KOMENTĀRI. SKAIDROJUMI. VIEDOKĻI

“Laukkredīts”. Pēc Valsts kontroles atzinuma

Tūdaļ pēc Valsts kontroles ziņojuma par valsts a/s “Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība” jeb “Laukkredīts” komentēšanas preses izdevumos piektdien, 24. janvārī, “Laukkredīts” rīkoja preses konferenci. Tajā piedalījās arī zemkopības ministrs Roberts Dilba, kurš ir Hipotēku un zemes bankas padomes priekšsēdētājs (kā zināms, “Laukkredītam” un Hipotēku un zemes bankai padome ir kopīga). Drīzumā, 1. maijā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, paredzēta šo abu kredītiestāžu saplūšana “zem viena jumta” — Hipotēku un zemes bankā. Visas saistības, kas ir “Laukkredītam”, turpinās pildīt Hipotēku un zemes banka. Valsts kontroles slēdziens ir satraucis ne tikai sabiedrību, bet arī pašus “Laukkredīta” darbiniekus un zemkopības ministru. It īpaši šobrīd, kad Latvijā ieradusies Pasaules bankas misija, lai strādātu pie projektu tālākas attīstīšanas. Praktiski divas dienas Pasaules bankas misijas darbs ir paralizēts.

Preses konferences sākumā Roberts Dilba atcerējās, kāda bija finansu iestāžu un arī attiecīgo resoru attieksme pret lauksaimniecības kreditēšanu tajā laikā, kad tika veidots “Laukkredīts”. Tolaik mūsu valstī bija pilnībā nesakārtotas attiecības finansu sistēmā. “Laukkredīts” spēja tikt galā ar problēmām un, par spīti sabiedrības attieksmei, ne tikai pilnībā atguva kredītus, bet arī paplašināja lauku kreditēšanu un ieguva uzticamus un ilggadējus klientus. Finansu sistēmas nesakārtotība, tik krasi mainoties politiskajām iekārtām valstī, nav nekas krimināls. Un, lai arī ko apgalvotu Valsts kontrole, “Laukkredīta” dokumentos ir uzskaitīta visa nauda un ir skaidri redzams, ka neviens neko nav piesavinājies. Vienīgais — nav precīzi formulēts, ka šai kredītiestādei ir arī izdevumi.

— Pati kreditēšana prasa zināmus izdevumus, un tas ir pašsaprotami, — teica zemkopības ministrs. — Turklāt ilgtermiņa kredītu atmaksāšanās laiks, ja to dod uz tik zemiem procentiem kā “Laukkredīts”, ir tikai pēc vairākiem gadiem. Laiku prasa arī kredīta nokļūšana apgrozībā, lai būtu pilnīga pārliecība, ka nauda tiks atdota. Savi procenti jāmaksā Pasaules bankai, garantiju prasa Latvijas Banka un Finansu ministrija. Vienīgā iespēja, lai kredīts ātri atmaksājas, ir uzlikt 30 — 40 procentu lielu likmi, bet tā laukiem nav nekāda palīdzība. Šie it kā zaudējumi “Laukkredītam” nav nekādi zaudējumi, jo tie pēc vairākiem gadiem atgriežas atpakaļ, un tas ir normāls process. Taču lauki ir guvuši vērtīgu palīdzību un atbalstu, kas ir pats būtiskākais. Valsts kontrole ir sekojusi burta kalpa principiem, nevis izvērtējusi saimniecisko efektivitāti. Es nekādā ziņā negribu aicināt uz polemiku presē, it īpaši tādēļ, ka šobrīd Latvijā atrodas Pasaules bankas misija, lai runātu par nākamās kredītlīnijas atvēršanu. Un es negribētu arī meklēt sakritības starp Valsts kontroles atzinuma publicēšanu vienlaikus ar Pasaules bankas misijas ierašanos Latvijā.

“Laukkredīta” ģenerāldirektors Andris Riekstiņš vēlējās papildināt informāciju par kredītiestādes darbību:

— “Laukkredīts” nekādā ziņā nespēj piekrist Valsts kontroles slēdzienam, ka iestāde strādā neefektīvi, tikai ar zaudējumiem, un nespēs atmaksāt izlietoto naudu. Kad šo iestādi dibināja, jau tad bija paredzēti šie it kā zaudējumi, un tagad, trešajā pastāvēšanas gadā, “Laukkredīts” ir apguvis visu savu kredītlīniju. Lauksaimnieki ir tas slānis, kuriem ir visgrūtāk radīt kredītmasu, bet viņi ir vieni no labākajiem un akurātākajiem maksātājiem. “Laukkredītam” norakstīto zaudējumu nav. Šobrīd jau esam sasnieguši to līmeni, kad ienākumi no procentiem sedz izdevumus par kredītu apkalpošanu. Ar katru gadu, šādi strādājot, mēs audzējam kredītportfeli, un tā rezultātā ieguvēji ir ne tikai lauksaimnieki, bet visa mūsu valsts. Savus maksājumus mēs veiksim noteiktajā termiņā un bez kādiem kavējumiem, kā to jau ir pierādījusi mūsu iestādes līdzšinējā darbība.

Preses konferencē piedalījās arī Pasaules bankas eksperts Džeikobs Intrators, kurš vēlējās sniegt nelielu paziņojumu un izklāstīt Pasaules bankas viedokli par Valsts kontroles atzinumu:

— Esmu no Pasaules bankas, un mēs nekādā veidā nevēlamies iejaukties Latvijas iekšējās lietās. Valsts kontroles paziņojums ir valsts iekšēja lieta. Vakar vakarā ierados Rīgā un tikko kā uzzināju, ka notiks preses konference, ierados šorīt šeit, lai pateiktu dažus vārdus par “Laukkredītu” jeb, kā mēs to saucam, AFC (Agriculture Finance Company). “Laukkredīts” nav tikai Latvijas iekšēja lieta. Pasaules banka ir ļoti aktīvi piedalījusies “Laukkredīta” dibināšanā. Ja Valsts kontrole vēlas apvainot “Laukkredīta” veidošanos, tad mēs esam gatavi dalīties ar šo iestādi pārmetumos.

Uzskatu, ka Valsts kontroles argumenti nav korekti un pamatoti. Jautājums par to, ka “Laukkredīts” eksistē nelegāli un tam nav izsniegta bankas licence, jau tika risināts pirms pusotra gada, kad bija iepriekšējais Valsts kontroles atzinums. Šeit nav runa par “Laukkredīta” legalitāti. Lūk, līguma starp Pasaules banku un Latvijas valdību kopija (Aizdevuma līgums starp Latvijas valdību un Pasaules banku, kurš 1994. gada 14. februārī parakstīts Vašingtonā). Līguma ievadā “Laukkredīts” tiek vairākkārt minēts. Pirms šī iestāde tika juridiski reģistrēta, par šo jautājumu smalki diskutēja un to pārbaudīja kopā ar Latvijas Banku un attiecīgajiem juridiskajiem ekspertiem. Un skaidri tika pateikts, ka “Laukkredīts” nebūs banka. Banka pēc definīcijas ir iestāde, kas piesaista noguldījumus. “Laukkredīts” nepieņem noguldījumus, bet tikai izsniedz kredītus. Pēc mūsu definīcijas “Laukktredīts” ir finansu institūcija, bet nav banka. Arī līzingkompānijas dod aizdevumus, bet tās nav bankas.

Pasaules bankas ekspertus satrauc Valsts kontroles izteiktais viedoklis par to, ka “Laukkredīts ir neskaidra institūcija, gandrīz vai pagrīdes institūcija. Šī kredītiestāde eksistē legāli, to ļoti labi pazīst zemnieku vidū. Mani paziņas un draugi Vašingtonā atzīst “Laukkredītu”, un tā modelis tiek kopēts daudzās citās valstīs.

Lai gan Valsts kontroles atzinumā daži cipari nav pietiekami korekti, bez šaubām, taisnība ir tā, ka “Laukkredīts” pašlaik vēl nav ticis ārā no zaudējumiem. Tas bija ļoti labi zināms jau tajā brīdī, kad “Laukkredīts” tika dibināts, jo aizdevumu procedūras bija jāveido ļoti lēni un uzmanīgi. Un tas ir galvenais iemesls, kādēļ “Laukkredīts” vēl līdz šim brīdim nevienu aizdevumu nav zaudējis. Lai kādi zaudējumi tiktu uzrādīti grāmatvedības uzskaitē, zaudējumi ir dabiska starpība starp izmaksām un ieņēmumiem. Pasaules banka nav bijusi izpalīdzīga tikai “Laukkredīta” veidošanā, bet ļoti cieši un rūpīgi līdz pat šim brīdim seko kredītiestādes darbībai, nepārņemot šīs iestādes vadību. “Laukkredīta” darbībā neesam pārsteigti par to, ka ir šie zaudējumi, mēs esam pārliecināti, ka šo problēmu atrisināsim.

Esmu šeit kā darba delegācijas loceklis, lai sagatavotu nākamo projektu — lauku attīstības projektu, kurā arī būs iesaistīts “Laukkredīts” kopā ar Hipotēku un zemes banku. Baidos, ka Valsts kontroles atzinums var sabojāt attiecības starp Latvijas valdību un Pasaules banku. Tas var sabojāt attiecības arī starp “Laukkredītu” un tā klientiem. Šobrīd nevēlos izskaidrot, kādā veidā tas varētu notikt, lai neradītu iespējas to reāli arī izdarīt. Ceru, ka Latvijas valdība atbilstoši reaģēs uz Valsts kontroles atzinumu, lai beidzot šo jautājumu noņemtu no darba kārtības un radītu iespējas strādāt pie nākamā projekta.

Runājot par auditu. Jebkuram Pasaules bankas projektam ir starptautiskas auditfirmas veikta pārbaude. Tas attiecas gan uz valdības rēķiniem, gan uz finansiālo institūciju rēķiniem, kas ir iesaistīti Pasaules bankas darbībā. “Laukkredītu” no pirmajām tā pastāvēšanas dienām ir auditējusi starptautiska auditorfirma atbilstoši starptautiskiem auditstandartiem. Mēs ar šiem slēdzieniem esam pilnīgi apmierināti, arī ar “Laukkredīta” kontiem un operācijām, ko tas ir veicis.

Ceru, ka Valsts kontroles atzinums neradīs problēmas attiecībā uz nākamo projektu un turpmāko sadarbību vispār. Gribu vienīgi teikt, ka šis atzinums ir nonācis arī līdz Pasaules bankas vadībai Vašingtonā un mēs gaidām, ka atbilstoša reakcija būs no Latvijas valdības puses.

Hipotēku un zemes bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Inesis Feiferis piebilda:

— Šādas iestādes pēc “Laukkredīta” jeb AFC modeļa šobrīd tiek veidotas Kazahstānā, Kirgizstānā, Moldovā un Novgorodas apgabalā Krievijā.

Izmantojot izdevību, ka šeit ir daudz žurnālistu, gribu atbildēt uz diviem Valsts kontroles pārmetumiem. Pirmais — licences jautājums. Mums ir vairākas Latvijas Bankas vēstules, kurās ir skaidrots, ka “Laukkredītam” bankas licence nav vajadzīga. Tomēr Valsts kontrole pastāv uz to, ka Latvijas Banka nav pareizi izvērtējusi “Laukkredīta” darbību. Tātad Valsts kontrole zināmā veidā apšauba Latvijas Bankas viedokli. Man šajā gadījumā ir grūti strīdēties, jo nevaru piekrist uzskatam, ka jautājumos un likumos par banku darbību ir kāds vēl labāks eksperts nekā Latvijas Banka.

Otrs. Jautājums, ka Finansu minitrija ir nepareizi noslēgusi līgumu par aizdevuma apkalpošanu ar “Laukredītu”. Esot bijis nepieciešams šo līgumu slēgt ar kādu no bankām. Tas ir pretrunā līgumam, kas ir noslēgts starp Pasaules banku un Latvijas valdību. Šā līguma pašā ievadā ir skaidri pateikts, ka līgums tiks slēgts ar institūciju, kas saucas “Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība”, kā oficiāli sauc “Laukkredītu”. Ja Valsts kontrole to neredz, tādā gadījumā rodas šaubas par izdarīto secinājumu objektivitāti.

Vēl ir viens diezgan smags pārmetums par to, ka “Laukkredīts” nepareizi veic grāmatvedības uzskaiti. Vēlreiz atkārtošu, ka “Laukkredīts” ir valsts akciju sabiedrība un grāmatvedības uzskaitē pakļaujas likumam par gada pārskatiem. Latvijas pusei kā aizņēmējai no Pasaules bankas ir jāsniedz informācija arī pēc starptautiskajiem auditstandartiem, “Laukkredīts” paralēli veic arī šādu uzskaiti, izmantojot bankas uzskaites programnodrošinājumu “Bank master”. Tādējādi šeit nav dubultā grāmatvedība, bet gan precīza datu apkopošana, lai tos iesniegtu visām instancēm, kam tā ir vajadzīga. Acīmredzot Valsts kontroles speciālisti, kuri veica pārbaudi “Laukkredītā”, nav vēlējušies uzklausīt to, ko saka, un redzēt to, ko rāda. Baidos, ka nebija vēlēšanās redzēt un dzirdēt, jo nevar nedzirdēt lietas, par kurām runāts tiek jau no 1994. gada. Tātad pārbaude ir vai nu subjektīva, vai arī speciālisti, kas to veica, nav profesionāļi un nav sagatavoti šādas iestādes darbības izvērtēšanai.

Pasaules bankas un Eiropas Savienības projekta vadības vienības vadītājs Aigars Štokenbergs izveidojušos situāciju “LV” novērtēja šādi:

— Šis Valsts kontroles atzinums ir paralizējis Pasaules bankas misijas darbu — divas dienas praktiski tiek skaidrotas sen zināmas un pārspriestas lietas. Ceram, ka vairāk dienu tas neprasīs. Viena Pasaules bankas eksperta darbs dienā izmaksā apmēram simts dolāru, un šeit ir četri eksperti. Tiesa, šo naudu maksā Pasaules banka, bet vienalga — laiks iet. Pagaidām mūsu attiecības ar misijas ekspertiem ir lieliskas, un ceru, ka Valsts kontroles atzinums tās nesabojās.

Zemkopības ministrs Roberts Dilba, atbildot uz “LV” jautājumu, kad varētu šī lieta tikt izskatīta valdībā, teica:

— Reāli, ka valdības sēdē otrdien. Agrāk diez vai. Vajadzīgs kvorums. Domāju, ka pirmdien un otrdien misija strādās, jo valdības nostāja nevarētu būt nelabvēlīga vai negatīva — mēs pietiekami daudz esam tikušies valdības līmenī, lai veiksmīgi realizētu “Laukkredīta” projektu.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore