INTERVIJAS. SARUNAS. PRESES KONFERENCES

Mēs pasaules tirgū

Zigurds Cīrulis, Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā jūs raksturotu Latvijas ārējās ekonomiskās attiecības un izmaiņas tajās? Kādas tendences vērojamas šajā jomā aizvadītajā gadā?

— Ja aplūkojam Latvijas tirdzniecības apjomus pasaulē, tad pirmais un visai svarīgais secinājums ir skaidrs — mūsu tirdzniecības apjomi pasaules tirgū pieaug. Visaktīvākā tirdzniecība notiek ar Rietumeiropas valstīm — 40 procenti no visa tirdzniecības apjoma. Tad seko Āzijas valstis — 25 procenti, Austrumeiropas un Viduseiropas valstis. Tirdzniecība ar NVS valstīm sastāda tikai 3 procentus. Taču jāatzīmē, ka tieši tirdzniecībā ar šo valstu grupu ir vērojams straujš apjoma pieaugums. Tā, salīdzinot ar 1995.gadu, aizvadītā gada laikā tas pieaudzis par 25 procentiem, un šis pieaugums notiek daudz ātrāk nekā ar citām dažādu reģionu valstīm. Jāpiebilst, ka straujāk pieaug tirdzniecība ar rūpniecības precēm, lēnāk — ar lauksaimniecības precēm un iegūstošās rūpniecības produkciju. Tā, piemēram, trīs ceturtdaļas no Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma veido rūpniecības preces. Pēdējā laikā ir paplašinājusies pakalpojumu sniegšana, kas aizvadītajā gadā sastāda gandrīz 25 procentus no Latvijas pasaules tirdzniecības apjoma.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojamas izmaiņas notikušas tirdzniecības sakaros starp Baltijas valstīm. Ja atceramies tirdzniecības tendences līdz 1991.gadam, tad jāatzīmē, ka toreiz lielākās Latvijas tirdzniecības partneres bija tagadējās NVS valstis, kas veidoja 95 procentus no visa tirdzniecības apjoma. Tagad visu Baltijas valstu galvenā tirdzniecības partnere ir Eiropas Savienība.

Jāatzīst, ka pāreja uz brīvā tirgus principiem radikāli izmainīja esošo rūpniecības un lauksaimniecības struktūru. Kopš 1990.gada ievērojami samazinājusies iekšzemes kopprodukta vērtība. Būtiski mainījies līdzsvars starp dažādām ārējās tirdzniecības struktūrām. Uz lauksaimniecības un iegūstošās rūpniecības rēķina ievērojami pieaugusi pakalpojumu tirgus loma. Aizvadītā gada deviņos mēnešos iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, ir pieaudzis par 2,3 procentiem. Šo procentu analīze rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā pirmo reizi palielinājusies aktivitāte apstrādājošā rūpniecībā. Tomēr iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma “lauvas tiesu” devuši pakalpojumi tranzīta biznesā. Ja transporta pakalpojumi būtu palikuši iepriekšējā gada līmenī, tad IKP pieaugums aizvadītā gada deviņos mēnešos (jaunākie dati vēl tikai top) būtu negatīvs — samazinājums par 0,7 procentiem, salīdzinot ar 1995.gada to pašu laika posmu. Tas liecina, ka par ekonomisko stabilitāti valstī vēl nevar runāt. To apliecina arī tas, ka pagājušajā gadā turpināja samazināties mazumtirdzniecības apjoms, jo nepieauga iedzīvotāju reālie ienākumi.

Latvijas makroekonomiskā politika tiek virzīta uz stabilitāti, inflācijas un fiskālā deficīta ierobežošanu un noturīgu valūtas kursu valstī. Inflācija 1996.gadā sasniedza 15,7 procentus (salīdzinājumā ar 1995.gadu). Inflācijas samazināšanās turpinās. Par lata stabilitāti šodien nav jāšaubās.

Turpinot šo tēmu, es gribētu raksturot mūsu ārējo tirdzniecības apgrozījumu aizvadītajā gadā. Preču eksporta kopapjoms, salīdzinot ar 1995.gadu, ir pieaudzis par 16,8 procentiem. Jāpiebilst, ka preču imports palielinājies par 32,8 procentiem. Tas nozīmē, ka ārējās tirdzniecības deficīts saglabā pieauguma tendenci. Tirdzniecības bilances deficīts 1996.gadā ir 4,2 procenti. Šo deficītu raksturo ārvalstu patēriņa preču dominante Latvijas importā. Kapitālpreču importa dominante, domājams, varētu mainīties.

Aizvadītajā gadā Latvija ārējās tirdzniecības darījumus veica ar 134 valstīm. Latvija savas eksportpreces izveda uz 93 valstīm, bet importēja no 125 valstīm. Tas parāda, ka ar importu ir aptverts daudz vairāk valstu nekā ar eksportu. Jāsaka, ka ārējās tirdzniecības struktūra aizvadītajos piecos gados ir mainījusies — palielinājies ES īpatsvars un samazinājies NVS īpatsvars. Uz ES galvenokārt eksportē koksni un tās izstrādājumus, tekstilmateriālus un tekstilizstrādājumus, dažādas pārtikas preces. Savukārt importētas tiek mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Uz NVS valstīm eksportējam pārtikas produktus, ieskaitot dzērienus un tabaku, tekstilmateriālus, mašīnas, mehānismus, elektriskās iekārtas.

Galvenie tirgi mūsu eksportprecēm ir Somijā, Dānijā, Nīderlandē, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, kā arī Lietuvā un Igaunijā, ar kurām mūs saista Baltijas valstu muitas ūnijas veidošana.

Mūsu galvenā eksportprece ir koksne un tās izstrādājumi, kas sastāda ceturto daļu eksporta. Līdz šim bija tendence eksportēt neapstrādātu koksni. Tagad sāk pieaugt apstrādātās koksnes īpatsvars šajā eksporta kategorijā. Gadu gadā pieaug tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu eksports.

Turpinājums 5.lpp.