INTERVIJAS. Sarunas. Preses konferences

Par izglītības reformu

Turpinājums no 1.lpp.

Šāds eksperiments otro gadu noris 13 Latvijas skolās. Saprotam, ka būs nepieciešama skolotāju pārkvalificēšana un skolu pārstrukturēšana.

Tagad ir skaidrs, ka skolu tīkla reorganizāciju nevarēs veikt tikmēr, kamēr tā nenotiks ciešā “sazobē” ar pašvaldību reformu un Latvijas administratīvi teritoriālo reformu.

Mums visiem ir jāizšķiras, kāda būs turpmākās pamatskolas struktūra, un jāsaprot, ka pamatskolai jāatrodas pagasta centrā. Tātad svarīgi zināt, kāds būs pagastu izvietojums Latvijā. Tāpat jāizvērtē vidusskolas. Vai mums tik daudz šo skolu ir vajadzīgs? Speciālisti uzskata, ka uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju ir vajadzīga viena vidusskola. Tāda nostādne maz ietekmēs vidusskolu skaitu pilsētās, vairāk — laukos. Tātad runa ir par 10., 11. un 12.klasi, bet ne par pārējām klasēm.

Un kā ir ar valsts ģimnāzijām? Vai tas ir tikai goda nosaukums? Ja valsts ģimnāzija ir apkārtējo skolu centrs, tad tam ir jābūt saistītam ar noteiktu teritoriālu centru Latvijā.

Šie ir tie jautājumi, kurus mēs risinām paši vai arī kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Būtisks jautājums mums visiem ir Latvijas integrācija Eiropā, un Latvijai kā Eiropas Savienības asociētai valstij ir tiesības iekļauties Eiropas Savienības izglītības projektos. Latvijai 1998.gadā ir iespēja piedalīties trijos projektos. Jau trešdien Rīgā risināsies Eiropas Savienības pārstāvju tikšanās ar šo projektu koordinatoriem. Aplēses rāda, ka Latvijai šajos projektos būtu jāiegulda vairāk nekā divi miljoni latu. Precīzāka summa kļūs zināma pēc šīm sarunām. Tas būs ieguldījums informācijas apmaiņā, cilvēku kontaktu un attiecību veidošanā. Tas ir ieguldījums ne kādas skolas celtnē, bet gan Latvijas nākotnē. Ministrijas darbinieki uzskata, ka Latvijas līdzdalība šajos projektos nedrīkst notikt uz kāda Latvijas iekšējā izglītības projekta rēķina.

Ministrs pastāstīja, ka ar Ministru prezidenta rīkojumu ticis iecelts par Nacionālās sporta padomes vadītāju. Aizvadītajā nedēļā viņa vadībā jau notikusi Nacionālās sporta padomes sēde, kurā apspriests jautājums par Latvijas izcilāko sportistu prēmēšanu par gūtajiem panākumiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, un jau izstrādāts projekts, ar kuru drīzumā tiks iepazīstināti sportisti un sabiedrība.

Par augstskolu uzdevumiem un studiju kreditēšanas problēmām runāja Pēteris Cimdiņš. Viņš informēja, ka aizvadītajā nedēļā notikusi Augstākās izglītības padomes sanāksme, kurā pieņemts lēmums par 90 profesoru vietu akceptēšanu Latvijas Universitātei. Galīgo lēmumu saskaņā ar augstākās izglītības likumu pieņems izglītības ministrs. Pēc tam Latvijas Universitāte izsludināšot konkursu uz šīm profesoru štata vietām. Jau ceturtdien eksperti un darba grupa izvērtēšot Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas pieteikumus profesoru štata vietu skaita noteikšanai. Konkursu noteikumi tikšot publicēti masu saziņas līdzekļos ar tādu aprēķinu, lai šī informācija piesaistītu arī ārzemēs dzīvojošo latviešu profesoru uzmanību.

Runājot par studējošo kreditēšanu, ministrs uzsvēra, ka tā neizslēdz studiju jeb studiju vietas kreditēšanu, kas ir daudz dārgāka. Augstākās izglītības padomē ticis pieņemts lēmums, ka sociāli nenodrošinātiem studentiem jādod iespēja no valsts aizņemties naudu savas eksistences un studiju nodrošināšanai. Valsts budžetā šiem mērķiem līdzekļi esot, un ministrs uzņēmies personisko atbildību par studentu kreditēšanas mehānisma sagatavošanu.

Ministrs iepazīstināja žurnālistus arī ar Augstākās izglītības padomes sagatavoto materiālu par visu 6.Saeimā pārstāvēto partiju solījumiem saviem vēlētājiem izglītības jomā, kā arī ar Latvijas Studentu apvienības viedokli par studējošo kreditēšanu.

Pēteris Cimdiņš augstu novērtēja aizvadītajā nedēļā notikušo starptautisko semināru par profesionālo izglītību. “Tas bija ļoti konstruktīvs un augsta līmeņa seminārs,” viņš sacīja. “Tas mums bija ļoti svarīgs pasākums, jo Latvijā šīm diskusijām, kas notiek par profesionālo izglītību, ir jādod reāls atrisinājums — koncepcija, likums un kārtība. Seminārā izkristalizējās vairākas pamatnostādnes. Galvenais — uzsvara pārbīde no vispārējās izglītības uz profesionālo izglītību, jo sociālā riska grupai — jauniešiem no 15 līdz 25 gadiem — jādod profesionālas darba iemaņas, lai tie varētu konkurēt darba tirgū.”

Jau vairāk nekā gadu turpinās darbs pie Rīgas Tiesību augstskolas izveidošanas. Kā atzīmēja valsts ministrs, tiesību un sociālajā sfērā ir jāveic būtiski pārkārtojumi, kurus nav iespējams veikt ar agrāk uzkrātajām zināšanām. Tiesību augstskolas izveidošana Rīgā notikšot ar Eiropas Savienības un Zviedrijas atbalstu. Pirmā studentu uzņemšana jaunajā augstskolā varētu notikt jau šā gada vasarā. Paredzēts, ka studenti tiks sagatavoti maģistru līmenī.

Rīgas Tiesību augstskola izveidosies Alberta un Strēlnieku ielas stūra ēkā, kas atrodas blakus Stokholmas Ekonomikas augstskolai Rīgā.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Ministru prezidenta biedrs, izglītības un zinātnes ministrs Māris Grīnblats

Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs Pēteris Cimdiņš

Visu partiju 6.Saeimas priekšvēlēšanu solījumi par izglītību

1. Latvijas Liberālā partija: (nav 6.Saeimā)

Mūsu partijas pamatpienākums ir stāties pretī valsts varas institūciju un ierēdņu armijas centieniem palielināt savu varu un labklājību uz indivīda tiesību un dzīves līmeņa samazināšanās rēķina.

2. LZS, LKDS partijas: (ir 6.Saeimā)

Mēs ceram uz Latvijas jaunatni. Mēs ticam Latvijas garīgajai atjaunotnei un turīgas dzīves iespējai Latvijā.

3. Maznodrošināto politiskā apvienība un Latviešu neatkarības partija: (nav 6.Saeimā)

Līdzekļi izmantojami izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aizsardzības neatliekamo problēmu risināšanai, sociālās aprūpes reformai, pensiju un minimālās algas palielināšanai, lauksaimniecības subsīdijām.

4. Latvijas Vienības partija: (ir 6.Saeimā)

Izglītība ir tautas nacionālās bagātības avots. Latvieši jārosina uz izglītošanos.

5. LDDP, LSDSP un “Taisnība”: (nav 6.Saeimā)

Valsts augstākais uzdevums ir tautas dzīves un veselības uzlabošana, gādība par cilvēka cienīgu iztiku katram strādājošajam, studentam, pensionāram, darba nespējīgajam, rūpes par sievieti, bērnu, jaunatni, izglītību, zinātni un pāreja no iztikas minimuma uz labklājības sabiedrību.

6. Tautas saskaņas partija: (ir 6.Saeimā)

—

7. Latviešu zemnieku savienība (nav 6.Saeimā)

Visus spēkus tautas izglītībai, kultūrai un tautas morālās pašapziņas celšanai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

8. Latvijas krievu pilsoņu partija: (nav 6.Saeimā)

—

9. Demokrātiskā partija “Saimnieks”: (ir 6.Saeimā)

Zināšanas un kultūra ir Latvijas pamatresurss.

Izglītība noteiks mūsu nācijas vietu citu tautu vidū. Iespēja apgūt zināšanas jāgarantē katram.

10. Latvijas Sociālistiskā partija: (nav 6.Saeimā)

—

11. Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija: (nav 6.Saeimā)

Tikai izglītota tauta var uzturēt pilnvērtīgu kultūrvidi. Valstij jānodrošina bezmaksas vidējā izglītība valsts valodā un jāsubsidē talantīgi studenti augstskolās.

12. Partijas “Mūsu zeme” un “Pretkomunistu apvienība”: (nav 6.Saeimā)

—

13. Tautas kustība Latvijai: (ir 6.Saeimā)

Iepriekšējo valdību attieksme pret izglītību, zinātni un kultūru, kā arī valodu ir bijusi skandaloza, degradējot šos tautas identitātes faktorus par nācijas pabērnu. Jāaizkavē kompetentu latviešu zinātnieku izceļošana uz ārzemēm un labu skolotāju aiziešana citos darbos, nodrošinot šiem darbiniekiem pienācīgas algas.

14. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”: (ir 6.Saeimā)

Izglītotu, veselu un tikumīgu tautu!

Noteikt garantētu budžeta daļu izglītībai, zinātnei, kultūrai un medicīnai.

Palielināt ieguldījumus izglītībā, ievērojami samazinot izdevumus civildienestam.

Skolotāju un pasniedzēju algas un sociālās garantijas pakāpeniski pielīdzināt tām, ko saņem ierēdņi.

15. Latvijas Tautas fronte: (nav 6.Saeimā)

—

16. Tautsaimnieku politiskā apvienība “Tautsaimnieks”: (nav 6.Saeimā)

Kultūra ir mūsu dzīves pamats. Izglītība — attīstības pamats.

Krasi mainīsim izglītības, zinātnes un kultūras politiku, ar likumu nosakot kultūras zemes cienīgu līdzekļu īpatsvaru nacionālajā kopproduktā.

Valsts drošību garantēs nevis armija, bet kultūra un mūsu ieiešana Eiropas Savienībā kā labklājībā līdzīgai zemei.

17. Savienība “Latvijas ceļš”: (ir 6.Saeimā)

Jānostiprina bruņotie spēki, it īpaši Zemessardze.

Izglītība ir viena no galvenajām mūsdienu sabiedrības vērtībām. “Latvijas ceļš” atzīst ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesības iegūt viņa spējām un vēlmēm atbilstošu izglītību.

18. LNNK un Latvijas Zaļā partija: (ir 6.Saeimā)

Realizēt valdības atbalstu kultūras, izglītības, zinātnes, medicīnas un vides aizsardzības pasākumu īstenošanai gan ar dotācijām, gan ar mecenātu un kultūras fondu darbību veicinošu nodokļu politiku.

Nodrošināt ar profesionālo apmācību, bruņojuma un sakaru sistēmām Zemessardzi un Aizsardzības spēkus.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavota pārskata