Saeimas 23. janvāra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Latvijas Republikas Saeimas 23.janvāra sēdi paziņoju par atklātu. Pirms Prezidija izsludinātās darba kārtības apspriešanas atļaujiet saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 8.pantu darīt jums zināmu Ministru prezidenta 20.janvāra paziņojumu: “Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un pēc analoģijas ar neuzticības izteikšanu Satversmes 59.panta noteiktajā gadījumā līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos. Ministru prezidents Andris Šķēle.”

Izskatām priekšlikumus par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija ierosina darba kārtības 42. jautājumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” trešajā lasījumā iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc 2.sadaļas — “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Priekšlikums pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atsauc 23.janvāra plenārsēdes darba kārtībā ietverto 13.jautājumu — likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”, jo minētais Ministru kabineta likumprojekts tika iestrādāts likumprojektā “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”, kas pieņemts Saeimā 1996.gada 27.decembrī un izsludināts 1997.gada 10.janvārī. Līdz ar to 13.jautājums no darba kārtības tiek svītrots.

Un vēl viens iesniegums — Juridiskā komisija lūdz darba kārtības 40.jautājumu — likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” trešajā lasījumā iekļaut darba kārtībā pirms 20.jautājuma — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Priekšlikums pieņemts.

Sākam izskatīt darba kārtību. 1.sadaļa — par saņemtajiem, Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.458 — “Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumos nr.300 “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu””. Saeimas Prezidijs ierosina minētos noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu nodošanu komisijām... Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsot par Ministru kabineta 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu “Grozījums noteikumos “Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi šī likumprojekta otrajam lasījumam! Lūdzu komisijas vārdā priekšlikumus par termiņu otrajam lasījumam!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es ierosinu noteikt piecu dienu termiņu, tas ir, līdz 29.janvārim, taču gribu informēt, ka mēs jau esam ņēmuši vērā šos noteikumus, izstrādājot to likumprojektu, kas šodien tiek izskatīts trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu — 29.janvāris? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums — Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.459 “Dānijas Karalistes pavalstnieku bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā”. Saeimas Prezidijs ierosina šos noteikumus nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par noteikumu “Dānijas Karalistes pavalstnieku bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā” nodošanu Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi ierosināt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.

I.Bērziņš (LC). Līdz 29.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu — 29.janvāris? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.1 “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Saeimas Prezidijs ierosina minētos noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Ministru kabineta Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi šī likumprojekta otrajam lasījumam! Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvi ierosināt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi!

Z.Čevers (DPS). Cienījamie deputāti, es piedāvāju uz 29. janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.2 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Saeimas Prezidijs ierosina minētos noteikumus nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi — par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu datumu — 29. janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret nosaukto datumu — 29. janvāri — iebildumu nav? Tātad lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 3 “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Saeimas Prezidijs ierosina šos noteikumus nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu atbildīgās komisijas pārstāvi ierosināt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu arī 29. janvāri priekš šī priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 29. janvāris — nav? Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa — par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība”” nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo atzinuma projektu nav? “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Lēmums pieņemts.

Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Lēmumprojekts “Par deputātes Janīnas Kušneres atbrīvošanu no Saeimas deputātu delegācijas vadītājas amata Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. Šo lēmumprojektu iesnieguši 12 deputāti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmumprojekts iekļauts darba kārtības beigās pēc pašreizējā 52.jautājuma.

Nākamais iesniegtais patstāvīgais priekšlikums — lēmumprojekts “Par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Saeimas deputātu delegācijas vadītāju Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. Arī šo lēmumprojektu iesnieguši 12 Saeimas deptuāti. Vai ir iebildumi pret šī lēmumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmumprojekts iekļauts pēc iepriekšējā lēmumprojekta sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais lēmumprojekts “Par deputātes Ilgas Kreituses atbrīvošanu no Latvijas nacionālās grupas vadītājas amata Parlamentu savienībā”. Arī šo lēmumprojektu iesnieguši 12 Saeimas deputāti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmumprojekta izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmumprojekts iekļauts pēc diviem iepriekšējiem sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais lēmumprojekts “Par deputāta Alfreda Čepāņa ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienības sastāvā, vienlaicīgi apstiprinot viņu arī par šīs grupas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmumprojekta izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmumprojekts pēc trim iepriekšējiem iekļauts sēdes darba kārtības beigās.

Nākamā sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmumprojekts “Par Augstākās tiesas tiesneša A.Lepses atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (DPS) Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam Nr.2045. Kā jūs visi labi atceraties, tad Andrejs Lepse tika apstiprināts par Satversmes tiesas tiesnesi. Viņš līdz tam brīdim, kad viņu apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnesi, strādāja Augstākajā tiesā, un saskaņā ar Tiesu varas likumu, ja kāds tiesnesis tiek apstiprināts vai ievēlēts citā amatā, tad ir jālemj jautājums par viņa atbrīvošanu no ieņemamā amata. Andrejs Lepse par tiesnesi ir apstiprināts uz 10 gadiem. Līdz ar to attiecībā pret viņu nav piemērojams Satversmes tiesas likuma pants, kas paredz, ka, ja kāds tiesnesis tiek apstiprināts par Satversmes tiesas tiesnesi, tad viņš saglabā tiesības pēc pilnvaru termiņa beigām atgriezties iepriekšējā amatā. Es atkārtoju, ka Andrejs Lepse bija apstiprināts vai, precīzāk sakot, ir apstiprināts par tiesnesi uz 10 gadiem. Tajā dokumentā, kas ir publicēts oficiālajos informācijas avotos, ir paziņojums par to, ka Saeima Andreju Lepsi ir apstiprinājusi par Satversmes tiesas tiesnesi. Līdz ar to jūsu rīcībā esošajos dokumentos un — precīzāk — Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēstulē, šie visi apsvērumi ir izteikti, un izteikts ir arī lūgums Saeimai pieņemt lēmumu par Andreja Lepses atbrīvošanu no amata sakarā ar viņa ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Šajā sakarībā, izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu, tā ir viņa kompetence — griezties Saeimā, Juridiskā komisija ar balsu vairākumu atbalstīja šo priekšlikumu, un tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt lēmumprojektu, kas ir jūsu rīcībā, proti, atbrīvot Andreju Lepsi no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar viņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo jautājumu deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmumprojektu — atbrīvot Andreju Lepsi no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar viņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā, jo zālē ir kvorums. Lūdzu vēlreiz balsot par Saeimas lēmumprojektu — atbrīvot Andreju Lepsi no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar viņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām sēdes darba kārtībā nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

K.Lībane (LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. ir 2039. Pirmais no tiem priekšlikumiem, ko Juridiskā komisija saņēma pēc otrā lasījuma, ir iesniegts pie likuma 10.panta. Un tas ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas lielā mērā paplašina pašlaik spēkā esošā likuma redakciju. Juridiskā komisija neatzina to par lietderīgu un šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts.

K.Lībane. Tālākie priekšlikumi ir saņemti pie 11.panta. Pirmais saņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Tāpat nav atbalstīts arī deputāta Tabūna un frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem Juridiskās komisijas atzinumiem? Iebildumi ir. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Es gribētu runāt par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto priekšlikumu. Par to, ka mēs papildinām 11.pantu ar jaunu daļu, tā ir ceturtā daļa. Un līdz ar to arī būtībā priekšlikumu, kas ir izteikts 3.lapaspusē, lūgtu atbalstīt, lai tālāk varētu arī Saeimas deputāti izskatīt un atbalstīt priekšlikumu par to, ka denacionalizētajās mājās arī būtu piemērojama Ministru kabineta noteiktā dzīvokļu īres maksas aprēķinu kārtība un attiecināma uz tiem īrniekiem, ar kuriem īres līgumi bija noslēgti, pirms šī māja tika denacionalizēta. Protams, attiecībā uz tiem īrniekiem, ar kuriem līgumi tiek noslēgti pēc denacionalizācijas un kurus slēdz jau pats īpašnieks, tātad pēc denacionalizācijas, tā ir brīvprātīga savstarpēja vienošanās par šo īres maksu, un šeit, protams, mēs nevaram pateikt, ka viņiem ir jāievēro tieši tā noteiktā kārtība, kādu ir noteicis Ministru kabinets, bet es uzskatu, un arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” uzskata, ka tie īrnieki, kuri saņēma šos dzīvokļus 1970. gadā, 1980. gadā, vēl pat 1991. un 1992. gadā, kad šai mājai nebija pieteikuma par iespējamo denacionalizāciju, šie īrnieki ne jau paši varēja izvēlēties, vai šajās mājās ņemt šos pašvaldību piedāvātos dzīvokļus vai ne. Viņiem, protams, izvēles nebija, jo bija jāņem tas, ko viņiem piedāvāja, un, protams, tagad nebūtu godīgi, ja mēs viņus noliktu šādā te situācijā, kad īpašnieks var viņiem noteikt šo īres maksu pilnīgi brīvi. Bet tajā pašā laikā mēs valsts un pašvaldību mājās it kā tomēr gribam noteikt šo aprēķinu kārtību, kur īres maksa notiekti būs mazāka, nekā tas būs šajās īres mājās, kas ir jau privātīpašniekam. Es negribu runāt par tiem gadījumiem, kas ir apmaiņas kārtībā, tas būtu īpašs gadījums, kad tur apmainījās, un tur speciāli iemainījās šajās vecajās īres mājās, kurās pēc platības daudz lielāki dzīvokļi, ar augstākiem griestiem, ar labāku varbūt izvietojumu, bet tieši par tiem īres līgumiem, kurus ir noslēgusi pašvaldība, tas ir, kad pašvaldība šajās īres mājās piešķīra šo dzīvojamo telpu. Es uzskatu, ka tomēr uz viņiem būtu attiecināmi šie Ministru kabineta noteikumi “Par dzīvokļu īres aprēķinu”, jo tas būtu vismaz tāds godīgums atiecībā pret šiem īrniekiem. Lūgtu atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Principā es piekrītu visam tam, ko teica Pēterkopa kungs šeit no tribīnes par nepieciešamību aizstāvēt šos īrniekus. Bet es vēršu uzmanību, ka komisijas noformulētais priekšlikums, tagad attiecīgais pants, runā tikai par jaunu īres līgumu noslēgšanu uz brīvu platību. Un tāpēc tas, par ko Pēterkopa kungs runāja, šobrīd neiederas īsti panta tekstā. Tam būtu jābūt tur, kur ir runa par īres noteikumu grozīšanu. Un tāpēc, ja grib pieņemt komisijas priekšlikumu par visa šī panta tekstu, kā tas ir šobrīd uzbūvēts, tad šeit vairāk šis priekšlikums diemžēl neiederas. Tam būtu vieta tur, kur iet runa par grozīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Pirms balsojam, cienījamie kolēģi, es komisijas vārdā vēlreiz vēlētos vērst jūsu uzmanību, ka patiešām Juridiskā komisija uz trešo lasījumu piedāvā 11. pantam nedaudz citu koncepciju nekā otrajā lasījumā, un to pašu varētu teikt arī par 13. pantu, kur iet runa par īres līgumu noteikumu grozīšanu, tajā skaitā par to noteikumu grozīšanu, kas attiecas uz īres maksu. Šobrīd mēs attiecinām 11. pantu, kā jau Bišera kungs teica, uz brīviem dzīvokļiem, uz jaunu īres līgumu noslēgšanu. Attiecībā uz īres līgumu nosacījumu grozīšanu, un tas tiek attiecināts uz visām, gan uz denacionalizētām, gan uz citām mājām, ja īrnieks ar izīrētāju nevar vienoties, tad īres maksa nedrīkstēs saskaņā ar to koncepciju, ko mēs jums vēlāk piedāvāsim likumprojekta izskatīšanas gaitā, īres maksa nedrīkstēs pārsniegt pašvaldības noteiktos maksimālos īres maksas apmērus attiecīgai teritorijai. Bez tam šajā priekšlikumā, par kuru mēs šobrīd runājam, ir atsauce uz panta ceturto daļu, un šobrīd panta ceturtā daļa runā par to, no kādiem komponentiem sastāv īres maksa. Līdz ar to šobrīd pilnībā pieņemt šo priekšlikumu būtu nedaudz neapdomīgi. Es aicinu balsot pret un piekrist Juridiskās komisijas koncepcijai.

Sēdes vadītājs. Mums acīmredzot ir jāizskata visi priekšlikumi pēc kārtas — par deputāta Bartaševiča priekšlikuma noraidīšanu deputātiem iebildumu nebija. Deputāts Bartaševičs lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu 11. pantā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un lūdzu deputātus piedalīties balsošanā, jo zālē ir kvorums. Lūdzu atkārtoti balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu 11. pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 30, atturas — 17. Priekšlikums noraidīts. Vai deputāts Tabūns prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Noņem. Neprasa balsojumu. Lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — izteikt 11. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Cienījamie deputāti, es lūdzu piedalīties tomēr balsošanā, jo citādi mums būs grūti turpināt jautājumu izskatīšanu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un atkārtoti balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — likuma 11. panta pirmo daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 9, atturas — 16. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K. Lībane. Tālāk — vides un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikums ir iestrādāts likumprojekta 4. pantā. Tas ir likuma 13. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K. Lībane. Visbeidzot, nevis visbeidzot, bet tālāk komisija ir atbalstījusi deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt jūs neatbalstīt šo deputāta Bišera priekšlikumu, kas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā, jo tas maina šī 11. panta loģiku. 11. pantā bija teikts, ka dzīvokļu īres maksa ir nosakāma daudzos gadījumos, pusēm vienojoties, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanu.

Bet tagad šajā jaunajā redakcijā grib attiecināt šos Ministru kabineta noteikumus tikai uz īres līgumiem par brīvas dzīvojamās telpas izīrēšanu. Un tas galīgi nav pieņemams. Ir ļoti svarīgi, lai šie Ministru kabineta noteikumi attiektos vispirmām kārtām uz tās dzīvojamās telpas izīrēšanu, kura šobrīd ir aizņemta un par kuru jau šobrīd ir spēkā esošie īres līgumi. Mēs uzskatām, ka ir jāaizstāv vispirmām kārtām to cilvēku intereses, kuri ir īrnieki, un pret namīpašnieku patvaļu pacelt šo īres maksas līmeni tajās situācijās, kad īrniekam faktiski nav nekādas izvēles — maksāt vai nemaksāt, jo viņam patiesībā nav nevienas citas vietas, uz kurieni viņš varētu aiziet. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Bišera kunga priekšlikumu un atstāt šo 11. pantu tādā veidā, ka viņš attiektos gan uz īres līgumu par brīvas dzīvojamās telpas izīrēšanu, gan arī uz īres līgumu par tādas dzīvojamās telpas izīrēšanu, kur šobrīd jau ir noslēgts īres līgums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Pirmkārt, es gribu norādīt, ka cienījamais deputāts Čerāna kungs absolūti nav sapratis un izlasījis šo projektu. Un to, ko ir piedāvājusi komisija diemžēl. Un laikam ar to arī izskaidrojams iepriekšējais balsojums, jo viņš nav izlasījis tālāk par 11. pantu, bet 13. pantu viņš nav izlasījis. Bet tam visam šobrīd nav nozīmes, jo godājamā Saeima ir nobalsojusi par “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Tātad pirmajā daļā ir pieņemts “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, un līdz ar to mans priekšlikums vairāk vispār nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā. Acīmredzot jums ir taisnība. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Komisijas vārdā...

K.Lībane. Komisijas vārdā man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo tas izslēdz iepriekš nobalsoto redakciju. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Pie 11.panta otrās daļas ir saņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums, kuru Juridiskā komisija nav atbalstījusi, taču tā ir redakcionāli precizējusi šā likumprojekta panta daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumiem 11. panta otrajā daļā? Iebildumu nav. Līdz ar to deputāta Bartaševiča priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K. Lībane. Komisija nav atbalstījusi deputāta Bartaševiča priekšlikumu, arī 11. panta trešo daļu, ir daļēji atbalstījusi “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu un redakcionāli precizējusi panta daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 11. panta trešo daļu? Iebildumu nav. Trešā daļa ir pieņemta Juridiskās komisijas redakcijā.

K. Lībane. Tālāk varam pāriet pie citiem priekšlikumiem par 11. pantu. Konkrēti pie tiem, kas attiecas uz ierosinājumiem papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu. To ierosina frakcija “Latvijai”, un Juridiskā komisija to nav atbalstījusi. Tāpat to ierosina arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, un, neskatoties uz to, ka šie ir dažāda rakstura priekšlikumi, frakcija “Latvijai” ierosina atgriezties tātad pie Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka maksimāli pieļaujamo līmeni īres maksas apmēriem, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” formulēja savu jau iepriekš no šīs tribīnes izklāstīto ideju par īpašām atrunām denacionalizēto māju īrnieku sakarā. Komisija abus šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu? Iebildumi ir. Vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcijas “Latvijai” deputāte.

J.Kušnere (TKL). Labrīt, godātie kolēģi! Tātad frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir — principā tā būtība ir neatcelt īrtes maksas “griestus”. Ņemot vērā to situāciju, to sociāli ekonomisko situāciju, kāda ir Latvijā. Parasti, uzrunājot jūs, man gribas teikt, ka cilvēki parasti, pieņemot lēmumus, mēdz apsvērt, kas būs ar to iegūts un kas būs zaudēts. Mūsuprāt, pēc frakcijas “Latvijai” domām, tas nav izdarīts ne Ministru kabineta līmenī, jo likumprojektu sagatavoja tieši Šķēles valdība, nedz arī mēs te esam apsvēruši visas pozitīvās un negatīvās šā likuma pieņemšanas sekas, kas būs noteikti, to pieņemot pašreiz trešajam lasījumam sagatavotajā variantā. Tādēļ, cienījamie kolēģi, domāju, ka ir nepieciešams vēlreiz apsvērt, vai mēs drīkstam atbrīvot īres maksas “griestus” pilnīgi visiem namiem. Līdz ar to ignorējot vai, precīzāk sakot, neatceļot 1991. gada Augstākās padomes likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”, kur 15. pantā ir noteikts šis septiņu gadu moratorijs attiecībā uz namīpašniekiem, kas skar īrnieku tiesības. Mēs faktiski gatavojamies pieņemt likumu, kas ir pretrunā ar agrāk izdoto šo likumu, ko es nupat minēju, kurš paredz šo septiņu gadu garantiju īrniekiem. Juristi tūlīt varbūt man iebildīs. Līdzko mēs pieņemsim šo likumu, iepriekšējais likums zaudēs savu spēku. Cienījamie juristi, jā, juridiski tā tas būs, bet šī valsts, Latvijas valsts, neskatoties uz to, kāda tā valdība bija, Latvijas valsts deva cilvēkiem īrniekiem šo garantiju — septiņi gadi. Un cilvēki ar to rēķinājās. Un tagad pēkšņi šī pati Latvijas valsts, mainoties valdībām, ir izdomājusi nezin kādēļ cilvēkiem saīsināt šo garantijas laiku. Kādēļ? Ar ko tas ir saistīts? Kāpēc mēs gribam, lai mūsu ļaudis dzīvotu neziņā un šokā, nepārtrauktā šokā katru dienu? Kāpēc mēs negribam, šī valsts negrib rēķināties ar cilvēkiem? Respektīvi, šai valstij nevar ticēt. Tie ir meli valsts mērogā. Ja vienreiz ir noteikti septiņi gadi un pēkšņi — nē, mēs esam pārdomājuši, tagad vairāk tas nav! Tātad vai mums ir tiesības tagad pēkšņi bez jebkāda svarīga argumentaÉ Ja tāds svarīgs arguments ir, tad lai nāk to un pasaka šeit, šo laiku, šos septiņus gadus īrniekiem samazināt? Ja mēs tomēr tā rīkosimies, tad tūkstošiem Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju pierādīsim to, ka darbs, ko šeit veicam, nav nopietns un mēs nerēķināmies ar sabiedrības uzticēšanos savai valstij. Kas diemžēl ir arī vērojams mūsu attiecībās ar ārzemēm, kur vispār sāk reāli apšaubīt uzticēšanos Latvijai kā valstij, kā arī augstākajiem varas ešaloniem. Kādi tad būtu tie argumenti, kāpēc nedrīkst atcelt īres maksas “griestus”? Ja mēs paskatāmies Valsts statistikas komitejas datos, tad redzam, ka ar komunālajiem maksājumiem diemžēl šī aina ir diezgan bēdīga, jo cilvēki nespēj norēķināties par komunālajiem maksājumiem. Un šī statistika ir sekojoša: tikai 56 procenti no īrniekiem ir pilnīgi nomaksājuši komunālos maksājumus. Tātad apmēram puse. 32 procenti ir daļēji nomaksājuši, un šinī gadījumā acīmredzot mēs nevaram teikt, ka tie ir tie cilvēki, kas ļaunprātīgi nemaksā, bet viņi vienkārši nevar. Un 12 procenti nevar nomaksāt, vispār nevar nomaksāt. Tātad kur ir mums garantija, ka šie cilvēki, šie īrnieki vispār būs spiesti nemaksāt jebkādas maksas, nerunājot par īres maksām, maksās varbūt tikai komunālos maksājumus, un kas tad vispār Latvijā notiks? Vai būs, teiksim, kāds pusmiljons bezpajumtnieku? Kur mēs viņus liksim — šos cilvēkus? Vai par to ir padomāts šajā valstī?

Nākamais moments. Algu paaugstināšanas perspektīva. Vai tāda ir šajā valstī? Tā ir samērā minimāla. Pēc Brīvo arodbiedrību savienības aprēķiniem pašreiz Latvijā ir 1 miljons nodarbināto, respektīvi, strādājošo cilvēku. No tiem 350 000 var cerēt tikai uz kaut kādu daļēju algas paaugstinājumu šajā gadā. Es vēlreiz uzsveru, ka tie ir Brīvo arodbiedrību savienības aprēķini, jo šinī gadījumā te ir ņemts vērā tas, ka ir jāmaksā dažnedažādi nodokļi, un tie ir jāmaksā gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, rezultāts ir tāds, ka tātad darba algas paaugstināt diez vai varēs. Un tagad paskatīsimies uz reālu, konkrētu piemēru — par to, ka vidējā alga mums sanāk 100 lati, respektīvi, tiem, kas strādā budžeta iestādēs, vidējā alga ir 78 lati, tautsaimniecībā strādājošajiem — kaut kur ap 100 latiem, kopumā ņemot, Latvijā tā varētu būt, ka iznāk — strādājošiem vidējā alga ap 100 latiem. Atskaitot visus nodokļus, kas viņiem ir jānomaksā, darba ņēmējam tātad reāli iznāk saņemt 63 latus. Vidēji par divistabu dzīvokli, ja tur ir pierakstīti trīs cilvēki, tad jāmaksā apmēram 35 lati, protams, var būt dažādas izmaiņas, bet nu tā ir par labiekārtotu dzīvokli. Cik tad paliek pāri? Vai par to, kas paliek pāri, es domāju — jūs visi varat aprēķināt, var iegādāties pirmās nepieciešamības preces? Es ļoti šaubos. Un tad nu mēs brīnāmies, kāpēc skolēni, kāpēc bērni neapmeklē skolu? Vēl bēdīgāk ir ar pensionāriem. Ja viņam ir 38 latu pensija, par vienistabas dzīvokli komunālajā mājā jāmaksā 25 lati, pāri paliek 13 lati. Sakiet, cienījamie deputāti, ko ar šo summu var iesākt? Ko var darīt ar 13 latiem? Neiznāk, manuprāt, pat nopirkt maizi, nerunājot nemaz par ārstēšanos, kas veciem cilvēkiem ļoti bieži ir nepieciešama, kā arī par citiem dzīvei vitāli nepieciešamiem izdevumiem. Un te pretī uzreiz cenu pieaugums. Tāds ir. Un tieši cenu pieaugums diemžēl pēdējā laikā ir skāris pārtikas preces. Tad vēlreiz es jautāju: ko šiem cilvēkiem ar 13 latiem mēnesī darīt? Jūs teiksiet — lai samaina dzīvokļus. Labi, ja viņš dzīvo valsts vai pašvaldības namā, bet ja šis cilvēks dzīvo denacionalizētajā namā? Tad viņam diemžēl tas nav iespējams dažādu iemeslu dēļ, jo bieži vien izīrētāji vienkārši tam nepiekrīt, viņiem tas nav izdevīgi, viņiem ir izdevīgāk šo cilvēku vispār izlikt no dzīvokļa ārā.

Nākamais arguments. Ja mēs runājam par denacionalizētajām mājām, tad te daži iebildīs — tad kāpēc mēs negribam dot saimniekam tiesības rīkoties ar savu īpašumu? Bet atgriezīsimies nesenā pagātnē — kādā veidā šīs mājas tika denacionalizētas? Manuprāt, jūs visi labi atceraties, ka praktiski šīs mājas, šie nami netika novērtēti, tie netika novērtēti un netika pateikts, kāda daļa ir reāls namīpašnieka īpašums un kāda daļa pārvērtusies jau par īrnieka īpašumu, no 1940.gada ņemot, jo viņš tur ir dzīvojis, viņš ir ieguldījis savus līdzekļus, mājas ir remontētas un tā tālāk, un tā joprojām. Gribam mēs to atzīt vai negribam, bet tāda ir patiesība. Tālāk es gribētu jūs mazliet iepazīstināt ar to, kādi procesi vispār notiek šajās saimnieku mājās. Lai dabūtu īrniekus laukā, tad no īrniekiem vispār netiek pieņemta samaksa par dzīvokli. Vienkārši netiek pieņemta, izgudrojot dažādus iemeslus. Vienreiz nav attiecīgās veidlapas, otrreiz ir saslimis iekasētājs, trešoreiz — vēl kāds iemesls, un tā tālāk, bet jūs labi zināt — ja attiecīgo mēnešu laikā netiek nomaksāta īres maksa, tad īrnieku var izlikt no dzīvojamās platības.

Šajā procesā tātad arī principā ir ievērots... ir ieinteresēts saimnieks, taču tas faktiski ir nelikumīgi, ja viņš nepieņem šo maksu, ko īrnieks vēlas samaksāt. Vēl kāds piemērs. Tukšās platības. Un tādu ir diezgan daudz šajās saimnieku mājās. Un kas notiek ar šīm tukšajām platībām? Jūs domājat, ka saimnieks no tā cieš? Nē, viņš nebūt necieš. Konkrēts piemērs. Avotu iela 4. Denacionalizēts nams, un šinī mājā 56 istabas ir neaizņemtas, neapdzīvotas. Šīs istabas sastāda 830m2, un ko jūs domājat, protams, ka šeit risinājums... saimnieka risinājums ir viens vienīgais — viņš par visiem kvadrātmetriem saskaita visu kopā un pieliek īrniekiem, kas tur pašreiz dzīvo. Lūk, kāda ir situācija. Par ko tas liecina? Tas liecina to — par lielu nožēlu mums visiem, jāatzīst, ka saimniekam ir tiesības, taču diemžēl nav pienākumu. Es nerunāju šeit par tiem cilvēkiem un negribu aizvainot tos saimniekus, kuri ir godīgi un cenšas ievērot likumus, cenšas neapbēdināt cilvēkus, cenšas neapbēdināt tos īrniekus, kas pie viņiem dzīvo. Bet ir pietiekami daudz tādu īrnieku, kas... atvainojos, saimnieku, kas vēlas tiešām tikai gūt lielu naudu, saņemot šo namīpašumu. Tātad frakcija “Latvijai” neredz absolūti nekādu pamatojumu uz doto brīdi, ka mēs varētu šos īres maksas “griestus” atcelt. Un uzskata, ka, ja mēs to tā gribējām darīt, tad jautājums šeit ir valdībai — kāpēc tad tādā gadījumā Ministru kabinets nav pieņēmis noteikumus par preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu? Šis process bija iesācies Ministru kabinetā, un bija vienošanās, Ekonomikas komitejā pat tika izstrādāts noteikumu projekta variants, bet tas diemžēl tika nogremdēts, jo tas nav nepieciešams. Bat pasakiet man, valdība, kā tas var būt nepieciešams, ja cilvēks šodien nevar paēst? Tāpēc es uzskatu un vēlreiz aicinu, cienījamie deputāti, ka mēs noteikti, mums ir jāpieņem šīs frakcijas “Latvijai” priekšlikums un jābalso par.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā Kušneres kundze! Ja es nebūtu izlasījis šo likumprojektu kopumā, tad es būtu pieraudājis trīs kabatlakatus, un arī droši vien pārējie kolēģi un tie, kuri dzird vai dzirdēs jūsu teikto. Nevajag stāstīt niekus, nevajag cilvēkiem patiešām kārtējo reizi uzdzīt jaunus stresa viļņus, kuri šeit nav paredzēti, un pie sava priekšlikuma runāt par absolūti visu. Par aboslūti visu, kas vispār Latvijā notiek un skar nabaga cilvēkus. Man neviens nevar pārmest šajā zālē, ka es nebūtu kādreiz aizstāvējis un vienmēr aizstāvēšu, jau šodien saku, šos nabaga cilvēkus. Bet vajag lasīt, Kušneres kundze, visu likumprojektu kopumā! Kāpēc es noņēmu savu priekšlikumu, kurā bija paredzēts apmēram tas, lai nebūtu šie brīvie īres “griesti”, bet lai tomēr būtu noteikts kaut kas. Un tagad es nolasīšu to, ko likumprojektā attiecīgi atbildīgā komisija ir paredzējusi, Kušneres kundze, un nomierinieties. Lūdzu, es tūlīt izlasīšu. Tas ir 7.lapaspusē. Priekšā, par ko jau Lībanes kundze atgādināja, ka tas ir iestrādāts. Un tāpēc es arī noņēmu savu priekšlikumu. Es nolasu: “Papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā.” Un tur ir rakstīts: “Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties par īres maksas paaugstināšanas apmēru, to nedrīkst noteikt augstāku par maksimālo īres maksas līmeni, ko attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir noteikusi pašvaldības dome (padome), ievērojot Ministru kabineta noteikumus “Par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanas kārtību”.” Tātad, lūk, nevajag runāt to, kā nav, un nevajag raudināt un patiešām dzīt jaunā stresā cilvēkus, mēģinot izpelnīties kaut kādu popularitāti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī priekšlikuma būtība, neapšaubāmi, ir tā pēdējā teikumā, ka šajos Ministru kabineta noteikumos ir nosakāms īres maksas maksimāli pieļaujamais līmenis katrai administratīvajai teritorijai, tātad Ministru kabineta noteikumos. Un šī ir norma, kura ir pazudusi gan visos pārējos priekšlikumos 11.pantā, gan arī pazudusi no 13.panta, par ko šeit runāja Tabūna kungs. Tā ir šī priekšlikuma būtība, ka Ministru kabinets, valdība, uzņemas politisku atbildību par to, kādu tā nosaka šo maksimāli pieļaujamo īres maksas līmeni katrā teritorijā. Un šeit Kušneres kundze ļoti labi izskaidroja, ka mūsu valdība solīja šos septiņus gadus īrniekam. Un tagad, ja valdība no šīs atbildības atsakās, valdība atkāpjas no saviem solījumiem. Tajā redakcijā, kas šobrīd mums veidojas šajā 11.pantā, faktiski skatāmies otrajā lasījumā pieņemto, tad šajā panta pirmajā, otrajā un arī trešajā daļā Ministru kabineta noteikumi par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanu jau tiek pieminēti. Un šeit mēs piedāvājam šo jauno daļu pielikt klāt šim likumam, kur arī skaidri ir rakstīts, ka Ministru kabinets šos noteikumus izdod un ka šajos noteikumos ir nosakāms šis īres maksas pieļaujamais līmenis, kā jau es minēju. Tālāk vēl tīri tehniski par to, kā lieta būtu tālāk virzāma. Es uzskatu, ka šeit ir atbalstāms gan frakcijas “Latvijai” priekšlikums, gan arī nākamais — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Tā kā tie abi ir par panta papildināšanu ar jaunām daļām, tad šeit nav nekādu pretrunu, un tāpēc es aicinu atbalstīt tos abus. Es lūdzu šo balsojumu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un aicinu to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Kā jau Tabūna kungs norādīja, komisijas priekšlikumos ir jautājums par īres “griestu” noteikšnau. Atšķirība no frakcijas “Latvijai” priekšlikuma ir tā, ka komisija liek priekšā, lai to noteiktu attiecīgās pašvaldības, kā to sākotnēji ierosināja mūsu ministrs Gorbunova kungs, jo pašvaldības var labāk zināt, kāda ir situācija katrā apdzīvotā vietā. Es nedomāju, ka šeit no Rīgas Ministru kabinets varēs pateikt, kāda situācija ir Stružānos, kāda situācija ir Aizputē, kāda situācija ir Dundagā un citās vietās, kur ir šīs mājas. Cik ir tur brīvu dzīvokļu, kādas tur ir cenas, kādas kvalitātes ir šīs mājas un tā tālāk. Tāpēc es domāju, ka lietderīgāk būtu tomēr pieņemt komisijas priekšlikumu šinī jautājumā — atstāt šo jautājumu pašvaldību ziņā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašvaldības ir tuvāk vēlētājiem, zina labāk viņu situāciju un faktiski vairāk atbildīgas tieši vēlētāju priekšā par tiem lēmumiem, ko viņi pieņems. Jo šobrīd un arī turpmāk tieši sakarā ar vēlēšanām — ja viņi noteiks pārāk augstas šīs likmes, tad šajā gadījumā tas atsauksies arī uz viņu atbildību, politisko atbildību vēlētāju priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 11.pantu ar jaunu ceturto daļu? Nevēlas. Debates par šo priekšlikumu slēdzam. Komisijas vārdā — Kristiāna Lībane.

Iesniegumi

Vēstule Par sporta būvēm

Dok.nr.1936a

Realizējot Latvijas 3.sporta kongresa lēmumu par valsts sporta būvju saglabāšanas un attīstības programmas izstrādāšanu, kongresa darba grupa un Latvijas Sporta būvju asociācijas valde izskatīja Ministru kabineta 1997. gada 3. janvārī 81. panta kārtībā pieņemtās izmaiņas 1992. gada 3. novembra LR Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” un nolēma:

1. Ministru kabineta 1997.gada 3.janvārī 81.panta kārtībā pieņemto 1992.gada 3.novembra LR Augstākās padomes lēmuma “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” 2.punkta formulējumu uzskatīt par neatbilstošu valsts sporta interesēm un lūgt Latvijas Republikas Saeimu un Valsts prezidentu to neapstiprināt.

2. Uzdot Latvijas 3. sporta kongresa sporta bāzu darba grupai divu nedēļu laikā sagatavot iesniegšanai Saeimā sporta būvju saglabāšanas programmu.

Latvijas 3. sporta kongresa darba grupu vadītājs U.Grāvītis

Latvijas Sporta būvju asociācijas prezidents E.Verners

Latvijas 3. sporta kongresa redakcijas komisijas un

sporta bāzu grupas vadītājs, VTC “Lielupe” direktors D.Znatnajs

Atbalsta nacionālo sporta bāzu vadītāji:

RTU peldbaseina direktora vietnieks A.Geistards

VBO “Daugavas stadions” direktors J.Jakubaitis

MTC “Sigulda” direktors D.Dukurs

Rīgas sporta manēžas direktors I.Vītols

Lietišķo sporta veidu Latvijas nacionālās sporta skolas

bāzes “Kleisti” direktors V.Kravcovs

1997. gada 22. janvārī LNVSC “Mežaparks” direktore R.Majevska

Informācija

Darītais Ceturtdien, 23. janvārī

Saeimas sēde, tās vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atlika likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”” izskatīšanu un nolēma uzaicināt Aizsardzības un Iekšlietu ministriju pārstāvjus, lai iegūtu papildu inormāciju.

Plānotais Piektdien, 24. janvārī

10.10 Saeimas Eiropas lietu komisijas, Aizsardzības un

iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas pārstāvju tikšanās ar Eiropas Savienības komisijas komisāri imigrācijas, tieslietu un iekšlietu jautājumos Anitu Gradīnu.

11.30 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.

2. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām”.

Saeimas preses dienests