Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 21.janvārī Noteikumi nr. 46

Rīgā (prot. nr.5 30.¤)

Noteikumi par vadības līgumiem

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vadības līguma saturu, kā arī tā noslēgšanas un izpildes kontroles kārtību valsts pārvaldē.

2. Vadības līgums šo noteikumu izpratnē ir rakstiska vienošanās starp līgumslēdzējām pusēm, lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu valsts pārvaldes iestāžu (institūciju) darbības programmās vai prioritātēs, kā arī budžeta programmās vai apakšprogrammās noteikto mērķu sasniegšanai vai likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei un veicinātu amatpersonu materiālo ieinteresētību vadības līgumā noteikto rezultātu sasniegšanai.

3. Vadības līgums neaizstāj Latvijas darba likumu kodeksā un likumā "Par valsts civildienestu" noteiktās darba un dienesta attiecības, kā arī darba un dienesta attiecības, ko nosaka īpaši likumi.

4. Vadības līguma ierosinātājs var būt jebkura no līgumslēdzējām pusēm.

5. Noslēdzot vadības līgumu, līgumslēdzējas puses pēc savstarpējas vienošanās izstrādā piemaksu un prēmēšanas sistēmu.

II. Vadības līguma slēgšana

6. Vadības līgumu slēdz:

6.1. ministrs, valsts ministrs (arī valsts kontrolieris un ģenerālprokurors) vai ar viņa rīkojumu pilnvarota amatpersona no vienas puses un valsts pārvaldes iestādes vadītājs (prokuratūras administratīvais direktors), viņa vietnieks vai ministriju (arī Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras) centrālā aparāta attiecīgā departamenta vai patstāvīgās nodaļas vadītājs, vai par atsevišķa uzdevuma vai budžeta programmas (apakšprogrammas) izpildi atbildīgā persona no otras puses;

6.2. valsts pārvaldes iestādes vadītājs vai ar viņa rīkojumu pilnvarota amatpersona no vienas puses un viņa padotībā esošās struktūrvienības vadītājs vai budžeta programmas (apakšprogrammas) vadītājs no otras puses;

6.3. valsts sekretārs vai ar viņa rīkojumu pilnvarota amatpersona šo noteikumu 7.punktā noteiktajos gadījumos no vienas puses un uzņēmējsabiedrības vadītājs, kuram ir tiesības slēgt līgumus uzņēmējsabiedrības vārdā, no otras puses;

6.4. Valsts kancelejā:

6.4.1. Ministru prezidents no vienas puses un Valsts kancelejas direktors vai Ministru prezidenta biroja vadītājs no otras puses;

6.4.2. Valsts kancelejas direktors vai ar Ministru prezidenta rīkojumu pilnvarota amatpersona no vienas puses un Valsts kancelejas ierēdņi (ierēdņu kandidāti) un darbinieki no otras puses.

7. Vadības līgums ar uzņēmējsabiedrībām ir jāslēdz gadījumos, ja valsts budžeta līdzekļi programmu (apakšprogrammu) veidā ir izvietoti uzņēmējsabiedrībās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilda valsts pārvaldes funkcijas.

8. Vadības līgumu noslēdz uz noteiktu laiku, bet ne uz ilgāku kā līdz kārtējā budžeta gada beigām.

9. Vadības līguma realizācijai var izmantot arī līdzekļus, kas radušies, ekonomējot darba samaksas fondu, atbilstoši apstiprinātajiem visu veidu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darba samaksas noteikumiem.

10. Vadības līgumā būtiski nosacījumi ir:

10.1. līgumslēdzējas puses;

10.2. līguma priekšmets:

10.2.1. veicamie uzdevumi un sasniedzamie mērķi;

10.2.2. līguma realizācijai nepieciešamie un piešķirtie resursi (materiālie, finansiālie un intelektuālie resursi);

10.2.3. līguma termiņš un kalendāra grafiki;

10.2.4. kritēriji paveiktā darba rezultātu novērtēšanai (efektivitātes kritēriji);

10.3. līgumslēdzēju pušu tiesības, pienākumi un atbildība;

10.4. piemaksu un prēmēšanas sistēma, kas piemērojama, novērtējot attiecīgās amatpersonas ieguldījumu līguma izpildē;

10.5. līgumslēdzēju pušu tiesības pieprasīt izdarīt grozījumus līgumā šādu no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ:

10.5.1. nozīmīgas izmaiņas politiskajās prioritātēs vai grozījumi valsts pārvaldes iestādes darbību regulējošajos likumos un citos normatīvajos aktos;

10.5.2. nepieciešamo finansu resursu nenodrošināšana vai samazināšana;

10.5.3. citos iepriekš neparedzētos gadījumos (stihiskas nelaimes, avārijas u.tml.);

10.6. līguma izpildes kontrole un termiņi, kādos līgumslēdzējas puses periodiski savstarpēji ziņo par līguma izpildes gaitu;

10.7. strīdu izskatīšanas kārtība.

11. Vadības līgumā var iekļaut arī citus jautājumus, ja tie pēc vadības līguma ierosinātāja uzskatiem ir nozīmīgi līguma mērķu sasniegšanai (līguma satura konfidencialitāte, līguma vienpusēja laušana uzticības zaudēšanas dēļ u.tml.) un nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

12. Vadības līgumu sastāda trijos eksemplāros, no kuriem pa vienam līguma eksemplāram saņem katra līgumslēdzēja puse; trešais līguma eksemplārs 10 dienu laikā pēc tā noslēgšanas tiek iesniegts Valsts kancelejā.

III. Vadības līguma izpildes kontrole un strīdu izskatīšana

13. Abu līgumslēdzēju pušu parakstīti pārskati par vadības līguma izpildi iesniedzami Valsts kancelejā mēneša laikā pēc attiecīgā līguma termiņa notecējuma.

14. Ja vadības līguma izpildes vai tā novērtēšanas gaitā radušies strīdi, līgumslēdzējas puses var griezties šādās institūcijās:

14.1. Vadības audita padomē;

14.2. citā līgumslēdzēju pušu izraudzītā institūcijā;

14.3. tiesā Latvijas civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

15. Valsts kanceleja reizi ceturksnī informē Ministru kabinetu par noslēgtajiem vadības līgumiem, to saturu un izpildi.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs