PRIVATIZĀCIJAS VĒSTNESIS Nr. 1

Kadastra reģistrā — trešā daļa no visiem zemes īpašumiem

GUNTIS GRŪBE, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors, — “Latvijas Vēstnesim”

- Kā vērtējat 1996.gadā paveikto zemes reformas īstenošanā un zemes īpašumu attiecību sakārtošanā?

- Šo gadu uzsākam ar apziņu, ka pašlaik valstī kopumā noformēta un ierakstīta kadastra reģistrā apmēram trešā daļa no visiem zemes īpašumiem. Taču, tā kā šobrīd noformēšanai pieteikti nedaudz vairāk par 400 tūkstošiem īpašumu, uzskatu, ka tempi strauji jākāpina, un līdz 2000. gadam vajadzētu piereģistrēt ap pusmiljonu īpašumu. Kaut arī kadastrā piereģistrēto 100 tūkstošu īpašumu robežu esam pievārējuši un pārsnieguši trijos gados, paredzu, ka turpmāk gandrīz tāds pats apjoms būs jāveic vienā gadā. Tas ir sarežģīti, bet domāju, ka galā tiksim.

- Kas traucēja šādus tempus sasniegt jau agrāk?

- Ir vairāki bremzējoši faktori. Viens no galvenajiem tas, ka par budžeta līdzekļiem veicamo mērniecības darbu finansējums ir ļoti ierobežots, turklāt pašreiz izstiepts līdz 2000.gadam, neņemot vērā, ka īpašnieki negrib gaidīt līdz gadsimtu mijai, bet savus īpašumus noformēt jau tagad. Taču nopietni jāņem vērā , ka ļoti daudziem zemniekiem, kuriem nepienākas zemes mērīšana par budžeta līdzekļiem, vienkārši nav naudas, lai šo darbu apmaksātu. Valdība jau vasarā pieņēma lēmumu, ka 1997. gadā īpašumu noformēšanas kreditēšanai caur Hipotēku un zemes banku no Privatizācijas fonda tiks piešķirti 500 tūkstoši latu. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Latvijā pie zemes izpirkšanas summas skaitīja klāt arī mērniecībai iztērēto naudu. Tagad tas nav iespējams, jo par zemi maksā sertifikātos. Tādēļ šī nelielās kreditēšanas sistēma būtu ļoti noderīga. Turklāt nauda visu laiku atrastos kustībā. Cilvēks noformē īpašumu, noteiktajā laikā aizņēmumu atdod, un šos līdzekļus atkal var izmantot citi. Taču, kā šīs idejas īstenosies, grūti pateikt, vismaz šādu labas gribas žestu valdība ir parādījusi. Tomēr jāuzsver, ka 1996. gadā esam noformējuši daudz vairāk īpašumu par samaksu nekā iepriekš. Iespējams, te zināmā mērā palīdzēja ažiotāža par sertifikātu izmantošanas laika saīsināšanu. Tagad valdība skaidri deklarējusi, ka līdz 2000. gadam tie tiks pieņemti, bet nekur nav kā akmenī iecirsta garantija, ka nevarētu mainīties sertifikātu nomināls. Tāpēc tiem, kuri vēlas izpirkt zemi reformas laikā, bet to vēl nav to izdarījuši, vajadzētu pasteigties.

Atpaliek lielo pilsētu zemes komisijas

- Vai viens no līdzšinējā lēnā tempa iemesliem nav meklējams zemes komisiju darbībā?

- Zemes reformā pašreiz izveidojies ļoti nopietns paradokss - daudz tālāk reformas darbos ir tikušas lauku teritorijas nevis pilsētas, lai gan ekonomiskā aktivitāte , protams, izpaužas pilnīgi otrādi.

- Kā to novērst?

- Vislielākās bažas mums rada Rīga un Daugavpils. Rīgas pašvaldībai, bez šaubām, sadarbībā ar mūsu dienestu, jāsāk nopietnāk gādāt par zemes reformas lietām. Pagājušajā gadā Rīgas domes vadību vairākkārt aicinājām uz Centrālo zemes komisiju, lai kopā apspriestu jautājumus, ko darīt, lai pilsētā reformu virzītu straujāk. Par nožēlošanu, no domes vadības neieradās neviena augstākā amatpersona. Zemes reformas gaita Rīgā jau sākotnēji iekavēta. Vispirms trīs gadus cīnījāmies, lai dome bezjēdzīgi necenšas pati apstiprināt zemes komisijas lēmumus, procesu ārkārtīgi palēninot, bet uztic atbildību pašai komisijai. Kad tas beidzot notika, komisijas darba tempi trīskāršojās, neskatoties pat uz nepietiekamo finansējumu un piemērotu telpu trūkumu. Tagad Rīgas zemes komisija ik mēnesi izskata 400 un vairāk zemes lietu, bet vajadzētu pāri tūkstotim. Ceru, ka šogad mums tomēr izdosies situāciju mainīt, jo tagad saskaņā ar jaunajiem likuma labojumiem esam pārņēmuši zemes komisiju metodisko vadību.

Daugavpilī sastrēgumi radušies pilsētas vadības un zemes komisijas neapmierinošās darbības dēļ, jo tā 1991.gadā nepieņēma iesniegumus no personām, kuras vēlējās zemi izpirkt, un būtībā tikai tagad īsti sākas darbs ar šiem iesniegumiem. Katrā gadījumā mums jādomā kopīgi, kā palīdzēt, lai arī Daugavpilī zemes reforma virzītos ātrāk. Bez šaubām, būs vēl dažas pašvaldības, kur radīsies problēmas, it sevišķi, pilsētu tuvumā. Arī dažās mazpilsētās vēl arvien ir haoss . Taču tur darba apjoms mazāks un to iespējams vienkāršāk sakārtot. Piemēram, mēs ātrāk beidzam darbus lauku teritorijās, un šo lauku nodaļu potenciālu varam pieslēgt blakus esošajām pilsētiņām un iekavējumus ātri likvidēt.

- Vai var uzskatīt, ka lauku apvidos zemes reformas pirmā kārta noslēdzās 1. novembrī?

- Jā. Un ir pilnīgi reāli, ka daudzas pašvaldības laukos šajā gadā pabeigs galvenos zemes reformas darbus. Varbūt iepriekšminēto iemeslu dēļ nebūs realizēti tieši mērniecības darbi, bet principā būs skaidrība par visiem zemes gabaliem.

Zemesgrāmatas joprojām atpaliek

- Vai joprojām saglabājusies atpalicība starp zemesgrāmatās ierakstīto zemes īpašumu skaitu, salīdzinot ar kadastrā reģistrētajiem?

– Jā, tā joprojām saglabājas iepriekšējā apjomā - starpība apmēram par 30 tūkstošiem īpašumu. Te nevar vainot Zemesgrāmatu nodaļas, ka tās ar saviem uzdevumiem netiktu galā. Civillikums taču arī nenosaka, ka kadastrā reģistrētie īpašumi obligāti būtu jāieraksta zemesgrāmatā. Daudzi zemes īpašnieki to nedara līdzekļu trūkuma dēļ. Citi, iespējams, nejūt nepieciešamību. Taču gribu brīdināt - starp šiem tūkstošiem ir ne tikai personas, kas atjaunojušas zemes īpašuma tiesības, bet arī vesela rinda zemes izpircēju, un viņiem gan nevajadzētu justies tik pārliecinātiem. Saeima bieži mēdz grozīt likumus, dažkārt pat par 180 grādiem, un var gadīties, ka tad, kad šie cilvēki beidzot ar dokumentiem ieradīsies Zemesgrāmatu nodaļā, viņi uzzinās, ka likums ir mainīts un viss jāsāk no gala... Tomēr domāju, ka sastrēgumi, kas atkarīgi tieši no zemesgrāmatām, ir likvidējami, to rāda arī pagājušā gada pieredze, kad Tieslietu ministrija jau spēja reaģēt daudz operatīvāk nekā 1995.gadā.

Lauku zemes īpašumu vērtēšana un nodokļu sistēma

Jāņem vērā, ka mums šogad ir arī daudzi jauni uzdevumi, kas izriet no valdības nostādnēm. Pirmkārt, laukos līdz 31. martam zemes komisijās jābūt izskatītiem visiem iesniegumiem, jo no 1. maija jāsniedz valdībai ziņas par visām brīvajām platībām lauku teritorijām. Tas nozīmē, ka līdz šim laikam pagastu teritorijām jābūt jābūt sadalītām un jāsagatavo pārskata plāni, šajā gadījumā gan skiču veidā, jo visas platības nevarēs paspēt iemērīt. Pilsētās tas jāveic līdz 1. novembrim.

- Šo posmu zināmā mērā varētu uzskatīt arī par starta punktu zemes īpašumu vērtības individiuālai noteikšanai. Šis jautājums savukārt cieši saistīts ar grozījumiem likumā par zemes nodokli, kas izsaucis tik plašas dikusijas un arī - protestus...

- Jā, visi nodokļu maksātāji, kuriem pieder zeme, satraukušies par šī gada zemes nodokli un 1998. gadā gaidāmo nekustamā īpašuma nodokli . Jāsaka, ka 1997. gadā ar nodokļa aprēķiniem pamatā nodarbosies pašvaldības, bet mums kopā ar pašvaldībām jāprecizē šie nodokļu maksātāju saraksti, jāprecizē visas nodokļu maksāšanai pakļautās zemes platības un gada beigās jādod individualizēts zemes kadastrālais novērtējums. Tas ir liels darbs, un mēs jau saredzam arī pamatīgas problēmas, taču esam optimisti un pārliecināti, ka tās būs atrisināmas.

- Ko domājat par pašreizējo zemes nodokļa likumu?

- Tā labojumu pieņemšana gāja kā pa viļņiem, un pirmkārt gribu pateikt, ka sākotnējais zemes nodokļa paaugstinājuma koeficients 2,46, ko visvairāk apspēlēja , bija aprēķināts pareizi. Vairākus gadus zemes nodoklim nebija piemērota indeksācija, un tālab nodokļa paaugstinājums nebija pārmērīgs. Taču tika radīta gluži cita kļūda - kad rēķināja, kādas summas kurai pašvaldībai jāieņem no šī nodokļa un kas nonāks Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, vienkārši paraudzījās, cik iekasēts iepriekšējos gados, pareizināja ar 2,46 , un iznāca pilnīgs absurds: šo koeficientu pielietoja gan tām pašvaldībām, kas zemes nodokli bija līdz šim iekasējušas, teiksim, 80 procentu apmērā, gan tām, kas bija iekasējušas 20 vai 40 procentu... Protams, tā bija nejēdzība, bet aplami šeit vainot likuma grozījumus. Tagad pieņemts cits variants, taču to jāuzskata par pārejas posmu uz nekustamā īpašuma nodokli. Politiķi gan paziņojuši , un tas arī būs iestrādāts Ministru kabineta noteikumos, ka personām, kuru zemei jau būs noteikta individuālā kadastrālā vērtība, nodokli varēs maksāt, vadoties no tās.

- Ja būtu vajadzīgais finansējums, individuālo zemes īpašumu vērtēšanu centralizēti varētu uzsākt diezgan ātri. Ja katrs darbosies uz savu roku, zudīs sociālais taisnīgums un sāksies arī zināms juceklis...

- Līdzekļi, lai zemes īpašumu individuālo vērtēšanu varētu centralizēti veikt gada laikā, mums ir piešķirti, bet pagaidām - uz papīra . Diemžēl problēmas var būt līdz pat martam, jo paredzēts, ka finansējumu varam saņemt nevis tieši, bet ar Pašvaldību izlīdzināšanas fonda starpniecību. Esam sākuši konsultācijas ar Finansu ministrijas ierēdņiem, varbūt iespējams rast loģiskāku risinājumu, lai mēs varētu sākt strādāt no paša gada sākuma. Jārēķinās ar to, ka nekustamā īpašuma nodoklis patiešām stāsies spēkā jau pēc gada,un, nedod Dievs, ka mums tam nesagatavotiem būs jāieiet 1998. gadā.

- Nedrīkst taču likt cilvēkam maksāt nodokli par īpašumu, kas nav pilnīgi objektīvi novērtēts...

- Jā, ar vidējām vērtībām vienmēr ir tā, ka tās tomēr ir tikai vidējās...Vēl es domāju, ka šogad pašvaldībām paliek tāda problēma, ka šajā gadā valsts tām vēl nemaksās nodokli par valsts meža fonda zemēm. Toties likumā par nekustamā īpašuma nodokli paredzēts, ka 1998. gadā arī valsts par savām zemēm pašvaldībām maksās nodokli. Tātad visi, izņemot pašas pašvaldības, kurām sev maksāt laikam gan nav jēga, maksās nekustamā īpašuma nodokli. Sākumā varbūt ne visai lielu, bet, galvenais, jāsāk maksāt visiem, un tas palīdzēs beidzot stabilizēt pašvaldību budžetu, jo nedrīkst pašvaldības turēt tikai uz dotācijām un atskaitījumiem no Rīgas vai Ventspils. Tā ir nenormāla situācija un no tās jāizkļūst pēc iespējas ātrāk. Jāmaksā visiem zemes izmantotājiem, viņiem jāapzinās, ka īpašums nedod tikai tiesības, tas arī uzliek pienākumus. Dažkārt cilvēki to negrib saprast.

Mums papildus nāks šis vērtēšanas uzdevums, kas katrā ziņā ir ļoti sarežģīts, un izsauks arī sūdzības, nepatiku - dažādas reakcijas; mēs tam gatavojamies.

- Saeimas brīvdienās 81. panta kārtībā Ministru kabinets ierosinājis pieņemt noteikumu projektu “Par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas republikas pilsētās” Kāds ir jūsu viedoklis ?

- Īpaši negribētu komentēt, jo to ir lēmuši politiķi. Zemes dienests tur patiešām nav bijis pat tuvumā. Galvenā doma ir tāda, ka Privatizācijas aģentūra un citas institūcijas, privatizējot kādu objektu, varētu vienlaicīgi privatizēt arī zemi. Tas ir apsveicami, taču tajā noteikumu projekta versijā, kas ir manā rīcībā šodien, 8. decembrī, atrodu ļoti daudz kļūdu un ceru, ka līdz brīdim, kad valdība noteikumus pieņems, tie būs izsvērti līdz galam.

Pilsoņiem nepieciešami kredīti zemes iegādei

- Ja jau reiz esam sākuši runāt par likumdošanu, ko, jūsuprāt, dos labojumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”?

- Šeit galvenokārt jārunā par paplašināto 6. nodaļu, kurā noteikts to fizisko un juridisko personu loks, kas var kļūt par zemes īpašniekiem. Tas ir vēl viens pussolis uz priekšu, lai mūsu valstī patiešām iedibinātu zemes tirgu, žēl tikai, ka likumdevēji nav iedrošinājušies spert pilnu soli.Spēkā taču ir Civillikums, un cik ilgi mēs varam atļauties neņemt vērā, ka tajā šādu ierobežojumu nav. Tomēr piekrītu bažām, ka pilsoņi varētu būt tik neapzinīgi, daudz ko pārdot nepilsoņiem un paši kļūt par kalpiem uz Latvijas zemes... Tomēr ir viena lieta, kas steidzami jādara, un tā jau ir Hipotēku un zemes bankas šī gada plānos - jādod iespējas Latvijas pilsoņiem saņemt banku kredītus nekustamo īpašumu iegādei. Ja mēs tikai gaidīsim, ka zemi pirks ārzemju naudas maisi , tad patiešām var iznākt greizi.

- Bet ja nemaz tā nepirks?

- Tad būs tikai ilūzija, ka pieņemts zemes tirgus attīstīšanai labvēlīgāks likums. Uzskatu, ka šis tirgus reāli izveidosies tikai tad, kad pašiem pilsoņiem būs pieejami banku kredīti par kaut cik pieņemamiem procentiem, lai viņi varētu iegādāties arī nekustamos īpašumus. Gan tie, kam to vispār nav, gan arī tie, kas grib laukos un pilsētās savus īpašumus paplašināt. Tas ir akmentiņš Repšes kunga dārziņā - viņš runāja, ka politiķi visu laiku bremzē zemes tirgus izveidošanos; nu viņi pussolīti pagājuši uz priekšu, beidzamais laiks arī Repšes kungam ar savām bankām panākties tam tirgum pretī. Domāju, ka parlaments, atgriezies no brīvdienām, izdarīs arī varbūt pat vairāk par pussoli attiecībā uz pilsētas zemēm, un tad baņķieriem, manuprāt, vairs nebūs ko vaimanāt, pašiem arī vajadzētu atrotīt piedurknes un šajā tirgus attīstīšanas darbībā iesaistīties.

Jaunumi kartogrāfijā un citās nozarēs

- Ko no pērn Zemes dienestā paveiktā vērtējat kā nozīmīgu?

- Pagājušā gada beigās jau 90 procentu no mums piederošās informācijas visās dienesta nodaļās Latvijā esam ievadījuši datoros. Datus apkopojam Kadastra centrā Rīgā, un tagad varam jau dot pārskatus gan par zemes īpašniekiem, gan lietotājiem, taču pilnīgu informāciju gan iegūsim tikai ap 2000.gadu. Dažos rajonos šī informācija gan vēl ir nedaudz atpalikusi, jo sākuma posmā mums trūka tehnikas. Šī gada uzdevums ir ievadīt kadastra reģistrā informāciju par visiem zemes lietotājiem. Šos datus mēs jau varēsim nodot Zemesgrāmatu nodaļām, taču saņemt no tām datorizētu informāciju vēl nespējam. Viņiem vēl nav tāda programnodrošinājuma, taču, izmantojot PHARE-2 programmas finansējumu, veidosim kopēju datu bāzi, kura vienlaicīgi būtu lietojama arī individuāli.

- Novembrī tika svinēti svētki sakarā ar laikmeta prasībām atbilstošu karšu izgatavošanas tehnoloģiskā cikla pabeigšanu.

- Mēs strādājam, lai izpildītu kartogrāfijas koncepcijā noteiktos uzdevumus. Tā kā likumā par Zemes dienestu mums paredzēti vairāk nekā 25 darbu virzieni, tad gribot negribot priekšroka tika dota zemes īpašumu noformēšanai, mērniecībai, vērtēšanai. Kartogrāfijas attīstīšanai mums nepietika nedz līdzekļu, nedz speciālistu. Prieks, ka l996.gadā šos darbus beidzot iekustinājām pa īstam. Kļūdu un nepilnību arī vēl pietiekami, taču skaidrs, ka mēs nu varam un protam, un šogad kartogrāfijas nozare sāks dot pirmos nopietnos rezultātus. Problēmas gan ir tādā ziņā, ka šīs nozares finansējums pašreiz nodrošināts tikai par vienu desmito daļu no nepieciešamā; lai to pārvarētu, no citām nozarēm, kas pērn nesa peļņu, daļu naudas novirzījām kartogrāfijai. Patīkami, ka nu beidzot jūtam - mūsu kartes Latvijā nepieciešamas un tiek arvien vairāk pieprasītas. Mūsu kartes jau izmanto Kultūras un vēstures pieminekļu inspekcija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - teritoriālo plānu veidošanā, sadarbība veidojas ar pašvaldībām. Darbs veicams sarežģīts - sākot ar dažāda mēroga topogrāfisko karšu veidošanu, kas saistīta ar jauniem aerofotouzlidojumiem, uzņēmumu dešifrēšanu, ortofoto un digitālo karšu izgatavošanu un beidzot ar visparastākajām fiziskajām kartēm.

Mēs esam samērā jauna iestāde; šis kolektīvs kopā strādā četrus gadus. Šajā laikā esam apguvuši pilnīgi jaunas tehnoloģijas gan mērniecībā, gan kadastrā, daudz ko iemācījušies vērtēšanā, izveidojuši arī ģeodēzijas daļu, kura aprīkota ar vismodernāko tehniku. Apmācīti vesela rinda speciālistu, personāla sastāvs ir nostabilizējies, uzskatu, ka mēs pašlaik apvienojam pieredzi ar jaunību un esam gatavi radoši strādāt. Visā valstī darbojas 28 nodaļas, pērn to skaits par 2 tika samazināts. Neteikšu, ka visi strādājuši vienādi labi, taču gada nogalē ļoti detalizēti tika vērtēts, kā katrai nodaļai veicies, un tagad gada sākumā tās izstrādā konkrētus rīcības plānus, tos saistot ar finansēm, tehniskajiem līdzekļiem un speciālistu uzdevumiem, paredzēti arī mehānismi, kā šos plānus kontrolēt un prasīt no katra noteiktu atbildību.

- Novēlu jūsu vadītajam dienestam veiksmi savu mērķu un uzdavumu īstenošanā!

Mudīte Luksa,

“LV” privatizācijas lietu

redaktore

Komentārs

Par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Indulis Krauze, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sekretārs, — “Latvijas Vēstnesim”

Līdz ar Ministru kabineta Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem noteikumiem šī gada aprīlī Latvijā tika uzsākta dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tautā saukta “dzīvokļu paātrinātā privatizācija”. Ar pēdējiem, 28. novembrī akceptētajiem, grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Saeima ir pielikusi punktu dzīvokļu paātrinātās privatizācijas tiesiskajai reglamentācijai, precizējot veselu virkni normu, kā arī — un tas ir īpaši svarīgi — paredzot, ka dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai būs iespējama arī valsts jeb t.s. resoru mājās.

I. Izmaiņas, kas skar dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

1. Turpmāk būs iespējama arī to dzīvokļu paātrināta privatizācija, kuri atrodas mājās, kurās dzīvokļi tika privatizēti saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, un kuri palikuši šobrīd neprivatizēti un atrodas pašvaldību pārziņā.

2. Tajās pilsētās, kur dzīvokļu nodošana īpašumā līdz mājas privatizācijai notiek sevišķi lielos apjomos (piemēram, Rīgā), pašvaldības domei ir tiesības pilnvarot dzīvojamo māju privatizācijas komisiju pieņemt lēmumus par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz mājas privatizācijai, tādā veidā vienkāršojot un paātrinot privatizācijas procedūru.

3. Uz paātrināto privatizāciju ir attiecināta likuma 47. pantā noteiktā kārtība, proti, — personas, kuras kādreiz dzīvokli saņēmušas kā kompensāciju par nojaukto mājīpašumu, saņem dzīvokli īpašumā bez atlīdzības. Šajā gadījumā minētās personas, privatizējot dzīvokli paātrināti, samaksā tikai noteikto maksu (Ls 20) par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai.

4. Turpmāk paātrināti privatizētā dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz līgums ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku par dzīvokļa īpašnieka piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Līdz šim personai, kura privatizēja dzīvokli, bija izvēles tiesības, slēgt šādu līgumu vai nē.

5. Dzīvokļu īpašniekiem, slēdzot līgumu ar mājas pārvaldnieku (pašvaldības vai valsts namu pārvaldi) par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šie darījumi netiks aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Tātad dzīvokļu īpašniekam līdz mājas privatizācijai nevajadzētu maksāt vairāk kā atbilstoša dzīvokļa īrniekam (arī īres līgumi netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli).

II. Izmaiņas, kas skar vispārējo dzīvojamo māju privatizācijas procesu

1. Likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” likumdevējs pirmoreiz ir formulējis jēdzienu “sociālā dzīvojamā māja”. Minētais termins parādījies tieši šajā likumā tāpēc, ka sociālās dzīvojamās mājas, kā tas tagad ir deklarēts likumā, netiek privatizētas. Vienīgi jāatzīmē, ka sociālai dzīvojamai mājai, lai to varētu neprivatizēt un saglabāt pašvaldības īpašumā, ir jābūt noteiktai ar pašvaldības domes vai padomes lēmumu, kā arī jāatbilst likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 17. punktā minētajām prasībām, proti: 1) sociālās dzīvojamās mājas uzturēšana un apsaimniekošana tiek pilnīgi vai daļēji veikta par pašvaldības budžeta naudu un 2) visi dzīvokļi šādā mājā tiek izīrēti sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām (ģimenēm). Pretējā gadījumā — ja pašvaldība ar lēmumu noteiks par sociālo dzīvojamo māju tādu māju, kura neatbilst kādam no šiem kritērijiem, pašvaldības lēmumu nevarēs uzskatīt par likumīgu.

2. Likuma grozījumi beidzot ievieš skaidrību arī jautājumā par valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo māju privatizāciju par sertifikātiem. Dzīvojamās mājas, kuras ir iekļautas valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā pēc tam, kad ir izslēgtas no uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla. Lēmumu par dzīvojamo māju izslēgšanu no pamatkapitāla pieņem uzņēmējsabiedrības lēmējinstitūcija statūtos noteiktajā kārtībā.

Likuma pārejas noteikumos turklāt noteikts, ka valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas līdz 1997. gada beigām izslēdzamas no uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla un nododamas attiecīgo administratīvo teritoriju pašvaldībām (pēc tam, kad ir segti visi izdevumi par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai). Šī likuma norma uzliek par pienākumu 1997. gadā visām valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībām veltīt lielu vērību sava dzīvojamā fonda privatizācijai. Tā kā likuma grozījumi arī valsts dzīvojamo māju īrniekiem ļauj izrādīt iniciatīvu savu dzīvokļu privatizēšanā, tad sagaidāms, ka tieši 1997. gads būs valsts dzīvojamo māju privatizēšanas kulminācijas gads.

3. Likuma grozījumi ir pielikuši punktu arī kādam citam sen risinājumu gaidošam jautājumam. Runa ir par to dzīvokļu privatizācijas pabeigšanu, kuri kādreiz vēl par rubļiem vai LVR tikuši nopirkti saskaņā ar Ministru padomes un Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes 1989. gada 24. jūlija lēmumu Nr. 171 “Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņiem personīgajā īpašumā”. Šādu dzīvokļu privatizācijas pabeigšanas kārtība tagad pielīdzināta privatizēto kooperatīvo dzīvokļu privatizācijas pabeigšanas kārtībai. Tātad privatizācijas komisijai jānosaka katrā šādā dzīvokļa īpašumā ietilpstošā mājas kopīpašuma domājamā daļa, kā arī jāprivatizē vai jānodod nomā zemes gabals, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.

Ādažos — tikai vispārējā privatizācija

Ādaži visos laikos bijis liels un turīgs pagasts. Mūsdienās, kad no tā atšķelta Garkalne un daļu teritorijas uzsūkusi Rīga, tas platības ziņā sarucis divarpus reižu. Tomēr gan galvaspilsētas tuvums, gan bijušās paraugsaimniecības spožums un vēriens Ādažiem devis īpašus vaibstus. Sairstot kolektīvajai saimniecībai, kas bija arī pagasta mugurkauls, šeit straujāk nekā citur Latvijas laukos tika izveidotas lielas pārtikas ražotnes un citi uzņēmumi. Kā zināms, te mājvietu atradusi arī slavenā firma “Kellogg's Latvija”, kas vienīgā no iespējamiem ārzemju partneriem samierinājās ar to, ka zemi zem ražošanas ēkām nevarēja nopirkt, bet tikai nomāt... Arī nākotne rādās interesanta, jo Rīgas reģiona attīstības plānotāji paredz, ka, attīstoties vieglajai rūpniecībai un kaut nedaudz pieaugot iedzīvotāju labklājības līmenim, tieši šajā virzienā sāksies gan privāto dzīvojamo māju, gan komerciālo uzņēmumu celtniecība. Bet pagaidām Ādažos pieklusums, varētu teikt — krīzes situācija. Likumdošana un nodokļu politika nav veicinājusi sākotnējo aktivitāšu atraisīšanos, uzņēmumi lielākoties nīkuļo un mēģina noturēties uz izdzīvošanas robežas. Tomēr kāds no privatizācijas procesa virzieniem ar pilnu jaudu turpinās — un tā ir dzīvojamo māju privatizācija. Par to saruna ar Aldi Kronenbergu , Ādažu pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieku.

— Pie mums pašlaik notiek tikai māju vispārējā privatizācija, jo puse no visa dzīvojamā fonda tika privatizēta agrāk. Kad kolhozs “Ādaži” pārtapa par akciju sabiedrību, darbiniekiem gandrīz vai piespiedu kārtā nācās dzīvokļus izpirkt par pajām. Tas bija ļoti lēti, un tādējādi lielākā daļa Ādažu iedzīvotāju jau ir dzīvokļu īpašnieki. Tagad ar dzīvokļu īpašniekiem par jaunu jānoslēdz līgumi sakarā ar namu vispārējo privatizāciju, lai tos varētu ierakstīt zemesgrāmatā un procesu pabeigt.

— Cik privatizējamu dzīvojamo māju pagastā ir?

— Divpadsmit daudzdzīvokļu namu, divi, kuros ir pa desmit un piecpadsmit dzīvokļiem, kādas desmit bijušās lauku viensētas, kurās padomju laikā iekārtoti vairāki dzīvokļi. Sakarā ar privatizāciju savas dzīvojamās mājas mūsu valdījumā nodevusi arī mežrūpniecības saimniecība. Tās ir kādas piecpadsmit mājas Mazā Baltezera krastā, kuras gadsimta sākumā uzcēla koku pludinātājiem. Pirms kāda laika tās tika atdotas mums un arī pakāpeniski jāprivatizē. Domāju, ka ar dzīvojamo māju privatizāciju tiksim galā ātri un bez lieliem sarežģījumiem.

— Kāds pamats šim optimismam?

— Drusku paradoksāls. Ādažos ir gandrīz septiņarpus tūkstoši iedzīvotāju, taču ļoti daudz ienācēju. Astoņdesmit pieci procenti ādažnieku, galvenokārt saimnieki, četrdesmit devītajā gadā tika izsūtīti. Toreiz bija sešsimt sešdesmit saimniecību, tagad — septiņdesmit piecas zemnieku un daudz piemājas saimniecību... Liela daļa no ienācējiem nav Latvijas pilsoņi: viņiem ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Šie cilvēki ļoti aktīvi cenšas iegūt dzīvokļus īpašumā, jo ar laiku arī tie, kam tas pēc likuma nav jādara, no Latvijas domā aizbraukt. Ja dzīvoklis ir īpašumā, to var pārdot un par šo naudu iegādāties sev mājokli citur. Otrs iemesls, kālab paredzu privatizāciju bez sevišķas vilcināšanās, ir tas, ka tikpat kā visas dzīvojamās mājas atrodas uz pašvaldības zemes un līdz ar to nav gaidāmi sarežģījumi ar tās piešķiršanu dzīvokļu īpašniekiem.

— Cik daudz zemes pie mājām piešķirat?

— Kā iznāk pēc funkcionālā lietojuma — bērnu rotaļu laukumus, autostāvvietas, veļas žāvētavas, visu, kas pienākas. Cenšamies, lai starp mājām neviena zemes strēmelīte nepaliktu bez saimnieka.

— Cik dzīvokļa īpašniekam jāmaksā par zemi?

— Dažādi. Katrā ziņā tas nav dārgi — apmēram divarpus vai trīs sertifikāti. Gaujas ielā pašlaik privatizējam vairākas mājas, tur tā iznāk. Vissarežģītākais šajā procedūrā ir tas, ka cilvēkiem jānāk pie mums otrreiz slēgt līgumus. Ādažos tas jādara divarpus tūkstošiem cilvēku. Bet mums savukārt ir milzīgas papīru darīšanas.

— Vai, raugoties no praktiskā viedokļa, būtu iespējams šos līgumus otrreiz neslēgt, cilvēkus lieki neapgrūtināt? Varbūt atkal notiek birokrātiskas spēles?

— Nē, diemžēl tas nav iespējams. Dzīvoklis ir nozīmīgs privātīpašums, un šādiem mantiskajiem jautājumiem jābūt pilnīgi precīzi nokārtotiem. Atklāj viltotus personas kodus

— Ādažos kāda māja jau privatizēta?

— Vēl nav. Aktīvā procesā ir četras piecdesmit piecu dzīvokļu mājas, piecas tiek gatavotas, bet septiņu namu iedzīvotājiem izsūtīti paziņojumi, un šeit privatizācija turpinās šogad. Pret ko esam atdūrušies šo pirmo četru māju privatizācijas procesā?

No Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas saņēmām datorprogrammu māju vispārējai privatizācijai. Tā ļoti sīki un pamatīgi izstrādāta, tiek prasīts uzrādīt daudz datu gan par māju, gan par zemi, gan par īrniekiem. Un te atklājās problēma. Divu dzīvokļu iemītnieku personas kodus skaitļotājs neņēma pretī. Pilsonības un imigrācijas departamentā noskaidrojām, ka tie ir viltoti. Šādu viltoto personas kodu īpašniekus atklājām bijušajās armijas mājās. Tā kā privatizācija par pajām tajās nav notikusi, pašlaik šie cilvēki vienkārši ir īrnieki un — nelegālie iedzīvotāji. Iespējams, viņi nevarēs iegūt pastāvīgā Latvijas iedzīvotāja statusu, tātad arī kļūt par dzīvokļu īpašniekiem. Taču māju privatizācija, kaut arī būtībā viss jau paveikts, šo “falšo” personas kodu īpašnieku dēļ ir iestrēgusi. Ja kāda dzīvokļa īrniekam datorā nav fiksēts kods, tad programma uzrāda, ka šis dzīvoklis ir tukšs... Kaut arī tas mums rada grūtības, jāatzīst, ka šāda programma lieliski kalpo arī kā kontroles mehānisms un novērš iespēju kādam nelikumīgi iegūt dzīvokli īpašumā.

— Vai šajās bijušajās armijas mājās ir daudz brīvu dzīvokļu?

— Četras no tām atrodas pašā Ādažu centrā — pretī pagastnamam, pārējās Kadagā, skaistā priežu mežā. Visas ir apdzīvotas. Mēs vienkārši nepieļāvām, lai ēkas paliek tukšas un izpostītas. Pirmie aizbraucošie armijas cilvēki mums atstāja galīgi izlaupītas telpas. To remontēšana izmaksāja ļoti dārgi. Tādēļ krievu armijas virsniekiem sākām izmaksāt kompensācijas un katru dzīvokli pieņēmām tikai pilnīgā kārtībā. Sākumā kompensācijās par kvadrātmetru maksājām četrus latus, beigās pat divdesmit latus. Pēc tam šo dzīvokļu īres tiesības pārdevām izsolēs. Sākuma cena — divdesmit astoņi lati par kvadrātmetru. Tagad visi armijas cilvēki, kam bija jāaizbrauc, ir projām un armijas mājās izsolē pārdodami tikai daži dzīvokļi. Mums uzskaitē ir cilvēki, kuri vēlas dzīvokļus iegādāties, viņiem par izsoli ziņojam, un tā notiek. Ja esi vesels, tev sevi jāapgādā.

— Vai ir daudz ādažnieku, kuriem vajadzīgs dzīvoklis?

— Agrāk, kad dzīvokļus deva par velti, bija ļoti liela rinda. Tagad gribētāju nav daudz. Jo — spēkā stājušās naudas attiecības. Katram jāapsver, ko viņš var atļauties un vai viņam to vajag. Diemžēl daudzi to joprojām nespēj saprast. Dzīvokļu īpašnieki pagastam par komunālajiem pakalpojumiem ir parādā simt astoņdesmit tūkstošus latu. Pagastnamā pie sienas izlikts garš to cilvēku saraksts, kuri mums parādā vairāk par divsimt latiem. Viņu dēļ būtībā sala lielākā daļa pagasta iedzīvotāju, jo mums vēl oktobra beigās nebija līdzekļu, par ko iegādāties kurināmo. Bijām spiesti meklēt aizdevumu. Baltijas Tranzītu bankā pēdējā brīdī uz gadu par piecpadsmit procentiem dabūjām deviņdesmit tūkstošu latu kredītu. Te atkal izveidojas absurda situācija. Ādažu pagasts Pašvaldību izlīdzināšanas fondā gadā maksā divsimt četrdesmit septiņus tūkstošus trīssimt trīsdesmit latu. Visu nopelnīto atdodam projām, paši kļūstot nabagāki par tiem, kam šie līdzekļi tiek iedoti, un vēl lienam parādos...

— Varbūt cilvēkiem nav darba un tādēļ nav naudas?

— Pagastā reģistrēti piecdesmit bezdarbnieku, tas ir 1,12 procentu no darbaspējīgo iedzīvotāju skaita. Parādnieku rinda ir daudz garāka, un tajā atradīsim tikai dažus no šiem cilvēkiem. Paradoksāli — maksā tie, kuiem patiešām klājas grūti, bet nemaksā pavisam citi — kuriem vairāk bezkaunības.

— Dažām lielāko nemaksātāju mājām pērn solījāties atslēgt apkuri. Lai dzīvokļu īpašnieki paši gādā malku, paši domā, kas kurinās...

— Tā izdarījām, bet nekas jau īpaši labāk nekļuva. Tajās daudzdzīvokļu mājās joprojām daļa dzīvokļu saimnieku gādā malku un kurina, bet daži — tāpat neliekas par to ne zinis. Vienīgais labums, ka tas vairs uz mums neattiecas.

— Ko darīsit ar pilnīgi nelabojamiem parādniekiem?

— Pirmkārt, saskaņā ar likumu par dzīvojamo māju privatizāciju, šie cilvēki nevarēs kļūt par pilntiesīgiem savu dzīvokļu īpašniekiem — tas ir, ierakstīt tos zemesgrāmatā. Viņi arī nevarēs ar tiem veikt nekādas darbības, jo šie parādi skaitās apgrūtinājums. Bet cilvēki par to pašlaik vēl nedomā. Ir bijušas arī vairākas tiesas prāvas par parādu piedziņu no ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Parādi mums ir pietiesāti. Taču tiesas izpildītāju un policistu bezpalīdzība ir labākais pārliecināšanas veids: ļaunprātīgs parādnieks pie mums ir neaizskarams! Pagaidām esam no dzīvokļiem izlikuši divus nemaksātājus, pašlaik gatavojam trešo. Pārvietojam tos uz māju, kurai ir jumts, logi un durvis, bet vairāk nekā nav un nebūs. Vispār tur ir telpas divdesmit ģimenēm. Es uzskatu, ka valstij ir pienākums palīdzēt slimiem un veciem. Taču ikviens cilvēks, kuram ir rokas un kājas un galva vesela, var sevi apgādāt. Mums tagad veidojas pilnīgi ačgārna ideoloģija — avīzēs raksta, radio skandina: “Nabadzība nav netikums!” Es uzskatu — nabadzība ir netikums! Radies vesels sabiedrības slānis, kas to vien dara, kā gaida kādu palīdzību, pabalstus, bet neko nedara, lai paši sev palīdzētu. Agrāk viņi dzīvokļus dabūja īpašumā praktiski par velti, tagad uzskata, ka arī siltums un viss pārējais joprojām pienākas tāpat vien.

— Pagājuši vairāki gadi, kopš puse ādažnieku kļuvuši par dzīvokļu īpašniekiem, daudzi — ļoti skaistās mājās. Vai jūtama arī privātīpašnieku attieksme?

— Nē. Man tā šķiet, ka daudzi nemaz nesaprot, kas tas ir — privātīpašums. Ja cilvēks nav par savu sūri krāto naudu pats uzcēlis sev māju, bet gandrīz par neko dabūjis līdzvērtīgu dzīvokli, tas netiek novērtēts.

— Pēc māju vispārējās privatizācijas tās būs jāapsaimnieko. Ja par nepārvaramu šķērsli kļuvuši komunālie maksājumi, kas notiks, ja ēkai par īpašnieku naudu būs jālabo jumts, jāmaina caurules, jāremontē koplietojamās telpas?

— Kādu laiku tām atļaus lēni iet postā. Tie cilvēki, kuri rūpējās par savu mājokli arī tad, kad tas viņiem nepiederēja, protams, mēģinās kaut ko darīt, bet viņi ir mazākumā. Tas būs liels un ilgstošs cīniņš, kamēr nomainīsies daļa kvalitatīvāko māju dzīvokļu īpašnieku, kamēr katrs dzīvokļu tirgū dabūs to, ko ir pelnījis.

Mudīte Luksa,

“LV” redaktore

Sākoties PHARE projekta jaunajam darba cēlienam

Lai precizētu PHARE projekta otrā posma galvenos uzdevumus, ar projekta vadītāju Ēriku Gilbertu tikās “Latvijas Vēstneša” nozares redaktore Aina Rozeniece. Sarunā piedalījās Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta direktore Inese Kalniņa .

— Kādi ir projekta otrā posma galvenie uzdevumi?

— Projekta mērķis ir veicināt un paātrināt zemes privatizāciju un reģistrāciju. Šajā posmā klāt nācis vēl viens uzdevums, kas saistīts ar ēku privatizāciju. Liels darbs jau paveikts Valsts zemes dienesta apgādē ar datoriem, tagad straujāk jāizvērš zemesgrāmatu nodaļu kompjuterizācija. Izmantojot Zviedrijas tehnisko palīdzību, kompjuterizētu sistēmu paredzēts izveidot arī Valsts mežu dienestā, jo meži neapšaubāmi ir ļoti liela Latvijas bagātība un ļoti nozīmīga tautsaimniecības sfēra. Būtiski ir ne tikai datorus uzstādīt, bet arī apmācīt cilvēkus, kā ar tiem apieties un maksimāli lietderīgi izmantot. Lai cilvēki to varētu apgūt, ir svarīgi viņiem diendienā skaidrot jautājumus, kas var rasties modernās tehnikas ieviešanas procesā. Darbs ar cilvēkiem notiks nepārtraukti.

— Kā notiks cilvēku apmācība?

— Jau projekta pirmajā posmā sadarbojāmies ar Pašvaldību mācību centru. Nodarbības notiks piecos mācību centros, kas aptver visu Latviju. Par lektoriem un nodarbību vadītājiem tiek pieaicināti lielākoties Latvijas un arī citu valstu zinātnieki, speciālisti un praktiķi. Par skolotājiem savās darbavietās kļūst arī visi tie cilvēki, kas jau izgājuši apmācības kursu. Nodarbībās varbūt mazāk būs teorijas, vairāk praktisku padomu un konkrētas darbības.

— Kādi eksperti tiks iesaistīti projekta realizācijā?

— Tie būs lielākoties Latvijas speciālisti, kas vislabāk pārzina stāvokli valstī un konkrētās privatizācijas lietu risināšanas iespējas. Projekta budžetā paredzēts apmaksāt 1080 cilvēkmēnešus. Tas nozīmē, ka visā projekta īstenošanas laikā varētu strādāt ap 60 cilvēku. Reāli strādās vairāk cilvēku — cits īsāku, cits ilgāku laiku.

No Eiropas Savienības četri eksperti strādās pastāvīgi un 12 eksperti — īsāku laiku, no 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem atkarībā no veicamā uzdevuma.

— Kādi ir PHARE projekta pirmās fāzes rezultāti un kādu laika posmu aptver otrā fāze?

— Pirmā fāze ilga vienu gadu. Tās galvenais sasniegums ir sadarbības veidošanās ar pašvaldībām, Zemes dienestu un zinātniekiem. Balvos uzstādīta un pašlaik ikdienas darbā tiek izmantota kompjuterizēta zemesgrāmatu sistēma. Te nepieciešamās iemaņas darbam ar moderno tehniku apgūst ne vien Balvu, bet visa Latgales reģiona zemes dienestu cilvēki. Tas mums likās ļoti svarīgi, jo Latgalei varbūt vairāk nekā citiem Latvijas novadiem nepieciešama ekonomiska palīdzība. Aizvadītajā darba cēlienā ļoti daudzi cilvēki visā Latvijā apguvuši jaunas zināšanas, jaunas iemaņas. Tas viss lieti noderēs projekta otrajā posmā, kura programma izstrādāta 18 mēnešiem — no šā gada oktobra līdz 1998. gada martam. Pirmās fāzes finansējums bija 700 tūkstoši ekiju, bet otrajai paredzēts izlietot 2,6 miljonus ekiju.

— Kāpēc tiek organizēta speciālizdevumu sērija “Zemes Reformas Vēstneša” ietvaros?

— Projekts paredz izvērst ļoti plašu cilvēku apmācības darbu, lai ikviens speciālists saprastu reformas būtību un procesu kopumā. Šis darbs aptvers arī pašvaldības, attiecīgās ministrijas un ar zemes lietām saistītās organizācijas. Daļu no kopējās mācību programmas paredzēts publicēt šajos speciālizdevumos. Katrs no tiem tiks izplatīts vismaz 2000 eksemplāros visā Latvijā. Te būs gan zinātniski raksti, gan ekspertu atzinumi un praktiski padomi. Protams, mēs ceram, ka par projektu ieinteresēsies arī citi preses izdevumi.

Ēriks Gilberts, PHARE projekta vadītājs.

PHARE birojā.

Foto: Marika Vanaga

Par privatizācijas gaitu valstī

Janvāra sākumā notika Privatizācijas aģentūras (PA) kārtējā preses konference, kurā ar žurnālistiem tikās PA valdes locekļi Jānis Naglis, Andrejs Tiknuss, Viktors Šadinovs, Ilmārs Razumovskis un Arvis Freibergs.

Preses konferencē plašu pārskatu par PA darba rezultātiem 1996.gadā valsts īpašuma privatizācijas jomā, par aktuālajām problēmām un pasākumiem 1997. gadā sniedza PA ģenerāldirektors Jānis Naglis. Masu mediju pārstāvji tika iepazīstināti ar statistikas datiem par privatizācijas gaitu aizvadītajā gadā, ar problēmām un to iespējamiem risinājumiem, kā arī ar jaunumiem likumdošanā, par ko sīkāk pastāstīja PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs.

Jānis Naglis: — Vispirms par to, ko esam veikuši, sagatavojot tiesību aktus. Pēc mūsu aģentūras priekšlikumiem tika pieņemti 13 tiesību akti, esam piedalījušies deviņu tiesību aktu izstrādē. Diemžēl neizdevās pieņemt likumu par zemes privatizāciju pilsētās. Tas ļoti traucē privatizācijas gaitu valstī. Tieši tāpēc aizkavējās valsts īpašuma objektu privatizācija kopā ar zemi. Jau tagad varam paredzēt, ka pat tādā gadījumā, ja šā gada pirmajā ceturksnī Saeima pieņemtu šo likumu, šis process joprojām aizkavētos, jo būs vajadzīga vēl vesela virkne grozījumu un papildinājumu likumos, lai varētu uzsākt objektu privatizāciju kopā ar zemi. Domāju, ka šis process nesāksies agrāk kā otrajā pusgadā. Taču mēs esam palīdzējuši sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kas tiks pieņemti 81. panta kārtībā, par tās zemes privatizāciju, kas atrodas zem privatizētiem un denacionalizētiem objektiem, kā arī zem atsavinātiem objektiem. Šie noteikumi visos līmeņos jau ir akceptēti, un es to uzskatu par veiksmīgu jaunā gada sākumu likumdošanas jomā.

Aprīļa sākumā gaidām “Latvijas kuģniecības” novērtējumu. Sācies darbs pie “Latvenergo” auditēšanas novērtēšanas. Esam pieņēmuši lēmumu par “Latvijas balzama” denacionalizējamās daļas nodalīšanu — runa ir par Iecavas spirta ražotni —, un tas paātrinās privatizācijas procesu šajā uzņēmumā. Šā gada 29. janvārī beidzam reģistrēt pretenzijas pret Baltijas Apvienoto banku. Tas pavērs iespēju pieņemt galīgo lēmumu par “Latvijas Krājbankas” privatizāciju. Sagaidāms, ka laikā no 15. līdz 20. februārim tiks pabeigta uzņēmējsabiedrības “La Sam” novērtēšana. Pēc tam varēsim turpināt “Ventspils naftas” privatizācijas procesu. Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas privatizācijas publiskais piedāvājums notiks no 20. janvāra līdz 14. februārim. Vakar apstiprinājām privatizācijas noteikumus Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīcai. Nākamais būs uzņēmums “Liepājas metalurgs”, kura publiskais piedāvājums sāksies 10.februārī un turpināsies līdz 28. februārim.

Šobrīd prognozes rāda, ka publiskajam piedāvājumam pieteikto objektu skaitu varēsim palielināt līdz divdesmit deviņiem. Jāpiezīmē, ka šie objekti pārstāv ļoti dažādas tautsaimniecības nozares — transportu, smago metalurģiju, pārtikas rūpniecību, farmāciju, enerģētiku un citas.

Viktors Šadinovs: — Kā nozīmīgāko mēs uzskatām likumprojektu par zemes privatizāciju un nacionalizāciju Latvijas Republikas pilsētās. Tas ir trūkstošais posms, lai varētu uzsākt zemes privatizāciju pilsētās. Es ceru, ka šo procesu mēs varēsim uzsākt jau šā gada pirmajā ceturksnī, un februāris ir tas mēnesis, kad sāksim pirmo zemes gabalu privatizāciju pilsētās. Šajā likumā ir kāds ļoti būtisks noteikums, proti: ja objekts jau ir privatizēts vai nodots privatizācijai, vai denacionalizācijai, tad Ministru kabineta rīkojums par nodošanu privatizācijai vairs nebūs vajadzīgs. Šī privatizācija notiks uz īpašnieka iesnieguma pamata. Samaksa būs latos un īpašuma kompensācijas sertifikātos. Ministru kabinets noteiks minimālo īpašuma kompensācijas sertifikātu apjomu, kāds nepieciešams objektu privatizācijai. Sagaidām situācijas, kad objektu pārdos tikai par latiem, piemēram, ārzemniekiem. Bet būs arī tādas, kad to varēs saņemt tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

Otrs labojums skar valsts un pašvaldību īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, proti, ja valsts objekts atrodas uz pašvaldību zemes, tad šī zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda. Līdzīgi par pašvaldību objektiem. Tāds risinājums nodrošinās Civillikuma 90. un 68. panta realizāciju dzīvē — objekts un zeme zem tā piederēs vienam īpašniekam.

Ļoti būtisks ir papildinājums likumā par uzņēmējdarbību. Likumā tiek ieviests jauns pants (34.'). Tiesa, šā panta darbību mēs esam ierobežojuši laikā — līdz 1998. gada 31. decembrim: ja privatizācijā nonācis valsts vai pašvaldības uzņēmums, kuram nav mantu vai citu aktīvu un nav nekādu parādu kreditoriem, tad pēc privatizāciju veicošās institūcijas ierosinājuma to varēs izslēgt no privatizācijas reģistra, neveicot nekādas citas procedūras.

Nelielais labojums likumā par akciju sabiedrībām ir saistīts ar tiem gadījumiem, kad Privatizācijas aģentūra iegulda privatizācijai nodoto valsts īpašumu privāto akciju sabiedrību pamatkapitālā vai kopā ar kādu citu dibina privātu akciju sabiedrību, kurā saglabājas valsts daļa. Šis labojums precizē dokumentāros jautājumus.

Visbeidzot kārtējie labojumi likumā par privatizāciju. Pirmām kārtām tas ir saistīts ar vadības metodes pielietošanu. Tagad to varēs pielietot tad, ja uzņēmuma neizpildītās saistības nepārsniedz 10 procentus. Otrs labojums saistās ar kapitāldaļu pārdošanas paātrināšanu. Turpmāk, pārdodot kapitāldaļas un akcijas, nav vairs jāpiemēro šā likuma 47. pants, kas paredz maksātspējas pārbaudi, nodokļu samaksas, reģistrācijas apliecības pārbaudi un tā tālāk.

Labojums izdarīts arī Augstākās padomes lēmumā par nacionālajām sporta bāzēm. Tagad arī tās varēs privatizēt, tikai būs jāievēro daži nosacījumi, proti, jāsaglabā sporta bāzes līdzšinējais profils, jārīko sacensības, tajā skaitā arī starptautiskās.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors