Baltijas parlamentārieši — par sociālo likumdošanu

Pagājušajā nedēļā, no 16. līdz 18.janvārim, Jūrmalā, Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”, notika Baltijas valstu parlamentu delegāciju seminārs “Sociālā likumdošana Baltijas valstīs”. Ar seminārā apspriežamajiem jautājumiem piektdien, 17.janvārī, žurnālistus preses konferencē iepazīstināja visu trīs delegāciju pārstāvji — Juļus Beinorts ( Julius Beinortas), Lietuvas Republikas Seima Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Endels Ēro (Endel Eero), Igaunijas Republikas parlamenta Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs, un Andrejs Požarnovs, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Andrejs Požarnovs informēja par šādu semināru organizēšanas pamatu — Baltijas asamblejas rezolūciju par sadarbību likumdošanas jomā valdību un parlamentu līmenī. Semināru mērķis — informācijas apmaiņa par katrā valstī sociālās likumdošanas jomā sasniegto. Šādas parlamentu komisiju tikšanās noslēgumā netiek parakstīti nekādi dokumenti, jo semināram ir tikai konsultatīvs, koordinējošs raksturs. Šīs parlamentāriešu tikšanās centrā bija trīs jautājumi — par pensiju fondu izveidi, par sociālo likumdošanu vispār un veselības aprūpes reformām.

Juļus Beinorts, Lietuvas Seima pārstāvis, uzsvēra šīs Baltijas valstu parlamentāriešu tikšanās galvenos mērķus — izvirzīt sociālo lietu jautājumus apspriešanai Baltijas asamblejā, meklēt iespējas mainīt sociālo likumdošanu, pieskaņojot to Eiropas Savienības prasībām, un ar savstarpēju informācijas apmaiņu veicināt Baltijas valstu vienotību arī likumdošanas jomā.

Endels Ēro, analizējot sociālās likumdošanas attīstību Igaunijas Republikā, atzīmēja sociālo reformu lēno gaitu salīdzinājumā ar visas valsts ekonomiskās attīstības tempu. Veiksmīgi aizsākta veselības apdrošināšanas sistēmas izveide, turpretī apdrošināšana nelaimes gadījumiem darbā, pensiju samaksas sistēma un citi jautājumi vēl gaida risinājumu.

Igaunijas parlamenta delegācijas mērķis šajā seminārā — galvenokārt pētīt Lietuvas un Latvijas pieredzi pensiju likumdošanas izstrādē, kas pašlaik ir viens no aktuālākajiem Igaunijas sociālās sfēras sakārtošanā.

Jautājums: — Kādas ir kopīgas problēmas pensiju likumdošanas izstrādē?

Endels Ēro: — Pašlaik Igaunijā lielākā problēma ir motivācijas radīšana sociālā nodokļa, kas veido pensiju pamatmasu, nomaksai. Igaunijā sociālo nodokli (apmēram 20 procentu apmērā no ienākumiem) maksā aptuveni 600 tūkstoši iedzīvotāju, bet strādā vairāk nekā 700 tūkstošu. Rodas jautājums — kā pensiju saņems šī darbspējīgo iedzīvotāju daļa, kas pašlaik saņem algu “aploksnē”, kā likt viņiem saprast sociālā nodokļa nomaksas nepieciešamību. Šīs motivācijas radīšanas mehānismus mēs pētām Latvijas un Lietuvas likumdošanā.

A.Požarnovs: — Lai neatkārtotu kaimiņvalstu kļūdas, meklējam pozitīvo pieredzi. Pensiju likumu jomā esam nonākuši pie kopsaucēja par optimālāko risinājumu — pensiju fondam ir jābūt neatkarīgam, pensijas apmēram ir jābūt atkarīgam no nomaksātā sociālā nodokļa lieluma, jābūt personificētai uzskaitei, jāveicina pensiju fondu dalībnieku savstarpējā solidaritāte, arī citi aspekti. Arī mums, ieviešot šo sociālo apdrošināšanu, ir radušās dažas, galvenokārt tehniska rakstura, kļūdas. Galvenais, lai kaimiņiem nenāktos tās atkārtot.

Juļus Beinorts: — Pensiju nodrošinājums pašlaik pārejas periodā esošajai sabiedrībai vispār ir viens no sāpīgākajiem. Mums ir procentuāli liels skaits pensiju saņēmēju — Lietuvā apmēram 25 procenti, Igaunijā — 26 procenti no iedzīvotāju kopskaita. Ja ļausim darbspējīgajai sabiedrības daļai uzkrāt līdzekļus tikai savai nākotnes pensijai, protams, viņiem radīsies arī motivācija. Tomēr paliek problēma — kā jau tagad nodrošināt pensijas tiem, kam šo uzkrājumu nav un nebūs. Tāpēc visi kopā meklējam risinājumu — nodrošināt darbnespējīgajai sabiedrības daļai vismaz izdzīvošanas minimumu un pārējiem vienlaikus ļaut uzkrāt līdzekļus nākotnes pensijām atkarībā no nomaksāto nodokļu apjoma.

Pašlaik pastāv būtiskas atšķirības sociālās nodrošināšanas sfērā starp mūsu valstīm. Igaunijā ir vienots budžets, no kura tiek izdarītas arī sociālās izmaksas, Lietuvā paralēli eksistē valsts budžets un sociālais budžets, Latvija izvēlējusies risinājumu pensiju fondu veidā.

Jautājums: — Vai seminārā tiek apspriests arī sociālā nodokļa pārdales jautājums?

Andrejs Požarnovs: — Sociālā nodokļa pārdale, kas pašlaik notiek mūsu valstī, bet kaimiņvalstīs ne, izraisīja seminārā lielu interesi.

Endels Ēro: — Sociālā nodokļa pārdale atkal ir motivācijas jautājums. Sociālais nodoklis veido mūsu pensiju kases pamatieņēmumus. Pašlaik šo 20 procentu sociālo nodokli Igaunijā maksā darba devējs. Bet, lai palielinātu atbildības izjūtu — tas ir vairāk psiholoģiskas, ne ekonomiskas dabas jautājums , mēs projektējam pakāpeniski sadalīt sociālā nodokļa nomaksu starp darba devēju un darba ņēmēju līdz attiecībai: 10% — 10%. Es runāju par pensiju kasi, jo Igaunijā tuvākajā laikā netiek plānota pensiju fondu izveide. Mēs darbojamies pēc kases principa — cik līdzekļu ienāk, tik arī tiek izmaksāts pensijās. Tātad līdz ar ienākumu algu pieaugumu palielinās arī pensijas. Tātad algas pirktspējas pieaugums dod arī pensijas pirktspējas pieaugumu.

Dina Gailīte,

“LV” korespondente