• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents - Ārlietu ministrijā, Latvijas de iure atzīšanas gadskārtas reizē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.01.1997., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42047

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents Vidzemē

Vēl šajā numurā

28.01.1997., Nr. 28

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents — Ārlietu ministrijā, Latvijas de iure atzīšanas gadskārtas reizē

Vakar, 27.janvārī, sarunās

Kopīgā preses konferencē, Latvijas tēlu vērtējot

Vakar, 27. janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Ārlietu ministriju, kur tikās ar ministrijas vadošajiem darbiniekiem un atklāja Latvijas ārlietu ministru fotoportretu galeriju. Valsts prezidents parakstījās Ārlietu ministrijas goda viesu grāmatā. Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim bija arī ilgāka saruna ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu. Par savu sarunu abi politiķi informēja žurnālistus tūlīt pēc tam notikušajā preses konferencē.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzrunājot žurnālistus, pavēstīja, ka abu politiķu saruna notikusi 76. gadskārtas kopš Latvijas valsts de iure atzīšanas zīmē:

— Šī diena ir apliecinājums mūsu ļoti lielajai atbildībai un uzticībai tam ārpolitikas kursam, kas bija iesācies 1918. gadā, sasniedza nelielu triumfu 1921. gada 26. janvārī un kas turpinās arī šodien. Šī mana ierašanās Ārlietu ministrijā neapšaubāmi ir apliecinājums mūsu Latvijas ārpolitikas kursam un apliecinājums arī ārlietu ministram, kurš vada šo resoru. Mēs šodien atceramies de iure faktu. Bet mēs to atceramies ne tikai, lai atgādinātu sev vēsturi, bet arī lai izdarītu secinājumus. Tajā laikā bija jautājums par trim Baltijas valstīm. Par viņu uztveri Eiropas kontekstā, par to darbošanos dažādās Eiropas institūcijās. Un arī tajā laikā Eiropas diplomāti bieži konsultējās ar Maskavu un tikās ar Maskavas pārstāvjiem, runādami par Baltijas likteņiem. Vai mēs esam spējuši ko mācīties no tā laika, un cik aktīvi būsim turpmākajos gados — tas ir mūsu pārdomu priekšmets. Neapšaubāmi, ka 1997. gads ir viens no atbildīgākajiem gadiem. Neapšaubāmi, ka ārpolitika un iekšpolitika kļūst aizvien ciešāki jēdzieni un ir grūti tos atdalīt vienu no otra. Šobrīd runājam par to, kā mēs pārstāvam savu valsti ārpus Latvijas, kā mēs veidojam Latvijas tēlu un kādi ir galvenie notikumi, kas mūs gaida tuvākajā laikā — Eiropas Savienība, NATO un daudzi iekšpolitiskie procesi, kas ir uzsākti 1996. gadā. Šāda tikšanās mums ļauj arī atslēgties no ikdienas notikumiem, kuru šodien Latvijā netrūkst, un visā pilnībā nodoties šim ārpolitiskajam "šaham". Es gan nezinu, vai Birkava kungs spēlē šahu. Acīmredzot četri gadi mums ir bijis par maz, lai mēs to uzzinātu viens no otra. Bet mums ir vēl daudzi gadi priekšā, un mēs arī to noskaidrosim. Un katrā ziņā "spēlēsim" šo " šahu" arī turpmāk. Šahā pats vērtīgākais man vienmēr ir licies analīzes process. Pēc tam, kad partija ir noslēgusies, mēs analizējam, kur ir mūsu stiprās puses un kur ir mūsu kļūdas. Kā mums būtu jāspēlē nākamās partijas.

Savukārt ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica:

— Vispirms es gribu izteikt pateicību Valsts prezidenta kungam par to, ka viņš pieņēma šo mūsu ideju sākt plašāk, dziļāk, nopietnāk atzīmēt un izvērtēt mūsu diplomātijas vēsturi. 26. janvāris turpmāk, es ļoti ceru, būs diena, kas veltīta diplomātijai. Jo 26. janvāris 1921. gadā bija diena, kad Latvija realizēja savas diplomātijas augstāko sasniegumu, panākot valsts atzīšanu de iure . Tieši tādēļ mēs šodien arī atklājām šo Latvijas ārlietu ministru galeriju, tieši tādēļ mēs šodien arī apmeklējām arhīvu un drusku paskatījāmies arī uz iepriekšējos gados parakstītajiem līgumiem, kas jau aizgājuši netālā vēsturē. Mums ir jauns diplomātiskais dienests, kas var bāzēties uz vecām Latvijas diplomātijas tradīcijām. Tās ir jāzina, tās ir jāattīsta. Un katrā ziņā ir arī pilnīgi pieņemama prezidenta ideja, ko mēs daļēji arī sākam realizēt: šajās dienās diplomāti dodas uz skolām, uz augstākajām mācību iestādēm, atgādinot šos senos notikumus, kas ir tik būtiski mūsu valstij.

Protams, būtu visai dīvaini, ja, spriežot par vēsturi, mēs nerunātu arī par šodienu un arī par nākotni. Un tāda saruna mums šodien arī bija. Par Latvijas ārpolitiskā kursa konsekventu realizāciju. Par Baltijas vienības nostiprināšanu. Par tiem uzdevumiem, kas diplomātus gaida šajā gadā. Par tiem uzdevumiem, kas diplomātus gaida pārredzamā nākotnē. Ņemot vērā tieši jau apstiprināto ārpolitisko koncepciju, kuru mēs pūlamies realizēt. Manuprāt, mēs varam būt principā apmierināti ar to, ka mūsu valstī skaidri tiek realizēts vienots ārpolitiskais kurss. Protams, var rūpēties, lai detaļās tas tiktu vēl labāk saskaņots. Lai viss ārpolitiskais dienests strādātu vienā elpas vilcienā. Bet tieši šīs sarunas ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem, ar ministrijas vadību, ar departamentu direktoriem un valsts sekretāra vietniekiem ļāva mums paskatīties uz savu darbu ne no tām ikdienas pozīcijām, kad mēs apspriežam konkrētas problēmas vai, kā prezidents teica — "šahojam nākamos gājienus", bet tieši no tā viedokļa, cik saskaņoti mēs kopā strādājam. Un šī prezidenta vizīte šeit, ministrijā, dod mums arī gandarījumu, ka mūsu līdzšinējais kurss ir bijis pareizs.

Preses konferences turpinājumā Valsts prezidents un ārlietu ministrs atbildēja arī uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu:

— Prezidenta kungs, kas, jūsuprāt, ir sāpīgākais moments Latvijas tēla veidošanā? Šis tēls pasaulē vēl nav tik spožs, kā Latvija to būtu pelnījusi.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis atbildēja:

Preses konferences turpinājumā Valsts prezidents un ārlietu ministrs atbildēja arī uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu:

— Prezidenta kungs, kas, jūsuprāt, ir sāpīgākais moments Latvijas tēla veidošanā? Šis tēls pasaulē vēl nav tik spožs, kā Latvija to būtu pelnījusi.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis atbildēja:

— Šis ir viens no jautājumiem, pie kura visas valdības, ar kurām man nācies kopā strādāt, un abi parlamenti ir piestrādājuši vismazāk. Un tieši tagad mēs to izjūtam visasāk. To, ka esam veikuši konkrēto, praktisko, tiešo darbu, bet Latvijas tēla veidošanai neesam pievērsuši pietiekami daudz uzmanības. Jūs ar savu jautājumu skārāt tieši to tēmu, kāda bija mūsu sarunai ar Ārlietu ministriju. No mūsu sarunas pie šī apaļā galda lielākā daļa tika veltīta šim jautājumam. Vispirms par ārpolitikas nostādnēm un kursu. Par to, kā mēs to formulējam. Kā mēs to traktējam un pasniedzam caur masu medijiem. Cik cieša ir sadarbība ar masu medijiem. Cik laba un vērā ņemama ir abpusēja cieņa starp valsts institūcijām un masu medijiem. Un cik labi ir orientēts parlaments, politiķi, valdība, arī prezidents uz to, kādi ir galvenie akcenti, kas mums "jāsūta" pasaulē, stāstot par sevi. Tiek runāts par godīgu, pareizu un objektīvu attieksmi. Mēs par Latviju pasaulei nestāstām pietiekami dziļi un pamatīgi.

Un vēl — par retoriku: mums ir jāstrādā pie pareizas retorikas un pareizas jēdzienu formulēšanas. Lai par Latviju runātu daudz augstākā līmenī, nekā to protam darīt šodien. Es domāju, ka šeit paškritikas nevarētu būt pārāk daudz. Un tajā pašā laikā mums jau ar šo pašu dienu faktiski ir jāstrādā, lai šis tēls veidotos daudz spožāks. Es domāju, ka Latvija to ir pelnījusi.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

— Es pie tā piebildīšu: lai veidotu labu tēlu, mums vispirms Latvijā ir jāsakārto iekšējās lietas. Un tam vajadzīga nauda. Mēs esam sagatavojuši ļoti nopietnu projektu, un es domāju, ka tas arī attīstīsies. Bet mums ir ļoti svarīgi, lai katra ministrija, katrs politiķis, katrs birokrāts saprastu, ka viņa darbībai ir arī noteikts ārpolitiskais konteksts. Un tas arī kopsummā rada to tēlu. Mēs šeit to pārrunājām ļoti detalizēti, un man šķiet, mēs nācām pie atziņas, kā to labāk atrisināt.

Pārējie žurnālistu jautājumi tika uzdoti galvenokārt Valsts prezidentam un pārsvarā bija veltīti nākamā Ministru prezidenta kandidatūras izvēlei. Atbildot, kāpēc vēl nav nosaukts Ministru prezidenta kandidāts un kādi ir Valsts prezidenta izvēles motīvi, Guntis Ulmanis teica:

— Pagaidām vēl nav noskaidroti visi viedokļi. Un nav noskaidrotas arī cēloņsakarības, kas saistās ar šo demisiju. Tikai pēc tam, kad es to būšu izdarījis, nosaukšu cilvēku, kurš varētu pretendēt uz Ministru prezidenta krēslu. Visticamāk, tas notiks jau šajā trešdienā... Es pieļauju daudzus variantus. Tajā skaitā — pozīcija varētu būt arī bez kādas no lielajām partijām. Es to pieļauju. Es vēlētos, lai pozīcija būtu pietiekami stipra un konsolidēta. Partijas, šobrīd tiekoties, savā starpā izrunā: kādas ir viņu programmas, cik pretrunīgas ir šīs programmas, kas viņās ir kopīgs un vai partijas ir pietiekami uzticīgas saviem vēlētājiem, tai pašā laikā arī savām programmām, un iestājas par šīm programmām. Man rūp, lai Latvijā veidotos spēcīgas un pārliecinošas partijas — pēc savas būtības, pēc savas pārliecības un pēc savas rīcības un darbības programmas. Šobrīd es redzu, cik lielas ir pretrunas ne tikai starp partijām, bet arī partiju iekšienē, tai skaitā arī starp personībām partiju iekšienē. Pašlaik vienas nakts laikā viena otra partija var mainīt savus uzskatus un viedokli diametrāli pretēji. Un tas mani kā prezidentu, kurš ir pārliecināts, ka mums ir jābūt civilizētai, demokrātiskai Eiropas valstij, šobrīd uztrauc ne mazāk kā tas — kurš būs nākamais Ministru prezidents.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!