinātu Rīdziniekus un Latvijas iedzīvotājus ar karnevālu kultūru, Projekta paredzets pirmkart izmantot jau esošas pie mums māsu pasākumu formas, veikt to rekonstrukciju, pilnveidošanu.” Pēc iepazīšanās ar Anatolija Matjusenko organizētajiem Austrumu cīņas demonstrējumiem Bolderājā mūsu Kultūras pārvalde tos atzina par tādiem, kas stāv stipri tālu no kultūras un jebkādām zināšanām par kultūru, turklāt ir bīstami jauniešu veselībai, un Domes rīcības komiteja viņa priekšlikumu noraidīja, taču tas prasīja daudz laika un pūļu. Kaut arī ar kļūdām, šis kungs raksta daudz un neatlaidīgi. Un savas idejas realizēšanai viņš prasa tikai 200 tūkstošus latu.

Tie, protams, ir izņēmumi, lielum lielais priekšlikumu vairākums ir rūpīgi izauklēti, apsvērti un pietiekami korekti izteikti. Kad septembrī tos apkopojām, atklājās piedāvāto ideju plašais spektrs un daudzveidība.

— Kas ir priekšlikumu autori?

— Vairākus vērienīgus projektus pieteikusi Rīgas Dome, Latvijas Kultūras fonds, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, citi muzeji, bibliotēkas, radošās savienības, Rīgas priekšpilsētas un citas institūcijas. Ir ļoti interesanti individuāli pieteikumi. Piemēram, ģeologs un vēsturnieks Viktors Grāvītis ierosina apzīmēt bijušo Rīgas nocietinājumu mūru, vārtu, torņu un kultūrvēsturiski nozīmīgāko celtņu kontūras, kā arī Rīdzenes upes krastus, tiltus, ostas un zviedru skanstis ar īpašas krāsas flīžu vai bruģakmeņu virknēm. Viņš piedāvājis arī vairākas citas idejas. Savukārt slavenā Reitera kora veterāns būvinženieris Arvīds Lipe atgādina, ka savā laikā Brīvības pieminekļa celtniecībai tikuši ziedoti ne tikai lati, bet arī darba stundas, un aicina katru rīdzinieku savas pilsētas jubilejas labā nostrādāt 10 stundas. Mums šķiet, ka šis priekšlikums būtu noteikti atbalstāms, taču jāapsver, tieši kādos darbos un kādā veidā cilvēki varētu iesaistīties. Visiem droši vien nebūtu fiziski jāstrādā, daudzi varētu piedalīties kultūrvēsturisku materiālu vākšanā un apkopošanā vai citos darbos.

Tēlnieks Indulis Ranka, pazīstamais Dainu kalna un Mārupītes skulptūru dārzu veidotājs, pieteicis projektu “Vai Rīga jau gatava?”. Tas paredz pie Mārupītes izveidot Mākslas un kultūras centru ar granīta skulptūru dārzu, izstāžu zāli, muzeju un viesu māju, kas varētu uzņemt arī ārzemju tēlniekus. Pie Mārupītes jau kopš 1975.gada vasarās strādā gan Latvijas, gan citvalstu mākslinieki.

Ļoti interesantu projektu pieteikuši Inese un Ivars Mailīši. Viņu “Teiksmas par Rīgu” ir veltījums bērniem kopā ar vecākiem Rīgas 800 gadu svētkos. Paredzēts izveidot Rīgu miniatūrā — Sprīdīša Rīgu — ar raksturīgo viduslaiku pilsētas seju, kādu Rīgu pazīst pasaule un kāda tā atspoguļojas mūsu heraldikā un simbolikā. Mājas, telpas izstādēm, tirdzniecībai, dažādiem amatiem un izklaidei veidotu viegli demontējamas, mobilas struktūras, ko varētu pārvadāt konteineros. Rīgu varētu parādīt kā ostas, tirgotāju, amatnieku un kultūras pilsētu ar ielu teātriem, koncertdārzu, senu smēdi, alusdarītāvu utt. Zinot, ar kādiem panākumiem Ivars Mailītis piedalījās paviljonu projektēšanā pasaules izstādēs “Expo' 92” Spānijā un “Expo' 94" Dienvidkorejā, varam būt pāliecināti, ka arī Rīgai šis piedāvātas projekts būtu brīnišķīga velte. Diemžēl tā realizācijas uzsākšanai vajadzīgo 30 tūkstoš latu pašlaik mūsu rīcībā nav. Šogan mēs ļoti gribētu atvēlēt 2000 latu, lai varētu izveidot vidi Lieldienu tradīciju iedzīvināšanai, bet turpmāk — ja vien atļaus iespējas,— arī lielāku finansējumu vai kredītu, lai varētu uzbūvēt kaut vai daļu no “Sprīdīša Rīgas”.

— Kā ideju pieteicēji var iegūt domubiedrus?

— Ar Žurnālistu savienības atbalstu kopš jūnija katru mēnesi pulcējamies Reiterna namā. Top klubs “Rīdzinieks”. Tā kodolu varētu veidot īstenie rīdzinieki, kas Rīgā dzīvo vairākās paaudzēs. Diemžēl tādu nav visai daudz. Kā aktīvākos varētu minēt dzejnieku Jāni Rokpelni un Rīgas ielu vēstures pētnieci Valiju Siecnieci. Uz klubu aicinām tos, kas cēluši un veidojuši Rīgu, rakstījuši par to vai citādi ir ar pilsētu cieši saistīti. Tās ir tematiskas sarunas pie kafijas tases. Notiek arī priekšlikumu apspriešana, pat darba grupu veidošana. Domubiedrus te atrada arī Dainis Stalts, kas ierosina atjaunot seno Rīgas kuģi vai kuršu dižlaivu un izmantot to jubilejas pasākumos. Viņš kopā ar Ģirtu un Kasparu Burvjiem jau bija komandējumā Lietuvā un tikās ar mākslinieku Eduardu Jonušu, kas vienīgais zinot, kā būvējama un vadāma kuršu dižlaiva.

Apbrību izraisa SIA “Paija” mākslinieces Ināras Liepas projekts — bērnu mākslas un kultūras centra izveide Vecrīgā ar Leļļu un rotaļlietu muzeju, mākslas galeriju un bibliotēku. Paredzēts veidot arī lekotēku — rotaļlietu bibliotēku slimiem bērniem.

Klubā vispār apspriežamies, kā sabiedrība varētu iesaistīties svētku sagatavošanā. Iepriekšējā sanākšanas reizē tika sapulcināti septiņu lielāko nacionālo kultūras biedrību pārstāvji. Kopā ar krievu, vācu, poļu, ebreju un lietuviešu biedrību aktīvistiem (igauņi un čigāni šoreiz nebija atsaukušies) pārrunājām, kā bagātināt svētku programmu. Pašlaik tajā ir tikai viens multikulturāls pasākums — festivāls “Baltijas vainags”. To paredzēts izvērst par plašu un nozīmīgu ikgadēju pasākumu.

— Jums te ir divas lielas jubilejas programmas priekšlikumu mapes. Visiem priekšlikumiem minēts ierosinātājs, bet izpildes laiks, izpildītājs un tāme ne visur norādīta.

— Par kaut cik nobeigtu var uzskatīt tikai 1997.gadā veicamo darbu sarakstu. Priekšlikumi turmpākajiem gadiem arvien vēl krājas. Saņemam daudz vēstuļu no Latvijas novadiem un ārzemēm. 11.okotbrī “Rīgas Balsī” izsludinājām pašu jubilejas svinību priekšlikumu konkursu. Kā svētku kulminācijas uzveduma norises vietu rīcības komiteja ieteic izmantot Daugavas krastmalu posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam. Taču iespējami arī citi varianti. Obligāts nosacījums ir saistība ar Vecrīgu. Svētku centrālais uzvedums paredzēts 2001.gada 19.augustā. Pēc tam šo uzvedumu vairākkārt atkārtos, lai to varētu noskatīties pēc iespējas vairāk cilvēku.

Konkurss tiek izsludināts trīs grupās. 1.grupā iesniedzami literārā un režisoriskā scenārija pieteikumi, 2.grupā — atsevišķi priekšlikumi, kas varētu bagātināt svētku norisi, un 3.grupā — tehnisko ierīču, dizaina un vizuālo efektu piedāvājumi. Pieteikumi iesniedzami līdz 1997.gada 1.martam. Žūrijas komisijas pienākumus šajā konkursā uzņemas Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komiteja, pieaicinot atsevišķu nozaru ekspertus.

— Pavisam nesen presē un televīzijā izskanēja ziņa, ka Dome Rīgas 800 gadu jubilejas sakarā izveidojusi jaunu SIA. Kā izpaudīsies tās darbība, kas to vadīs?

— Jūnijā nodibinātais Jubilejas fonds ir iekšējo līdzekļu uzkrāšanas fonds. Bija jādomā par plašāku līdzekļu piesaistīšanu. Savā laikā uzņēmēju un rūpnieku asociācijas prezidents Viktors Kulbergs, kas ir arī Valsts rīcības komitejas loceklis, ierosināja veidot vairāku dalībnieku akciju sabiedrību. Runa bija par šo asociāciju, Rīgas Domi, Kultūras fondu, Valsts kanceleju un Slaidiņa un Kļaviņa advokātu biroju. Neizdevās vienoties par katra dalībnieka pamatkapitāla daļu. Vairāki dalībnieki gribēja ieguldīt intelektuālo kapitālu, ko neviens nevarēja tā īsti novērtēt, un beigās iznāca, ka savu statūtos paredzēto daļu ir gatava ieguldīt tikai Dome. Turklāt tai nāktos deleģēt akciju sabiedrībai arī savas tiesības. Tāpēc tika nolemts Rīgai pašai veidot SIA un sadarboties ar visiem partneriem. SIA vadītāja kandidāti var pieteikties līdz 15.janvārim. Tam jābūt Rīgas patriotam ar pieredzi gan kultūras dzīvē, gan uzņēmējdarbībā. Pagaidām ir vairāku cilvēku biznesa grupa, kas uzsākusi ziedojumu akciju “Rīgai—800”. Tiks izdoti 160 tūkstoši ziedojumu kartīšu, kuras varēs iegādāties par latu gabalā un piedalīties dažādās jubilejas akcijās. Ja darbība attīstīsies veiksmīgi, šī SIA ar laiku varbūt pāraugs atklātā akciju sabiedrībā.

— Jaunajā gadā un tālākā perspektīvā realizējamo priekšlikumu mapēs ir tik daudz vērtīgu ideju! Vai tās nevajadzētu vairāk popularizēt?

— Jūlijā apkopoto priekšlikumu sarakstu publicējām “Rīgas Balsī”. Tas, kā zināms, tagad ir privāts laikraksts un mums par savām publikācijām bieži vien jāmaksā. Ļoti dārgs ir arī TV raidlaiks. Tāpēc domājam par sava televīzijas kanāla organizēšanu. Daudzi projekti tiešām pelnītu plašāku rezonansi sabiedrībā.

— Un ja nu šie projekti tiks īstenoti, kāda tad izskatīsies Rīga savā svētku godībā?

— Skaista būs Rīga. Un gaiši būs rīdzinieku skatieni, jo paredzēts daudz ko restaurēt, atjaunot un no jauna uzcelt, izdot vērtīgas grāmatas un albumus, atvērt izstādes un sarīkot dažādus tautas svētkus, festivālus un koncertus, uzņemt vairākas filmas.

Es ceru, ka jubilejas tuvošanās būs jūtama jau ar šo gadu. No daudzajiem tēlniecības darbu pieteikumiem jau tuvākajā laikā paredzēts realizēt tēlnieka Ginta Upīša ilgi loloto ieceri izgatavot Lielā Kristapa skulptūras kopiju un uzstādīt to senās Rīdzenes krastā pie kādreizējā Mārstaļu torņa. Vēl tikai jāizlemj, vai to darīsim 25.jūlijā, kad Rīgā agrāk svinēta Kristapa diena, vai 18.decembrī — tagadējos Kristapos. Ceļinieku un bērnu aizgādnis Lielais Kristaps būtu pelnījis, ka tā kļūtu par tradicionalu svētku dienu. Oktobrī aprit Džordža Armitsteda 150.dzimšanas diena. Rīgā dzimušais angļu mācītāja dēls 1901.gadā nomainīja Ludvigu Vilmelmu Kerkoviusu pilsētas galvas amatā. Gan viens, gan otrs, būdami šai amatā katrsvairāk par 10 gadiem, ļoti sekmējuši Rīgas izaugsmi un bijuši arī pilsētas septiņsimtgades grandiozo svinību iniciatori. Paredzēti vairāki piemiņas pasākumi, bet jau šogad tiks atklāta abu dzimtu Rīgai veltīto dāvinājumu izstāde.

x x x

Mums atliek tikai ticēt, cerēt un piedalīties. Ticība gaismas un sapņu pilīm jau mums no pirmās atmodas laikiem:

Mans sapnis nebij

Tik sapņu prieks

Un gaismas pils —

Nekāda gaisa pils.

Auseklis

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore