• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie Valsts prezidenta. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.1997., Nr. 24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41971

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents Saeimā

Vēl šajā numurā

21.01.1997., Nr. 24

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pie Valsts prezidenta

— Vācijas vēstnieks

Piektdien, 17.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieku Latvijā Horstu Veizelu (attēlā). Sarunā tika skarta nesen masu saziņas līdzekļos izplatītā informācija par Vācijas ārlietu ministra Klausa Kinkela preses konferenci, kurā ministrs runājis par Igauniju un ES paplašināšanos.

“Klausa Kinkela retorisko jautājumu par Igaunijas ātrāku uzņemšanu žurnālisti pārprata, tulkojot to kā Vācijas nolūku dot priekšroku Igaunijai. Otrkārt, ministrs preses konferencē runāja nevis par NATO, bet gan par Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumiem,” paskaidroja vēstnieks, īpaši uzsverot, ka Vācija ir uzskatījusi un uzskata Baltijas valstis par vienotu reģionālu vienību Eiropā. “Mūsu valsts ārlietu ministrs preses konferencē teica, ka Vācija ir uzticams Baltijas valstu advokāts. Vācija atbalsta Baltijas valstu ātrāku iestāšanos ES un NATO. Tas ir mūsu interesēs,” teica H.Veizels.

G.Ulmanis norādīja, ka zinot Vācijas kanclera H.Kola nostāju ES un NATO paplašināšanās jautājumos, jo to ir savstarpēji pārrunājuši. Preses interpretāciju par vienas Baltijas valsts pārākumu pār citām G.Ulmanis jau sākumā novērtējis kā maldinošu. “Es nesaredzu citu alternatīvu kā vien skatīt Baltiju kā vienotu reģionu, kurā ietilpst trīs dažādas valstis, bet kuru ekonomiskās, politiskās un drošības intereses ir tik cieši savijušās, ka kādas atsevišķas valsts izcelšana varētu pat radīt destabilizāciju Eiropā,” atzina prezidents. VFR vēstnieks mēģinājumus sašķelt Baltijas vienotību arī novērtēja kā destabilizējošus.

Sarunas otrajā daļā tika pārrunātas ES un NATO paplašināšanās perspektīvas, kur, citastarp, G.Ulmanis uzsvēra, ka sešus mēnešus pēc starpvaldību konferences beigām sarunas par iestāšanos ES ar visām kandidātvalstīm būtu jāuzsāk vienlaikus. Bet attiecībā uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu NATO prezidents norādīja, ka nepietiek, ja “durvis paliek tikai atvērtas”.

“Mūs neapmierina tēze par atvērtajām durvīm, jo nav pietiekami skaidrs, kam tās paliek atvērtas un kas notiks ar valstīm, kuras neietiks pirmajā kārtā,” teica G.Ulmanis.

K.Veizels uzsvēra, ka NATO paplašināšanas rezultātā Vācija vēlas, lai Eiropā netiktu radītas jaunas robežšķirtnes un lai Eiropā nerastos tā sauktās pelēkās zonas, ir nepieciešams, lai šajā procesā tiktu iesaistīta Krievija. “Vācijas centieni šajā jomā diemžēl dažreiz tiek pārprasti,” piebilda vēstnieks.

Sarunas nobeigumā abas puses pārrunāja šā gada aprīlī Hanoveras gadatirgū plānotās Latvijas dienas, kuru sagatavošanā lielu ieguldījumu devusi arī Vācijas puse. G.Ulmanis solīja, ka šajā pasākumā Latvija tiks pārstāvēta augstā līmenī.

— Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO

Vakar, 20.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO — vēstnieku Aivaru Baumani.

Vēstnieks informēja, ka aizvadītais gads Apvienotajās Nācijās Latvijai bijis labvēlīgs, jo jau balsošanas pirmajā kārtā Latvija tika ievēlēta nozīmīgajā ANO institūcijā — ANO Ekonomisko un sociālo lietu komitejā — ECOSOC, kas, vēstnieka vārdiem runājot, “ir vārti uz citām ANO institūcijām”.

Pie Latvijas veiksmēm A.Baumanis pieskaitīja arī to, ka ANO Ģenerālā Asambleja, izvērtējot cilvēktiesību situāciju Latvijā, pabeidza izskatīt jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem mūsu valstī.

Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par Valsts prezidenta iespējamo uzstāšanos ANO Ģenerālās Asamblejas 21.sesijas vispārējās debatēs, kas notiks šā gada septembrī.

— Okupācijas muzeja fonda prezidents

Piektdien, 17. janvārī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Latvijas Piecdesmit gadu okupācijas muzeja fonda prezidentu Pauli Lazdu.

Tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki jautājumi saistībā ar muzeja turpmāko darbību. P. Lazda runāja par Okupācijas muzeja goda padomes izveidi, kas veicinātu muzeja darbu un kurā darbotos sabiedrībā pazīstami cilvēki. Valsts prezidents pauda savu atbalstu šai idejai un izteica gatavību pieņemt uzaicinājumu darboties padomes sastāvā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Okupācijas muzejs iekļaujams t.s. “diplomātiskajā protokolā”, proti, ārvalstu amatpersonu vizīšu ritmā būtu iekļauts šī muzeja apmeklējums.

Valsts prezidenta preses dienests

— Jelgavas rajona pašvaldību pārstāvji

Piektdien, 17.janvārī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Jelgavas rajona pašvaldības vadību un pagastu padomju priekšsēdētājiem.

Valsts prezidents aicināja klātesošos uz sarunu par to, kā šobrīd rajona vadītāji un iedzīvotāji izjūt valsts dzīves norises, kā vērtē aizgājušā gadā aizsāktās reformas un kāds ir nākotnes redzējums saistībā ar bezdeficīta budžeta izpildi. G.Ulmanis runāja par morālo atbildību un kritērijiem, kā vārdā un cik lielā mērā cilvēks ir spējīgs un tiesīgs darboties sabiedrības interesēs, baudot tās uzticību.

Rajona pašvaldību vadītāji skāra virkni problēmu, kuru risināšanā pastāvot šķēršļi. Sarunas dalībnieki vērsa uzmanību uz ātrāku to jautājumu sakārtošanas nepieciešamību, kas skar zemes nodokļa noteikšanu, kā arī pārrunāja lētu kredītresursu pieejamības iespējas zemniekiem. Izskanēja viedokļi, ka mazajiem uzņēmumiem ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts. Tikšanās gaitā tika runāts arī par pašvaldību funkciju apmēriem un tām atvēlētajiem līdzekļiem kopējā valsts budžetā, uzsverot, ka pašvaldībām un valdībai jāstrādā kopā un kopīgiem spēkiem jārisina problēmas.

Apspriežot rajona pārvaldes reorganizācijas jautājumus, Valsts prezidents akcentēja teritoriālās reformas nepieciešamību. G.Ulmanis interesējās par stāvokli Kalnciemā, iedziļinoties grūtībās, ar kurām nākas saskarties tās iedzīvotājiem un vadītājiem. Tika pārrunātas brīvā tirgus starp Baltijas valstīm priekšrocības un perspektīva.

Valsts prezidents runāja arī par Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm un integrāciju ES un transatlantiskajās struktūrās. Viņš uzsvēra, ka virzībā uz NATO būtisks ir Baltijas valstu vienotības jautājums, kam nav alternatīvas. Runājot par integrāciju ES, G.Ulmanis vērsa uzmanību uz to, ka sabiedrībā ir jārada nopietna pieeja šim procesam, iepazīstinot ar konkrēti veicamo un domājot par katra paša un sabiedrības kopumā morālo stāju, atbildību un prestižu.

Pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa Jelgavas rajona pagastu valžu priekšsēdētāji

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!