Atceres

Ikreiz: kad tēvu zemei grūti laiki – ir dēliem jāiet palīgā

Andrejs Eglītis

Viena vien vairs lakstīgala

Tur vēl nakti nomodā —

Viena vien man tā zemīte,

Kas tur mani nomodā.

Sveši ļaudis karu prasa,

Kāro manu tēvu zemi.

Ne es došu lakstīgalu,

Ne es došu tēvu zemi.

Apjoz dziesmu, lakstīgala,

Visapkārt robežām —

Lai kļūst akla naida lode,

Tavu dziesmu klausoties.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Egons Āboliņš dzimis Rīgā 1901.gada 26.janvārī skolotāju ģimenē. Viņš ir pazīstamā profesora Jāņa Āboliņa brālis. Bērnu dienas Egons pavada ģimenē Valmieras apriņķa Burtnieku pagasta “Sutņikās”. Pirmo divu klašu mācības viņš apgūst mājās. Vēlāk Egons mācās Valmieras reālskolā. Tad Cēsīs. Tur viņš absolvē Ausēja reālskolu.

1918.gadu 18.novembris. Tēvu zemei grūti laiki. Tieši šajā dienā Egons Āboliņš piesakās brīvprātīgajos. Viņam ir tikai 17 gadi. Egonu iedala Kalpaka bataljona Cēsu rotā. Kara ceļi vijas Latvijā. 1919.gada 16.janvārī – pirmā kauja pie Lielauces. Par Kurzemes atbrīvošanas cīņās izrādīto varonību viņam piešķir leitnanta pakāpi. 1919.gada 23.maijā pēc lielinieku sakāves viņš ar cīņu biedriem iesoļo Rīgā. Dienests turpinās Baloža brigādes Cēsu bataljonā. Vēlāk – otrajā Ventspils kājnieku pulkā. Tagad Egons Āboliņš piedalās Vidzemes un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Pēc cīņām viņu apbalvo ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni. 1922.gadā Egons Āboliņš aiziet no aktīvā kara dienesta.

Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultāte. Kultūrinženiera studijās parādās Egona Āboliņa personības talants un lielās darba spējas. Vairums ierakstu atzīmju grāmatiņā ir “ļoti sekmīgi”.

1933.gada 19.janvārī Egons Āboliņš saņem LU pagaidu apliecību par to, ka viņš ļoti sekmīgi beidzis LU Inženierzinātņu fakultātes Kultūrtehnikas nodaļas pilnu kursu. Viņam piešķirts kultūrinženiera grāds.

Jau no 1924.gada paralēli studijām E.Āboliņš strādā Zemkopības ministrijā. Tie ir izaugsmes gadi dažādos amatos. 1939.gadā viņš ir Zemes ierīcības departamenta vicedirektors un Kultūrtehnikas daļas vadītājs. Tur viņš strādā arī okupāciju gados. Tikai laimīga sagadīšanās glābj viņu no deportācijas uz Sibīriju 1941.gada jūnijā.

Diplomētais inženieris publicējas profesionālajā presē. E.Āboliņš saraksta grāmatu meliorācijā un zemes ierīcībā. No 1937. līdz 1944.gadam viņš strādā arī par pasniedzēju Valsts tehnikumā. Viņš ir eksperts arī Latvijas un Polijas robežkomisijā. Te veiktais darbs apkopots vairākos sējumos.

1944.gadā Egons Āboliņš ar ģimeni dodas trimdā. Sākumā Vācijā viņš strādā savā specialitātē. No 1949.līdz 1951.gadam viņš ir inženieris angļu okupācijas iestādēs Vācijā.

Tad sākas jauns darbs – ar latviešu jaunatni trimdā. 1953.gadā Egons Āboliņš ir Augustdorfas skolas inspektors (saimniecības vadītājs). Viņš skolā māca fiziku, kā arī ir internāta audzinātājs. Vācijā E.Āboliņu ievēl Latviešu centrālajā komitejā. Viņš ir Izglītības un kultūras nodaļas vadītājs. Šo sabiedrisko amatu viņš pilda atkārtoti. Kad Latviešu ģimnāzija uzsāk darbu Minsterē, uz turieni pārceļas arī Egona Āboliņa ģimene. Viņa darba dzīve rit jaunatnes sabiedrībā. Skolā viņš māca fiziku. E.Āboliņš ir rosīgs latviešu kultūras un mākslas norisēs. Daudzos fotouzņēmumos redzam Egonu Āboliņu izcilu latviešu kultūras darbinieku sabiedrībā, piemēram, kopā ar Zentu Mauriņu, Jāni Jaunsudrabiņu.

Egons Āboliņš arī trimdā ir Latvijas patriots. Darbojas vairākās trimdas organizācijās. Taču nākotni viņš saskata jaunatnē – tikai tā atgūs brīvu Latviju – domāja Egons Āboliņš. Viņš idealizē jaunatnes lomu. Tas izpaužas viņa daudzveidīgajā sabiedriskajā darbā Vācijā.

1961.gadā Egons Āboliņš slimo. Veselība uzlabojas. Kopš 20.maija viņš atpūšas sanatorijā. Taču jau 3.jūnijā viņš viegli “aizmieg”.

Viņa mirstīgās atliekas kremē Brakvēdā pie Bīlefeldes.

Arvīds Krīpens atvadu rindās raksta: “Pārpelnots, lai dienās, kuru nākšanai ticam, rastu pelnītu atdusu Latvijas svētnīcā – Brāļu kapos.”

Sigizmunds Timšāns

Dzintara Āboliņa fotokolekcija

Pulkvedis Oskars Kalpaks (stāv aiz ložmetēja) 1919.gada februārī Rudbāržos, no kurienes sākās Latvijas karavīru ceļš uz Latvijas atbrīvošanu. Blakus pulkvedim Oskaram Kalpakam pa labi kapteinis Jānis Balodis. Egons Āboliņš trešais no labās puses

Āboliņu ģimene 20.gadu sākumā. No kreisās: sēž Egons, Marija Brodele (tēva māsa), Marija Balode–Āboliņa (pamāte), Tenis Āboliņš (tēvs); stāv Elvīra (māsa), Jānis (brālis), Skaidrīte (māsa), Nikolajs (brālis)

Egona Āboliņa ģimene. No kreisās: dzīvesbiedre Vallija, meita Skaidrīte un Egons

Ciemos pie Zentas Mauriņas (pirmā no kreisās). Egons Āboliņš (otrais no labās)