Barikāžu dienas. Cerību dienas

Pirms sešiem gadiem pēc tautas saliedējošā mītiņa 13. janvārī Daugavas krastmalā Rīgā sākās barikāžu dienas. Rīgas sargos pirmie iekļāvās īpašās brīvprātīgo vienības, pārņemot savā aizsardzībā Brīvības pieminekli, Augstāko un Ministru padomi, Latvijas Radio un Televīzijas kompleksu, Telefona centrāli, LTF ēku un citus valstij svarīgus objektus. Rīgā ar savu darba tehniku iebrauca tūkstošiem cilvēku no lauku rajoniem un pilsētām, atstājot savas mājas un darbu. Sākās trauksmains, bīstams, ar ugunskuru dūmiem piesātināts bezmiega sardzes laiks.

Palīgā nāca mediķi un ugunsdzēsēji, celtnieki un pārtikas piegādātāji, sakaru darbinieki, deputāti, garīdznieki un kultūras pārstāvji, žurnālisti, radio un televīzijas ļaudis.

Tumšo spēku draudi, šaudīšanās un cīnītāju upuri neiebiedēja un nesalauza tautas sparu. Rīgas sargi izcīnīja vēsturisku uzvaru. Tumsa atkāpās. Piepildījās Rīgas Doma prāvesta Jāņa Liepiņa lūgšana: "Debesu tēvs, svētī tautu, lai ļauni spēki nesagrautu."

1991. gada barikāžu dalībnieku atklātais sabiedriskais fonds (BAF, Rīga, Meistaru 10, t. 7213525) prezidenta Renāra Zaļā vadībā turpina meklēt barikāžu un augusta puča dienu dalībniekus - aktīvus Latvijas neatkarības sargus, lai apbalvotu ar Goda zīmi, kas simbolizē Dzimtenes mīlestību, drosmi, ugunskuru liesmas, darba sviedrus un izlietās asinis.

Saīsinātas dalībnieku anketas bija publicētas gandrīz visos rajonu laikrakstos. Anketas ar pilnu tekstu nosūtītas pašvaldībām. Pagaidām fonds ir saņēmis apmēram 900 anketas.

Pašaizliedzīgi barikāžu un puča dienās darbojās jelgavnieki. 25. janvārī Jelgavas domes telpās paredzēts apbalvot 30 sargus. Rīgā 22. janvārī pulksten 18 Kaļķu ielā 1a, Zemessardzes mītnē, fonda vadība medaļas pasniegs valsts rajonu sargiem, kuri saņēmuši ielūgumus. Pakāpeniski apbalvoti tiks visi, kuri izpelnījušies šo godu. Medaļu pasniegšana notiks divas reizes gadā: janvārī un augustā, un ne tikai šajā gadā vien.

Daudzu cīnītāju vārdi kļuva zināmi no Aizkraukles, Balvu, Jēkabpils, Preiļu, Rīgas un Valkas rajona. Divi pieteikti no Ogres un Ventspils, pa vienam no Alūksnes, Daugavpils, Jūrmalas, Krāslavas, Limbažu un Ludzas rajona. Nekādu ziņu nav par Rīgas sargiem no Bauskas, Cēsīm, Gulbenes, Liepājas un Madonas. 32 sargi ir nonākuši ļoti grūtos dzīves apstākļos un lūdz palīdzību.

Kopš tām neaizmirstamajām dienām daudzi raksta un jautā: kāpēc mēs bijām uz barikādēm?

"Barikāžu dienās, stāvēdami pie betona bluķiem un ugunskuriem, mēs sapņojām par citu, labāku dzīvi..."

"Barikāžu un puča dienās nemanīju kungus-biedrus, kas tagad daudzviet ir spicē..."

"Mēs neziedojām savu laiku, veselību un dzīvību krieviski latvisku, boļševistiski blēdīgu jaunbagātnieku labklājībai uz mūsu nabadzīgo grašu rēķina..."

Barikāžu atceri beigsim ar Adinas Ķirškalnes dzejoli, kuru atsūtīja Laimonis Martinsons no Salacgrīvas:

"Tēvzeme, brīvība, sāpes -

mūs vieno un stiprus dara,

lai Dzimtenei - mātei pāri

neviens vairs nenodara."

Barikāžu dalībnieku

anketās un vēstulēs ieskatījās

Georgs Maiznieks

Rīgā 1997. gada 14. janvārī

1997. gada 10. janvārī Barikāžu dalībnieku fonds valdes sēdē izskatīja jautājumu par "Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes" piešķiršanu. Izskatot saņemtās barikāžu dalībnieku anketas, valsts un sabiedrisko organizāciju ieteikumus, valde nolēma piešķirt BAF piemiņas zīmes:

LR Īpašo brīvprātīgo vienību dalībniekiem, Rīgas Ziemeļu raj. priekšpilsētas LTF biedriem, LR Zemessardzes 65. atsevišķās studentu rotas zemessargiem, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Daugavas vanagu organizācijas Daugavpils nodaļas biedriem (apbalvošanai izvirzīja Valsts prezidenta kanceleja), 1991. gada LTF centrālās mītnes darbiniekiem, 1991. gada 13. janvārī Viļņā bojā gājušo ģimenēm.

Pielikumā: apbalvojamo saraksts.

BAF prezidents R. Zaļais