“Esmu darījis visu iespējamo”

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles paziņojums presei 1997. gada 20. janvārī

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle vakar, 20.janvārī, pl.14.00

Labdien, cienījamie žurnālisti!

Ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš es vadu valdību.

Visu šo gadu esmu pēc labākās sirdsapziņas darījis visu, lai mans un manis vadītās valdības darbs nestu maksimālu labumu Latvijas valstij,

atdzīvinātu tās ekonomiku un gala rezultātā nodrošinātu sabiedrības dzīves līmeņa celšanos.

Daudz laika un darba ir bijis jāveltī tam, lai sabalansētu dažādu partiju intereses, un tas nebija viegls uzdevums.

Valdību veido un it kā atbalsta astoņas partijas un septiņas frakcijas.

Katra no tām ir politiskās dzīves subjekts ar noteiktu izcelsmi,

noteiktu ietekmi un interesēm,

saviem mērķiem

un viņiem vien raksturīgiem cilvēkiem un to skatījumu uz lietām.

Gada laikā pēc manas iniciatīvas esam centušies uzlabot mūsu sadarbību,

radīt tai normatīvu bāzi, lai maksimāli sekmīgi risinātu pretrunas starp dažādām partijām,

izlīdzinātu nesaskaņas,

sabalansētu partiju intereses un nodrošinātu valdībai stabilu atbalstu Saeimā.

Esmu darījis visu iespējamo manu spēju un kompetences ietvaros, lai nodrošinātu šīs valdības stabilitāti un darbaspējīgumu.

Bieži esmu izpelnījies pārmetumus par autoritārismu,

par to, ka esmu bijis skarbs izteicienos vai kādu padzinis,

kā arī tad, kad esmu rīkojies cieši saskaņā ar demokrātijas un šīs valdības izveides principiem.

Man ir jāsecina, ka uzdevums varbūt ir izrādījies smagāks, nekā man pašam tas likās, jo tas pamats, uz kuru es balstījos, ir izrādījies vājāks par manu gribu, par manu prasīgumu un vēlmi izdarīt darbu,

vājāks par politiķu kāri pēc popularitātes un uz citu rēķina iegūstamas slavas.

Gadu pēc šīs valdības izveidošanas man nākas dzirdēt nepārprotamus pārmetumus no tiem cilvēkiem, kurus es uzskatīju par saviem atbalstītājiem vai sabiedrotajiem.

Politiskā elite un Valsts prezidents ir izteikuši nepārprotamas šaubas par valdības veidošanas morālajiem principiem.

Tiek izteikts viedoklis, ka es it kā uzspiežot deputātiem pieņemt amorālus lēmumus.

Tiek teikts, ka it kā manis dēļ deputātiem ir bijis jāiet pret saviem ētiskajiem ideāliem un morāli.

Pie tam tas izskan no tādu cilvēku mutes, kuri it kā nevarētu būt pilnīgi analfabēti Latvijas politikā.

Es gribu pateikt skaidri — manis dēļ deputātiem nav nepieciešams iet pret saviem principiem, manis dēļ nav jāsaglabā šī valdība, manis dēļ Ministru prezidents var būt cits.

Es neturos pie šī krēsla — tāda vienmēr ir bijusi un ir mana pozīcija.

Šādos apstākļos, kad tiek nepārprotami apšaubīts mans godaprāts, mana vēlme rūpēties tikai un vienīgi par valsts interesēm, kā arī valdības veidošanas pamatdokumentos definētie sadarbības principi, es neredzu iespējas turpināt vadīt šo valdību un šodien esmu nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kurā paziņoju par savu demisiju.

Manuprāt, bezatbildīgie un pilnīgi nepamatotie apvainojumi ir pārāk smagi, lai es bez pārliecinošas Saeimas un Valsts prezidenta uzticības turpinātu strādāt šajā augstajā amatā.

Jā, man ir žēl, ka tad, kad pirmās nātres nopļautas un pirmie kārkli nocirsti, vieniem rociņas jau sāk pagurt, bet citi skatās, no kā varētu aizņemties kara cirvīti, ko īstā brīdī pavicināt.

Jā, man ir žēl atstāt veiksmīgi iesāktos darbus, taču es ceru, ka nākamais premjers spēs turpināt iesākto, un priecājos vismaz par to, ka nodošu viņam valsti daudz labākā stāvoklī nekā to saņēmu.

(Manu ziņojumu par šīs valdības paveikto gada laikā jums būs iespēja dzirdēt apmēram pēc mēneša un spriest pašiem.)

Uzskatu, ka es kā valdības vadītājs esmu darījis mūsu valsts labā visu iespējamo. Mana sirdsapziņa ir tīra.

Es lūdzu atvainot tos, kas man tic, taču pozīcijām vienmēr ir jābūt skaidrām, un ir jāsaprot, kurš ir atbalstītājs, bet kurš vienkāršs līdzskrējējs. Kurš spēj domāt par valsti ilgtermiņā, bet kurš saskatīt tikai savu šī mirkļa izdevīgumu.

Paldies žurnālistiem par sadarbību, un daudz radošas veiksmes turpmāk!

Uz redzēšanos!