Preses konferences

Baltijas valstis ir Eiropas Savienības interešu objekts

Piektdien, 24.janvāra novakarē, Ministru kabineta sēžu zālē žurnālisti sanāca uz preses konferenci, kurā tika apkopoti ES Komisijas komisāres tieslietu un iekšlietu jautājumos Anitas Gradīnas (attēlā) triju dienu darba vizītes rezultāti Latvijā. Tajā bez augstās viešņas piedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, iekšlietu ministrs Dainis Turlais, īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Anita Gradīna pastāstīja klātesošajiem par to, kas paveikts šajās spraigajās un raženajās dienās. Galvenais — notikušas ne tikai sarunas ar valdības un vairāku ministriju vadītājiem, pabūts Augstākajā tiesā un parlamentā, bet izdarīts arī konkrēts darbs: parakstīts Finansu memorands par PHARE Baltijas jūras reģiona Pārrobežu sadarbības programmu, kā arī divas apmaiņas vēstules (skat. “LV” 24.01., nr.27). Šo programmu izpildei paredzēti līdzekļi vairāku miljonu ekiju apmērā.

Jo vairāk tuvojas brīdis Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanai ES, jo nozīmīgāka kļūst trešā pīlāra “Acquis” (valstīm realizējamo juridisko normu un prasību komplekss) ratifikācijas sagatavošana. Šajā ziņā, kā atzina A.Gradīna, veiksmīgi pastrādājusi Tieslietu ministrija, sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām sagatavojot nepieciešamos tiesību aktu projektus, uz kuru pamata drīzumā Saeimā tiks ratificētas četras galvenās EP pieņemtās konvencijas, kas regulē starpvalstu sadarbību krimināllietās.

A.Gradīna kliedēja šaubas par dažkārt presē pavīdējušu atziņu, ka Baltijas valstis varētu vienā laikā neuzņemt Eiropas Savienībā. ES Komisija nolēmusi, ka visu triju valstu līgumu paketes Eiropas Ministru padomei iesniedzamas vienlaikus. Protams, katrai valstij būs savi priekšlikumi, ir nedaudz atšķirīga situācija un pāragri par to konkrēti spriest, taču darbs, kas tiek veikts Latvijā — risināti jautājumi par pārmaiņām robežapsardzībā, migrāciju, legālajiem un nelegālajiem bēgļiem un citi —, dod cerību uz progresu, integrējoties Eiropā. Taču, kā atzīmēja viešņa, darāmā vēl daudz — īpaši starptautiskajā sadarbībā cīņā pret narkotiku izplatīšanu, pret organizēto noziedzību, korupciju. Valstij jānodrošina cilvēki, sabiedrība pret šīm negācijām. Tāpēc jo svarīga ir sadarbība starp valstīm krimināltiesiskajā jomā.

Iekšlietu ministrs D.Turlais pastāstīja, kas tiek darīts un kas iecerēts ministrijas struktūrās, lai tās un to darbs atbilstu Eiropas valstīs pastāvošajiem standartiem. Viņš uzsvēra: organizētajai noziedzībai, kas ir spēcīga un kļūst arvien rafinētāka starptautiskajā jomā, jāliek pretī ne mazāk organizēts spēks, lai sekmīgi cīnītos ar dažāda veida noziedzību, it īpaši narkotiku izplatīšanu, prostitūciju, sieviešu un bērnu seksuālo izmantošanu un citiem noziegumiem. Atšķirīgai pieejai jābūt bēgļu jautājumā — vai tā ir nelegālā imigrācija, kurai nereti seko organizētā noziedzība, vai bēgļi — politisko režīmu upuri. Iekšlietu ministrs par ļoti svarīgu apstākli sekmīgam darbam minēja gan labāku materiāli tehnisko nodrošinājumu (to skaitā informācijas tīkla pilnveidošanu uz robežām), gan darbinieku speciālo izglītošanu.

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs raksturoja četras konvencijas, kas sagatavotas ratifikācijai Saeimā: “Par izdošanu” (ar tās diviem pielikumiem), “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās (ar papildprotokolu), “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās” un “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”. Saskaņā ar Latvijas tiesībsargājošo institūciju funkciju sadalījumu Tieslietu ministrija nodarbosies ar konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās” praktisko īstenošanu, ciktāl tā skar tiesu darbību. Ministrs pastāstīja žurnālistiem arī par vairāku jauno likumprojektu izstrādāšanas gaitu un to izskatīšanas procesu valdībā un Saeimā. Kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem Dz.Rasnačs minēja nacionālo normu pielāgošanas pilnveidošanu starptautiskajām normām. Tuvākajos gados iecerēta, piemēram, Cietumu administrācijas un visas šīs sistēmas strukturāla pārveide, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un dažās Ziemeļvalstīs, kur cietumi ir Tieslietu ministrijas pārziņā.

Uz “LV” korespondentes jautājumu, kad tas varētu notikt un kādus līdzekļus prasīs šī pārkārtošana, tieslietu ministrs atbildēja: vispirms nepieciešams konceptuāls ziņojums valdībai, jābūt tās lēmumam. Vajadzēs noteikt zināmu pārejas periodu. Attiecīgi valsts budžetā turpmākajos gados šiem mērķiem paredzami līdzekļi. Iekšlietu ministrs D.Turlais savukārt piebilda, ka pašreizējā cietumu sistēma ir postsociālisma atavisms, tāpēc jāizveido normāla struktūra, kas atbilstu starptautiskajām normām. Līdzekļu pārdalīšana no vienas ministrijas otrai nav tas būtiskākais. Taču, lai kaut ko konkrēti iesāktu, nepieciešams valdības lēmums.

Īpašo uzdevumu ministrs ES lietās A.Kiršteins minēja vairākas problēmas ekonomikas jomā, kas bremzē virzību uz ES. Piemēram, kopējais, brīvais tirgus diemžēl rada negodīgu konkurenci uzņēmējdarbībā, izmantojot arī nesakārtotību muitā. Lai gan ir pieņemti vairāki nozīmīgi tiesību akti, kas skar muitu, negodīgas konkurences un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanu, tomēr šajā virzienā darāmā vēl daudz.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs M.Riekstiņš iepazīstināja žurnālistus ar tiem pasākumiem, kas noris Latvijas integrācijas procesā, virzoties uz Eiropas Savienību. Kā vienu no svarīgākajiem faktoriem viņš minēja Latvijas robežas nesakārtotību ar Krievijas Federāciju, jo tā taču būs arī ES austrumu robeža. Jādomā, kā plašāk ieviest bezvīzu režīmu ar citām valstīm. Pašlaik Latvijai šādi līgumi ir ar deviņām Eiropas valstīm.

Par cilvēku brīvu pārvietošanos iestājas arī Eiropas Savienības Komisija tieslietu un iekšlietu jautājumos.

Konferences nobeigumā tika izteikts gandarījums par darba vizītes rezultātiem un pārliecība par turpmāko starptautisko sadarbību, kā arī tika atbildēts uz žurnālistu jautājumiem.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore