Intervijas. Sarunas. Preses konferences

Mēs pasaules tirgū

Turpinājums no 1.lpp.

Uz Austrumiem samazinās mašīnu, elektroiekārtu, transportlīdzekļu eksports. Vienlaikus Latvijai ar šīm precēm ir grūti konkurēt Rietumu tirgos. Par ilgtermiņa eksporta nozarēm uzskatāmas elektronika, datorprogrammas, medikamenti, būvmateriāli un tādi pakalpojumi kā izplatīšana un pētniecība.

— Kāds stāvoklis patlaban ir preču importā? Ko Latvija importē visvairāk?

— Importu galvenokārt (vairāk nekā vienu piekto daļu) veido kurināmais, nafta un tās produkti. Importēta tiek arī elektroenerģija. Vislielākās labvēlības režīms Latvijai 1996.gadā bija ar 22 valstīm. Tostarp ir ASV, Polija un Baltkrievija. Savukārt brīvās tirdzniecības režīms pastāv ar ES un Viduseiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, ar Slovākiju, Slovēniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Ukrainu un citām valstīm — kopumā 25 valstis. Tirdzniecība ar šīm valstīm veido 60,9 procentus no visa preču apgrozījuma. Paredzams, ka šogad brīvās tirdzniecības līgums tiks noslēgts un realizēts arī ar Poliju.

Latvijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri gan eksportā, gan importā ir Krievija un Vācija, tikai eksportā — Lielbritānija, importā — Somija.

— Kādas ir mūsu valsts eksporta potences? Kādi priekšnoteikumi jārealizē, lai attīstītu Latvijas eksportu?

— Es uzskatu, ka mums ir lielas potences šajā jomā, jo gan iedzīvotāju skaita, gan agrāko gadu rādītāju ziņā tas ir ļoti mazs. Arī ekonomiskā vide Latvijā vēl neveicina eksportu. Ir nepieciešamas nopietnas izmaiņas eksportpolitikā, vajadzīgi arī pārstrukturēti un privatizēti uzņēmumi. Tad valstī sāks ieplūst ārvalstu investīcijas. Tikai tad mēs varēsim efektīvi izmantot Latvijas relatīvās priekšrocības atsevišķās nozarēs un tirgos, kā arī uzlabot pievienotās vērtības līmeni. Gribu uzsvērt to, ka tagad daudzas preces ar augstu pievienotās vērtības nodokli, piemēram, mašīnbūves ražojumi un pārtika, tiek eksportētas uz NVS valstīm — tātad uz nestabiliem tirgiem, bet vienlaikus liels daudzums preču ar zemu pievienotās vērtības nodokli — uz ES valstīm. Tiesa, ir jūtams, ka šī tendence sāk mainīties. Trešais uzdevums, kas mums jāveic, ir nostiprināt uzņēmumu eksportspēju, proti, jārada eksportu stimulējoša vide. Un tāpēc eksportpolitikai jābūt pievērstai tirdzniecības finansu pieejamībai muitai, nodokļiem un uzņēmumu rūpnieciskajām zonām.

— Kas konkrēts jau veikts eksporta veicināšanas politikas realizēšanā?

— Ar eksporta stratēģiju nodarbojas Latvijas Attīstības aģentūra (LAA). Nesen — jau politiskā līmenī — risināts šis jautājums Ekonomikas ministrijā. Aizvadītā gada nogalē notika seminārs par eksporta veicināšanas politiku valstī. Tajā piedalījās pārstāvji gan no valsts institūcijām, gan reālie eksportētāji. Rezultātā semināra dalībnieki nonāca pie vienota secinājuma, ka starp uzņēmējiem un valdību sāk veidoties ciešāka saikne. Taču efektīvākas eksporta politikas realizēšanai nepieciešams izveidot Eksporta veicināšanas padomi, kurā darbotos pārstāvji no abām ieinteresētajām pusēm.

— Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ražotās preces pēc sortimenta daudz neatšķiras. Kādas tādā gadījumā var būt savstarpējā eksporta īpatnības?

— Neapšaubāmi, ka šādā gadījumā parādās katrā valstī ražotās preces konkurētspējas izšķirošā nozīme. Cenšoties paaugstināt preču konkurētspēju, īpaši jādomā par preču kvalitātes paaugstināšanu. Tas mums — visām trim Baltijas valstīm — ir nozīmīgi un vajadzīgi, lai tuvotos Eiropas Savienības standartiem. Lai ražotu konkurētspējīgas nepārtikas preces, izšķiroša nozīme būs ārvalstu investoru ieguldījumiem Latvijā, privatizācijai un investēto uzņēmumu spējai pārorientēties jaunajos apstākļos. Mūsu valstī nav izstrādāta rūpniecības attīstības politika, tāpēc ir grūti spriest par iespējamo eksportpreču ražošanas virzību. Pašreizējos apstākļos šādu politiku izstrādāt ir visai nereāli. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas eksportpreču sortiments būs visai līdzīgs un tāpēc preču konkurētspēju izšķirs kvalitāte. Taču gan kvalitātes uzlabošanai, gan jauna nosaukuma preču ražošanai ir vajadzīgas investīcijas. Mūsu valsts pašreizējos apstākļos izšķiroša nozīme ir ārvalstu investīcijām, bet tās “nāks”, ja Latvijā būs investīcijām labvēlīga vide. Tiesa, mēs jau varam palikt tikai par tranzītvalsti, par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Taču, manuprāt, tāda vienpusība lielākā laika periodā var valstij kļūt bīstama, un tāpēc jau tagad jādara viss, lai stimulētu mazo un vietējo uzņēmumu attīstību. Šogad centīsimies panākt, lai “Eksportkredīts” garantētu aizņēmumus ne tikai šauram uzņēmumu lokam, bet visiem tiem uzņēmējiem, kas pamatoti vēlas izvērst eksportpreču ražošanu. Savukārt mums un citām valsts institūcijām ir jāapzina tās nepilnības un trūkumi likumdošanā, kurus novēršot Latvijas eksports tiktu stimulēts un palielināts. Vienlaikus mums jāpilnīgo aizsargmehānisms, kas nodrošinātu valsti pret tādu preču izvešanu, kuras valstij pašai ir vajadzīgas, piemēram, krāsainie metāli. Pilnveidojot labvēlīgu eksportpolitiku, mēs panāksim valsts budžeta ievērojamu palielināšanos.

— Latvijas eksportpreču noietam svarīgs ir Krievijas tirgus. Varbūt mūsu preču realizācijai Krievijā ir savas īpatnības?

— Mēs noslēdzām sadarbības nolīgumus ar Krievijas reģioniem, piemēram, ar Karēliju, Čuvašiju, Mari, Baškortostānu un citiem reģioniem. Sagatavošanā ir nolīgums ar Maskavas un Kirovas apgabaliem. Mūsu politika ir šāda: ja vienošanās nav iespējama valdību līmenī, tad sadarbības līgumu slēdzam ar ieinteresēto reģionu vadību. Šādos gadījumos preču atmuitošana notiek nevis uz Krievijas robežas, bet gan konkrētajā reģionā, turklāt mūsu uzņēmējiem rodas iespējas izveidot tiešos kontaktus ar ieinteresētajām personām šajos reģionos. Savukārt krievu uzņēmēji kļūst aktīvāki un izdara spiedienu uz savu valdību, lai tā ātrāk un labāk sadarbotos ar mums. Paredzams, ka šogad notiks Latvijas un Krievijas tikšanās valdību līmenī, un tas jau būs solis uz priekšu mūsu attiecību normalizēšanā, bez kuras eksporta attīstība starp divām valstīm nav iedomājama.

Noslēdzot mūsu sarunu, es gribu uzsvērt, ka liela nozīme investīciju piesaistei Latvijai, bez kurām eksports attīstīsies pārlieku lēni, ir mūsu valsts tēla veidošana pasaulē. Šajā procesā ir jāiegulda daudz vairāk līdzekļu un nopietns darbs.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors